Kategorijas
Pārtika un dzērieni

Vissvarīgākais ir eksports, bet palīdz arī vietēji iepirkumi – galvenokārt Latgalē

2016. gadā SIA “Ariols” saņēma “Iepirkumi” balvu nominācijā “Gada piegādātājs preču un pakalpojumu jomā – par sešu atklātu konkursu rezultātā noslēgtu pārtikas preču (vistas gaļas, liellopu gaļas, pusfabrikātu) piegādes līgumu veiksmīgu izpildi. Ludzā esošais uzņēmums, sākot ar pelmeņu ražošanu mājās, 24 gados spējis izaugt par Baltijas valstu līderi pusfabrikātu un saldēto pelmeņu ražošanā.

“Mēs priecājamies par to, ka varam labi darīt savu darbu un tikt galā ar mums uzticētajiem pienākumiem. Šo konkursu, kā jebkuru citu, vērtējam ļoti pozitīvi, jo līdzdalība tajos mums palīdz pilnveidoties, attīstīties un rada, protams, arī stimulu, azartu censties, tiekties uz priekšu un neapstāties pie sasniegtā,” uzsver SIA “Ariols” komercdarbības speciāliste Žanna Vasiļevska.
SIA “Ariols” ir dibināts 1993. gadā, un ir viens no Baltijas valstu līderiem pusfabrikātu un saldēto pelmeņu ražošanā. Darbības sākumā uzņēmumā nodarbināja četrus darbiniekus, patlaban viņu ir jau gandrīz 90. Ludzā uzņēmums uzskatāms par lielu darba devēju un jāatzīmē, ka SIA “Ariols” strādājuši pat 120 cilvēki – ekonomiskās situācijas, gan modernizācijas un mehanizācijas dēļ, nodarbināto skaits tomēr ir mazinājies.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Piecas lietas, bez kā nav iedomājama Āzijas virtuve

Āzijas virtuve ir eksotiska, bet specifisko sastāvdaļu plašas pieejamības rezultātā kļuvusi ļoti populāra arī mūsu platuma grādos. Pieaugot pavārmākslas prasmēm, cilvēkiem aizvien vairāk ceļojot, aug arī interese par Taizemes, Malaizijas, Indonēzijas un citu valstu ēst gatavošanas tradīcijām, pieredzē dalās AS “Santa Maria” sabiedriskās ēdināšanas daļas vadītāja Sanda Stalbova.

Kokosriekstu piens atšķiras pēc satura un izcelsmes

Daudziem Āzijas virtuves ēdieniem tiek pievienots kokosriekstu piens, ko ražo no šo augļu baltā mīkstuma. Svarīgi, lai kokosrieksti būtu kvalitatīvi, kas iespējams galvenokārt tad, ja tie ievākti no rūpīgi izvēlētām plantācijām, piemēram, Taizemē, Malaizijā, Indonēzijā. Kokosriekstu piena konsistencei jābūt krēmīgai, tas jāuzglabā istabas temperatūrā. Zemākā temperatūrā to sastāvā esošie tauki var sabiezēt, bet uzsildot, atkal izkust, veidojot neviendabīgu masu. Tauku saturs var būt atšķirīgs – 8%, 14% un 18% – attiecīgi piedāvājot gan liesāku un diētiskāku, gan taukvielām bagātīgāku produkta versiju.

Rīsu etiķis mērcēm un marinēšanai

Āzijas virtuves ēdieniem bieži pievieno balto rīsu etiķi, ko iegūst no raudzētiem jasmīna rīsiem. Šis mazāk skābais etiķis ir piemērots mērcēm, gaļas un dārzeņu marinēšanai, ramen zupai un vok ēdieniem.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Negodīgajiem pastāv iespējas manipulēt

Uzņēmums Salas zivis jau vairākus gadus piedalās iepirkumu konkursos, tāpēc esam iepazinuši daudzus zemūdens akmeņus, ar kuriem jārēķinās ikvienam godprātīgam pretendentam un arī pašiem konkursu rīkotājiem. Mūsu produkcija ir plaša, tomēr pietiekami specifiska – sākot no saldētām un svaigām zivīm, beidzot ar krabju nūjiņām un pelmeņiem. Mēs diezgan bieži saskaramies ar situācijām, kad iepirkumu konkursu specifikācijas nav sastādītas pietiekami profesionāli, radot pamatu atsevišķiem uzņēmējiem manipulēt ar nepilnībām, lai negodīgā ceļā apsteigtu konkurentus.

Lai labāk ilustrētu, par ko ir runa, minēšu pavisam vienkāršu piemēru. Konkursa specifikācijā tiek prasīta menca, taču nav minēts zivs latīniskais nosaukums.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Nabaga Latvijas burkāns, biete un citi dārzeņi

Par to, cik daudz bērnu uzturā skolās drīkst lietot sāli un kā panākt, lai ēdiens būtu ne tikai veselīgs, bet arī garšīgs, tiek runāts daudz. Tik daudz un emocionāli, ka neviļus aiz tā visa pazūd pats galvenais. Ko tad īsti bērni ēd?

Kas un no kurienes piegādā produktus skolām? Kāda ir to izcelsme un līdz ar to – kvalitāte? Turklāt runa jau nav tikai par skolām, bet arī par bērnudārziem, pansionātiem un citām pašvaldību iestādēm. Kā arī par valsts cietumiem. Vārdu sakot, par visām vietām, kur ēdināšanu nodrošina, izmantojot publisko iepirkumu. Vai šobrīd, pērkot lētāko un vienlaikus mēģinot procesu maksimāli unificēt, mēs patiesībā neapzogam paši sevi? Kāpēc parasti neņem vērā to cilvēku, kuri spiesti pārtikt no citu piegādātās pārtikas, viedokli un kāpēc daudzviet, sevišķi lielajās pilsētās, ir gan izdevīgāk, gan ērtāk vietējos produktus aizstāt ar importa? Un visbeidzot, kā tas atsaucas uz valsts ekonomiku, nodokļiem un tautsaimniecību kopumā? Kā jau nereti šādās problēmsituācijās jautājumu ir daudz. Tiesa ir arī atbildes. Diemžēl pietrūkst tikai visaptverošas, valstiskas un sabiedrības interesēm atbilstošas rīcības.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni

Bioloģiskās lauksaimniecības produkti – tikai ekskluzīva prece?

Latvijas zemnieku saimniecību dalība valsts un pašvaldību pārtikas produktu iepirkumos ir ļoti niecīga, vien pāris procentu gadā. Vairums (95%) pašvaldību pārtikas iepirkumos līdz šim ir izmantojušas zemākās cenas principu. Lai gan bioloģisko lauksamniecību platību īpatsvara ziņā Latvija ir 5. vietā Eiropā, arī šo saimniecību dalība pārtikas iepirkumos ir niecīga. Piemēram, Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) nepiedalās neviena bioloģiskā saimniecība, bet tikai viens šādu produktu izplatītājs. Tikmēr Romā divas trešdaļas pārtikas produktu skolu ēdināšanā nāk no bioloģiskajām saimniecībām. Malmē, Zviedrijā, mācību iestāžu ēdināšanā ap 40% pārtikas produktu ir bioloģiskas izcelsmes, un 2020. gadā Malme plāno sasniegt 100%. Kāpēc mēs tik ļoti atpaliekam un kā panākt lielāku Latvijas bioloģisko zemnieku dalību pārtikas iepirkumos?

Lai noskaidrotu, kāpēc bioloģisko zemnieku aktivitāte iepirkumos ir zema un kā to sekmēt, žurnāls Iepirkumi uz diskusiju pie apaļā galda aicināja gan šo zemnieku pārstāvi – Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju, gan Zemkopības ministrijas pārstāvi, gan arī iepirkumu veicējus un ekspertus. Spriedām par šādiem jautājumiem:

  • Kāda ir pieredze bioloģisko produktu iekļaušanai pārtikas produktu iepirkumos?
  • Kāds ir sadārdzinājums starp konvencionālajiem un bioloģiskās lauksaimniecības produktiem?
  • Kāpēc attālums no ražošanas vietas līdz saņēmējam ir svarīgs kritērijs pārtikas iepirkumos?
  • Vai sekmīgākai dalībai iepirkumos zemnieki ir gatavi veidot lauksaimnieku apvienības?
  • Kā panākt piegādāto produktu kvalitātes atbilstību iepirkuma nosacījumiem?

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Piegādātāju nomaiņas iemesls vienmēr ir kvalitātes jautājums

Zinām, ka AS Latvijas balzams ražotie dzērieni top Latvijā. Taču retais aizdomājas, cik bezgala nozīmīgs ķēdes posms LB ražošanas procesā un peļņas veidošanā ir uzņēmuma iepirkumi.

Šo iepirkumu ģeogrāfija ir visai iespaidīga. Par uzņēmuma komplicēto un sazaroto dažādas produkcijas iegādes sistēmu stāsta LB loģistikas direktors INTARS GEIDĀNS.

Produkcijas veidi un to piegādātāji

Latvijas balzama iepirkumu tīkls aptver teju vai visu pasaules karti – nekas gan netiek iepirkts, piemēram, Āfrikā un Dienvidamerikā, toties citi reģioni ir ļoti plaši aptverti. Tālākie piegādātāji atrodas Amerikā un pat Jaunzēlandē.

No Latvijas piegādātājiem tiek iepirkta ļoti neliela daļa no kopējā izejvielu klāsta, jo šeit neražo gandrīz neko no specifiskās produkcijas, kas nepieciešama uzņēmumam Latvijas balzams. Atsevišķa tēma gan ir dabisko izejvielu klāsts, šie dabas produkti daļēji tiek iepirkti no vietējiem ražotājiem, tomēr šī iepirkuma apjoms ir salīdzinoši mazs, lai gan šie produkti ir interesanti un specifiski – varētu sacīt, ka tieši mūsu ziemeļnieciskās floras savdabība vairākiem dzērieniem piešķir to neatkārtojamo garšas, aromāta un citu izcilo īpašību buķeti: puplaksis, piparmētras, vērmeles, kalmes, baldriāna sakne, bērzu pumpuri, arī žāvētas mellenes no vietējās zemnieku saimniecības un citi produkti.

Daudzām balzama sastāvdaļām Latvijā ir viens piegādātājs, tā tas ir izveidojies teju vai vēsturiski, atrast tam līdzīgu būtu diezgan sarežģīti. Taču bieži vērojama situācija, ka vietējais ražotājs vietējā tirgus zemā pieprasījuma dēļ vairs īsti nespēj neko piedāvāt – tāpēc arī Latvijas balzams daudzas citas zālītes un produktus iepērk no Eiropas, kur tie tiek audzēti rūpnieciski un ir sertificēti. Lai Latvijas zemnieks izaudzētu un izžāvētu 100 kilogramus nepieciešamās produkcijas, kā arī sagatavotu visus nepieciešamos sertifikātus, šī produkcija sadārdzinātos tiktāl, ka galu galā cenas dēļ to vairs nebūtu iespējams iegādāties.

No rūpnieciski ražotām lietām Latvijā iepērkams tikai kartona iepakojums un etiķetes, ko ražo Rīgā un Jelgavā.

Spirts: Slovākija un Krievija

Galvenā izejviela – spirts – nāk no divām vietām. Pirmkārt, tā ir Krievija, kur koncernam pieder rūpnīca Tambovas reģionā; šis spirts, piemēram, tiek izmantots visā Stoli® programmā. Spirts, kas tiek izmantots citos LB produktos, savukārt nācis no Slovākijas. Tātad spirtam ir divi lielie piegādātāji.

Stikla tara: Eiropa, Baltkrievija, Krievija

Nākamā lielā grupa apjoma ziņā pēc spirta ir pudeļu piegādes. Pudeles pārsvarā nāk no Igaunijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas, taču ir arī atsevišķas apjomā sīkākas piegādes no citām valstīm, piemēram, no Krievijas un Baltkrievijas.

Tik raksturīgās melnā balzama pudeles nāk no Vācijas (tilpums līdz litram, ieskaitot), taču īpašas suvenīra iepakojuma pudeles ar rokturīti ražo Latvijas Keramika, tomēr tie ir tikai pāris simti pudeļu gadā, bet visas pārējās balzama standarta pudeles atceļojušas no Vācijas. Tur atrodas uzņēmums, kuram, šķiet, grūti būtu atrast līdzinieku. Tas ir ģimenes uzņēmums jau otrajā, trešajā paaudzē – paši uzņēmuma rādītāji ir izdomājuši un uzstādījuši iekārtas, un ir praktiski vienīgie, kas ar tādu kvalitāti un precizitāti spēj apstrādāt mālu.

No Francijas nāk pudeles elitārajam degvīnam Stolichnaya Elit Vodka, savukārt citas specifiskas pudeles tiek iegādātas arī Itālijā.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Pārtika un dzērieni Pašvaldības

Ziemassvētku paciņas

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, uzņēmumiem un pašvaldībām parādās kāds specifisks iepirkums – Ziemassvētku paciņas bērniem. Vēlos jautāt atbildīgajiem par šo iepirkumu: ko liksiet tajās iekšā? Vai zināt, ko paši paciņu saņēmēji – bērni – vēlētos tajās atrast? Un ko bērnu likumīgie aizbildņi – vecāki – uzskata par labu esam? Izrādās, Ziemassvētku laiku daudzi vecāki gaida ar dalītām jūtām: bērna prieks par saņemtajām dāvaniņām mijas ar vecāku nepatiku par saldumu kaudzēm, jo viņi ir nobažījušies par bērnu zobiem un arī par nevēlēšanos ēst ko citu, it īpaši, ja saņemtas vairākas paciņas, tostarp, vecāku darba vietās. Saldumus izmest būtu žēl, lai gan garšīgākos kārumus bērns izēdis un vairs nevēlas. Sāp sirds arī par bērnu uzmanību zaudējušām, salauztām rotaļlietām, jo kāds, labu vēlot, par to visu ir maksājis. Vai ir kāda iespēja to mainīt? Varbūt mēs vienkārši vēlamies par daudz, jo nav iespējams vienlaikus iepriecināt bērnu, nekaitēt viņa veselībai, neveicināt masu patēriņa tradīcijas, turklāt – ar ierobežotiem resursiem!

Ziemassvētku paciņu iepirkšana vairāk raksturīga lieliem uzņēmumiem un dažām pašvaldībām. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes arodbiedrība 2012. gadā, kā katru gadu, sagādāja dāvaniņas savu biedru – RTU darbinieku bērniem un mazbērniem vecumā līdz desmit gadiem, izdalot tās viņiem domātas Ziemassvētku izrādes laikā. Vienai paciņai atvēlētā summa bija Ls 2,20, tās sastāvā – konfektes. Arī Ķekavas pašvaldībā ir jauka ikgadēja tradīcija sveikt Ziemassvētkos novadā dzīvojošos pirmsskolas vecuma bērnus, vienai paciņai atvēlot Ls 3, un tajā arī ir konfektes. Gan RTU arodbiedrības, gan Ķekavas pašvaldības pārstāvji atzina: kaut ko citu, izņemot konfektes, ielikt ir sarežģīti, jo paciņu saņēmēju vecums ir ļoti atšķirīgs – no dzimšanas līdz septiņiem (vai desmit) gadiem, un, kas interesē vienu, neinteresē citu. Ziemassvētku paciņas bērnudārzos organizē to pedagogi un vecāki, gan iepērkot no viena piegādātāja, gan paši komplektējot. Uzņēmums SIA Tieto Latvija katru gadu organizē darbinieku bērniem tematisku Ziemassvētku pasākumu, kurā darbojas dažādi tēli, notiek koncerti, bērni var piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī saņem paciņas. Pasākuma organizēšanai un paciņu sagādei iepērk ārpakalpojumu, piedāvājumu vērtēšanā svarīgs kritērijs ir pakalpojumu sniedzēja iepriekšējie projekti un paša SIA Tieto Latvija pieredze. Pērn uzņēmums paciņu saiņošanā iesaistīja brīvprātīgos – darbiniekus, un tas izrādījās labs kolektīva saliedēšanas pasākums.

Bet kas ir tas, ko vecāki vēlas redzēt Ziemassvētku paciņās, vai ir gatavi paši maksāt un – cik paši gatavi iesaistīties to sagatavošanā? Vai piegādātāji ir gatavi piegādāt to, ko vēlas bērni un viņu vecāki? Vai saņemtās Ziemassvētku paciņas atbilst vēlmēm?

Kategorijas
Pārtika un dzērieni

Kādas sulas, augļus un ogas iepirksim?

Apskatot augļu un ogu grupas (turpmāk – augļi) publiskajos iepirkumos, ir būtiski izprast, kādus augļus vēlamies redzēt mūsu ēdienkartē, ko gatavosim paši un ko iegādāsimies jau apstrādātu un pārstrādātu kā piedevas ēdieniem un kā pamatizejvielu desertu un dzērienu gatavošanai. Gatavojot tehniskās specifikācijas iepirkumam, būtiski apzināties sezonas ietekmi, pieejamo produktu klāstu, ar kuru būs jāstrādā, lai varētu nodrošināt daudzveidīgu uzturu atbilstoši normatīviem.

Rudens, ziemas un pavasara sezonā izglītības iestādēm bērnu ēdienkartēs vajadzētu iekļaut pēc iespējas daudzveidīgākas augļu, ogu un to pārstrādes produktu grupas.

  • Svaigi augļi un ogas

Ja apjomi ļauj un tas ir ekonomiski lietderīgi, ieteicams dalīt divās apakšgrupās – reģionālajos un eksotiskajos dienvidu augļos.

  • Atdzesētas un/vai saldētas ogas un augļi

Izvērtējot šo abu produktu grupu kopējās piegādes iespējas, svaigos apvienojam ar saldētajiem, ja varam nodrošināt konkurenci šajā grupā. Savukārt mazos iepirkuma apjomos ieteicams saldētos augļus apvienot ar saldēto dārzeņu un garšaugu daļu vienā produktu grupā, vadoties pēc optimālā transportēšanas un uzglabāšanas temperatūras režīma nepieciešamības.

  • Sulas, vairāku augļu sulas (kupažētās), nektāri, sulām līdzīgie produkti, biezsulas un dzirkstošās sulas
  • Sulu dzērieni, sīrupi, augļu un ogu deserta dzērieni
  • Konservētie augļi un ogas
  • Ievārījumi, džemi

Plānojot iepirkumu, pirms dalīšanas daļās izvērtējam nepieciešamo iepirkuma apjomu augļu apakšgrupām, minimālo pasūtījuma slieksni vienai piegādes reizei, kā arī apsekojam potenciālos piegādātājus, augļu ražotāju darbības jomu (svaigie, saldētie augļi; to pārstrādes veidi), apzināmies iepakojumus un tilpumus, ar kuriem vēlamies strādāt. Rakstot tehnisko specifikāciju, vadāmies pēc pārstāvēto ēdāju (audzēkņu vai skolnieku) skaita un virtuves tehniskā nodrošinājuma iespējām, neaizmirstot augļu piedāvājuma segmentu.

  • Kaltētie, žāvētie augļi
  • Svētku noskaņai interesanti ir augļu konditorejas izstrādājumi – sukādes, pomādes, pastilas, marmelādes un dažādas augļu, ogu karameles

Kalkulējot produktu izvēli un sastādot ēdienkartes, pamatēdieniem pievienojot augļus un to pārstrādes produktus, izdosies dažādot ēdienu garšas nianses un sekmīgi plānot piegādes periodiskumu. Labi saplānots darbs nodrošina iespēju iekļauties nelielajā ēdienu gatavošanas budžetā. Organizējot ēdināšanu, sastādot ēdienkartes, atcerēsimies, ka ēdienu kalkulācija neattaisno vienveidīga ēdiena gatavošanu. Parasti aizbildināmies, ka pie pamatproduktiem, piemēram, biezpiena vai biezputras ziemas sezonā vai pavasarī būtu pārāk dārgi pievienot svaigas ogas un konservētus augļus vai desertam piešķirt svaigu garšas niansi, piedāvājot augļu mērci ar medu. Īstenībā matemātiski dārgas ir vien atrunas. Ja biezpienam pievieno svaigi saldētas, blenderētas zemenes (pirms tam, protams, termiski apstrādājot), tad uz 100 g biezpiena vajadzētu tikai 10 g ogu vai 5 g šokolādes skaidiņu, lai ikdienišķs biezpiens kļūtu par kārumu un radītu svētku noskaņu.