Kategorija: Pašvaldības

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pašvaldības

Pašvaldībām pieejams ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam pašvaldības, kas vēlas izveidot sociālos mājokļus esošajos īpašumos. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums atlases kārtā – 32,86 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES programma izveidota, lai  nodrošinātu cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem atbilstoša mājokļa pieejamību sociāli un ekonomiski mazaizsargātām personām un samazinātu rindas pašvaldībās šādu mājokļu izīrēšanai.

Pirmajā projektu atlases kārtā  varēs īstenot projektus, atjaunojot vai pārbūvējot pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības īpašumā esošas un neizīrētas  atsevišķas telpu grupas vai ēkas. Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā līdz 2029. gada beigām tiks nodrošināti modernizēti sociālie mājokļi 1360 cilvēkiem.

ES fondu līdzekļus varēs investēt gan būvniecības darbos un saistītās teritorijas labiekārtošanā, gan virtuves un sanitāro telpu aprīkošanā ar funkcionāli nepieciešamajām iekārtām un ierīcēm.

Katras pašvaldības teritorijā var plānot divu projektu īstenošanu: par telpu grupu pārbūvi, atjaunošanu un par ēku pārbūvi, atjaunošanu.

Maksimāli pieejamais ERAF finansējums telpu grupu atjaunošanai ir 650 tūkstoši eiro, Rīgā – 2,5 miljoni eiro, savukārt sociālo ēku atjaunošanā maksimālais ERAF finansējums ir 2 miljoni eiro, Rīgā – 7,65 miljoni eiro. Minimālais investīciju ierobežojums – 200 tūkstoši eiro. Pieejamais ERAF finansējums šajā projektu atlases kārtā sociālo dzīvokļu telpu grupu izveidei – 15 034 603 eiro, ēkām – 17 826 744 eiro.

Pasākuma darbību ietvaros nav atbalstāma kopmītņu tipa dzīvojamo māju vai dzīvojamo telpu izveide.

Projektu iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 1. decembra līdz 2024. gada 1. martam, projektu īstenošanai pašvaldības var plānot laiku līdz 2029. gada beigām.  Projektu atlases dokumentācija publicēta cfla.gov.lv. Tiešsaistes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots 2024. gada 4. janvārī.

ES fondu atbalsts sociālo mājokļu izveidei paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus” 4.3.1.3. pasākuma “Sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība” ietvaros. Jaunu sociālo mājokļu būvniecībai atbalstu varēs saņemt ES fondu programmas otrajā kārtā.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pašvaldības

Pašvaldību publiskie iepirkumi un “slēptās” cenu aptaujas

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – DELNA”

Katram iedzīvotājam ir nozīmīgi zināt, kā pašvaldības tērē nodokļu maksātāju naudu. Nereti sabiedrībā un politiskajās aprindās izskan viedokļi, ka publisko iepirkumu joma saistāma ar dažādiem krāpšanas riskiem un problēmām. Solījumi pie tā strādāt tiek doti, taču nereti trūkst detalizētas problēmu analīzes un konkrētu risinājumu.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) šajā rakstā skaidro cenu aptauju veikšanas kārtības iezīmes Latvijas pašvaldībās. Raksta pamatā ir izpēte, kas noslēdzās 2023. gada septembrī. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tajā, kā Latvijas pašvaldības izprot un organizē cenu aptaujas un publicē informāciju gan par cenu aptauju veikšanas kārtību, gan to rezultātā noslēgtajiem līgumiem. Lai fokusētāk aplūkotu situāciju, šoreiz pievērsīsimies preču un pakalpojumu iegādei, bet būvdarbu cenu aptaujas šajā rakstā detalizēti neaplūkojam.

PROBLĒMAS APRAKSTS

Cenu aptauju jautājuma aktualitāte, it īpaši pašvaldībās, saistāma ar faktu, ka Latvijā pašvaldību rīcībā ir ievērojami līdzekļi, ko tās izlieto publiskajos iepirkumos – nepilni 1,5 miljardi eiro 2021. gadā (40% no valsts kopējiem publiskajiem iepirkumiem). Šī iemesla dēļ ir svarīgi apzināties ar publiskajiem iepirkumiem, arī iepirkumiem, kuru veikšanas kārtība nav noteikta PIL – cenu aptaujām – saistītos riskus. Jāatzīmē, ka saprotama pašvaldību vēlme mazāku pirkumu, piemēram, mūzikas instrumentu pašvaldības mūzikas skolai vai solu daudzdzīvokļu mājas pagalmam, iegādi vienkāršot, taupot administratīvos resursus. Tomēr summa, ko gada laikā veido cenu aptaujas un attiecīgi šādi mazāki pirkumi, var sastādīt vairākus miljonus, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt publiski pieejamu informāciju sabiedrībai, kas ļautu iepazīties – kā tiek tērēti pašvaldību resursi.

KAS IR CENU APTAUJA

Šajā rakstā pēc vērtības secīgi izdalāmas trīs iepirkumu kategorijas – cenu aptaujas, zemsliekšņa iepirkumi un iepirkumi. Termina “zemsliekšņa iepirkumi” vietā varētu būt juridiski korektāk lietot terminu “mazie iepirkumi”, tomēr, iepazīstoties ar pašvaldību sniegtajiem dokumentiem, ir novērojams, ka tajos dominē iepriekš minētie termini. Termins “mazie iepirkumi” izmantots vien pāris dokumentos. Līdz ar to Delna rekomendē pašvaldībām izmantot praksē biežāk lietoto “zemsliekšņa iepirkumi” un vienādot šī termina lietojumu, jo terminu maiņa var radīt vēl lielāku sajukumu jau šobrīd nesakārtotajā sistēmā.

Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikts, ka preču un pakalpojumu iepirkumu līgumcena ir lielāka par 42 000 eiro, bet būvdarbu gadījumā tā ir lielāka par 170 000 eiro. Taču PIL tiek runāts arī par iepirkumiem, kuriem nepiemēro PIL noteiktās iepirkuma procedūras. PIL 9. pantā aprakstīti noteikumi, kas jāpiemēro preču un pakalpojumu iepirkumiem vērtībā no 10 000 līdz 42 000 eiro, būvdarbu gadījumā no 20 000 līdz 170 000 eiro. Atbilstoši šos iepirkumus bieži dēvē par zemsliekšņa iepirkumiem. No tā izriet, ka cenu aptaujas preču un pakalpojumu jomā, par kurām PIL netiek runāts, saistāmas ar vērtībām līdz 10 000 eiro. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) skaidrojumam, cenu aptauja ir iepirkums, kura paredzamā līgumcena nesasniedz iepirkumu regulējumā noteiktās līgumcenas, un to veikšanai piemēro paša pasūtītāja izstrādātu iekšējo kārtību. No IUB skaidrojuma izriet pienākums visiem pasūtītājiem, tai skaitā pašvaldībām, izstrādāt iekšējo kārtību, saskaņā ar kuru tās organizēs cenu aptaujas.

Jāņem vērā, ka turpmāk rakstā aplūkotie jautājumi un problemātika attiecināma arī uz būvdarbu iepirkumiem, kuru vienīgā atšķirība šī raksta kontekstā ir tikai vērtības, līdz ar to arī secinājumi un rekomendācijas attiecināmi arī gan uz preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumiem.

Cenu aptauju gadījumā nav nacionālā līmenī noteikta standarta procedūra, un pašvaldības var individuāli noteikt, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts konkursa uzvarētājs, kāds ir pretendentu vērtēšanas process. Praksē pašvaldības visbiežāk kā galveno kritēriju, lai noteiktu uzvarētāju konkursā, izvirza zemāko cenu, kas savukārt rada jautājumus par kvalitātes izvērtējumu un preces vai pakalpojuma ilgtspējību.

CENU APTAUJU JAUTĀJUMA IZPĒTE

Izpētes process

Izpētes procesā Delna apzināja visas 43 Latvijas pašvaldības, lai iegūtu dokumentus, kas tajās regulē cenu aptauju veikšanas kārtību. Atbilstošo dokumentu uz e-pastu nosūtīja 31 pašvaldība. Četras no tām (Cēsu novads, Gulbenes novads, Siguldas novads, Valkas novads) piebilda, ka noteikumi tiek precizēti, jaunākie vēl nav pieejami. Dokuments, kur atrunāta iepirkumu, tostarp cenu aptauju veikšanas kārtība, 12 pašvaldībām ir pieejams arī publiski – pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.

Komunikācijā ar pārējām 12 pašvaldībām atbildes atšķīrās.

  • 2 pašvaldības (Salaspils novads, Dienvidkurzemes novads) lūdza sniegt juridisko pamatojumu dokumenta izsniegšanai. Delna sniedza skaidrojumu, ka dokuments, kas apraksta kārtību, kādā tiek tērēts pašvaldības finansējums, nevar saturēt slepenu informāciju, kuras pieprasīšanai būtu nepieciešams oficiāls informācijas pieprasījums, neatkarīgi no tā, vai to lūdz kādas biedrības vārdā vai vienkārši aktīvs iedzīvotājs. Pēc Delnas skaidrojuma pašvaldības dokumentu izsniedza;
  • 2 pašvaldības informēja, ka pašvaldībā nav ar atsevišķu dokumentu nostiprināta cenu aptauju veikšanas kārtība (Jēkabpils novads, Kuldīgas novads), sniedzot paskaidrojumu. Lai arī Jēkabpils novada pašvaldībā nav atsevišķa dokumenta par cenu aptauju veikšanu, domes lēmuma dokuments (lēmums Nr.62) un sniegtā informācija par tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) metodēm satur daudz vairāk informācijas nekā tiek sniegts citās pašvaldībās. Pašvaldība norādīja arī, ka citā iekšējā dokumentā detalizētāk ir noteiktas tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) metodes: rakstiski, telefoniski, aptauja klātienē, tīmekļa vietnē, brošūru, katalogu, bukletu u.c. veida dokumentu izpēte, kuros ir aprakstīti piegādātāju piedāvājumi. Kuldīgas novada pašvaldība, turpretī, pamatoja, ka viņu pašvaldības iepirkumu komisija ir izstrādājusi dokumentu paraugus (aptaujas veidlapas, izvērtēšanas protokolu, gala ziņojumu), lai nodrošinātu šādu cenu aptauju norisi un to organizē atsevišķs speciālists, izsūtot uzaicinājumus pēc iespējas plašākam personu lokam, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi.
  • Madonas novada pašvaldība atbildēja, ka attiecīgie noteikumi ir apstiprināšanas procesā;
  • Valmieras novada pašvaldība pamatoja, ka dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss un informēja, ka pašvaldībā ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kurā ir noteikts tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) process mazās vērtības iepirkumos, attiecīgi arī noteikta kārtība, kā tā tiek organizēta;
  • Sešas pašvaldības neatbildēja Delnai un nesniedza informāciju un dokumentus, kas regulē cenu aptauju veikšanas kārtību un tie nav pieejami publiski (Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Dobeles novads, Krāslavas novads, Rēzeknes valstspilsēta, Ventspils novads).

Tomēr atsevišķa sadaļa, kur tiek publicēta informācija par cenu aptaujām, ir pieejama vien Limbažu novada un Alūksnes novada mājaslapā. Alūksnes novada gadījumā ievietota tikai informācija par cenu aptaujas veikšanu, uzaicinājums un aizpildāmās pieteikumu formas, bet nav ievietota informācija par to, ar ko rezultātā noslēgts līgums, un kāda ir līgumcena, līdz ar to nav iespējams spriest, cik lielu apmēru no pašvaldības budžeta cenu aptaujas gada ietvaros sastāda. Tomēr zināms, ka 2022. gadā Limbažu novadā izsludinātas teju 100 cenu aptaujas, tātad, ja visas sasniegtu maksimālo noteikto cenu aptaujas līgumcenu, to summa būtu 1 miljons (bez PVN). Lielākās pašvaldībās summa var būt vēl lielāka, kā arī būvdarbu cenu aptaujās līgumcena var būt augstāka par 10 000 eiro. Rēzeknes novada mājaslapā ir cenu aptauju sadaļa, kurā ievietota informācija par vienu cenu aptauju no 2021. gada, bet Saulkrastu novada mājaslapā ir ievietota viena cenu aptauja no 2018. gada. Turpretī sadaļa par tirgus izpētēm, kur aprakstīta arī cenu aptauju veikšanas kārtība, pieejama Gulbenes novada, Daugavpils valstspilsētas un Balvu novada mājaslapā, taču terminu “cenu aptauja” pašvaldības nelieto, radot šaubas par lietoto terminu izpratni. Zemsliekšņa iepirkumiem veltīta sadaļa, kur regulāri tiek ievietota informācija arī par cenu aptaujām, izveidota Talsu novada mājaslapā.

Pašvaldību mājaslapās izveidotās sadaļas par pašvaldības iepirkumiem ir vērtējamas pozitīvi, jo, lai arī pašvaldībām nav pienākums informāciju publicēt savā mājaslapā (informācija par pašvaldības iepirkumiem atrodama Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pašvaldības profilā), sabiedrībai, tai skaitā pašvaldības iedzīvotājiem, tas ļauj ērtāk un ātrāk iegūt nepieciešamo informāciju. Vienlaikus arī, ja sadaļa ir izveidota, nereti trūkst informācijas un skaidrojuma. Piemērs nepietiekamai informācijai ir Saldus novada mājaslapa, kur atrodama informācija par zemsliekšņa iepirkumiem un tirgus izpētēm, taču nav norādītas pirkumu summas. Daļā gadījumu zemsliekšņa iepirkumiem mājaslapā pievienotas saites uz EIS. Apskatot katram iepirkumam pievienotos dokumentus EIS, redzams, ka arī iepirkumi, kas nesasniedz 10 000 eiro, tiek publicēti vienotajā sistēmā, ko gan iespējams identificēt tikai, apskatot atsevišķos dokumentus. Šāda prakse vērojama Liepājas valstspilsētas pašvaldībā, kas dokumentā attiecīgajos gadījumos pievieno virsrakstu “Mazie iepirkumi”, ar to saprotot gan zemsliekšņa iepirkumus (PIL 9.pants), gan cenu aptaujas. Kopumā gadījumi, kad pašvaldības publicē informāciju par iepirkumiem līdz 10 000 eiro, vērtējami pozitīvi, taču, tā kā EIS skaidro, ka par “mazajiem iepirkumiem” uzskata PIL 9. pantā aprakstītos, šajā kategorijā neietilpst iepirkumi, kuru līgumcena ir zemāka par 10 000 eiro, pašvaldībām būtu jāpārskata terminu lietojums.

Jāizceļ, ka pašvaldību dokumentu vizuālais noformējums un saturs ievērojami atšķiras, daļai pašvaldību, piemēram, publicējot tikai skenētus dokumentus. Tāpat arī dokumenta struktūra, sadaļu virsraksti un zemsliekšņu iepirkumu, cenu aptauju apraksts teju visās pašvaldībās nozīmīgi atšķiras. Ietekme bija arī dažādo terminu izmantojumam un tam, kādu dokumentu pašvaldības atsūtīja – daļā gadījumu tie bija ar tirgus izpētes procesu saistīti, daļā – ar zemsliekšņa iepirkumiem, citos – ar iepirkumiem kopumā. Tas viss ne tikai apgrūtina dokumentu analīzi, bet arī paildzina informācijas meklēšanu. Tāpat pieļaujama iespēja, ka pašvaldības, kuras neizsniedza ar cenu aptaujām saistīto dokumentu, vai nu neizprot jautājuma būtību vai nevēlas dalīties ar informāciju.

Kā pašvaldības piemēro cenu aptaujas procedūru

Kā liecina Delnas apkopotā informācija, terminu lietojums pašvaldību vidū krasi atšķiras. Nereti to, kas šai rakstā definēts kā cenu aptauja, tiek dēvēts par zemsliekšņa iepirkumu vai tirgus izpēti. Tirgus izpēte ir procedūra, kas veicama pirms iepirkuma vai cenu aptaujas, lai noskaidrotu iepirkuma paredzamo līgumcenu, aptaujājot potenciālos piegādātājus.

Cenu aptauju gadījumā nav paredzēta nacionālā līmenī noteikta standarta procedūra, un pašvaldības var individuāli noteikt, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts konkursa uzvarētājs, kāds ir pretendentu vērtēšanas process, tai skaitā – kādos gadījumos var nerīkot tirgus izpēti. Praksē pašvaldības visbiežāk kā galveno kritēriju, lai noteiktu uzvarētāju konkursā, izvirza zemāko cenu, kas savukārt var radīt jautājumus par kvalitātes izvērtējumu un preces vai pakalpojuma ilgtspējību.

Delna Limbažu novadu vērtē kā vienu no atklātākajiem novadiem cenu aptauju jautājumā, jo novada pašvaldības mājaslapā ir atsevišķa sadaļa, kas veltīta cenu aptaujām, kas tiek regulāri papildināta ar aktuālo informāciju. Detalizētāk iepazīstoties ar Limbažu novada piemēru, konstatējams, ka 2023. gadā līdz jūnija vidum veiktas jau vairāk nekā 100 cenu aptaujas. Limbažu novadā par cenu aptaujām uzskata preču vai pakalpojumu iegādi 12 mēnešu periodā kalendārajā gadā ar kopējo cenu noteiktai preču vai pakalpojumu grupai līdz 10 000 eiro (bez PVN). 100 cenu aptaujām var tikt iztērēti pat vairāki miljoni eiro, tādēļ skaidrība, kā tiek veikti iepirkumi līdz 10 000 eiro, ir nozīmīga, lai novērstu negodprātības un citus riskus.

Termini pašvaldību dokumentos

Pašvaldības, kuras nosūtīja Delnai dokumentus, kā arī tās, par kuru veiktajām cenu aptaujām informācija ir pieejama mājaslapā, terminus “zemsliekšņa iepirkumi”, “cenu aptauja” un “tirgus izpēte” lieto atšķirīgi, kā arī bieži neizskaidro to nozīmi. Tas var mazināt atklātību, neļaujot iedzīvotājiem un konkursu pretendentiem izprast iepirkuma norisi, procesu un problēmu vai aizdomu gadījumā iebilst pret pārkāpumiem un negodprātīgu praksi. Atgādinām, ka cenu aptauja ir iepirkums, kura paredzamā līgumcena nesasniedz iepirkumu regulējumā noteiktās līgumcenas (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem), un to veikšanai piemēro paša pasūtītāja izstrādātu iekšējo kārtību. Zemsliekšņa iepirkumi ir iepirkumi no 10 000 līdz 42 000 eiro. Tirgus izpēte savukārt ir procedūra, kas veicama pirms iepirkuma vai cenu aptaujas, lai noskaidrotu iepirkuma paredzamo līgumcenu, aptaujājot potenciālos piegādātājus.

Pašvaldību dokumentos lietotie termini un to skaidrojumi būtiski atšķiras, tādēļ novērojamas vien dažas līdzīgas iezīmes, kas raksturīgas terminu izmantojumā:

  • Terminu “cenu aptauja” izmantojušas 11 pašvaldības, taču to skaidrojums formulēts dažādi. Limbažu novads, Dienvidkurzemes novads, Talsu novads, Ķekavas novads, Tukuma novads snieguši atšķirīgu cenu aptaujas formulējumu, definējot to kā preču vai pakalpojumu iegādi 12 mēnešu periodā pašvaldības vai PIL noteikto robežvērtību ietvaros, uztverot to kā iepirkumu vai iegādes veidu. 6 pašvaldības (Ropažu novads, Aizkraukles novads, Mārupes novads, Ventspils valstspilsēta, Ādažu novads, Jūrmalas novads) nedefinē, kas ir cenu aptauja, taču terminu lieto, lai skaidrotu Delnas šajā rakstā definēto cenu aptauju veikšanas procesu.
  • 11 pašvaldības (Cēsu novads, Saulkrastu novads, Rēzeknes novads, Saldus novads, Balvu novads, Līvānu novads, Varakļānu novads, Siguldas novads, Daugavpils valstspilsēta, Ludzas novads, Preiļu novads) “cenu aptauju” vietā izmanto terminu “zemsliekšņa iepirkumi”. Termina definīcijā minētas summas, kuru robežās iepirkums uzskatāms par zemsliekšņa vai arī minēts, ka tie ir iepirkumi, kuru līgumcena ir mazāka par PIL noteikto un kam nav jāpiemēro PIL noteiktais regulējums (sīkāk skat. nākamajā raksta sadaļā).
  • 5 pašvaldības (Bauskas novada, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Ogres novada, Rīgas valstspilsētas) apraksta tirgus izpēti un izdala tirgus izpētes gadījumus, kad līgumcena ir zemāka par PIL noteikto slieksni, taču attiecīgi nelieto terminu “cenu aptauja”.
  • 3 pašvaldības (Olaines novads, Salaspils novads, Valkas novads), atsevišķu terminu neizmanto, arī gadījumā, kad līgumu vērtība ir zemāka par 10 tūkstošiem, runā par “iepirkumiem”.

Vairāku terminu izmantošana iepirkumu procesu aprakstīšanā novērota reti. Viens piemērs ir Talsu novada pašvaldība, kas cenu aptauju skaidro kā “zemsliekšņa iepirkuma metodi piegādātāja izvēles noteikšanai”. Lai arī citas pašvaldības nav uzsvērušas, ka izprot cenu aptaujas kā zemsliekšņu iepirkuma veidu/metodi, pēc dokumentā minētā ir noprotams, ka tā ir pašvaldības izpratne. Balstoties iepriekš minētajā, secināms, ka daļa pašvaldību PIL 9. pantā minētos iepirkumus nesauc par zemsliekšņa iepirkumiem, bet daļa sauc. Tas liecina, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā saukt PIL 9. pantā minētos iepirkumus, attiecīgi arī – kas ir zemsliekšņu iepirkumi un kas ir cenu aptaujas.

Lai gan pašvaldības iekšējā saziņā šādi lietoti termini, iespējams, var likties skaidri, atšķirības starp pašvaldībām var mulsināt gan uzņēmējus (tostarp no citām pašvaldībām), kas vēlas piedalīties konkursā, gan iedzīvotājus.

Robežvērtību noteikšana

Preču un pakalpojumu iegādes vērtības, uz kurām pašvaldības attiecina iepriekš minētās cenu aptaujas procedūras, starp pašvaldībām būtiski atšķiras. Veidojot grafiku, Delna balstījās informācijā, kas ievietota pašvaldību atsūtītajos vai publiski pieejamajos dokumentos, kur noteikta cenu aptauju veikšanas kārtība. Gadījumos, kad pašvaldības nav atrunājušas augstāko robežvērtību, pieņemts, ka tā atbilst PIL noteiktajam slieksnim (10 000 eiro).

Vairums pašvaldību kā robežvērības preču un pakalpojumu iegādei definējušas 0-10 000 eiro (7 pašvaldības), kā arī 1000-10 000 eiro (8 pašvaldības). Jāņem vērā, ka jo zemāks ir apakšējais robežvērtības slieksnis un jo augstāks (tuvāk 10 000 eiro) ir augšējais slieksnis, jo atklātākai par līdzekļu izmantojumu pašvaldībai iespējams būt.

Savukārt, ja robežvērtības augstākais slieksnis ir 4000 vai 6000 eiro, kā Ādažu novada un Varakļānu novada pašvaldībā, dati par pirkumiem līdz 10 000 eiro, paliek neatspoguļoti un atklātība ir ierobežota. Robežvērtību apakšējā sliekšņa noteikšanā augstākās vērtības, piemēram, 4000 vai 5000 eiro neliecina par vēlamā atklātības līmeņa nodrošināšanu, jo nav skaidrs, kas notiek ar pirkumiem zem šī sliekšņa, kāda procedūra piemērojama gadījumā, kad jāiegādājas preces vai pakalpojumi par summu, kas mazāka par 4000 vai 5000 eiro. Tikmēr pašvaldībām, kurās iekļauts viss vērtību spektrs, ir jo būtiskāk piedāvāt plašāku informāciju par to, kāda līgumcena tiek paredzēta katras cenu aptaujas gadījumā, kā arī ar konkrētās cenu aptaujas veikšanas procesu saistītie dokumenti.

Valkas novads ir izņēmums, jo noteikumi izdoti 2014. gadā, robežvērtības noteiktas pēc tolaik spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 8. panta – no 4000 līdz 42 000 eiro, kas liek secināt, ka cenu aptauju veikšanas kārtība pašvaldībā netiek regulēta (plašās amplitūdas dēļ informācija nav ievietota šajā rakstā redzamajā grafikā). Valkas novada noteikumi apraksta iepirkuma veikšanu, taču tajā trūkst informācijas par pašu procesu un netiek skaidrots, kas notiek, ja līgumcena ir zemāka par 4000 eiro.

Varakļānu novada pašvaldība, kuras cenu aptaujas robežvērtības ir 2000-4000 eiro (neieskaitot), ir labs piemērs šajā sakarā, ja pieņem, ka no 4000 eiro piemērota tāda pati prakse, kā Valkai, iepirkumu virs 4000 eiro veicot saskaņā ar agrākā Publisko iepirkumu likuma 8. pantu, par ko gan Delnai pieejamajos dokumentos nav ievietota informācija. Fakts, ka agrākā PIL versija bija spēkā līdz 2017. gada 1. martam, bet Varakļānu un Valkas pašvaldību dokumenti acīmredzot nav atjaunoti, jo tapuši attiecīgi 2015. un 2014. gadā, rada bažas par to, kā iepirkumu norise, cenu aptaujas tiek veiktas praksē. Ņemot vērā, ka nacionāla līmeņa normatīvais tiesību akts prevalē pār pašvaldību noteikumiem, rodas jautājums – kāda procedūra tiek piemērota iepirkumiem no 4000 eiro (atrunāts pašvaldību iekšējos noteikumos) līdz 10 000 eiro (atrunāts spēkā esošajā PIL).

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

Cenu aptaujas ir temats, kas veicina diskusijas, sākot ar terminu izmantojumu un robežvērtību noteikšanu, beidzot ar jautājumu – ko nozīmē pašvaldības atklātība par šo iepirkuma kategoriju.  Arī pašvaldību atšķirīgā pieeja darbā ar EIS sistēmu, atsevišķos gadījumos tajā publicējot arī informāciju par preču vai pakalpojumu iegādi vērtībā līdz 10 000 eiro, nevieš pārliecību, ka pašvaldībām ir izpratne par šo iepirkuma veidu.

Daudzās neskaidrības ir signāls, ka vērojams atklātības trūkums un pastāv riski, kas var ne tikai novest pie negodprātīga un nepamatota pašvaldības budžeta izlietojuma, bet arī mazināt uzņēmēju vēlmi pieteikties konkursiem, līdz ar to mazinās konkurence un potenciāli var kristies preču un pakalpojumu kvalitāte. No otras puses – iespējams, ka daļa pašvaldību informāciju par cenu aptaujām nepublicē, jo summas, kas tiek tērētas vienai cenu aptaujai, ir salīdzinoši nelielas, taču par iepirkumiem no 42 000 eiro atklātība tiek nodrošināta. Tomēr ilgākā laika posmā arī cenu aptauju rezultātā noslēgto līgumu kopsumma var būt mērāma vairākos simtos tūkstošu un pat miljonos eiro (atkarībā no pašvaldības). Godīgi un izprotami konkurences apstākļi gan vietējiem uzņēmējiem, gan no cita novada nākošajiem ir pamats, kas var palīdzēt celt pašvaldības prestižu, veicināt attīstību, saņemot kvalitatīvāko preci vai pakalpojumu par atbilstošāko cenu.

Izpētes process apliecināja, ka šis ir viens no gadījumiem, kurā ar katru soli rodas arvien vairāk jautājumu, turklāt ne tikai saturisku, bet arī tehnisku un praktiskas dabas, piemēram, saistītu ar dokumentu noformējumu. Līdz ar to Delna redz nepieciešamību plašākai diskusijai un izpētei.

Balstoties iepriekš minētajā, jau šobrīd Delna aicina atbildīgās valsts iestādes diskutēt ar pašvaldību pārstāvjiem, iepirkumu jomas un citiem ekspertiem par vadlīniju vai cita rekomendējoša rakstura dokumenta izstrādi, kas palīdzētu pašvaldībās veidot vienotu pieeju un atvieglotu informācijas iegūšanas procesu gan uzņēmējiem (pretendentiem), gan pašvaldības darbiniekiem, gan jebkuram iedzīvotājam no konkrētās pašvaldības vai no pavisam cita reģiona. To papildina fakts, ka ar iespēju pašvaldībām individuāli veidot iekšējās kārtības var būt saistīta dažāda veida problemātika, kā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības pieminekļa demontāžas gadījumā, kam Delna sekoja 2022. gadā. Lai arī pašvaldības iekšējā kārtība bija ievērota, to pašu nevarēja teikt par labas pārvaldības principiem.

Vienota pieeja nozīmētu, pirmkārt, vienādu terminu lietošanu, nejaucot cenu aptaujas ar zemsliekšņa iepirkumiem (tādā gadījumā jautājums, kā pašvaldība dēvē PIL 9. panta iepirkumus) vai tirgus izpētēm. Otrkārt, nepieciešams skaidrojums no pašvaldībām, kāpēc tās normatīvajos aktos noteikušas konkrētās robežvērtības, kā arī – kas notiek ar iepirkumiem zem noteiktā sliekšņa, kā arī Ādažu un Varakļānu gadījumā – līdz 10 000 eiro slieksnim.

Šis raksts ir tikai sākums un cenu aptauju organizēšanai pašvaldībās ir nepieciešama padziļinātāka izpēte. Tas nozīmē veikt jau plašāku pētījumu par to, ko pašvaldības nosaka kā izņēmuma gadījumus, kam nepiemēro cenu aptauju procedūru..  Tāpat jāapzina tehniskāki aspekti par to, kādas tirgus izpētes metodes cenu aptauju veikšanā izmanto pašvaldības, kā tiek noteikta līgumcena, kā tiek izvirzīti kritēriji un veikts pretendentu izvērtējums, kā pretendentiem ir iespējams ziņot par potenciāliem pārkāpumiem, vai ir pieejami ar lēmumu pieņemšanu saistītie protokoli.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

LPS panāk pašvaldību administratīvo izmaksu kompensēšanu par iesniegumu izskatīšanu energoresursu atbalstam

Latvijas Pašvaldību savienība

Šī gada 23.novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumu, lai turpmāk operatīvi mazinātu energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem. Saeima ņēmusi vērā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšlikumu no valsts budžeta kompensēt pašvaldībām administratīvās izmaksas par iesniegumu izskatīšanu.

Jau iepriekš LPS Saeimas Tautsaimniecības komisijā uzstāja uz nepieciešamību likumā noteikt valsts kompensāciju pašvaldībām par administratīvajām izmaksām, jo pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas mājsaimniecība ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums piemērot atbalstu šai mājsaimniecībai maksas samazinājumam par patērēto decentralizēto kurināmo un elektroenerģiju, kas tiek izmantota siltumenerģijas ražošanai.

Atbilstoši pašvaldības principam un Pašvaldību likumam, deleģējot jauna uzdevuma vai funkcijas veikšanu pašvaldībām, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, valstij ir jānodrošina pašvaldībai finansējuma avoti, kas nepieciešami šī uzdevuma izpildei. Vienlaikus, plānotais atbalsts var būt nepastāvīgs, jo to iedarbināts tikai noteiktos apstākļos, ja energoresursu cenas sadārdzināsies līdz noteiktiem sliekšņiem, par kuriem Ministru kabinets vēl tikai lems. Tādējādi pašvaldības nevar plānot funkcijas veikšanai nepieciešamos cilvēkresursus, tāpēc esošajiem darbiniekiem šis būs papildus darbs paralēli ikdienas pienākumiem, uzsvēra LPS.

Līdz ar to LPS izdevies panākt, ka valstij ir jākompensē pašvaldībām arī administratīvās izmaksas, līdzīgi kā tas bija iepriekšējā atbalsta periodā.

Kopumā likums paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu, kas automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam gadījumos, kad energoresursu cenas tirgū pārsniegs Ministru kabineta noteiktos cenu griestus. Atbalsts attieksies uz elektroenerģiju, siltumenerģiju, dabasgāzi apkures vajadzībām, kā arī decentralizēto kurināmo (malku, granulām, briketēm, dīzeļdegvielu u.c.). 

Sistēma atlasīs datus no Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzēm. Tā identificēs vienā adresē deklarētās vai reģistrētās personas kā vienu mājsaimniecību. Sistēma summēs visu šo personu ienākumus, tostarp pensijas un pabalstus, un veiks 12 mēnešu vidējo ienākumu aprēķinu, izskaitļojot mājsaimniecības ienākumu līmeni uz vienu personu. 

Mājsaimniecību ienākumu līmeni, līdz kuram piemēros atbalstu, kā arī periodu, kurā piemēros atbalstu, noteiks Ministru kabinets. Tā par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš skaidroja Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Tāpat Ministru kabinets noteiks, kas ir iekļaujams mājsaimniecības kopējos izdevumos par mājokli, kā arī šo izdevumu aprēķināšanas nosacījumus un kārtību. 

Datus par mājsaimniecības adresi, kurai piemērojams atbalsts, saņems pakalpojuma sniedzējs, apsaimniekotājs vai pašvaldība. Atbalsts tiks ietverts rēķinā automātiski par centralizēto siltumapgādi, apkures vajadzībām patērēto dabasgāzi un elektroenerģijas pirmajām 100 kilovatstundām, kas netiek izmantotas apkures vajadzībām. Savukārt, ja apkures vajadzībām tiek izmantots decentralizētais kurināmais un elektroenerģija, mājsaimniecībai ar iesniegumu būs jāvēršas pašvaldībā. Pašvaldībām kompensēs administratīvās izmaksas par šo iesniegumu izskatīšanu. 

Atbalstu varēs saņemt iedzīvotāji, kuriem ir deklarētā vai reģistrētā adrese Latvijā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un norādīta kontaktadrese. 

Ja persona nevēlēsies pretendēt atbalsta saņemšanai, tā varēs atteikties no savu datu apstrādes, paredz likums. 

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

Vienota platforma valsts iestāžu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ministru kabinetā (MK) šodien apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi”, ar ko nosaka Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) darbības kārtību.

MAP mērķis ir nodrošināt atbalstu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai institūcijām, kas veic valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu izlietojuma pārvaldību, tas ir,  pārvalda mērķa finansējuma fondu finansējuma sadali un uzrauga tā izlietojumu, kā arī projektu īstenotājiem, kas ir valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu saņēmēji. Tāpat MAP nodrošina mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību valsts mērķdotāciju, atbalsta programmu un grantu veidā.

Praktiski tas nozīmē, ka MAP nodrošinās pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no klienta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, kur dati tiek koplietoti un atkalizmantoti. Būtiskākie ieguvumi: efektīvi tiks nodrošināta projektu dzīvescikla pārvaldība un to caurspīdīgums, tiks uzkrāti vēsturiskie dati par notikumiem projektu ietvaros, kā arī vienkāršots klientiem administratīvais process, īstenojot projektu aktivitātes.

Jau šobrīd, MAP ieviešanas laikā tiek nodrošināta arī pirmo MAP izmantotāju pieslēgšana, t.i., Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Sabiedrības integrācijas fonds.

Līdz šim valsts pārvaldē vairākas institūcijas veikušas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesus, veidojot tam individuālus risinājumus. Savukārt MAP ir vienota, centralizēti administrēta, koplietošanas platforma, kas nodrošinās mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu, savukārt platformas pārzinis nodrošinās platformas administrēšanu un tehnisko attīstību.

Noteikumu projekts nosaka, ka MAP pārzinis ar 2023. gada 28. decembri ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Tādējādi mērķa finansējuma pārvaldībām iesaistītajām iestādēm (jebkurai valsts vai pašvaldības institūcijai) savu pienākumu būs iespējams veikt augstākā kvalitātē – iestādes varēs fokusēties uz savu pamatdarbību, savukārt rūpes par tehnoloģiskajiem procesiem un platformas pakalpojuma sekmīgu darbību iestādēm nodrošinās tās pārzinis sadarbībā ar partnerorganizācijām.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Rīgas Metropoles pašvaldības provizoriski iemaksās 174,7 miljonus eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole”

Rīgas vicemērs un Rīgas un pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks norāda, ka jaunākie Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka Rīgas Metropoles pašvaldības 2024. gadā veiks iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā 174,76 miljonu eiro apmērā, kas būtu par 20 miljoniem eiro vairāk nekā šogad (2023.gadā – 154,5 miljoni eiro). Lielāko daļu jeb 2/3 no summas būs jāveic Rīgai, novirzot šim mērķim 133,35 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija fondā veidos 35,9 miljonus eiro.

Metropoles pašvaldības pašas saskaras ar būtisku izdevumu pieaugumu

“Ar katru gadu valsts pārliktās saistības uz pašvaldību pleciem tikai palielinās, kā arī objektīvu iemeslu dēļ pieaug pašvaldību pamatbudžetu izdevumi, ko rada vispārīgais izmaksu kāpums. Tāpēc visas pašvaldības valstī ir neapskaužamā situācijā, lai īstenotu tām noteiktās funkcijas un vēl domātu par infrastruktūras un jaunu projektu attīstību, ko no tām sagaida iedzīvotāji un uzņēmēji. Mums ir grūti paskaidrot mūsu iedzīvotājiem, ka mums trūkst līdzekļu elementārām vajadzībām, jo desmitā daļa tiek atdota finanšu izlīdzināšanā citām pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji kā veiksmīgus attīstības piemērus ar sakārtotiem iekšpagalmiem un ceļiem, jaunām ēkām un atbalstu uzņēmējiem min pašvaldības, kas saņem dotāciju no mums. Mēs nerunājām par pašvaldībām, kurām šī finanšu piešprice patiešām ir izdzīvošanas jautājums, bet būtu svarīgs visaptverošs izvērtējums un taisnīgāka pārdale,” norāda Edvards Ratnieks.

Rīgas Metropoles ieskatā būtu svarīgi izvērtēt pašvaldību, kas saņem līdzekļus, pašpietiekamību – cik lielā mērā šie līdzekļi konkrētajai pašvaldībai ir vajadzīgi pamatvajadzību nodrošināšanai un cik tie tiek novirzīti kā papildu finansējums dzīves kvalitātes uzlabošanai, ko bieži vien tik lielos apjomos nemaz nevar atļauties maksātāju pašvaldības. Apzinoties ar kādiem izmaksu kāpuma izaicinājumiem šobrīd sakaras visas pašvaldības Latvijā, iespējams, viens no risinājumiem varētu būt no valsts puses proporcionāli palielināt iemaksu apjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanā – šobrīd tas veido aptuveni piektdaļu no visa finansējuma.

Ar nākamo gadu iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības

Ar nākamo gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā iemaksas veiks visas Rīgas Metropoles pašvaldības, tostarp arī Salaspils un Sigulda, kuras iepriekš, atbilstoši kritērijiem, nebija maksātāju kategorijā. Bez deviņām Rīgas Metropoles pašvaldībām iemaksas fondā veic vēl tikai Jūrmala – nākamgad 10,6 miljonu apmērā. Visas pārējās pašvaldības ir saņēmēju lokā.

No Rīgas Metropoles lielākās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā veic Rīga – 133,3 (šogad – 124,8) miljonus eiro. Tam seko  Mārupes novads – 16,2 (šogad 12,3) miljonus eiro, Ropažu novads – 9,27 (šogad – 7,2) miljonus eiro, Ādažu novads – 6,4 (šogad – 4,39) miljonus eiro, Ķekavas novads – 6,2 (šogad –  4,8) miljonus eiro, Salaspils novads – 1,18 miljonus eiro, Saulkrastu novads – 1,3 miljonus (šogad – 843,9 tūkstošus) eiro un Olaines novads – 665,5 (šogad – 170) tūkstošus eiro, Siguldas novads – 120 tūkstošus eiro.

Jau iepriekš Rīgas Metropole līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks aicināja izveidot stingrāku valsts puses uzraudzību pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksu izlietošanai, minot Rēzeknes pašvaldību kā piemēru līdzekļu izlietošanai neatbilstoši fonda izveides mērķim.

Fonda mērķis ir atbalstīt trūcīgākās pašvaldības, radot līdzvērtīgus priekšnosacījumus to funkciju īstenošanai un kvalitatīvu pamatpakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” šī gada jūnijā tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai uzsāktu sarunas par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda šī brīža modeļa ietekmi uz Rīgas un Pierīgas attīstību un funkciju izpildi.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” apvieno Rīgu un teritoriju ap to. Tās kodolu veido Rīga un astoņi Pierīgas novadi un to pilsētas – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas. 

Oficiālie valsts statistikas dati liecina, ka 2022.gadā Rīgā un Pierīgā dzīvoja 53% valsts iedzīvotāju, turklāt 2/3 valsts iekšzemes kopprodukta tiek saražota tieši Rīgas metropoles areālā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Rīgas metropole ir noteikta kā valsts nozīmes attīstības mērķteritorija un viena no nacionālas nozīmes interešu telpām, kas stiprina Rīgas kā globāli orientētas Baltijas jūras metropoles lomu, tādējādi veicinot visas valsts attīstību kopumā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

G. Kaminskis Saeimā akcentē sarežģīto situāciju nākamā gada pašvaldību budžetos

Latvijas Pašvaldību savienība

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis šī gada 15.novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos nākamgad un vidējā termiņā, īpaši uzsverot arī kritisko situāciju Latgales pašvaldībās. Virknē pašvaldību budžeta ieņēmumi vairs nesegs strauji pieaugušos izdevumus pamatfunkciju veikšanai, kas radušies arī valsts pieņemto lēmumu un pašvaldībām papildus noteikto uzdevumu rezultātā.

Komisijas deputāti uzklausīja G.Kaminska raksturojumu par problēmjautājumiem pašvaldībās, novērtējot kritisko situāciju finanšu jomā. Lai arī šī gada 31.oktobrī tika parakstīts LPS un Ministru kabineta protokols par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam, LPS priekšsēdis uzsvēra atšķirīgos viedokļus, par kuriem joprojām nav panākta vienošanās. Valdība ir uzdevusi Satiksmes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai rast risinājumu un sniegt priekšlikumus par finansējumu tranzītielām un pašvaldību autoceļiem, ielām, investīciju programmām, kadastrālo vērtību, izglītības sistēmu un skolu tīkla reformu u.c. Tomēr citi pašvaldībām ar finansējumu saistīti būtiski jautājumi vēl jārisina.

“Līdz šim nevienu rudeni neesmu runājis tik daudz par pašvaldību budžetiem kā šogad, jo situācija patiesi ir sarežģīta. Publiski jau daudzkārt uzsvēru par būtisko izdevumu pieaugumu pašvaldībās, ko radījusi ne vien inflācija, bet arī valsts pieņemtie lēmumi un noteiktie uzdevumi pašvaldībām. Papildus tam vēlos uzsvērt arī aktuālo jautājumu par nepietiekamo finansējumu sporta skolām, treneru atalgojumam. Tāpat svarīgs ir Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojums, kas būs nepieciešams, lai saglabātu mūsu vērtīgo tradīciju. Par to būs jārūpējas pašvaldībām, jo nav pieņemama diskusija par iespējām atņemt finansējumu mūzikas un mākslas skolām. Vienlaikus jau ir iespējami risinājumi, lai neradītu papildus finanšu slogu pašvaldībām, piemēram, inženierbuvju reģistrēšanu kadastrā atlikt vismaz par trīs gadiem, jo šī obligātā norma nākamgad radītu vidēji 60 tūkst. eiro lielu ietekmi uz pašvaldību budžetiem,” komisijas sēdē uzsvēra G.Kaminskis.

LPS priekšsēdis skaidroja, ka pašvaldībām nepieciešams stabils bāzes finansējums un nopietna diskusija par risinājumiem pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveidei. Par to jau panākta vienošanās ar Ministru kabinetu. Tāpat pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā rasti papildus 7 milj. eiro 19 viskritiskākajā situācijā esošām pašvaldībā, kā arī 5,5 milj. eiro valsts budžeta mērķdotācija, lai no valsts budžeta līdzfinansētu aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos. Iepriekš jau uzsvērām, ka 17 viskritiskākajā situācijā esošajām pašvaldībām, īpaši Latgalē un arī citur, nepieciešama speciālā dotācija vismaz 10.2 milj. eiro apmērā pamatfunkciju veikšanai.

LPS priekšsēdis skaidroja, ka kritisko situāciju radījis nodokļu ieņēmumu samazinājums pašvaldību budžetos – atņemtais akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas maiņa par labu valstij. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 5% pašvaldībām pēdējo gadu laikā radījis situāciju, kurā līdzekļu vairs nav pat pamatfunkcijām, nerunājot par attīstību. Šogad dēļ nodokļa proporcijas maiņas 130 miljoni eiro nav ieskaitīti pašvaldību budžetos. Paralēli pašvaldībās visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim, jo vairs nav pieejamo rezervju, iespējas ir izsmeltas. Turklāt valsts līdzdalība izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 38 milj. eiro.

Lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram,  2024.gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, deisntistucionalizācijas projektu īstenošanai nepiešķirti 25 milj. eiro, palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa. Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Nākamgad būs arī jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai. Ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā, pārliecināts G.Kaminskis.

Visbeidzot LPS priekšsēdis sēdes laikā arī uzsvēra pastāvošās reģionālās atšķirības, kuras 30 gadu laikā nav izdevies mazināt. Ir jādomā citi veidi kā sekmēt reģionālo attīstību, īpaši domājot par Latgales reģionu, kas saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā iedzīvotāju skaita samazināšanos, pierobežas jautājumiem u.c.

Uzklausot G.Kaminska vēstījumu par izaicinājumiem pašvaldībās un turpmāko redzējumu, komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs aicināja uz ciešu un aktīvu sadarbību, gada ietvaros regulāri komisijā izskatot aktuālos jautājumus un LPS sniegtos priekšlikumus, lai rastu kopīgu risinājumu pašvaldībām svarīgās jomās. Sēdē piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne Pašvaldības

Pašvaldībām pieejams ES fondu finansējums mūsdienīgas un ērtas mācību vides veidošanai speciālās izglītības mācību iestādēs

 Izglītības un zinātnes ministrija

Lai celtu speciālās izglītības kvalitāti un pieejamību, pašvaldības varēs ieguldīt 14,7 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu speciālās izglītības iestāžu mācību saturam atbilstoša un mācību sniegumu veicinoša skolēnu un skolotāju labizjūtu veicinošā mācību vidē. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kurus šodien, 14.novembrī apstiprināja valdības sēdē.

Pašvaldības ar pieejamo ES fondu atbalstu 30 speciālās izglītības iestādēs varēs pilnveidot mūsdienīgu, ērtu un pieejamu infrastruktūru un mācību vidi. Ar pieejamo atbalstu mūsdienīgu mācību metožu un paņēmienu ieviešanai būs iespējas modernizēt mācību klašu telpas, nodrošinot arī atbilstošu mēbeļu un specializēta aprīkojuma iegādi, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu. Lai pilnveidotu sadzīves un pašaprūpes un patstāvīgo iemaņu uzlabošanu, pieejamais finansējums sniedz iespējas pašvaldībām veikt ieguldījumus arī speciālās izglītības iestāžu internātu infrastruktūras uzlabošanai un aprīkošanai, kā arī teritorijas, tajā skaitā sporta aktivitātēm paredzētu zonu labiekārtošanu.

Viens no Latvijas izglītības sistēmas pamatprincipiem ir nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un izglītības iestādes atrašanās vietas. Pašvaldībām īstenojot speciālās izglītības iestāžu ES fondu investīciju projektus, paredzēts īstenot arī speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, nosakot, ka projekta īstenošanas gadījumā pašvaldībās (izņemot Rīgas valstspilsētu) darbojas ne vairāk kā viena specialās izglītības iestāde (reorganizētas tiktu septiņas speciālās izglītības iestādes un sešas speciālās izglītības programmu īstenošanas vietas). Speciālās izglītības iestāžu tīkla izmaiņas tiek īstenotas, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un sniegtu pilnvērtīgu atbalstu bērniem ar speciālām vajadzībām.

Ministru kabineta noteikumi “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.3. pasākuma “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide efektīvas, kvalitatīvas un mūsdienīgas izglītības īstenošanai speciālās izglītības iestādēs” īstenošanas noteikumi” pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Pašvaldības

Pašvaldība ieviesīs revīzijas ieteikumus ceļu būvdarbu izpildes un kontroles uzlabošanai

Rīgas dome

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentā tiks ieviesti domes Audita un revīzijas pārvaldes ieteikumi ceļu būvdarbu izpildes un kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir izvērtējusi Ārtelpas un mobilitātes departamenta iekšējās kontroles sistēmas un sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai, vienlaikus auditā nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par ko tika ziņots pašvaldībai šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā.

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs: “Rīkojoties ar pašvaldības finanšu resursiem, amatpersonām ir jāievēro visaugstākie standarti – darba kvalitāte un rūpīga paveikto darbu uzskaite un kontrole ir obligātas ikvienā Rīgas domes struktūrvienībā.

Auditoru apjomīgajā ziņojumā par to, cik efektīvi un precīzi tas notiek Ārtelpas un mobilitātes departamentā, konstatēts, ka ir vieta uzlabojumiem – piemēram, jānosaka kārtība, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Taču auditori, izlases kārtībā pārbaudot vairākus veiktos maksājumus un salīdzinot tos ar faktiski paveiktajiem darbiem, nav konstatējuši neatbilstības. Tāpat nav konstatētas neatbilstības darbu uzskaitē, secinot, ka tam ir nodrošināts “četru acu princips”.

Kopumā Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums vieš pārliecību, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta amatpersonas savus pienākumus veic pēc labākās apziņas un pilnā mērā izmanto visus darbu kvalitātes kontroles instrumentus, kas paredzēti pašvaldības līgumos ar būvdarbu veicējiem.”

Jānis Lange, Rīgas pilsētas izpilddirektors: “Ārtelpas un mobilitātes departamentā veiktā audita secinājumi par Rīgas transportbūvju uzturēšanas darbiem, to izpildes uzraudzību un darbu kvalitātes kontroli un ieteikumi darba procesa uzlabojumiem ir skaidra ceļa karte tam, kā sakārtot procesus, lai nebūtu ne mazāko šaubu par pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu. Darbs pie Audita un revīzijas pārvaldes ieteikumu ieviešanas ir jāsāk nekavējoties un es stingri sekošu līdzi, lai visi uzlabojumi tiek īstenoti.

Savu slēdzienu par Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumu ir sagatavojusi pašvaldības Juridiskā pārvalde, kas secina, ka atsevišķos punktos auditori ir norādījuši uz riskiem, trūkumiem vai nepilnībām, taču kopumā nav konstatējuši ārējo normatīvo aktu vai darba kārtības pārkāpumus. Juridiskā pārvalde savā slēdzienā secina, ka ir pamats uzdot Ārtelpas un mobilitātes departamentam novērst konstatētos riskus, nepilnības un trūkumus.”

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Izglītība un zinātne Pašvaldības

CFLA aicina pašvaldības pieteikties ES fondu finansējumam bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlasi pašvaldībām, lai ieguldītu finansējumu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanā. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) šobrīd pieejami vairāk nekā 13,7 miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām privātā pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu iegādei, veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu un vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm.

ES fondu atbalstu var saņemt pašvaldības, kurās uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi attiecīgā mācību gada 1. oktobrī ir pirmsskolas vecuma bērni rindā uz vietu pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs. Finansējums paredzēts gan privātā pirmsskolas izglītības pakalpojuma iegādei, kas ietver pilnu, licencētu pirmsskolas izglītības programmas apguvi, gan bērnu uzraudzības pakalpojumiem.

Plānots, ka līdz 2029. gada beigām, kad projekts būs īstenots, atbalstu būs saņēmuši vairāk nekā 1200 bērnu.

Projektu atlasē šobrīd pieejamais finansējums no  ESF+ ir 13 702 157 eiro ar pašvaldību līdzfinansējumu ne mazāk kā 2 418 028 eiro apmērā.

Projekta iesniegumi pašvaldībām jāiesniedz CFLA līdz 2024. gada 15. aprīlim, savukārt projektu īstenošana jāpabeidz ne vēlāk kā līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē  cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem paredzēts ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam  4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

LPS aicina Saeimu sadzirdēt pašvaldības par kritisko situāciju nākamā gada pašvaldību budžetos

Latvijas Pašvaldību savienība

Lai arī parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols par budžetu 2024.gadam un vidējam termiņam, aizvien saglabājušies atšķirīgi viedokļi par finansējuma nepieciešamību pašvaldībām strauji pieaugošo izdevumu segšanai un pamatfunkciju nodrošināšanai. Tāpēc LPS aicina Saeimu, izskatot nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, uzklausīt un sadzirdēt pašvaldības par kritisko situāciju nākamgad, īpaši visās Latgales pašvaldībās.

Valdība nākamā gada valsts budžetu ir nosaukusi par drošības un ilgtspējas budžetu. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, – ja valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, tad arī pašvaldībās tā ir prioritāte. Tāpat arī izglītība, veselība un citas svarīgas nozares, kurās pašvaldības darbojas. Budžeta kontekstā pašvaldības nevar skatīt kā vienu atsevišķu nozari. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, jo tikai pašvaldības ar stabilu bāzes finansējumu nākotnē ir valsts pamats turpmākajai attīstībai, drošībai, ilgtspējai un sociālajam mieram.

Tāpēc ir jānodrošina nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, citādi nākamgad saskarsimies ar virkni izaicinājumu, ko izjutīs iedzīvotāji. Pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā rasti papildus 7 milj. eiro 19 viskritiskākajā situācijā esošām pašvaldībā, kā arī 5,5 milj. eiro deisntitucionalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos.

G.Kaminskis akcentē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 5% pašvaldībām pēdējo gadu laikā radījis situāciju, kurā līdzekļu vairs nav pat pamatfunkcijām, nerunājot par attīstību. Šogad dēļ nodokļa proporcijas maiņas 130 miljoni eiro nav ieskaitīti pašvaldību budžetos. Paralēli pašvaldībās visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim, jo vairs nav pieejamo rezervju, iespējas ir izsmeltas. Turklāt valsts līdzdalība izlīdzināšanā salīdzinoši ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 45 milj. eiro. Ar MK panākta vienošanās uzsākt kopīgu darbu pie pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveides.

Lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram,  2024.gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai, deisntistucionalizācijas projektu īstenošanai nepiešķirti 25 milj. eiro, palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa.

Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Nākamgad būs arī jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā. 

Jau vēstīts, ka šī gada 24.oktobrī valdībā apstiprināts LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols, tādējādi noslēdzies sarunu cikls par pašvaldību budžetu 2024.gadam un vidējam termiņam, bet 31.oktobrī to parakstīja Ministru prezidente Evika Siliņa un LPS priekšsēdis G.Kaminskis. Lai arī panāktas vairākas pašvaldībām būtiskas vienošanās, puses saglabā atšķirīgus viedokļus dažādos pašvaldībām un tās iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos. Pēc protokola parakstīšanas tas tika pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram līdz 2026. gadam. Oficiāli tas iesniegts Saeimā šī gada 3. novembrī.