Kategorija: Ceļu, tiltu būve

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi Tieslietas

Eiropas Dzelzceļa līnijas: tiesa ļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību

Satiksmes ministrija

Otrdien, 28. novembrī, Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta  – Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” – pieteikumu  apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.

“Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Ņemot vērā Rail Baltica stratēģisko un drošības nozīmi, visos Rail Baltica iepirkumos tiek prasīts Valsts drošības dienesta atzinums par visiem pretendentiem. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” konkursa otrajā kārtā ir bijis negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu.

Tiesa cita starpā iepazinās ar konkursa uzvarētāju  – personu apvienības “E.R.B. Rail Baltica JV” – sniegto informāciju. Tas rada paļāvību, ka visa iepirkuma procedūra analizēta rūpīgi un pēc būtības.

Zaudējušā pretendenta paustais par it kā lētāku piedāvājumu ir spekulācija, jo, saņemot negatīvu drošības iestāžu atzinumu, zaudētāja iesniegtais sākotnējais finanšu piedāvājums pēc būtības netika vērtēts un tas netika pakļauts konkursa sarunām, kuru rezultātā konkursa dalībniekiem bija jāsagatavo galīgais piedāvājums. Tikai galīgais piedāvājums tika vērtēts atbilstoši piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem.

Konkursā par uzvarētāju atzīta uzņēmumu apvienība “E.R.B Rail Baltica JV”, kurā ietilpst  – Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija).

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai ir nodrošināti visi priekšnoteikumi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs.

Pamattrases būvdarbus plānots uzsākt dienvidu jeb Lietuvas virzienā, jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgs, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus.

Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas: 

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Pašvaldības

Pašvaldība ieviesīs revīzijas ieteikumus ceļu būvdarbu izpildes un kontroles uzlabošanai

Rīgas dome

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentā tiks ieviesti domes Audita un revīzijas pārvaldes ieteikumi ceļu būvdarbu izpildes un kontroles uzlabošanai.

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir izvērtējusi Ārtelpas un mobilitātes departamenta iekšējās kontroles sistēmas un sniegusi virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai, vienlaikus auditā nav gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par ko tika ziņots pašvaldībai šī gada pavasarī anonīmā ziņojumā.

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs: “Rīkojoties ar pašvaldības finanšu resursiem, amatpersonām ir jāievēro visaugstākie standarti – darba kvalitāte un rūpīga paveikto darbu uzskaite un kontrole ir obligātas ikvienā Rīgas domes struktūrvienībā.

Auditoru apjomīgajā ziņojumā par to, cik efektīvi un precīzi tas notiek Ārtelpas un mobilitātes departamentā, konstatēts, ka ir vieta uzlabojumiem – piemēram, jānosaka kārtība, kādā tiek konstatēta avārijas stāvokļa esamība atsevišķos ceļu seguma posmos un precīzi jāatrunā veids avārijas stāvokļa novēršanai. Tāpat auditori iesaka ieviest pašvaldībā kārtību, kādā plānveida remontdarbi vietās, kur ceļa segums nav avārijas stāvoklī, sakārtojami prioritārā secībā, lai, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus, to izlietojums notiktu iespējami efektīvāk.

Taču auditori, izlases kārtībā pārbaudot vairākus veiktos maksājumus un salīdzinot tos ar faktiski paveiktajiem darbiem, nav konstatējuši neatbilstības. Tāpat nav konstatētas neatbilstības darbu uzskaitē, secinot, ka tam ir nodrošināts “četru acu princips”.

Kopumā Audita un revīzijas pārvaldes ziņojums vieš pārliecību, ka Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta amatpersonas savus pienākumus veic pēc labākās apziņas un pilnā mērā izmanto visus darbu kvalitātes kontroles instrumentus, kas paredzēti pašvaldības līgumos ar būvdarbu veicējiem.”

Jānis Lange, Rīgas pilsētas izpilddirektors: “Ārtelpas un mobilitātes departamentā veiktā audita secinājumi par Rīgas transportbūvju uzturēšanas darbiem, to izpildes uzraudzību un darbu kvalitātes kontroli un ieteikumi darba procesa uzlabojumiem ir skaidra ceļa karte tam, kā sakārtot procesus, lai nebūtu ne mazāko šaubu par pašvaldības finanšu līdzekļu izlietojumu. Darbs pie Audita un revīzijas pārvaldes ieteikumu ieviešanas ir jāsāk nekavējoties un es stingri sekošu līdzi, lai visi uzlabojumi tiek īstenoti.

Savu slēdzienu par Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumu ir sagatavojusi pašvaldības Juridiskā pārvalde, kas secina, ka atsevišķos punktos auditori ir norādījuši uz riskiem, trūkumiem vai nepilnībām, taču kopumā nav konstatējuši ārējo normatīvo aktu vai darba kārtības pārkāpumus. Juridiskā pārvalde savā slēdzienā secina, ka ir pamats uzdot Ārtelpas un mobilitātes departamentam novērst konstatētos riskus, nepilnības un trūkumus.”

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības Zaļais iepirkums

Satiksmes ministrijas nākamā gada budžetā uzsvars virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības uzlabošanu

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens uzsver, ka Satiksmes ministrijas (SM) 2024. gada budžetā plānotie pasākumi dos pozitīvu pienesumu nozares prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.

SM 2024. gada budžets ir 788 miljoni eiro, un finansējums paredzēts reģionālā sabiedriskā transporta attīstībai iedzīvotāju mobilitātes vajadzību nodrošināšanai, stiprinot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, valsts autoceļu būvniecībai, kur lielāks uzsvars plānots drošības uzlabošanai un pieejamības veicināšanai, kā arī Rail Baltica projekta īstenošanas turpināšanai, pilnveidojot projekta pārvaldību.

Skaidrojot nākamā gada SM budžeta prioritātes, satiksmes ministrs uzsver virzību uz zaļo kursu un pasākumu īstenošanu, kas veicinās ikdienas pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. Finansējums 235,8 milj. eiro apmērā paredzēts dotācijām reģionālajam sabiedriskajam transportam, nodrošinot iedzīvotāju mobilitāti visā valsts teritorijā par samērīgu maksu, jaunu un mūsdienīgu elektrovilcienu iegādei un dzelzceļa infrastruktūras darbības nodrošināšanai. Tāpat kā līdz šim, finansējums paredzēts braukšanas maksas atvieglojumiem konkrētām iedzīvotāju grupām, tostarp bērniem bāreņiem valstspilsētu sabiedriskajā transportā. Nākamgad tiks turpināts darbs, lai ieviestu integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, saskaņotus kustības grafikus un vienotus biļešu risinājumus.

2024. gadā budžets valsts autoceļu nozarei ir 334,5 milj. eiro, tai skaitā finansējums pašvaldībām 47 milj. eiro no Atveseļošanas fonda ielu remontam un pārbūvei Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros un budžeta mērķdotācijas 60 milj. eiro apmērā. Plānota valsts autoceļu būvniecība un remonts, ieguldot 93 milj. eiro. Tāpat finansējums paredzēts ceļu satiksmes drošības uzlabošanai un mikromobilitātes infrastruktūras attīstībai. Sagaidāms, ka plānotie pasākumi veicinās ikvienam cilvēkam piekļūstamas un drošas transporta infrastruktūras attīstību.

Rail Baltica projekta īstenošanai – projektēšanas un būvniecības darbiem – nākamgad plānots 174,7 milj. eiro, t.sk. 115 milj. eiro Eiropas Savienības finansējums. Projekta īstenošana ir stratēģiski svarīga reģionālās un starptautiskās savienojamības nodrošināšanai; vienlaikus arī nozares konkurētspējas stiprināšanai.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve

Rail Baltica projektā atklāj jauno ceļu uz un no lidostas “Rīga”

Satiksmes ministrija

Noslēdzot abu jauno ceļu būvniecības darbus, Rail Baltica posms pie lidostas “Rīga” sasniedzis būtisku atskaites punktu – ceļš uz un no lidostas kļuvis ērtāks un drošāks. Paredzams, ka tas novērsīs sastrēgumus un nedaudz saīsinās ceļā pavadāmo laiku.

Būvniecības laikā autovadītāji periodiski jaunos ceļus varēja izmantot atsevišķi, bet no otrdienas, 8. novembra, pēcpusdienas tie tiks atvērti satiksmei kā vienota ceļu sistēma. Satiksme turpmāk tiks organizēta lokveidā. Brauciens uz lidostu vedīs pa ceļu L1, kas sākas tūlīt aiz regulējamā krustojuma un ļauj autovadītājiem piekļūt tieši pie lidostas termināļiem un P3 un P4 ilgtermiņa stāvvietām. Savukārt satiksme no lidostas uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu.

Abi jaunie ceļi izbūvēti ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, lai uzlabotu drošību un veicinātu vienmērīgu satiksmes plūsmu. Paredzams, ka šis stratēģiskais plānojums novērsīs sastrēgumus un nedaudz saīsinās ceļā pavadāmo laiku.

Šis ir nozīmīgs solis Rail Baltica lidostas stacijas būvniecības posmā, lidostas attīstībā un pieejamībā. Satiksmes organizācija uz un no lidostas, kādu redzam šodien, ir galējā, tādējādi iezīmējot ievērojamu būvniecības progresu.

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi pie lidostas “Rīga” veic starptautiska apvienība B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – SIA Binders un AS LNK Industries, pasūtītājs – Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas: 

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Transports

Atjaunota Rail Baltica projekta interaktīvā karte

Satiksmes ministrija

Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS piedāvā atjaunotu interaktīvo projekta karti, kurā var aplūkot jaunāko informāciju par topošo ātrgaitas dzelzceļa trasi. Tā apskatāma šeit: https://info.railbaltica.org/lv/interaktiva-karte

Kartē var redzēt:

– Projektēšanas posma sākuma/beigu atrašanās vietu;

– Rail Baltica stacijas un būves;

– Projektētā 1435 mm platuma dzelzceļa sliežu trasi;

– Esošā 1435 mm platuma sliežu trasi;

– Pārbūvētā 1520 mm platuma dzelzceļa sliežu trasi.

 

Kartē var veikt dažādas darbības, kā, piemēram, meklēt pēc adreses vai objekta nosaukuma, pietuvināt vai attālināt interesējošos trases posmus, kā arī mainīt kartes slāņus.

Karte ir izveidota informatīviem nolūkiem, lai atspoguļotu progresu dažādos trases posmos un objektos. Ņemot vērā, ka izpētes un projektēšanas darbi tiek turpināti, kartē norādītā informācija var mainīties.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Transports

Latvija saņem papildu 298 miljonus eiro Rail Baltica projekta turpināšanai 

Satiksmes ministrija

Latvija saņem 298 miljonus eiro jeb 32% no kopumā Baltijas valstīm projekta īstenošanai piešķirtajiem 928 miljoniem eiro. Tas ir nozīmīgs Eiropas Savienības atbalsts, lai turpinātu Rail Baltica projekta ieviešanas darbus Latvijā un sekmētu projekta ieiešanu būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs.

Trešdien, 18. oktobrī, Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS informēja par finansēšanas līguma parakstīšanu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par papildu atbalstu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). 

2022. gada septembrī Eiropas Komisija (EK) izsludināja CEF9 uzsaukumu finansējuma saņemšanai no EISI. No uzsaukumā pieteiktajiem 353 projektiem EK atbalstīja 107 projektus, tostarp Rail Baltica, piešķirot finansējumu vairāk nekā 6 miljardu eiro apmērā.

Latvijai šī bija viena no veiksmīgākajām projektu atlases uzsaukuma kārtām. Atbalstīti 93 procenti no kopējām pieteiktajām aktivitātēm Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā, kas ir viens no vēsturiski augstākajiem atbalsta rādītājiem CEF uzsaukumos. 

Ar EISI, t.sk. Militārās mobilitātes finansējumu, kas pieejams no līdzšinējiem finansēšanas līgumiem un apstiprināto, līdz 2023.gada beigām Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā nodrošināts 916 miljonu eiro finansējums.

CEF9 uzsaukuma finansējums Latvijā tiks novirzīts būvdarbu turpināšanai Rail Baltica Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā estakādes izbūvei pār Maskavas un Krasta ielām, platformu pieejām, esošo sliežu pārcelšanai uz stacijas Dienvidu pusi, kā arī dzelzceļa estakādes būvniecības darbiem un stacijas platformu paaugstināšanai pie starptautiskās lidostas “Rīga”. Tāpat finansējums paredzēts nekustamo īpašumu atsavināšanai, Iecavas būvniecības bāzes izveidei, pamattrases būvniecības un būvuzraudzības darbiem ārpus Rīgas, ko “Eiropas Dzelzceļa līnijas” plāno uzsākt jau šogad pēc līguma noslēgšanas ar iepirkuma uzvarētāju pamattrases būvniecībai. 

Lai turpinātu finansējuma piesaisti RB projektam, Satiksmes ministrija ir uzsākusi nākamā Latvijas pieteikuma izstrādi finansējuma saņemšanai no EISI desmitā projekta uzsaukuma (CEF10), kura finansējums, galvenokārt, paredzēts pārrobežu un trūkstošo dzelzceļa savienojumu būvniecībai vai modernizācijai. 

Papildu informācija:

Rail Baltica projekta realizēšana notiek atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA, kas ir ES infrastruktūras savienošanas instrumenta izpildaģentūra, un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis, tostarp Latvijas vārdā Satiksmes ministrija, pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus.

Rail Baltica projekta pamatfinansējuma avots ir ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējums. EISI finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušie 15% ir valsts budžeta līdzfinansējums, kas ir obligāts ES finansējuma daļas saņemšanas priekšnosacījums. ES finansējums projektam tiek piešķirts pa daļām, sekojot projekta īstenošanai un izvērtējot finansējuma apguvi. Ja īstenošana norit sekmīgi, Latvija var pieteikties papildus finansējumam CEF uzsaukumos, piesakot finansējumu projekta nākamajām aktivitātēm.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi

LVC aicina uz piegādātāju sapulci par dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi

VSIA Latvijas Valsts ceļi

VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) plāno izveidot un ieviest dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (signālstabiņi, drošības barjeras, ceļazīmes) iepirkumiem. Lai informētu ieinteresētos piegādātājus, LVC rīko apspriedi.

Apspriedes pirmā daļa norisināsies rakstveidā. Ieinteresētie piegādātāji jautājumus, komentārus un priekšlikumus par plānoto iepirkuma priekšmetu var iesūtīt rakstiski līdz 2023. gada 28. augusta plkst. 14.00 uz pasūtītāja kontaktpersonas e-pastu ina.logina@lvceli.lv.

Apspriedes otrā daļa noritēs tiešsaistē MS Teams platformā 2023. gada 29. augusta plkst. 10.00. Ieinteresētie piegādātāji var pieteikties tiešsaistes apspriedei līdz 2023. gada 28. augusta plkst. 14.00, nosūtot savu pieteikumu uz pasūtītāja kontaktpersonas e-pastu ina.logina@lvceli.lv.

Detalizētāka informācija par apspriedi un plānoto iepirkuma priekšmetu publicēta Elektronisko iepirkumu sistēmā pasūtītāja pircēja profilā konkrētās publikācijas sadaļā ŠEIT . Paziņojums par apspriedi ar piegādātājiem publicēts arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības Pašvaldības

Apstiprina izmaiņas autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtībā

Satiksmes ministrija

15.augustā valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība,” kuras Satiksmes ministrija rosināja, lai noteiktu ilgtermiņa papildu mērķdotācijas finansējumu pašvaldībām par valsts vietējo autoceļu pārņemšanu savā īpašumā.

Grozījumi minētajos noteikumos paredz, ka pašvaldībām, pārņemot savā īpašumā valsts vietējos autoceļus vai kādu tā posmu, tiks piemērots ilgtermiņa valsts atbalsta modelis, līdzšinējo piecu gadu vietā. Pašvaldības ceļu uzturēšanai varēs izmantot pašvaldības budžeta līdzekļus, valsts mērķdotācijas līdzekļus pašvaldību autoceļiem un ielām, kā arī papildu mērķdotācijas finansējumu 1560 eiro apmērā par katru attiecīgās pašvaldības īpašumā pārņemto valsts vietējā autoceļa kilometru.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka valsts līdzfinansējums tranzīta ielas būvniecībai ir 75 procentu apmērā. Vienlaikus noteikumos tiek precizēts, ka valsts var līdzfinansēt ne tikai tranzīta ielu atjaunošanu, kas ir tikai viena no būvniecības sastāvdaļām, bet jebkādu tranzīta ielu būvniecību, piemēram, pārbūvi.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Korupcija

Valsts ceļu atjaunošanā strādnieku pietiek arī bez karteļa dalībniekiem

LSM.lv

Ceļu būvnieku karteļa atklāšana neietekmē šīs sezonas darbus valsts ceļos, kur aptuveni 65 objektos atjauno segumu, apgalvo uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi”, kas brauktuvju sakārtošanai šogad tērē ap 300 miljoniem eiro. Pašlaik arī pietiekot strādnieku, kā arī apstājies pērn īpaši vērotais darbu sadārdzināšanās process. Cenu krituma laikā ceļdariem gan pagaidām vēl neprasa samazināt tēriņus.

Īsumā:

– Ceļu būvē karstākais laiks – valsts ceļos būvdarbi notiek 78 posmos.

-“Latvijas Valsts ceļi”: 4–5 pretendenti uz katru konkursu ir labs rādītājs.

-Ceļu būvētāju biedrība: Izejmateriāli ir pieejami, un arī strādnieku pietiek.

-LVC objektos nestrādā trīs karteļa organizēšanā pieķertie uzņēmumi. 

-“Strabag” ir bankrota procedūra, “Ceļu pārvalde” sākusi tiesiskās aizsardzības procesu.

-“A.C.B” darbu turpina, pilda pirms karteļa atklāšanas saņemtos pasūtījumus Rīgā.   

-Ceļu būvētāju biedrība: Karteļa sodi – mācība šiem uzņēmumiem un citiem.

Valsts ceļu tīklā būvdarbi patlaban notiek 78 posmos, un vismaz sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada līdz pat stundai. Pašlaik ceļu būvē ir intensīvākais laiks, turklāt atšķirībā no citām nozarēm par labu nācis ilgstošais sausums.

Noslēdzas arī vairums lielāko valsts iepirkumu, un uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Gundars Kains vērtē, ka četri pieci pretendenti uz katru konkursu ir labs rādītājs.

Viņš atzina, ka katrā projektā ir savas nianses, bet globāli nevarētu teikt, ka kaut kas būtu mainījies, kopumā nozare adaptējusies jaunajai situācijai, ko ietekmēja ģeopolitiskie apstākļi.

Tātad izejmateriāli ir pieejami, un arī strādnieku pietiek – tā savukārt apgalvo biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš.

“Ir šur tur kādas problēmas, ceļinieki jau atšķiras īstenībā ar to, ka ir pastāvīgo darbinieku kontingents, un neviens nesūdzas. Izskatās, ka cilvēkiem darba šogad pietiek, un arī laika apstākļi īstenībā ir ceļu remontiem labi,” sacīja Bērziņš.

Tikmēr bez darba vismaz “Latvijas Valsts ceļu” objektos šosezon ir palikusi trijotne, kas aizņēma trešo daļu no visa ceļu būves tirgus un ko konkurences uzraugi pieķēra karteļa organizēšanā, sadalot publiskos iepirkumus un sarunājot cenas.

Mazāko sodu – virs 500 000 eiro – saņēmusī kompānija “Strabag” īsteno bankrota procedūru, ar vienu miljonu eiro sodītā akciju sabiedrība “Ceļu pārvalde” aptuveni vienu miljonu nu jau ir parādā valstij nodokļos un sākusi tiesiskās aizsardzības procesu, savukārt uzņēmums “A.C.B.”, kas saskaņā ar Konkurences padomes izpētīto bija galvenais nelikumību organizators un tika pie trīs miljonu eiro soda, darbu turpina. Taču ne valsts ceļos, norādīja Gundars Kains.

Viņš sacīja, ka nevienā “Latvijas Valsts ceļu” iepirkumā neviens no karteļa dalībniekiem nepiedalījās.

Taču no valsts kases malā pabīdītais “A.C.B.” darbu atradis, piemēram, pašvaldībās, sevišķi Rīgas domē.

Iepirkumu uzraudzības biroja lapā ir redzams, ka neilgi pirms Konkurences padomes publiskotās informācijas “A.C.B.” tikusi pie vairāk nekā 20 miljonu eiro līguma ar kapitālsabiedrību “Rīgas ūdens”, kam pēc cauruļu nomaiņas vajadzīgi ceļdaru pakalpojumi.

Savukārt uzņēmums “Rīgas satiksme” pavasarī šo kompāniju nolīga ap 10 miljonu eiro iepirkumā, lai 5. tramvaja maršrutu pielāgotu zemās grīdas braucamajiem.

“A.C.B.” finanšu dati rāda ap 75 miljonu eiro gada apgrozījumu un vairāk nekā 400 darbinieku kolektīvu.

Andris Bērziņš no biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” domā, ka kartelī iesaistītie ar sodu būs dabūjuši mācību gan sev, gan citiem.

“Ir jāizskauž šādas lietas. Es domāju, ka ceļu būves firmas ieguvušas ļoti, ļoti labu mācību no šiem notikumiem un nozare var normāli strādāt un funkcionēt, jo mēs jau zinām, ka tūlīt nāks “Rail Baltica” pasūtījumi. Ja tur konkursa rezultāti tiks apstiprināti,  tad gan mums parādīsies kapacitātes problēmas Latvijā, būs jārunā par kaut kādiem īpašiem atbalsta pasākumiem vispār, lai šos darbus veiktu,” atzina Bērziņš.

Un vēl viens aspekts – pēc ģeopolitiskās situācijas izraisītā būtiskā cenu kāpuma, kas pērn sadārdzināja jau pusceļā esošos ceļu darbus, “Latvijas Valsts ceļi” nākamajos līgumos iekļāva punktu, ko paši būvnieki sauc par abpusgriezīgu zobenu – proti, ka cenu mazinājuma laikā arī prasīs pārskatīt līgumcenas. Taču uzņēmumā norādīja, ka tāds laiks ceļu būvē pagaidām vēl nav iestājies.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Transports

Satiksmes ministrija laidusi klajā informatīvo izdevumu “Baltijas gadsimta dzelzceļa projekts”

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrija laidusi klajā informatīvo izdevumu “Baltijas gadsimta dzelzceļa projekts”, kas veltīts Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā. Izdevumā apkopota vispusīga informācija par projekta aktualitātēm, plānoto starptautisko un reģionālo satiksmi, kravu loģistikas attīstības iespējām, kā arī sniegti fakti par vēsturisko dzelzceļa savienojumu ar Eiropu. Papildus dots ieskats par stacijām, apkopes punktiem un citiem infrastruktūras objektiem, kā arī Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecības procesu.

Izdevums sastādīts viegli uztveramā veidā, lai būtu saprotams un interesants ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tas tapis sadarbojoties ar Rail Baltica projekta nacionālo ieviesēju – uzņēmumu Eiropas Dzelzceļa līnijas, un projekta centrālo koordinatoru RB Rail AS. Izdots ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu.

Izdevums lasāms elektroniski, bet drukātā formātā bez maksas būs pieejams ministrijas Komunikācijas nodaļā un Latvijas novadu 10 pašvaldību Informācijas centros un bibliotēkās. Lejuplādei un lasīšanai elektroniski pieejams šeit.