Kategorijas
Valsts pārvalde un pašvaldības

Finanšu ministrija samazina ekonomikas izaugsmes un inflācijas prognozes 2024. gadam

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2028. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā palielināsies par 1,4%, bet 2025. gadā gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9%.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2023. gada jūnija sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2024. gadam ir samazināta par 1,1 procentpunktu, bet 2025. gadam prognoze nav mainīta. Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, 2026. gadā veidojot 2,5% un līdz 2028. gadam palēninoties līdz 2,3%.

“Redzam, ka visā Eiropā joprojām saglabājas visai augsta nenoteiktība gan saistībā ar Krievijas sākto karu Ukrainā, gan Eiropas Centrālās bankas politiku un prognozēm par iespējamu procentu likmju pazemināšanas sākšanu šā gada laikā, kas kavē investīciju lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka ekonomikas izaugsmes tempi nebūs tik labi, kā mēs vēlētos, un mums kā valstij būs pieejams mazāk resursu. Tādēļ jo būtiskāka loma šinī un tuvākajos gados būs arī lielo investīciju projektu realizācijai un Eiropas Savienības fondu finansējuma pieaugumam,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Zemāku ekonomikas izaugsmi 2024. gadā lielā mērā nosaka pagājušā gada dinamika, kad, krītoties pieprasījumam ārējā tirgū un augstajam cenu līmenim kavējot privātā patēriņa izaugsmi Latvijā, IKP pieaugums nesasniedza prognozēto. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas ekonomika pērnajā gadā saruka par 0,6%, ko visbūtiskāk ietekmēja eksporta un privātā patēriņa kritums, kamēr pozitīvi devumi bija investīciju un sabiedriskā patēriņa kāpumam.

Pēdējo mēnešu laikā Latvijas galveno ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomikas izaugsmes prognozes 2024. gadam pakāpeniski ir pasliktinājušās. Lai arī šie prognožu pazeminājumi joprojām bijuši ļoti mēreni, zemāka izaugsme Eiropā samazinās arī Latvijas ekonomikas gaidāmo izaugsmi. Kopumā Eiropas Savienībai (ES) un eirozonai šim gadam gan ir prognozēti augstāki izaugsmes tempi nekā 2023. gadā, tomēr tie joprojām ir vēsturiski zemā līmenī.

Vienlaikus jau no gada otrās puses, Eiropas ekonomikai sākot augt straujāk un arvien mazinoties nesenā krasā cenu kāpuma negatīvajai ietekmei uz Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, arī Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs straujāka, 2025. gadā paātrinoties līdz 2,9%.

Līdz ar straujo energoresursu un citu izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, kas atstāj stabilizējošu ietekmi arī uz pārējo preču cenām, kā arī Eiropas Centrālās bankas īstenoto stingro inflācijas ierobežošanas politiku, Latvijas inflācijas prognoze 2024. gadam ir samazināta līdz 1,6%. Iepriekšējās, 2023. gada jūnijā sagatavotajās prognozēs FM šim gadam bija prognozējusi cenu pieaugumu 2,2% apmērā. Vidējā termiņā, laikā līdz 2028. gadam prognozējama inflācijas stabilizēšanās ap 2,5%, kas atbilst konverģējošas valsts cenu pieauguma līmenim.

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās un pēdējos ceturkšņos arī kritums līdz šim praktiski nav atstājis ietekmi uz bezdarba un nodarbinātības rādītājiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, nav būtiski koriģēti. Pēc FM prognozēm bezdarba līmenis šogad varētu saglabāties 2023. gada līmenī 6,4% apmērā, bet pēc tam straujākas ekonomikas izaugsmes un demogrāfiskās situācijas ietekmē līdz 2028. gadam pakāpeniski noslīdēt līdz 5% līmenim. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabāsies stabils – 888 tūkstošu līmenī ar nelielu lejupvērstu tendenci.

Mēneša vidējā darba samaksa šogad turpinās palielināties, ko ietekmēs gan cenu līmeņa pieaugums, gan minimālās darba samaksas kāpums no 620 līdz 700 eiro, gan valsts budžeta izdevumu pieaugums sabiedriskā sektora darbinieku algām, tostarp veselības, aizsardzības un izglītības nozarēs. FM prognozē, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa šogad palielināsies par 7,5%, sasniedzot 1650 eiro, bet nākamajos gados algu pieauguma temps kļūs lēnāks, pakāpeniski pietuvojoties produktivitātes pieauguma tempam un stabilizējoties 5% līmenī.

Prognožu sagatavošanas procesā FM konsultējās ar Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2024. gada 12. februārī ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties FM mājaslapas sadaļā Tautsaimniecības un budžeta izpildes analīze

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts naftas drošības rezerves no 2024. gada pakāpeniski tiks iegādātas valsts īpašumā

Ekonomikas ministrija

Ar mērķi palielināt Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību, izveidot ilgtermiņā izmaksu ziņā lētāku valsts naftas drošības rezervju izveides modeli, Saeima š.g. 7. decembrī, izskatot ar valsts budžetu 2024. gadam saistītos likumprojektus, pieņēma lēmumu no nākamā gada pakāpeniski sākt iegādāties naftas produktu rezerves valsts īpašumā un uzglabāt tās tikai Latvijas teritorijā.

Valdības un nu arī Saeimas apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka naftas produktu drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās to piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu. Ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, prognozējams, ka turpmākajos 10 gados valsts ietaupījums būs vairāk kā 500 miljoni EUR apmērā, attiecīgi par šo summu būs iespējams samazināt degvielas cenu mazumtirgotājiem,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Apstiprinot grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, Saeima lēmusi no 2024. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja nodot SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas nodrošinās, ka līdz 2029. gadam valsts naftas drošības rezerves pilnībā tiks iegādātas valsts īpašumā.

Attiecīgi līdz ar grozījumiem abos likumos apstiprināta pakāpeniska pāreja uz jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli. Jau nākamgad vidēji 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par vidēji 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā un tās glabāsies Latvijas teritorijā. Naftas produktu rezerves tiks iegādātas pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās.

Jaunā pārvaldības modeļa ieviešana tiks finansēta ar publiska pakalpojuma maksu, ko administrēs Possessor un ko maksās tie paši komersanti, kas līdz šim valsts nodevu. Pakalpojuma maksa tiks ieskaitīta uzkrāšanas fondā, kas atradīsies ārpus valsts budžeta, un to administrēs Possessor. Uzkrāšanas fondā uzkrātos līdzekļus izmantos, lai segtu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un administratīvās izmaksas.

Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo nodrošina naftas produktu pieejamību dažādām lietotāju grupām, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus). Kopš 2020. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles birojs, veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt naftas produktu krājumus krīzes situācijā. Minēto pakalpojumu iepērk gan no vietējiem, gan no ārvalstu piegādātājiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

Vienota platforma valsts iestāžu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ministru kabinetā (MK) šodien apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts “Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas noteikumi”, ar ko nosaka Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP) darbības kārtību.

MAP mērķis ir nodrošināt atbalstu mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldībai institūcijām, kas veic valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu izlietojuma pārvaldību, tas ir,  pārvalda mērķa finansējuma fondu finansējuma sadali un uzrauga tā izlietojumu, kā arī projektu īstenotājiem, kas ir valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondu līdzekļu saņēmēji. Tāpat MAP nodrošina mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldību valsts mērķdotāciju, atbalsta programmu un grantu veidā.

Praktiski tas nozīmē, ka MAP nodrošinās pilnu finansējuma pārvaldības dzīvesciklu no klienta iesnieguma iesniegšanas līdz beigu atskaites apstiprināšanai un projekta slēgšanai, kur dati tiek koplietoti un atkalizmantoti. Būtiskākie ieguvumi: efektīvi tiks nodrošināta projektu dzīvescikla pārvaldība un to caurspīdīgums, tiks uzkrāti vēsturiskie dati par notikumiem projektu ietvaros, kā arī vienkāršots klientiem administratīvais process, īstenojot projektu aktivitātes.

Jau šobrīd, MAP ieviešanas laikā tiek nodrošināta arī pirmo MAP izmantotāju pieslēgšana, t.i., Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Latvijas Zinātnes padome, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Sabiedrības integrācijas fonds.

Līdz šim valsts pārvaldē vairākas institūcijas veikušas mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības un administrēšanas procesus, veidojot tam individuālus risinājumus. Savukārt MAP ir vienota, centralizēti administrēta, koplietošanas platforma, kas nodrošinās mērķu izlietojumu finansēšanas pārvaldības procesu, savukārt platformas pārzinis nodrošinās platformas administrēšanu un tehnisko attīstību.

Noteikumu projekts nosaka, ka MAP pārzinis ar 2023. gada 28. decembri ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

Tādējādi mērķa finansējuma pārvaldībām iesaistītajām iestādēm (jebkurai valsts vai pašvaldības institūcijai) savu pienākumu būs iespējams veikt augstākā kvalitātē – iestādes varēs fokusēties uz savu pamatdarbību, savukārt rūpes par tehnoloģiskajiem procesiem un platformas pakalpojuma sekmīgu darbību iestādēm nodrošinās tās pārzinis sadarbībā ar partnerorganizācijām.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Izstrādāti Automatizētās importa muitas sistēmas papildinājumi

Valsts ieņēmumu dienests

Turpinot attīstīt šī gada vidū ieviesto Automatizēto importa sistēmu (AIS), tā ir papildināta ar jaunu funkciju – atlasīto deklarācijas datu izgūšanu Excel failā.

Pilnveidojot AIS, ir nodrošināta iespēja importa muitas deklarāciju datus izgūt Excel failā. Šī funkcionalitāte muitas klientiem ļaus ātri un precīzi atlasīt un apstrādāt AIS noformēto importa muitas deklarāciju datus, veidot no tiem dažāda veida pārskatus atbilstoši savām vajadzībām.

Detalizēta informācija par to, kā AIS noformēto importa muitas deklarāciju datus atvērt Excel failā, publicēta VID tīmekļvietnes sadaļā Biežāk uzdotie jautājumi – Muita (Automatizētā importa sistēma).

Lietotāju ērtībai  deklarācijas datu meklēšanas iespējas AIS ir papildinātas ar jaunu kritēriju – “Eksportētājs”.

Kategorijas
Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā uzlabos sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu kvalitāti

Valsts kanceleja

Valsts pārvaldei ir jāspēj nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem dažādās dzīves situācijās nepieciešamos pakalpojumus, kā arī tos pārvērtēt un attīstīt, lai tie būtu pēc iespējas ērti pakalpojuma saņēmējiem. Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija, kurā jau iepriekš izdevies veidot risinājumus ļoti sarežģītām problēmām, tagad īpaši pievērsīsies tieši iedzīvotāju pieredzei saskarē ar valsts pārvaldes nodrošinātajiem pakalpojumiem, veidojot vienotu inovāciju ekosistēmu.

Ministru kabinetā 26. septembrī apstiprinātie noteikumi paredz, ka Inovācijas laboratorijā līdz 2027. gadam plānots ik gadu izvēlēties vidēji piecus nozīmīgus valsts pārvaldes procesus, produktus vai pakalpojumus, kuru uzlabošana vai attīstība veicinās valsts pārvaldes darba kvalitāti sabiedrības labā.

Tādās dzīvēs situācijās kā darba meklēšana, uzņēmuma reģistrēšana, saskare ar veselības aprūpes sistēmu vai ceļš cauri izglītības procesam, valsts pārvaldes nodrošinātie procesi tiks sakārtoti, lai iedzīvotājs ērti saņemtu sev vajadzīgos pakalpojumus.

Vienlaikus tiks pilnveidota normatīvā bāze inovācijas jomā, lai turpmāk valsts pārvaldē būtu vienota pieeja pakalpojumu pārskatīšanai, uzlabojumu modelēšanai, eksperimentēšanai un jaunu risinājumu ieviešanai. Ilgtermiņā tas vienkāršos veidu, kā pakalpojumu un procesu centrā liktu cilvēku un viņa vajadzības.

Inovāciju ekosistēmas pilnveide ietvers publisko pakalpojumu dizaina, tostarp pakalpojumu lietotāja pieredzes un lietotāja saskarnes, izstrādi Inovācijas laboratorijas ietvaros, starpsektoru inovāciju prototipu izstrādi, kā arī ekspertu piesaisti kvalitatīvu digitālo pakalpojumu izstrādei.

Inovāciju prakses paplašināšanai un ekosistēmas attīstībai paredzētais finansējums 2021.-2029. gadam ir 1,3 milj. eiro, no kā 85% ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 25% ir valsts budžeta finansējums.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

Ziņas par sankciju subjektiem būs publiski pieejamas Uzņēmumu reģistrā, paredz likumprojekts

Saeima

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas.

“Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi noteiktu kategoriju precēm.

Uzņēmumu reģistram ir ļoti svarīga loma Latvijas ekonomikā – tā misija ir uzkrāt informāciju sabiedrības interesēm, lai nodrošinātu drošu un uzticamu darījumu vidi Latvijā un Eiropā. Tas nodrošina uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu un uzticamību, pauž likumprojekta autori.

Ar likuma grozījumiem plānots noteikt uzdevumu Uzņēmumu reģistram veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka Uzņēmumu reģistrs secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību.

Juridiskā komisija lūgs Saeimu likumprojektam noteikt steidzamību un skatīt to divos lasījumos, informēja A.Judins.

Kategorijas
Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts pārvaldei ir jāiznāk no saviem kabinetiem un jāiet pie uzņēmējiem

Ekonomikas ministrija

Šogad ikgadējā valsts pārvaldes darbinieku un uzņēmēju kopīgā iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” notiks no š.g. 13. jūnija līdz 16. oktobrim, kad četru mēnešu garumā abas puses varēs vienoties par sev ērtāko tikšanās laiku un vietu vai tikties vairākkārt, ja nepieciešams, lai pārrunātu uzņēmējiem aktuālos problēmjautājumus un rastu risinājumus.  

Šobrīd aicinām uzņēmējus sākt pieteikšanos dalībai iniciatīvā, aizpildot Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē publicēto anketu.  Kā zināms, ierēdņu un valsts pārvaldes darbinieku pieteikšanās dalībai iniciatīvā jau sākusies. Abu pušu pieteikšanās noslēgsies š.g. 29. septembrī. Attiecīgi valdības un valsts pārstāvju tikšanās ar uzņēmējiem notiks laika posmā no š.g. 13. jūnija līdz 16. oktobrim.

“Ierēdnim ir jābūt uzņēmēju draugam un sabiedrotajam. Lai šī savienība veidotos, valsts pārvaldei ir jāiznāk no saviem kabinetiem, jāiet pie uzņēmējiem, lai iepazītu viņu darba ikdienu, paskatītos un novērtētu Latvijas uzņēmējdarbības vidi “uzņēmēja acīm”. Valsts iestāžu pienākums ir būt pastāvīgā dialogā ar uzņēmējiem, lai kopā varam reaģēt un proaktīvi rast risinājumus iepriekš neparedzētām situācijām, kā arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sagatavot tādus atbalsta pasākumus, kas sekmētu uzņēmumu izaugsmi, inovāciju attīstību, konkurētspējas un eksporta spējas kāpumu,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone. 

Iniciatīvas laikā valdības pārstāvji, dažādu valsts institūciju vadītāji, augstākās amatpersonas, valsts pārvaldes darbinieki iepazīsies ar uzņēmumu ikdienas darbu, tiksies ar uzņēmumu vadītājiem un dažādiem pārstāvjiem, pārrunās viņiem aktuālos jautājumus un meklēs risinājumus uzņēmēju pieteiktajiem problēmjautājumiem.

Dalība iniciatīvā “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir uzņēmēja papildu iespēja saņemt individuālas konsultācijas un atbalstu no valsts puses. Uzņēmējs iniciatīvas laikā var pieteikt savu ideju vai problēmjautājumu un nepastarpināti piedalīties tā risināšanā sadarbībā ar atbildīgo valsts pārvaldes darbinieku. Uzņēmējs var izvēlēties ēnošanai vairākus ierēdņus, kuri vienlaicīgi apmeklēs uzņēmumu. Savukārt valsts pārvaldes darbiniekam dalība iniciatīvā ir iespēja iepazīties ar uzņēmēja ikdienas darba pieredzi un izaicinājumiem, kā arī novērtēt savas iestādes veidotā regulējuma piemērošanu praksē. Sadarbībā ar partneriem plānota arī uzņēmēju un ierēdņu dalība LTRK tematiskajās grupās, lai kopīgi izstrādātu jaunu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu. Dalību būs iespējams norādīt jau pieteikumā, kā arī pievienoties visu iniciatīvas norises laiku. Tādējādi uzņēmējiem ir iespēja izvēlēties ērtāko formātu. 

Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” notiek sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Biznesa savienību, Junior Achievement Latvia un Finanšu nozares asociāciju. 

Kategorijas
Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

VARAM ar plānošanas reģioniem pārrunā to funkcionālās darbības un pārvaldības modeļa pilnveides iespējas

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība un eksperti tikās ar Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģionu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, lai pārrunātu plānošanas reģionu stiprināšanu un turpmāko sadarbību.  

VARAM ir uzsākusi darbu pie plānošanas reģionu darbības pilnveidošanas atbilstoši valdības deklarācijā noteiktajam pārskatīt plānošanas reģionu funkcijas, lai tos stiprinātu kā efektīvu lēmumu pieņemšanas platformu starp nozaru ministrijām un pašvaldībām katrā no reģioniem.  

Tikšanās laikā ministrijas pārstāvji ar klātesošiem pārrunāja plānošanas reģionu iesaistes paplašināšanu nozaru politiku plānošanā un īstenošanā, sekmējot teritoriālās pieejas ieviešanu Eiropas Savienības fondu plānošanā un īstenošanā, nodrošinot plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentu aktualizāciju. Sadarbībā ar pašvaldībām un nozaru ministrijām būtu iespēja radīt labvēlīgu vidi tālākai plānošanas reģionu darbības pilnveidei, atjaunojot sadarbības komisiju darbu un pilnveidojot sadarbības formātu plānošanas reģionu lielākai iesaistei reģionālās politikas koordinācijā. Paredzēts, ka attiecīgās darbības veicinās ekonomikas attīstību, pakalpojumu  pieejamību, mobilitāti reģionos, sekmējot priekšnosacījumu radīšanu depopulācijas mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai reģionos.  

Jau šobrīd ir veikti pirmie priekšdarbi. VARAM ir sagatavojusi Informatīvā ziņojuma par priekšlikumiem teritoriālās pieejas piemērošanai Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda specifiskajos atbalsta mērķos un to pasākumos projektu, par kuru šobrīd notiek saskaņošanas process. 

Pastāvīga dialoga uzturēšanai par reģionu attīstības jautājumiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks nolēmis izveidot reģionālās attīstības padomnieku konventu par tā dalībniekiem aicinot kļūt visu piecu Plānošanas reģionu direktorus. 

Reģionu institūcijas ir veidojušās, sākot no 1997.gada, pēc pašvaldību iniciatīvām kopīgai attīstības plānošanai. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu, Latvijā ir izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions un Zemgales plānošanas reģions. To teritorijas nosaka Ministru kabineta 2021. gada 22.jūnija noteikumi Nr. 418 „Noteikumi par plānošanas reģiona teritorijām”. Esošais ikgadējais valsts budžeta finansējums plānošanas reģionu funkciju izpildes nodrošināšanai ir 2,2 milj. eiro apmērā. 

Kategorijas
Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Konkurences padome izstrādā pašnovērtējuma rīku iepircējiem godīgas tirdzniecības prakses novērtēšanai un pamatotu līgumsodu piemērošanai

Konkurences padome 

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzības “Par mazumtirgotāju sankcijām pret piegādātājiem par līguma noteikumu pārkāpumiem” ietvaros ir sagatavojusi pašnovērtējuma rīku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, lai tie ērtā veidā pārliecinātos, vai to rīcība attiecībā pret līgumsodu piemērošanas kārtību netiek pakļauta Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) noteiktajiem aizliegumiem. 

KP izstrādātajā pašnovērtējuma rīkā ir ietverti jautājumi, kas ļaus tirgus dalībniekiem pārliecināties, vai to līgumu noteikumi ar piegādātājiem atbilst labticībai un godprātībai darījumos, vai sankcijas/līgumsodi piegādātājiem netiek piemēroti atkārtoti. Pašnovērtējuma rīkā ir sniegti arī sankciju/līgumsodu apmēra samērīguma izvērtēšanas kritēriji tirgus dalībnieku ikdienas sadarbībā. Pašnovērtējuma rīka mērķis ir sniegt iespēju katram iepircējam izvērtēt līguma noteikumus ar saviem piegādātājiem, pārliecinoties par darbības atbilstību NTPAL.

Jautājumu gadījumā saistībā ar pašnovērtējuma rīku lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībniekus aicinām sazināties ar KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecāko eksperti Svetlanu Sitņikovu, rakstot uz e-pastu svetlana.sitnikova@kp.gov.lv vai zvanot +371 67287131.

***

NTPAL aizliedz negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem.

Pašnovērtējuma rīks pieejams šeit.

Kategorijas
Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības

Darbu uzsāk deviņi jauni valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2023.gada 1.februārī, paplašinot valsts pakalpojumu pieejamību reģionāli, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju atklāj deviņus jaunus Valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC).

Bauskas novadā atklāj četrus jaunus vienotos klientu apkalpošanas centrus – Gailīšu pagastā, Svitenes pagastā, Valles pagastā un Vecumnieku pagastā. Savukārt Smiltenes novadā darbu uzsāk trīs – Grundzāles pagastā, Trapenes pagastā un Palsmanes pagastā, tāpat darbu uzsāk arī VPVKAC Tukuma novada Lapmežciema pagastā un Jelgavas novada Cenu pagastā.  

Katrā vienoto klientu apkalpošanas centrā iedzīvotājiem ir pieejama datorizēta darba vieta, lai varētu pieteikt portālā https://www.latvija.gov.lv pieejamos pakalpojumus, kā arī ir nodrošināts VPVKAC darbinieka atbalsts šo pakalpojumu pieteikšanā.  

Tāpat vienoto klientu apkalpošanas centrā iedzīvotāji var pieteikt pieprasītākos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Lauksaimniecības datu centra un Valsts ieņēmumu dienesta pakalpojumus “pilnvarotā e-asistenta” risinājumā, tas ir, pakalpojumu pēc klienta pilnvarojuma portālā Latvija.lv piesaka VPVKAC darbinieks. Atsevišķus pakalpojumus uz vietas var pieteikt papīra formā, šādus pieteikumus VPVKAC darbinieks sistēmā nosūta atbildīgajai iestādei.  

Iedzīvotājiem pieejami jau 154 vienotie klientu apkalpošanas centri, sīkāka informācija pieejama saitē: VPVKAC adrešu saraksts un kontaktinformācija.  

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šajā gadā plānots pakāpeniski paplašināt teritoriālo vienoto klientu apkalpošanas centru pieejamību, kā arī papildināt esošo pakalpojumu grozu – šobrīd VPVKAC apkalpo 13 valsts iestādes, atbalstot 97 pakalpojumu pieteikšanu.