Eiropas Parlaments pieņēma Mākslīgā intelekta aktu – pasaulē pirmo visaptverošo mākslīgā intelekta regulējumu, līdzsvarojot mākslīgā intelekta radītās iespējas un riskus. Regulējums varēs kalpot par orientieri arī starptautisku normu veidošanai šajā jomā.
Mākslīgā intelekta akta mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu, lai veicinātu uzticamu mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu. Vienlaikus ar to ir plānots aizsargāt pamattiesības, demokrātiju, tiesiskumu un vides ilgtspēju pret mākslīgā intelekta sistēmu kaitīgo ietekmi un atbalstīt inovācijas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “Esam liecinieki tam, ka pēdējos gados mākslīgais intelekts no pētniecības un šaura pielietojuma jomām ir kļuvis par jaudīgu, universāli pielietojamu, plaši pieejamu un līdz ar to ietekmīgu tehnoloģiju. Tas rada iespējas visās jomas, piemēram, paātrina zinātnes attīstību, paplašina medicīnas iespējas, dod jaunu impulsu ekonomikai, paplašina pieeju izglītībai un ļauj uzlabot valsts pakalpojumus. Taču mākslīgais intelekts rada ne tikai iespējas, bet arī nepietiekami pārvaldītus riskus, kas rada iespēju šo tehnoloģiju pielietošanai tādiem mērķiem, kas nonāk pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, vērtībām un demokrātijas pamatprincipiem. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai jomās ar būtisku ietekmi uz sabiedrības interesēm, pamattiesībām un demokrātijas procesiem, šīs tehnoloģijas attīstība, ieviešana un pielietošana un ar to saistītie riski tiek pietiekamā apmērā pārvaldīti. Vienlaikus jāstiprina šīs jomas pētniecības attīstība, kas ne tikai nodrošinās jaunu produktu un pakalpojumu attīstību, bet arī ļaus rast risinājumus MI neatbilstošas izmantošanas pārvaldībai.”
Mākslīgā intelekta akts definē risku pārvaldības nosacījumus. Akta ietvaros tiek noteiktas prasības augsta riska MI sistēmām un to pārvaldītājiem, kas paredz šādu risinājumu izvērtēšanu pirms ieviešanas, tiek noteikti mākslīgā intelekta aizliegtie pielietojumi, kā arī informēšanas un pārredzamības pienākumi zema riska mākslīgā intelekta risinājumiem. Vienlaikus regula paredz arī caurspīdības nosacījumus lielo valodu modeļiem un to trenēšanā izmantotajiem datiem. Mākslīgā intelekta akts neattiecas uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītām sistēmām, taču nosaka minimālās prasības personas pamattiesību aizsardzībai, kas paredz valstīm ieviest atļauju un uzraudzības procedūras.
Kopumā Mākslīgā intelekta akts nodrošinās sabiedrības interešu aizsardzību, stiprinot atbildīgu mākslīgā intelekta lietojumu attīstību. Vienlaikus tiks atbalstīta pētniecības attīstība, šai jomai nosakot atsevišķus izņēmumus un atvieglojumus, kā arī paredzot mākslīgā intelekta “testēšanas smilškastu” ieviešanu.
Kā uzņēmējiem, tā valsts iestādēm tiks nodrošināti skaidri un vienoti noteikumi MI izstrādes, ieviešanas un lietošanas procesos, atbilstoši tam, kāda riska MI sistēmas tiks izstrādātas un laistas tirgū, vai izmantotas pakalpojumu sniegšanā. Regula paredz arī sankciju mehānismu prasību neievērošanas gadījumā.
Sagaidāms, ka Mākslīgā intelekta akts oficiāli stāsies spēkā maijā/ jūnijā un tā ieviešana notiks pakāpeniski. Šobrīd dalībvalstu, t.sk. Latvijas, valsts pārvaldei būs pienākums nodrošināt MI sistēmu uzraudzību, veidojot uzraudzības institūcijas un procesus ar kompetentu personālu un darbībai nepieciešamiem resursiem.