Ieguldot 3,1 miljonu eiro sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, Zemkopības ministrija nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles revīzijā. Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamām tehniskajām iespējām.
ĪSUMĀ:
- Zemkopības ministrija nav rīkojusies jēgpilni, ieguldot 3,1 miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē.
- Nosakot nesamērīgi augstas prasības, iepirkumā ierobežota konkurence.
- Līdz šī gada augustam izmantota vien puse no izbūvētajām uzlādes stacijām.
- Uzstādot parastās jaudas iekārtas, ministrija varēja ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro.
- Valsts kontrole norāda – valdībai nebūtu jāatbalsta budžeta piešķiršana ministrijām nepamatotiem pasākumiem.
- Valsts kontrole projektu lūgs vērtēt Iepirkumu uzraudzības birojam un Ģenerālprokuratūrai.
“Revīzijā secinām, ka iepriekš neplānotais un par 2022. gadā no valsts budžeta piešķirto 3,1 miljonu eiro izveidotais Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes tīkls ar 52 uzlādes iekārtām (60 kW) neatbilst ministrijas esošajām un perspektīvajām vajadzībām un tehniskajām iespējām – tas ir par lielu. Turklāt izveidots, samaksājot salīdzinoši dārgu cenu par uzlādes iekārtām. Izprotam Zemkopības ministrijas vēlmi iet Zaļā kursa virzienā, bet revīzijā konstatētais liecina, ka šajā gadījumā Zaļais kurss drīzāk ir izmantots kā aizsegs nepamatotai un izšķērdīgai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai,” norādīja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” Zemkopības ministrijas uzlādes staciju tīklu raksturoja kā “vienu no visneracionālākajiem projektiem, ko vispār Valsts kontrole savās revīzijās ir redzējusi”.
“Pēc būtības ir uzbūvēts kaut kas, kas nemaz nav bijis vajadzīgs, ir uzbūvēts ļoti dārgi un, kā mēs redzam, praksē nemaz netiek lietots,” sacīja Korčagins.
Lieljaudas uzlādes iekārtu uzstādīšana – neekonomiska
Zemkopības ministrijas elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ar 52 uzlādes iekārtām 42 uzlādes punktos ir izveidots, izvēloties vajadzībām neatbilstošu tehnisko risinājumu. Revīzijā secināts, ka iepirkuma komisijas izvēlētais elektroautomobiļu risinājums – uzstādīt tikai lieljaudas (vairāk nekā 22 kW) elektroautomobiļu uzlādes iekārtas – neatbilst valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktajam un arī jomas ekspertu praksei. Piemēram, elektroautomobiļu uzlādē iesaistītās valsts kapitālsabiedrības savām vajadzībām uzstāda parastās jaudas uzlādes iekārtas.
Kapitālsabiedrības norāda, ka izbūvēt lieljaudas uzlādes stacijas tādām vajadzībām nav ekonomiski pamatoti nepieciešamās jaudas nodrošināšanas un uzturēšanas izmaksu dēļ.
“Ātrās stacijas pamatfunkcija ir ātri uzlādēt automašīnu. Par ātri – mēs runājam tiešām par dažām minūtēm, nevis stundām. Kas notiek parasti pie birojiem? Mašīnas stāv stundām ilgi,” LTV norādīja elektroauto uzlādes risinājumu uzņēmuma “Eleport Latvia” vadītājs Kārlis Mendziņš.
Iepirkumā ierobežota konkurence
Revīzijā konstatēts, ka, iepirkumā nosakot nepamatoti augstas un iepirkuma priekšmetam nesamērīgas prasības pretendentiem, tika ierobežota konkurence. Korčagins Latvijas Radio norādīja, ka iepirkumā bija izvirzītas konkrētam pretendentam labvēlīgas prasības.
Ar iepirkuma prasībām radītās priekšrocības vienīgajam pretendentam deva iespēju piedāvāt salīdzinoši augstas cenas gan uzlādes iekārtām, gan materiāliem un darbiem, par ko attiecīgi tika noslēgta vispārīgā vienošanās.
Pēc revidentu piesardzīgas aplēses, uzlādes iekārtu sadārdzinājums ir apmēram 600 000 eiro.
Zemkopības ministrija izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem. Zemkopības ministrija akceptēja uzlādes staciju tīkla plānu, kurā noteikti arī tādi uzlādes punkti, kas neatbilst iepirkuma ietvaros izstrādātās metodikas kritērijam par elektrotīkla jaudas rezervi.
Zemkopības ministrija iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās Spānijas uzņēmuma uzlādes iekārtas, bet gan Polijas uzņēmuma iekārtas ar citu jaudu. Lai gan 2022. gadā Zemkopības ministrijas resora autoparkā bija tikai seši elektroautomobiļi, ministrija iekārtu maiņu pamatoja ar nepieciešamību pabeigt elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidi līdz 2022. gada beigām.
Jau 2022. gadā Zemkopības ministrija samaksāja komersantam 2,4 miljonus eiro jeb apmēram 80% no atvēlētajiem līdzekļiem,bet tikai 2023. gada rudenī ekspluatācijā nodoti pirmie uzlādes punkti un tikai 2024. gada jūlijā tīkls ar visām 52 uzlādes stacijām pabeigts.
Pilnu raksta saturu skatīt lsm.lv