Kategorija: Pētniecība un izstrāde

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Aicinām iesniegt pieteikumus valsts budžeta apakšprogrammas “Nozares vides projekti” pasākumiem

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes 2023. gada 30. novembra sēdes lēmumu, informē par pasākumu pieteikumu iesniegšanu apakšprogrammā “Nozares vides projekti”.

2024. gadā no Apakšprogrammas līdzekļiem tiek atbalstīti pasākumi, kas nodrošina papildu atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un VARAM padotības iestāžu konkrētas funkcijas attīstībai un/vai atsevišķas funkcijas izpildes kvalitātes paaugstināšanai, šādos virzienos:

– veiktspējas stiprināšana vides aizsardzības kontroles un vides politikas izstrādes un īstenošanas jomās (t.sk. noteikta profila personāla kvalifikācijas un kompetences celšana, pētījumu un plānošanas dokumentu izstrāde);

– bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumi, t.sk. sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanas pasākumi, lai sekmētu ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030.gadam mērķu sasniegšanu un Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programmā noteiktie pasākumi;

– starptautisko saistību vides jomā izpilde;

– sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana atbilstoši vides un dabas nozaru politikas plānošanas dokumentos noteiktajam;

– sabiedrības izpratnes paaugstināšana un pasākumu īstenošana pārejai uz aprites ekonomiku, tai skaitā Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam uzdevumu ieviešana.

Netiek atbalstītas aktivitātes (pasākumi), kas tieši saistītas ar valsts pārvaldes iestāžu nolikumos noteikto pamatuzdevumu īstenošanu un dublē citu valsts budžeta programmās (apakšprogrammās) paredzēto aktivitāšu finansēšanu.

Pasākumi īstenojami 2024. gada ietvaros.

VARAM un VARAM padotības iestādes pasākumu pieteikumus, kurus plānots īstenot 2024. gadā, VARAM var iesniegt līdz 2023. gada 29. decembrim, vai, pamatojoties uz pasākuma aktualitāti un nepieciešamību, ja apakšprogrammā ir pieejami līdzekļi pasākumu īstenošanai kalendārajā gadā, laika posmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim.

Pasākumu pieteikumu iesniedzējs ir VARAM un pasākumu īstenotāji finansējuma saņemšanai no valsts budžeta Apakšprogrammas var būt: VARAM (t.sk. VARAM struktūrvienības) un sekojošas VARAM padotībā esošas iestādes: Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Vides pārraudzības valsts birojs, Latvijas Nacionālais dabas muzejs un Nacionālais Botāniskais dārzs.

Kārtība un tās pielikumi elektroniski ir pieejami sadaļā – „Projektu konkursi/Nozares vides projekti”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pētniecība un izstrāde

CFLA aicina sadarbības tīklus pieteikties AF finansējumam pētniecībai un internacionalizācijai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, kur Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam aicināti pieteikties viedo specializācijas jomu komersantu un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju sadarbības tīkli. Dažādu konkurētspējas veicināšanas, produktivitātes un eksportspējas celšanas, kā arī inovāciju ekosistēmas veidošanas pasākumu īstenošanai no AF pieejami 5,25 miljoni eiro.  

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā AF programmā var pretendēt sadarbības tīkli, kur iekļauti vismaz 30 dalībnieki, no kuriem vismaz puse no tiem pārstāv viedās specializācijas jomas – zināšanu ietilpīgu bioekonomiku; biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijas, farmāciju; fotoniku un viedos materiālus, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedo enerģētiku un mobilitāti; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kā arī pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas.

AF atbalsts varēs tikt izmantots, lai sekmētu komersantu sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pieredzes apmaiņas un zināšanu pārneses pasākumu organizēšanai, kā arī darbībām, kas saistītas ar jauna vai esoša produkta mērogošanu, piemēram, tirgus datu analīzei, stratēģiju izstrādei, jaunu biznesa kontaktu veidošanai, mārketinga un atpazīstamības aktivitātēm.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami 5 248 431 no AF. Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no AF līdzekļiem– līdz 437 369 eiro, pievienojot privāto līdzfinansējuma daļu vismaz 15 % apmērā.

Projekta iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 28. novembra līdz 2024. gada 15. janvārim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv. Tiešsaistes seminārs par projektu atlases jautājumiem plānots š.g. 5. decembrī.

AF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas “Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments pētniecībai un internacionalizācijai” trešās kārtas  ietvaros.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pētniecība un izstrāde

Ar ES fondu atbalstu turpinās attīstīt Latvijas pētniecības starptautisko sadarbību un globālo konkurenci

Izglītības un zinātnes ministrija

Latvijas pētniecības starptautiskās sadarbības attīstībai, ciešākai integrācijai starptautiska mēroga pētniecības konsorcijos un globālās konkurētspējas stiprināšanai, arī turpmākajos gados ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu 14,4 miljonu eiro apmērā turpinās Latvijas zinātnes politikas ieviešana, vadības un kapacitātes stiprināšana. To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie noteikumi, kurus šodien, 28. novembrī, apstiprināja valdības sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi ar ES fondu atbalstu turpinās stiprināt sadarbību ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī pētniecības, attīstības un inovāciju jomā, veidojot vienotu izpratni par Latvijas zinātnes politikas stratēģisko plānošanu, koordinētu ieviešanu un efektīvu pārvaldību, tostarp sekmējot stratēģisko komunikāciju ar zinātniskajām institūcijām, augstskolām, komersantiem un citām ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību.

Līdz šim atbalsts Latvijas pētniecības starptautiskajai sadarbībai un konkurētspējas stiprināšanai ir veicinājis Latvijas zinātnes un pārvaldības institūciju sadarbību un integrāciju ES un pasaules pētniecības telpā, kā arī uzlabojusies Latvijas pārstāvēto institūciju dalība programmā “Apvārsnis 2020” un Eiropas sadarbības programmās zinātnes un pētniecības jomās, ko apliecina, piemēram, Latvijas pētniecības sasniegumi programmā “Apvārsnis 2020” ar  atbalstīto projektu skaita palielināšanos par 196 projektiem (82 %) un piesaistītā Eiropas Komisijas finansējuma pieaugumu par 68 miljoniem eiro (gandrīz 140 %).

Palielinājusies arī uzņēmumu aktivitāte un sekmība programmā “Apvārsnis 2020”, piesaistot ievērojamu finansējuma apjomu. Līderis ir SIA “Tilde” ar 3,18 miljonu eiro, piedaloties 15 “Apvārsnis 2020” projektos.

Jaunā ES fondu atbalsta programma veicinās zinātnisko institūciju pētniecības un attīstības sistēmas uzlabošana, stiprinot pētniecības un attīstības sistēmas pārvaldību un analītisko kapacitāti, īpaši saistībā ar stratēģisko plānošanu un RIS3 vadību. Investīciju programma sekmēs kopēju valsts noteiktu rādītāju sasniegšanu – piesaistot finansējumu līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.

Investīciju pieejamība ļaus Latvijai aktīvi piedalīties starptautiskajā pētniecības telpā, īpaši Eiropas Savienības programmās. Tas veicinās valsts zinātnes prestižu, stiprinās tās pozīcijas starptautiskajā vidē un nodrošinās piekļuvi jaunām zināšanām un resursiem. Ar atbalstu būs iespēja turpināt jaunu stratēģiski svarīgu kontaktu veidošana Latvijas zinātnes attīstībai, piedaloties Eiropas Pētniecības telpas aktivitātēs, programmā “Apvārsnis Eiropa”, dalībai “Lielie dati no kosmosa 2025” (“Big data from Space 2025”) starptautiskajos pasākumos, kā arī organizējot Pasaules Latviešu zinātnieku kongresu 2028.gadā. Atbalsta programma sekmēs arī Latvijas pētniecības izcilības attīstību ilgtermiņā RIS3 jomu padziļinātai analīzei, vienotas starptautiskās zinātniskās ekspertīzes nodrošināšanai, kā arī Eiropas Pētniecības telpas monitoringa ziņojuma sagatavošanai, tajā skaitā veicot Latvijas zinātnisko institūciju aptauju.

ES fondu programmu IZM sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi īstenos līdz 2029. gada 30. novembrim.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Uzņēmējdarbība

Aicinām tūrisma sadarbības tīklu veidotājus iesniegt stratēģijas

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2023. gada 23. novembrī ir izsludinājusi Tūrisma produktu attīstības programmas 2. kārtas projektu iesniegšanu. Līdz ar to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Sadarbības tīklu veidotājus iesniegt stratēģiju vērtēšanai un LIAA atzinuma saņemšanai.

LIAA potenciālajiem projekta iesniedzējiem pirms 2. kārtas projektu iesniegšanas sadarbībā ar neatkarīgiem nozares ekspertiem nodrošinās stratēģiju vērtēšanu, sniegs atzinumu un priekšlikumus tās pilnveidei. Stratēģija LIAA jāiesniedz līdz 2024. gada 29. janvārim.

Pirms pieteikuma iesniegšanas, aicinām iepazīties ar programmas nosacījumiem.

Sadarbības tīkla stratēģiju var iesniegt business.gov.lv e-pakalpojumā.

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Pētniecība un izstrāde

KP pētījums par straujo cenu pieaugumu šķeldas tirgū saņem starptautisku novērtējumu

Konkurences padome

18. oktobrī Barselonā notiekošajā Starptautiskā konkurences tīkla (International Competition Network – ICN) ikgadējā forumā Latvijas Konkurences padome (KP) saņēma augstāko apbalvojumu par īstenoto konkurences izvērtējumu šķeldas tirgū, pētot cenu pieauguma iemeslus 2021. un 2022. gadā un sniedzot ieteikumus konkurences stiprināšanai tirgū.

Starptautiskā konkurences tīkla ietvaros katru gadu tiek organizēts

 ICN un Pasaules Bankas grupas (World Bank Group) Starptautiskais konkurences advokācijas konkurss.

Konkursa mērķis ir izcelt konkurences iestāžu, valsts un nevalstisko organizāciju un privātā sektora centienus veicināt veselīgu konkurenci dažādos tirgos. Nominācijā “Konkurences principu iekļaušana valsts politikā, īpaši reaģējot uz krīzēm” par vienu no diviem uzvarētājiem atzīta Latvijas KP un tās tirgus izpēte par kurināmās šķeldas cenu kāpumu.

Kurināmās šķeldas cenas pieaugums būtiski ietekmē siltumenerģijas ražotāju, kas kā kurināmo izmanto šķeldu, izmaksas. Tādējādi siltumenerģijas ražotāju izmaksu pieaugums pēc tarifu izmaiņām tiek pārnests arī uz siltumenerģijas lietotājiem. Lai pārliecinātos, ka kurināmās šķeldas tirgū nav novērojami konkurences tiesību pārkāpumi, KP pēc Ekonomikas ministrijas un Enerģētiskās drošības darba grupas aicinājuma veica kurināmās šķeldas tirgus uzraudzību, to noslēdzot pirms apkures sezonas sākuma.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šķeldas cenas apkures sezonā būtiski pieauga, piemēram, augstas kvalitātes šķelda cena gada laikā pieauga par 160%. Ņemot vērā šķeldas plašo izmantošanu centralizētās siltumapgādes sistēmās reģionos un izmaksu pārnesi uz gala lietotājiem, KP mērķis bija pēc iespējas ātrāk rast skaidrojumu cenu pieaugumam un sniegt ieteikumus tirgus dalībniekiem, lai mazinātu negatīvās sekas patērētājiem, kā arī politikas veidotājiem, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus. Preventīva un ātra tirgu izpēte, reaģējot uz problēmsituācijām, tajā skaitā strauju un vienlaicīgu cenu kāpumu, ir būtisks rīks konkurences veicināšanai dažādās nozarēs, piemēram, KP īstenotā izpēte degvielas tirgū vai pašlaik izpētē esošais pētījums par pārtikas cenām mazumtirdzniecības veikalos.”

Pētījumā KP konstatēja, ka cenu pieaugums skaidrojams ar kokmateriālu importa ierobežojumiem no Krievijas un Ukrainas, inflāciju, nepietiekamam šķeldas ražošanas jaudām un citiem faktoriem. Lai veicinātu konkurenci tirgū, KP sniedza arī ieteikumus siltumenerģijas ražotājiem, piemēram, noteikt samērīgas prasības iepirkumos, lai palielinātu konkurences līmeni un saņemtu konkurētspējīgus cenu piedāvājumus.

Starptautiskā konkurences tīkla forums ir viens no vadošajiem konkurences tiesībām veltītajiem pasākumiem pasaulē, kura ietvaros tiek nodrošināta informācijas un pieredzes apmaiņa starp konkurences uzraudzības iestādēm un vadošajiem konkurences tiesību ekspertiem no vairāk nekā 135 valstīm, veicinot dinamisku dialogu, kas savukārt kalpo par pamatu vienotas izpratnes un pamatotu konkurences politikas principu izveidei.

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde Tehnoloģijas un iekārtas

OECD uzsāk Latvijas tirgus uzraudzības un intelektuālā īpašuma sistēmu izpēti

Ekonomikas munistrija

No 9. līdz 12. oktobrim vizītē Latvijā atradīsies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāvji, lai sāktu darbu pie Latvijas tirgus uzraudzības un intelektuālā īpašuma sistēmu izpētes. Pētījuma projekta noslēgumā OECD izstrādās rekomendācijas šo jomu darbības uzlabošanai un nepieciešamajām reformām tajās.

Tirgus uzraudzības galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un finansēm, ko nodrošina efektīvi funkcionējoša tirgus uzraudzības sistēma un visu iesaistīto pušu sekmīga pienākumu izpilde. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai produkti ES vienotajā tirgū būtu droši un atbilstu prasībām. Šī mērķa veiksmīgai īstenošanai nepieciešama riska izvērtējumā un datos balstīta pieeja, kā arī profesionālo uzraugošo iestāžu optimālā darbība.

Šonedēļ, vizītes laikā OECD eksperti tiksies ar daudzajām Latvijas tirgus uzraudzībā iesaistītajām iestādēm, atbildīgajām ministrijām un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, lai gūtu padziļinātu izpratni par pašreizējo Latvijas tirgus uzraudzības sistēmu, tās izaicinājumiem, kā arī novērtētu esošo sistēmu un izstrādātu priekšlikumus darbības uzlabošanai. Vairāk par esošo tirgus uzraudzības politiku un mērķiem, kā arī iesaistītajām uzraudzības institūcijām var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Tāpat arī Intelektuālā īpašuma jomā projekta mērķis ir sniegt atbalstu Latvijai intelektuālā īpašuma ekosistēmas uzlabošanā, stiprināt intelektuālā īpašuma izmantošanu, stimulēt inovācijas un uzlabot uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspēju. Latvijā ir jāpilnveido intelektuālā īpašuma pārvaldības mehānismi un tīkli, lai veicinātu jaunradi un inovācijas, aizsargātu investīcijas un palielinātu MVU konkurētspēju. Projekta uzsākšanas pasākuma ietvaros intelektuālā īpašuma jomas pārstāvji tiksies ar OECD ekspertiem, lai detalizēti pārrunātu projekta turpmāko gaitu.

OECD eksperti uzsāk izpēti strukturālo reformu atbalsta instrumenta projekta “Efektīvākas un iedarbīgākas tirgus uzraudzības un intelektuālā īpašuma sistēmas izveide Latvijai” (Building a More Effective and Efficient Market Surveillance and Intellectual Property System for Latvia) ietvaros. Projektu paredzēts īstenot divās daļās – pētot Latvijas tirgus uzraudzības un intelektuālā īpašuma sistēmas. Rezultātā tiks sagatavoti priekšlikumi reformām abās jomās. Kopējais projekta īstenošanas periods ir 24 mēneši, un tas tiek īstenots Eiropas Komisija Strukturālo reformu atbalsta instrumenta projekta ietvaros.

Kategorijas
Nozares Pētniecība un izstrāde

Izsludināts konkurss EISI projektu pieteikšanai transporta infrastruktūras uzlabošanai

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministrija informē, ka Eiropas klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) ir izsludinājusi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) projektu pieteikumu atlases konkursu transporta infrastruktūras uzlabošanai. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2024. gada 30. janvāra plkst. 17.00 (pēc Briseles laika).

Projektu pieteikumu uzsaukums izsludināts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) 2021. gada 8. augusta Īstenošanas lēmumu, un tā mērķis ir palielināt TEN-T tīkla ilgtspēju, veicinot Eiropas Zaļā kursa mērķu 2050. gadam sasniegšanu.

Uzsaukuma ietvaros kopējais indikatīvais pieejamais finansējums ir 7 miljardi eiro, kas paredzēti atbalstam jaunas, modernizētas un uzlabotas Eiropas transporta infrastruktūras izveidei tādās jomās kā dzelzceļš (railways), iekšzemes ūdensceļi (inland waterways), jūras un iekšzemes ostas (maritime and inland ports), ceļu satiksmes drošība (road safety), dzelzceļa-autoceļu termināļi (rail-road terminals), multimodālas loģistikas platformas (multimodal logistic platforms), multimodālie pasažieru transporta mezgli (multimodal passenger hubs), viedas un sadarbspējīgas lietotnes transportam (smart and interoperable applications for transport), droša mobilitāte (safe and secure mobility) un infrastruktūras noturība (infrastructure resilience).

Plašāka informācija par uzsaukumu, atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieejamo finansējumu, atbalsta intensitāti, darba dokumentiem, projektu iesniegumu veidlapām, vadlīnijām, kā arī citiem atbalsta dokumentiem pieejama EK mājas lapas sadaļā Funding&tender opportunities. Ja ir nepieciešami papildu skaidrojumi, aicinām izmantot Eiropas Komisijas mājas lapas sadaļu Support.

Vienlaikus spēkā esošais regulējums nosaka, ka projektu pieteicējiem no dalībvalstīm ir jāsaņem atbalsta vēstule projekta pieteikumam (Letter of support), ko transporta infrastruktūras projektiem izsniedz Satiksmes ministrija (SM). Līdz ar to projekta iesniedzējiem, kas plāno īstenot darbības Latvijas Republikas teritorijā, nepieciešams iesniegt savu projekta pieteikumu SM atbalsta vēstules saņemšanai ne vēlāk kā līdz 2024. gada 16. janvārim.

SVARĪGI! Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas CINEA un ne vēlāk kā 2024. gada 16. janvārī projekta iesniedzējiem, kas paredz īstenot darbības Latvijas Republikas teritorijā, nepieciešams iesniegt savu projekta pieteikumu SM, lai saņemtu (Letter of Support) atbalsta vēstuli.

Papildu informācijas iegūšanai aicinām piedalīties Virtuālajā Informācijas dienā (2023 CEF Transport call Info Day) šī gada 10. oktobrī (reģistrācija pieejama līdz 9. oktobra plkst. 12.00 (pēc Briseles laika)).

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde

Aicinām iesniegt sabiedrības izglītošanas projektus mediju vidē

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija 

Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija (Fonda administrācija), saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2023. gada 28.jūlija sēdes Nr. 7 lēmumu izsludina projektu konkursu aktivitātē “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ar mērķi sniegt finanšu atbalstu sabiedrības izglītošanas projektiem mediju vidē sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā, veicinot attiecīgā projekta mērķauditorijas izpratni par vides un/vai dabas aizsardzības nozīmi veselīgā ekosistēmā un paradumu maiņu ikdienas sadzīvē.

Konkursa ietvaros tiks finansēti projekti, kas paredz tematiski vienotas informatīvi izglītojošas aktivitātes masu informācijas līdzekļos par konkursā noteiktajām tēmām, ar mērķi veicināt noteiktu mērķauditoriju grupu dzīvesveida paradumu maiņu. 

Projekta iesniedzējs (vadošais īstenotājs) var būt Latvijas Republikā reģistrēta juridiska vai fiziska persona, kura ir īpašnieks tādiem nacionāliem masu informācijas līdzekļiem (pamatmērķauditorija ir visa Latvija), kas veido redakcionāli neatkarīgu žurnālistikas saturu, ievērojot likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikto, vai neatkarīgie producenti (juridiskās personas), biedrības un nodibinājumi, kuru darbība ir vērsta uz žurnālistikas materiālu veidošanu.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts līdz 2023.gada 25.augustam.

Konkursā projektu īstenošanai kopējais pieejamais finansējums no Fonda līdzekļiem ir 700 000 EUR. Nolikumā ir noteikts arī maksimālais Fonda finansējums vienam projektam viena medija platformā. Pašu ieguldījums projekta īstenošanai ir jānodrošina vismaz 10%  apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.  

Projekta īstenošana jāuzsāk ne vēlāk kā 2023.gada 1.oktobrī un visām projekta aktivitātēm jābūt pabeigtām līdz 2024.gada 31.maijam.

Projektu konkursa nolikums un tā pielikumi ir pieejami VRAA mājas lapas sadaļā – Projektu konkursu nolikumi.

Jautājumu gadījumā lūdzam rakstīt uz lvaf@vraa.gov.lv 

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde

Līdz 31. jūlijam – Aicinājums piedalīties pētījumā aktualizēt zaļo teritoriju nozīmību pilsētvidē ‘Kura ir Tev svarīgākā pilsētas zaļā teritorija?’

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Lai aktualizētu zaļo teritoriju nozīmību pilsētvidē , Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina piedalīties aptaujā, kas organizēta pētījumam LIFE LATESTadapt projekta ietvaros.

Līdz 31.jūlijam ir iespēja norādīt sev svarīgāko zaļo teritoriju Rīgā, Cēsīs vai Valmierā:

– Zaļās teritorijas Rīgā: https://ej.uz/zalasteritorijas_riga

– Zaļās teritorijas Cēsīs: https://ej.uz/zalasteritorijas_cesis

– Zaļās teritorijas Valmierā: https://ej.uz/zalasteritorijas_valmiera

Aptauja tiek īstenota projekta LIFE LATESTadapt ietvaros, kur viens no uzdevumiem ir veikt Rīgas, Cēsu un Valmieras zaļās infrastruktūras kartēšanu.

Aptaujas anketu izstrādāja LIFE LATESTadapt projekta partneri – biedrības “Baltijas Vides Forums” komanda sadarbībā ar Rīgas, Cēsu novada un Valmieras novada pašvaldībam.

Informācija par LIFE LATESTadapt projektu un aktualitātēm atrodama:

LIFE LATESTadapt projekta mērķis ir uzlabot klimatnoturību Baltijas pašvaldību teritorijās. Projektā izvirzīti četri apakšmērķu virzieni: (1) dabā balstīti risinājumi, (2) digitālās pārmaiņas, (3) plānošanas kvalitāte un (4) kvalitātes paaugstināšana, kas tiek realizēti projekta pilotteritorijās Latvijas teritorijā – Cēsīs, Valmieras pilsētā un Rīgas valstpilsētā – un Igaunijas teritorijā – Viimsi, Haapsalā, Rakverē un Narvā.

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Atvērts transnacionālās sadarbības projektu konkurss, lai risinātu jautājumus saistītus ar bīstamiem iegremdētiem objektiem un izgāztu munīciju Baltijas jūrā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina piedalīties Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam (programma) pamatprojektu konkursā 2.1.prioritātes “Ilgtspējīgi ūdeņi” ietvaros, kas atvērts no 2023.gada 17.jūlija līdz 2023.gada 5.oktobrim.

Programmas mērķis ir ar transnacionālās sadarbības palīdzību praksē īstenot inovatīvus, ūdens resursu efektīvas izmantošanas un ilgtspējīgus klimata risinājumus, nodrošinot ieguvumu visiem Baltijas jūras reģiona iedzīvotājiem.

Programmas teritorija ietver visu Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Norvēģijas teritoriju, kā arī atsevišķas Vācijas teritorijas.

Mērķēts papamtprojektu konkurss izsludināts ņemot vērā tēmas stratēģisko, politisko aktualitāti un nepieciešamību pēc steidzamiem risinājumiem izaicinājumu novēršanai, kas ir saistīti ar bīstamiem iegremdētiem objektiem un izgāztās munīcijas esamību Baltijas jūrā.

Projektos aicinājums izstrādāt risinājumus, piemēram, veicot sanāciju un glābšanu, piesārņojošo vielu monitoringu, tiesiskā regulējuma saskaņošanu bīstamo objektu un munīcijas  apstrādei visā programmas teritorijā.

Projektos jāiesaista atbildīgās nacionāla un reģionāla līmeņa iestādes no vairākuma vai visām programmas valstīm, kuru kompetencē ir šo jautājumu risināšana, palielinot projekta aktivitāšu mērogu. Gadījumā, ja neizdodas iesaistīt atbildīgās iestādes no visām programmas valstīm, nepieciešams skaidri aprakstīt centienus iesaistīt partnerus no visām valstīm. Vienam no partneriem jāuzņemas Vadošā partnera loma, pārējie partnerībā iesaistītie piedalās kā projekta partneri vai asociētie partneri.

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un kopējais pieejamais ERAF finansējums projektiem izsludinātajā projektu konkursā ir 5.9 milj. euro.

Pamatprojektiem ir jāizstrādā, jānotestē un jānodod praktiski un ilgtspējīgi risinājumi mērķa grupām uz izaicinājumiem, kas tiek risināti. Pamatprojektu galvenie rezultāti ir palielinātas mērķa grupu spējas tikt galā ar definētajiem izaicinājumiem. Ar mērķa grupām saprotot organizācijas, kuras ir kompetentas ietekmēt definēto izaicinājumu un ir ieinteresētas risinājumā. Pamatprojektiem nav noteikts budžeta limits, vienlaikus tam ir jābūt samērīgam plānotajām aktivitātēm projektā. Projektu īstenošanas ilgums ir līdz 36 mēnešiem.

Finansējuma saņēmēji var būt valsts, reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādes (tai skaitā universitātes un zinātniskās institūcijas), nevalstiskās organizācijas, privātie uzņēmumi.

Finansējuma saņēmējiem būs iespēja saņemt  programmas ERAF līdzfinansējumu 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, pašiem partneriem jānodrošina līdzfinansējums 20% apmērā.

Sīkāka informācija par programmas projektu konkursa nosacījumiem, saistītajiem dokumentiem, informatīviem materiāliem, kā arī projektu ideju un partnerības izveides platformu ir pieejama programmas tīmekļa vietnē: https://interreg-baltic.eu/gateway/calls.

Projekta idejas veidlapas iesniegšana – konsultācijas ar programmas Vadošo iestādi/Kopīgo sekretariātu ir priekšnoteikums un obligāts solis, lai pieteiktos finansējumam programmā. Tikai tie projektu iesniedzēji, kuri konsultēsies par savu projekta ideju, saņems piekļuvi elektroniskajai sistēmai “BAMOS+” projekta iesniegšanai. Termiņš projekta idejas iesniegšanai programmas Vadošajai iestādei/Kopīgajam sekretariātam – 2023.gada 21.augusts. Vairāk par konsultāciju procesu un projektu iesniegšanu programmas tīmekļa vietnē: https://interreg-baltic.eu/gateway/consultations/.

.