Kategorijas
Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Pētniecība un izstrāde

Piegādātāji nejūtas aizsargāti no negodīgas tirdzniecības prakses, ko īsteno iepircēji*

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi aptauju par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) darbības novērtējumu praksē piegādātāju un iepircēju attiecībās pirms un pēc NTPAL stāšanās spēkā. Apkopojot aptaujā gūtos datus, secināts, ka piegādātāji, baidoties no pret tiem vērstām pretdarbībām, noklusē par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses. Tāpat arī KP, lai veicinātu piegādātāju uzticamību, aktīvāk ir jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība.

KP īstenotajā aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (88,6 %) pārstāv kādu konkrētu asociāciju vai biedrību, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Starp respondentiem vislielākais pārsvars ir piegādātāju, kuri pārstāv augļu, ogu un dārzeņu nozari. Otra visplašāk pārstāvētā nozare ir graudu produktu un trešā – piena produktu ražošanas nozare. Līdz ar to secināms, ka arī aptaujas rezultāti pārsvarā attiecināmi tieši uz šīm trīs nozarēm. Jānorāda, ka zem apzīmējuma “citi” lielākais respondentu skaits pārstāv biškopības nozari.

Aptaujas dati norāda, ka turpmāk iestādei ir vēl aktīvāk jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība, organizējot informatīvus seminārus vai citus pasākumus, ņemot vērā, ka mazāk kā puse (49 %) no respondentiem zina, pie kuras institūcijas ir jāvēršas, ja tiek novērotas negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes.

Gūtās atbildes liecina, ka negodīgas tirdzniecības prakses īstenošana joprojām ir aktuāla problēma, ko īsteno ekonomiski spēcīgākie iepircēji. KP norāda, ka nedrošību var radīt iepircēju ietekmes pārsvars pār piegādātājiem, tādējādi gūstot tiem vēlamos sadarbības nosacījumus. Līdz ar to piegādātāji, baidoties no iepircēju rīcības, klusē un neziņo par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses, neatklājot problemātiku nedz asociācijām, nedz KP.

KP konstatē, ka visbiežāk piegādātāji negodīgu tirdzniecības praksi izjūt no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumiem, kuriem aptaujas respondenti piegādā produkciju.  

Aptaujas ietvaros, KP lūdza piegādātājus novērtēt sadarbību ar iepircējiem salīdzinot pēdējo divu gadu periodu no 2022. gada līdz 2023. gadam ar periodu pirms NTPAL stāšanās spēkā (pirms 2022. gada), sniedzot vērtējumu par to, kurā periodā un kādi negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes veidi paredzēti visbiežāk. Pozitīvi vērtējams, ka vairāk nekā 50 % respondentu atzina, ka tie nav pieredzējuši negodīgu tirdzniecības praksi no iepircēju puses.

Visbiežāk (30 %) negodīga tirdzniecības prakse, kas tikusi novērota gan pēdējo divu gadu laikā, gan pirms NTPAL stāšanās spēkā, ir iepircēju veiktie vienpusējie līguma grozījumi. Tāpat pēdējo divu gadu laikā vienlīdz aktuāli piegādātāju sadarbībā ar iepircējiem ir maksājumu pieprasījumi par preču bojājumiem un zudumiem, kas radušies iepircēju telpās vai pēc īpašumtiesību nodošanas iepircējam, kā arī zemākās cenas nodrošināšanas pieprasījums.

KP Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane: “Piegādātāju aptauja ir apstiprinājusi KP bažas par iepircēju ietekmes pārsvaru pār piegādātājiem. Saskaņā ar valdības rīcības plānu, aktīvi strādājam pie priekšlikuma sagatavošanas ekonomiskās atkarības radītas varas kritērija izstrādei Konkurences likumā. Tādējādi tiks nodrošināta vienlīdzīga un godīga konkurences vides attīstība, kā arī novērsti gadījumi, kad uzņēmumi ar būtisku tirgus varu ierobežo, kavē vai deformē konkurenci, tostarp, uzspiežot sadarbību ar tiem negodīgas tirdzniecības ēnā. Vienlaicīgi turpināsim mērķtiecīgu darbu pie lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku izglītošanas un izpratnes veidošanas par godīgu tirdzniecības praksi un KP kā NTPAL uzraugošo institūciju – pilnveidosim izglītojošos materiālus, semināru piedāvājumu un līdzsvarosim iepircēju un piegādātāju pozīcijas savstarpējos darījumos.

Par aptauju

KP aptauja izstrādāta, vadoties pēc Eiropas Komisijas (EK) ieteikumiem un citu dalībvalstu prakses, lai novērtētu NTPAL darbību praksē piegādātāju un iepircēju attiecībās. Līdzvērtīgu aptauju citas dalībvalstis, piemēram, Nīderlande un Beļģija, organizē ik gadu kopš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2019/633 par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē ieviešanas nacionālos normatīvos aktos. KP izstrādātās anonīmās aptaujas mērķis bija novērtēt, cik iedarbīgi ir pasākumi, kurus īstenojusi KP kopš NTPAL stāšanās spēkā, kā arī novērtēt likuma darbību faktiskajās piegādātāju un iepircēju attiecībās, aptaujas jautājumus pietuvinot Eiropas Komisijas praksei dalībvalstu komersantu aptaujas organizēšanā.

*Iepircējs – fiziska vai juridiska persona, vai šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic saimniecisko darbību, ja tās pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 eiro, vai Eiropas Savienībā esoša iestāde (valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai vairāku šādu iestāžu apvienība, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces.

Kategorijas
Korupcija Tieslietas

Tiesai no jauna jāvērtē pagaidu aizsardzības lūgums strīdā par karteļa konstatēšanu 

Senāta Administratīvo lietu departaments 19.martā atcēla apgabaltiesas lēmumu noraidīt SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” pagaidu aizsardzības lūgumu lietā, kurā ir strīds par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju dalību kartelī. Pieteicēja lūgumu iesniedza, jo tai ir liegta iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos. Senāts skaidroja, kāds pagaidu aizsardzības līdzeklis ir vērtējams izskatāmās lietas ietvaros. 

Konkrētajā gadījumā Konkurences padome AS „LIEPĀJAS AUTOBUSU PARKS”, SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „NORDEKA” darbībās konstatēja aizliegtu vienošanos un uzlika naudas sodu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” un AS „NORDEKA” vērsās tiesā, lūdzot šo lēmumu atcelt. Tiesa ierosināja administratīvo lietu. SIA „Latvijas Sabiedriskais Autobuss” iesniedza pagaidu aizsardzības lūgumu. 

Senāts konstatēja, ka pasūtītājam ir tiesiskais pamats lemt par kandidātu vai pretendentu izslēgšanu no iepirkumu procedūras arī situācijā, kad ar Konkurences padomes lēmumu atzīts personas pieļauts konkurences tiesību pārkāpums, pat ja attiecīgais Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts un tiesvedība vēl nav noslēgusies. Tas nozīmē, ka arī par neapstrīdamu vēl nekļuvis Konkurences padomes lēmums ietekmē personas saimnieciskās intereses publiskajos iepirkumos, kuros konkrētā persona ir ieinteresēta piedalīties. 

Senāts secināja, ka pieteicēja pēc būtības vēlas pasargāt sevi no jebkādas ietekmes jeb nelabvēlīgām sekām, kuras attiecībā uz iepirkumiem rada Konkurences padomes lēmums, kamēr tas nav kļuvis neapstrīdams. Citiem vārdiem, pieteicēja vēlas nodrošināt tāda tiesiskā stāvokļa saglabāšanu, kāds tas bija līdz pārsūdzētā lēmuma spēkā stāšanās brīdim. Tas ir panākams ar administratīvā akta darbības apturēšanu, kas kā pagaidu aizsardzība ir izmantojama tieši gadījumos, kad tiesā tiek izvirzīts prasījums par administratīvā akta atcelšanu.  

Senāts, Konkurences likumā ietverto tiesisko regulējumu interpretējot kopsakarā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto, atzina, ka pieteikuma iesniegšana tiesā aptur pārsūdzētā Konkurences padomes lēmuma darbību daļā par soda uzlikšanu, bet ne attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā paredzēto tiesisko seku iestāšanos. Šādos apstākļos pieteicējai ir pamats lūgt administratīvā akta darbības apturēšanu. 

Senāts vērsa uzmanību uz kļūdaino uzskatu, ka administratīvajam aktam, ar kuru ir vienīgi konstatēts pārkāpums, nav aktīvas iedarbības, un tādēļ tā darbību nav iespējams apturēt. Senāts norādīja, ka to, vai administratīvajam aktam ir aktīva iedarbība, noteic tas, vai šis administratīvais akts rada tiesiskas sekas. Konkrētajā gadījumā šādas sekas tiek radītas, līdz ar to arī to iestāšanos ir iespējams apturēt, ja vien tiek izpildīti attiecīgie priekšnoteikumi. 

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKA-459/2024 (A43002823) 

Kategorijas
Korupcija Pašvaldības

KNAB kriminālprocesuālās darbības Valkas novada pašvaldībā saistītas ar iespējamu vismaz 2 milj. eiro izkrāpšanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

5. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO) veica kriminālprocesuālās darbības, tostarp kratīšanas, vairākos objektos Valkā un citviet Latvijā. 

2023. gada 6. novembrī EPPO uzsāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB kriminālprocesā izmeklē noziedzīgus nodarījumus, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā un 318. panta otrajā daļā, t.i., krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.  

KNAB ir aizdomas, ka vairākas bijušās un esošās Valkas novada pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kopā ar kāda uzņēmuma pārstāvi veikušas nelikumīgas darbības saistībā ar diviem pašvaldības īstenotiem projektiem. Noziedzīgo darbību mērķis bijis panākt, lai prettiesiski varētu kopsummā iegūt vismaz 2 milj. eiro Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējuma projektu īstenošanai. Abi projekti saistīti ar ražošanas ēkas teritorijas infrastruktūru.   

Pašlaik četrām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Nevienai personai šajā kriminālprocesā nav piemēroti drošības līdzekļi. 

KNAB šobrīd turpina veikt pirmstiesas izmeklēšanu un nostiprināt iegūtos pierādījumus. Lai nodrošinātu iespējamo noziedzīgo nodarījumu sekmīgu pirmstiesas izmeklēšanu, KNAB plašāku informāciju par kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām nevar sniegt. 

KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.  

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība

Konkurences padome publisko pārskatu par iestādes darbu 2023. gadā

Konkurences padome

Konkurences padome (KP) jaunākajā publiskajā pārskatā apkopojusi 2023. gada būtiskākos iestādes darba rezultātus un aktualitātes konkurences tiesību piemērošanā Latvijā.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “2023. gads KP iezīmēja pavisam jaunu ēru virzībā pretī nospraustajiem mērķiem, jo ar darbinieku cītīgu atbalstu un profesionalitāti tapa jaunā iestādes stratēģija no 2023. līdz 2029. gadam. Mēs nebaidāmies skaļi teikt, ka būsim vēl efektīvāki savā darbībā, un nebaidāmies ticēt tam, ka varam būt tāda iestāde, kurai sabiedrība uzticas, zinot, ka esam vērsti uz rezultatīvu iesaisti tirgus attīstības procesos. Lai arī tikai pirmais pilnais un pilnvērtīgais stratēģijas iedzīvināšanas gads būs 2024. gads, jau tagad redzam, ka vissvarīgākā veiksmes atslēga jau ir mūsu rīcībā – iestādes darbinieki, kuri ir lojāli iestādei, tās vērtībām, un ar komandas degsmi paveikt iesākto. Tāpat, lai korekti izsvērtu pārkāpumu un ierosināmo lietu nozīmību tirgū, 2023. gadā tika atjaunota Lietu prioritizācijas stratēģija. Līdz ar to KP 2023. gadā un arī turpmākajos septiņos gados veltīs resursus būtiskāko konkurences ierobežojumu atklāšanai un novēršanai, īstenojot pamatotu lietu prioritizāciju.”

Kopējais sabiedrības ieguvums no KP darbības, novēršot konkurences kropļojumus, veicot uzraudzību tirgos un rosinot tajos izmaiņas ar mērķi veicināt godīgu konkurenci, kā arī uzraugot lielo uzņēmumu apvienošanos darījumu īstenošanu, tādejādi veicinot veselīgu uzņēmējdarbības vidi kopumā, 2023. gadā ir mērāms 51,2 miljonu eiro apmērā.

KP sniegums godīgas konkurences vides nodrošināšanā ir novērtēts arī pasaules mērogā. Devīto gadu pēc kārtas prestižais konkurences izdevums Global Competition Review iestādi, piešķirot tai trīs zvaigznes, ierindoja KP starp pasaules labākajām konkurences iestādēm.

Smagāko konkurences pārkāpumu gadījumos KP 2023. gadā pieņēma 28 lēmumus, kopumā atklājot četrus pārkāpumus un naudas sodos piemērojot teju 7 miljonus eiro, kas netiek rēķināti iepriekš minētajā sabiedrības kopējā ieguvumā naudas izteiksmē. Savukārt valsts budžetā tika ieskaitīti naudas sodi 1 512 555,75 eiro apmērā. Lai iegūtu pierādījumus par iespējamu konkurences pārkāpumu, 2023. gadā tika īstenota 21 prevencija kopumā brīdinot 71 uzņēmumu.

2023. gadā iestādes kopīgais mērķis bija iespējamos pārkāpumus vērtēt efektīvi, taupot iestādes ierobežotos resursus un, pamatojoties uz Lietu prioritizācijas stratēģiju, novērst tos ar “Konsultē vispirms” principu. Tādējādi, salīdzinot ar 2022. gadu, tika divkāršots īstenoto prevenciju skaits un četrkāršots brīdināto uzņēmumu skaits.

Papildu 2023. gadā KP saņēma vairāk nekā 130 dažādas sūdzības par publisku personu rīcību. KP, vērtējot konkurences neitralitātes pārkāpumus publisku personu darbībās, kad tās diskriminējušas privātos tirgus dalībniekus, četros gadījumos izmantoja pārrunu procedūru pārkāpuma novēršanai.

Īstenojot jaunās funkcijas, kas stājās spēkā ar 2023. gada grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, pērn KP sniedza 22 atzinumus iepirkumu pasūtītājiem par iespējamu aizliegtu vienošanos pazīmēm iepirkumos, uz kuru pamata pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt pretendentus no iepirkuma.

Aizvadītajā gadā noslēgtas septiņas tiesvedības, visos gadījumos KP lēmumiem arī stājoties spēkā. Tāpat veikta uzraudzība piecos tirgos, t.sk. izvērtējot un sniedzot priekšlikumus konkurences ierobežojumu novēršanai, piemēram, digitālajos tirgos, tirgotāju un piegādātāju sadarbībā, kā arī mazumtirdzniecības tirgū, pētot piena, graudu un maizes produktu tirgu.

Pārskata periodā ir ne tikai konsultēti uzņēmumi un publiskas personas, bet arī īstenoti izglītojoši pasākumi. Tajā skaitā ir izstrādāts pašnovērtējuma rīks piegādātājiem un mazumtirgotājiem par līgumsodiem, piemērojot NTPAL regulējumu, kā arī tīmekļa vietnē izveidota sadaļa par vertikālām vienošanām, ko papildina pašnovērtējuma jautājumu rīks.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Konkurences padome novērš karteļa risku biļešu tirgotāja izstrādātajās vadlīnijās

Konkurences padome

Konkurējošiem tirgus dalībniekiem atbalstāma ir dalība asociācijās, ar mērķi veicināt nozares kopīgu attīstību, taču aizliegta ir tādas informācijas apkopošana un izpaušana, kas ierobežo to neatkarīgu rīcību un ietekmē uzņēmumu konkurētspēju tirgū. Konkurences padome (KP) izvērtēja SIA “Biļešu serviss” izstrādātās vadlīnijas biļešu tirdzniecības, izplatīšanas un kontroles tirgū un sniedza norādes, lai preventīvi novērstu iespējamus Konkurences likuma (KL) pārkāpumus.

KP saņēma iesniegumu par iespējamu KL pārkāpuma risku saturošu vadlīniju projekta “Uzņēmējdarbības vadlīnijas, godīgas konkurences ievērošanai biļešu tirdzniecībā, izplatīšanā un kontrolē” izstrādi no SIA “Biļešu serviss” puses. Iesnieguma vērtēšanas rezultātā, KP analizēja izstrādāto vadlīniju projektu, kā arī tikās ar iesaistītajām pusēm, norādot uz vadlīnijās iekļautajām normām, kas neatbilst KL regulējumam.

Iepazīstoties ar vadlīniju projektu, KP secināja, ka vairāki to punkti rada konkurences tiesību pārkāpuma risku, piemēram, netieši aicina dalībniekiem saskaņot to darbību un izaugsmi tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī aicina neveidot dempinga cenas, kas no KL viedokļa nav aizliegts. Dempings jeb produkta piedāvāšana par zemāku cenu nekā tā izmaksas, nav pieļaujams tikai gadījumā, ja kāds no konkrētajiem tirgus dalībniekiem atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū un ar īstenotajām darbībām tiek stiprināta konkurences kropļošana. Tāpat KP norādīja, ka vadlīnijās iekļauta neskaidri formulēta informācija par negodīgas konkurences jautājumu apspriešanu asociācijas dalībnieku starpā, kas ir pretrunā ar godīgas konkurences pamatprincipiem.

Vienlaikus vadlīnijās tika noteikta valsts pasūtījumu jeb publisko iepirkumu izpildes sadale, nosakot, ka   iepirkuma uzvarētājs ir tiesīgs izpildīt pasūtījuma apjomu tikai 50 % apmērā, atvēlot pārējo daļu otrās un trešās vietas ieguvējiem. KP vērsa uzmanību, ka šādu nosacījumu izvirzīšana rada potenciālu risku saskaņotai rīcībai, informācijas apmaiņai par dalību publiskajos iepirkumos, kā arī darbības noteikumu saskaņošanai starp publiskā iepirkuma dalībniekiem, kas saskaņā ar KL 11. panta pirmajā daļā noteikto vienošanās aizliegumu nav pieļaujams.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Vēlamies uzņēmumiem atgādināt, ka, ja tiek identificētas kādas godīgas konkurences problēmas tirgū, KP vienmēr ir atvērta sarunām, tādējādi preventīvi risinot pašrocīgu tirgus dalībnieku darbību, kas var novest pārkāpuma riska ēnā. Savukārt tirgus dalībniekus, kuri ir ņēmuši dalību asociācijās, lūdzam rūpīgi izvērtēt sadarbību un komunikāciju ar konkurentiem, lai ar savu rīcību nepārkāptu KL, kā arī nopietni izvērtēt, vai izstrādātās asociācijas dalībnieku vadlīnijas atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Tāpat aicinām izmantot tirgus dalībniekiem sniegto iespēju konsultēties ar KP par paredzētām vienošanām vai, kā šajā gadījumā, izstrādātām vadlīnijām, lai gūtu profesionālu novērtējumu par rīcības atbilstību KL, tādējādi izvairoties no iespējama pārkāpuma veikšanas.”

KP atgādina, ka ikviena asociācija vai apvienība un to biedri ir tāds pats subjekts KL izpratnē, kā jebkurš tirgus dalībnieks un uz to ir attiecināms KL noteiktais regulējums, tostarp vienošanās aizliegums. Tāpēc KP norāda, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, taču asociāciju rekomendācijas un vadlīnijas var tikt atzītas par KL pārkāpumu, ja tās ir vērstas uz biedru rīcības saskaņošanu un ietekmēšanu, ar mērķi ierobežot vai deformēt konkurenci. Papildu informācija pieejama KP izstrādātajā informatīvajā materiālā Konkurences padomes vadlīnijās asociācijām un to biedriem par Konkurences likuma 11. pantā minētā aizlieguma ievērošanu.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Korupcija

“Velve” maldina sabiedrību: Stradiņa slimnīcai adresētā BVKB vēstule liecina, ka birojs nav sniedzis atzinumu par būvprojektu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) vēlas vērst mediju uzmanību, ka SIA “Velve” izplata maldīgus paziņojumus, no kuriem rodas iespaids, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir devis atzinumu vai secinājumu, ka būvniecībā nav konstatēti pārkāpumi un defekti, bet projekta konstatētas būtiskas nepilnības. Tā tas nav.

Stradiņa slimnīca ir saņēmusi BVKB vēstuli, kurā norādīts, ka BVKB nav kompetences vērtēt Stradiņa slimnīcas tiesiskās attiecības ar SIA “Velve”, bet kurā tas lūdz Stradiņa slimnīcu izvērtēt konkrēto, SIA “Velve” apmaksātā un SIA “Livland Group” veiktā audita par vienu konkrētu projekta aspektu atbilstību rezultātus.

Stradiņa slimnīca vērš uzmanību uz faktu, ka esošajā situācijā ir tikušas veiktas un noteikti tiks veiktas vēl daudzas un dažādas ekspertīzes, bet jāatgādina, ka pilnu būvprojekta ekspertīzi ir veicis akreditēts inženieru birojs “CMB”, atzīstot projektu par atbilstošu normatīvajiem aktiem – projekts vērtēts arī iepirkuma procesā, un bez šāda izvērtējuma un pozitīva atzinuma vispār nebūtu iespējams uzsākt būvniecību.

Vienlaikus slimnīca atgādina, ka līgums tikai lauzts vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka SIA “Velve” neveica līgumā paredzētos darbus, kam nav nekāda sakara ar diskusijām par projekta kvalitāti un to, kam ir pienākums projektu detalizēt (būvniekam vai projektētajam). Piemēram, atbilstoši starp pusēm noslēgtajam līgumam un apstiprinātajam darbu laika grafikam, objektā ikdienā bija jāstrādā vairāk nekā 200 darbiniekiem, bet realitātē strādāja labākajā gadījumā vien 50 – 100 cilvēku. Tāpat tika pieļauta virkne defektu, kas vai nu netika novērsti, vai tika novērsti pārāk lēni. 2024. gada sākumā SIA “Velve” piedāvāja Stradiņa slimnīcai jau kārtējo reizi pagarināt objekta būvniecības noslēguma termiņu – šoreiz par 17 mēnešiem. Stradiņa slimnīcas vērtējumā SIA “Velve” mērķtiecīgi veica darbības, lai paildzinātu projekta izpildi, pielāgojot to savai ierobežotajai finanšu, darbaspēka un administratīvajai kapacitātei, bet šobrīd SIA “Velve” centieni meklēt cēloni līguma laušanai ir nekas vairāk kā mēģinājumi novērst uzmanību no patiesajiem šīs būvniecības problēmu iemesliem.

Kategorijas
Korupcija Likumdošana, normatīvie akti

Saeima precizē interešu konflikta novēršanas nosacījumus attiecībā uz patiesā labuma guvējiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

15. februārī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, tostarp precizēts pienākums valsts amatpersonai novērst un nenonākt interešu konflikta situācijā, ja tā kādā komercsabiedrībā ir patiesā labuma guvējs.

Tāpat grozījumi atvieglo nosacījumus augstākajām valsts amatpersonām attiecībā uz dalību komercsabiedrībās. Līdz šim normatīvais regulējums liedza augstākajām valsts amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un tā biedram, kā arī ministriem un īpašu uzdevumu ministriem – būt tādu komercsabiedrību dalībniekiem, akcionāriem vai individuālajiem komersantiem, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus.

Atbalstītie grozījumi paredz, ka valsts augstākajām amatpersonām turpmāk drīkstēs piederēt akcijas uzņēmumos, kas saņem valsts finanšu līdzekļus, ja tie ir iegūti atklāta konkursa rezultātā un amatpersona uzņēmumā nav patiesā labuma guvējs vai individuālais komersants.

Tāpat likumdevējs ir noteicis tā saucamo atdzišanas periodu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar amatpersonas bijušos laulātos un partnerus. Valsts amatpersona nedrīkstēs pieņemt lēmumus vai veikt kādas citas darbības attiecībā uz laulāto vai partneri arī divus gadus pēc tam, kad šķirta to laulība vai izbeigta partnerība. Šis grozījums novērsīs riskus, ka valsts amatpersona pēc attiecību izbeigšanas varētu pieņemt nelabvēlīgus lēmumus pret bijušo laulāto vai partneri.

Grozījumi arī precizē valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju, tai skaitā tās iespējamo precizēšanas termiņu. Šo priekšlikumu grozījumiem iniciēja Valsts ieņēmumu dienests.

Atbalstītie grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Korupcija

Tiesa atstāj spēkā KP lēmumu būvnieku karteļa lietā

Konkurences padome

Administratīvā apgabaltiesa 25. janvārī noraidīja būvfirmu pieteikumu par Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30.jūlija lēmuma atcelšanu t.s. “būvnieku karteļa lietā”, kurā KP konstatēja 10 būvniecības uzņēmumu aizliegtu vienošanos un piemēroja tirgus dalībniekiem vairāk nekā 16 miljonu eiro sodu.

Astoņi no desmit KP sodītajiem uzņēmumiem pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā, taču vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, tāpēc kopumā lietā kā prasītāji bija 13 uzņēmumi.

Tiesa noraidīja SIA “Abora” un SIA “Tehnocentrs”, SIA “Arčers”, SIA “Latvijas energoceltnieks”, AS “LNK Industries”, SIA “LNK (Latvijas Novitātes Komplekss)”, SIA “Merks” un AS “Merko Ehitus”, SIA “Re&Re”, SIA “Rere būve” un AS “Rere grupa”, SIA “Skonto būve” un AS “UGN” pieteikumus pilnībā. Tādējādi  par tiesisku un pamatotu atzīsts KP lēmumā konstatētais Konkurences likuma 11.pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantā noteiktais aizliegtas vienošanās pārkāpums būvniecības uzņēmumu darbībās un šiem tirgus dalībniekiem piemērotie naudas sodi.

Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička: “Konkurences padome atzinīgi novērtē Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā vispusīgi novērtēti lietā esošie pierādījumi, kā rezultātā tiesa guva pārliecību, ka būvnieki gadiem pārrunāja un vienojās par lielāko būvniecības iepirkumu sadali un dalības nosacījumiem iepirkumos, piemēram, vienojoties par Mežaparka estrādes, Rīgas Tehniskās universitātes, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, VEF un citiem iepirkumiem. Tāpat tiesa, novērtējot nacionālo normatīvo regulējumu un Eiropas Savienības tiesisko regulējumu, kā arī Eiropas Savienības tiesu praksi, secināja, ka Konkurences padome bija tiesīga pārkāpuma pamatošanai izmantot no kriminālprocesa iegūtu slepeni noklausītu fizisko personu sarunu ierakstus un ka šie pierādījumi ir pieļaujami, ja noklausīšanās ir veikta saskaņā ar likuma prasībām. Tiesa savā spriedumā pievērsa uzmanību arī Latvijas tiesu praksē iepriekš neskatītam jautājumam par uzņēmuma patiesā labuma guvēja, tajā skaitā akcionāra, veiktajām darbībām konkrētā tirgus dalībnieka interesēs. Tiesa apstiprināja – lai pierādītu, ka fiziska persona, kas piedalījusies aizliegtajās sarunās, pārstāv konkrēta uzņēmuma intereses, ir jāvērtē ne tikai personas juridiskās, bet arī faktiskās saiknes ar uzņēmumu.”

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi – “Velve”, ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja “uzticamības atjaunošanai”, kā arī “RBSSKALS būvvadība”, kurai jau uz KP lēmuma pieņemšanas laiku bija pieteikta maksātnespēja.

Apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas.

Vairāk par KP pieņemto “būvnieka karteļa lietas” lasiet šeit

Kategorijas
Korupcija

Latvijas pozīciju uzlabošanās KUI ir stabila, taču nepieciešams panākt straujāku pozitīvo dinamiku

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ieskatā, Latvijas vēsturiski augstākais punktu skaits Korupcijas uztveres indeksā (KUI) apstiprina Latvijas virzību uz korupcijas klātbūtnes mazināšanu. Latvijas pieņemtie lēmumi un veiktās darbības pretkorupcijas jomā ir devušas izmērāmu rezultātu, taču vienlaikus saglabājas nepieciešamība iesaistītajām pusēm būt aktīvākām straujākas pozitīvās dinamikas sasniegšanai.

KNAB atgādina, ka KUI atspoguļo privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā, aptverot daudzveidīgus tematus – ekonomiskos procesus, tostarp inflāciju, ēnu ekonomiku un nodokļu politiku, politiskos procesus, tiesvedības, korupciju u.c. 2023. gada KUI Latvija ieguvusi 60 punktus, kas ir līdz šim augstākais iegūtu punktu skaits, un ierindojas 36. vietā starp 180 vērtētajām valstīm un teritorijām. Tāpat Latvija paaugstinājusi savas pozīcijas 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ierindojoties 14. vietā.

Latvijas pozīciju uzlabošanā KUI ir svarīga loma iesaistītajām pusēm –  lēmējvarai, izpildvarai, kā arī tiesu varai. Pretkorupcijas jautājumiem un lēmumiem, kas vērsti uz korupcijas mazināšanu, jābūt ierindotiem starp prioritātēm, savukārt izpildvarai, t.i., valsts pārvaldes institūcijām, jārīkojas, lai korupcijas mazināšanas aktivitātes būtu mērķtiecīgas un efektīvas, nevis formālas. Lai veicinātu korupcijas izskaušanu, nepieciešams mazināt nesodāmības sajūtu, kas cita starpā saistāma ar pārlieku ilgstošām tiesvedībām.

Aizvien pieaugoša loma ir arī privātajam sektoram. Korupcija privātajā sektorā nav atrauta no korupcijas publiskajā sektorā, ko pierāda KNAB novērotā negatīvā tendence – katru gadu pieaug to juridisko personu skaits, kas valsts amatpersonu kukuļošanu izmanto kā biznesa attīstības metodi.

Korupcijas risku apzināšana un to mazināšana privātajā sektorā ir gan pašu uzņēmēju atbildība, ieviešot pretkorupcijas mehānismus un nepārprotami demonstrējot noliedzošu attieksmi pret korupciju, gan arī publiskā sektora atbildība. KNAB norāda, ka korupcijas novēršanas pasākumu ieviešana privātajā sektorā ir viens no Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam rīcības virzieniem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģijas 2023.–2026. gadam prioritātēm.

Kategorijas
Korupcija

Delna izziņo Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātus 

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi Korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2023. gada rezultātus. Latvijas rezultāti ir uzlabojušies par vienu punktu, salīdzinot iepriekšējiem gadiem, sasniedzot 60 punktu atzīmi. Lai arī Latvijas rezultāti ilgtermiņā lēnām uzlabojas, tomēr mēs turpinām atpalikt no daļas ES un OECD valstu, kā arī noteikti nesasniegsim Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktos mērķus. 

“Latvijas lēnais progress cīņā ar korupciju skaidrojams ar kavēšanos uzņemties atbildību un ieviest drosmīgus pretkorupcijas pasākumus. Delna ir sagatavojusi virkni rekomendāciju valdībai un lēmumu pieņēmējiem, ko ieviešot varam cerēt, ka cīņa ar korupciju sekmēsies tādās jomās kā politiskā godprātība, publisko resursu izšķērdēšanas novēršana, kā arī biznesa integritāte,” uzsver “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore Inese Tauriņa. Rekomendācijas skatīt Delnas veiktajā Korupcijas uztveres indeksa Latvijas rezultātu analīzē, sk. šeit -> (pdf fails). 

Tomēr arī Evikas Siliņas valdībai trūkst konkrētu piedāvājumu rīcībai Delnas minētajās jomās, pēc valdības rīcības plāna analīzes secina Delna. Lai arī valdība norāda, ka Latvijā jānodrošina pretkorupcijas politikas attīstība, datu atklātība un pieejamība, kā arī tiesībsargājošo iestāžu stiprināšana, tomēr skaidri rīcības punkti korupcijas apkarošanas jautājumos vai nu nav piedāvāti, vai valdības plānā nav izcelti pietiekami. 

No rīcības plānā minētā Delna kā īpaši būtisku izceļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darba un sasniegto rezultātu izvērtējuma nepieciešamību. KNAB ir jābūt galvenajam pretkorupcijas politikas balstam valstī ar nozīmīgu ietekmi uz visām minētajām jomām, taču arī pēdējos gados tas nav vērojams. 

Kopumā valdības rīcības plāna saturs liek secināt, ka arī turpmāk Latvijas rezultātu uzlabojums Korupcijas uztveres indeksā varētu būt stagnējošs, tāpēc aicinām valdību un lēmumu pieņēmējus drosmīgi un apņēmīgi pievērsties Delnas rekomendācijām politiskās un biznesa integritātes, kā arī publisko līdzekļu izšķērdēšanas jomās.