Kategorija: Elektroniskais iepirkums

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Pašvaldības

Pašvaldību publiskie iepirkumi un “slēptās” cenu aptaujas

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – DELNA”

Katram iedzīvotājam ir nozīmīgi zināt, kā pašvaldības tērē nodokļu maksātāju naudu. Nereti sabiedrībā un politiskajās aprindās izskan viedokļi, ka publisko iepirkumu joma saistāma ar dažādiem krāpšanas riskiem un problēmām. Solījumi pie tā strādāt tiek doti, taču nereti trūkst detalizētas problēmu analīzes un konkrētu risinājumu.

Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) šajā rakstā skaidro cenu aptauju veikšanas kārtības iezīmes Latvijas pašvaldībās. Raksta pamatā ir izpēte, kas noslēdzās 2023. gada septembrī. Raksta mērķis ir sniegt ieskatu tajā, kā Latvijas pašvaldības izprot un organizē cenu aptaujas un publicē informāciju gan par cenu aptauju veikšanas kārtību, gan to rezultātā noslēgtajiem līgumiem. Lai fokusētāk aplūkotu situāciju, šoreiz pievērsīsimies preču un pakalpojumu iegādei, bet būvdarbu cenu aptaujas šajā rakstā detalizēti neaplūkojam.

PROBLĒMAS APRAKSTS

Cenu aptauju jautājuma aktualitāte, it īpaši pašvaldībās, saistāma ar faktu, ka Latvijā pašvaldību rīcībā ir ievērojami līdzekļi, ko tās izlieto publiskajos iepirkumos – nepilni 1,5 miljardi eiro 2021. gadā (40% no valsts kopējiem publiskajiem iepirkumiem). Šī iemesla dēļ ir svarīgi apzināties ar publiskajiem iepirkumiem, arī iepirkumiem, kuru veikšanas kārtība nav noteikta PIL – cenu aptaujām – saistītos riskus. Jāatzīmē, ka saprotama pašvaldību vēlme mazāku pirkumu, piemēram, mūzikas instrumentu pašvaldības mūzikas skolai vai solu daudzdzīvokļu mājas pagalmam, iegādi vienkāršot, taupot administratīvos resursus. Tomēr summa, ko gada laikā veido cenu aptaujas un attiecīgi šādi mazāki pirkumi, var sastādīt vairākus miljonus, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt publiski pieejamu informāciju sabiedrībai, kas ļautu iepazīties – kā tiek tērēti pašvaldību resursi.

KAS IR CENU APTAUJA

Šajā rakstā pēc vērtības secīgi izdalāmas trīs iepirkumu kategorijas – cenu aptaujas, zemsliekšņa iepirkumi un iepirkumi. Termina “zemsliekšņa iepirkumi” vietā varētu būt juridiski korektāk lietot terminu “mazie iepirkumi”, tomēr, iepazīstoties ar pašvaldību sniegtajiem dokumentiem, ir novērojams, ka tajos dominē iepriekš minētie termini. Termins “mazie iepirkumi” izmantots vien pāris dokumentos. Līdz ar to Delna rekomendē pašvaldībām izmantot praksē biežāk lietoto “zemsliekšņa iepirkumi” un vienādot šī termina lietojumu, jo terminu maiņa var radīt vēl lielāku sajukumu jau šobrīd nesakārtotajā sistēmā.

Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikts, ka preču un pakalpojumu iepirkumu līgumcena ir lielāka par 42 000 eiro, bet būvdarbu gadījumā tā ir lielāka par 170 000 eiro. Taču PIL tiek runāts arī par iepirkumiem, kuriem nepiemēro PIL noteiktās iepirkuma procedūras. PIL 9. pantā aprakstīti noteikumi, kas jāpiemēro preču un pakalpojumu iepirkumiem vērtībā no 10 000 līdz 42 000 eiro, būvdarbu gadījumā no 20 000 līdz 170 000 eiro. Atbilstoši šos iepirkumus bieži dēvē par zemsliekšņa iepirkumiem. No tā izriet, ka cenu aptaujas preču un pakalpojumu jomā, par kurām PIL netiek runāts, saistāmas ar vērtībām līdz 10 000 eiro. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) skaidrojumam, cenu aptauja ir iepirkums, kura paredzamā līgumcena nesasniedz iepirkumu regulējumā noteiktās līgumcenas, un to veikšanai piemēro paša pasūtītāja izstrādātu iekšējo kārtību. No IUB skaidrojuma izriet pienākums visiem pasūtītājiem, tai skaitā pašvaldībām, izstrādāt iekšējo kārtību, saskaņā ar kuru tās organizēs cenu aptaujas.

Jāņem vērā, ka turpmāk rakstā aplūkotie jautājumi un problemātika attiecināma arī uz būvdarbu iepirkumiem, kuru vienīgā atšķirība šī raksta kontekstā ir tikai vērtības, līdz ar to arī secinājumi un rekomendācijas attiecināmi arī gan uz preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumiem.

Cenu aptauju gadījumā nav nacionālā līmenī noteikta standarta procedūra, un pašvaldības var individuāli noteikt, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts konkursa uzvarētājs, kāds ir pretendentu vērtēšanas process. Praksē pašvaldības visbiežāk kā galveno kritēriju, lai noteiktu uzvarētāju konkursā, izvirza zemāko cenu, kas savukārt rada jautājumus par kvalitātes izvērtējumu un preces vai pakalpojuma ilgtspējību.

CENU APTAUJU JAUTĀJUMA IZPĒTE

Izpētes process

Izpētes procesā Delna apzināja visas 43 Latvijas pašvaldības, lai iegūtu dokumentus, kas tajās regulē cenu aptauju veikšanas kārtību. Atbilstošo dokumentu uz e-pastu nosūtīja 31 pašvaldība. Četras no tām (Cēsu novads, Gulbenes novads, Siguldas novads, Valkas novads) piebilda, ka noteikumi tiek precizēti, jaunākie vēl nav pieejami. Dokuments, kur atrunāta iepirkumu, tostarp cenu aptauju veikšanas kārtība, 12 pašvaldībām ir pieejams arī publiski – pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē.

Komunikācijā ar pārējām 12 pašvaldībām atbildes atšķīrās.

  • 2 pašvaldības (Salaspils novads, Dienvidkurzemes novads) lūdza sniegt juridisko pamatojumu dokumenta izsniegšanai. Delna sniedza skaidrojumu, ka dokuments, kas apraksta kārtību, kādā tiek tērēts pašvaldības finansējums, nevar saturēt slepenu informāciju, kuras pieprasīšanai būtu nepieciešams oficiāls informācijas pieprasījums, neatkarīgi no tā, vai to lūdz kādas biedrības vārdā vai vienkārši aktīvs iedzīvotājs. Pēc Delnas skaidrojuma pašvaldības dokumentu izsniedza;
  • 2 pašvaldības informēja, ka pašvaldībā nav ar atsevišķu dokumentu nostiprināta cenu aptauju veikšanas kārtība (Jēkabpils novads, Kuldīgas novads), sniedzot paskaidrojumu. Lai arī Jēkabpils novada pašvaldībā nav atsevišķa dokumenta par cenu aptauju veikšanu, domes lēmuma dokuments (lēmums Nr.62) un sniegtā informācija par tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) metodēm satur daudz vairāk informācijas nekā tiek sniegts citās pašvaldībās. Pašvaldība norādīja arī, ka citā iekšējā dokumentā detalizētāk ir noteiktas tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) metodes: rakstiski, telefoniski, aptauja klātienē, tīmekļa vietnē, brošūru, katalogu, bukletu u.c. veida dokumentu izpēte, kuros ir aprakstīti piegādātāju piedāvājumi. Kuldīgas novada pašvaldība, turpretī, pamatoja, ka viņu pašvaldības iepirkumu komisija ir izstrādājusi dokumentu paraugus (aptaujas veidlapas, izvērtēšanas protokolu, gala ziņojumu), lai nodrošinātu šādu cenu aptauju norisi un to organizē atsevišķs speciālists, izsūtot uzaicinājumus pēc iespējas plašākam personu lokam, kas nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu vai preču piegādi.
  • Madonas novada pašvaldība atbildēja, ka attiecīgie noteikumi ir apstiprināšanas procesā;
  • Valmieras novada pašvaldība pamatoja, ka dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss un informēja, ka pašvaldībā ir ieviesta kvalitātes vadības sistēma, kurā ir noteikts tirgus izpētes (Delnas izpratnē – cenu aptaujas) process mazās vērtības iepirkumos, attiecīgi arī noteikta kārtība, kā tā tiek organizēta;
  • Sešas pašvaldības neatbildēja Delnai un nesniedza informāciju un dokumentus, kas regulē cenu aptauju veikšanas kārtību un tie nav pieejami publiski (Alūksnes novads, Augšdaugavas novads, Dobeles novads, Krāslavas novads, Rēzeknes valstspilsēta, Ventspils novads).

Tomēr atsevišķa sadaļa, kur tiek publicēta informācija par cenu aptaujām, ir pieejama vien Limbažu novada un Alūksnes novada mājaslapā. Alūksnes novada gadījumā ievietota tikai informācija par cenu aptaujas veikšanu, uzaicinājums un aizpildāmās pieteikumu formas, bet nav ievietota informācija par to, ar ko rezultātā noslēgts līgums, un kāda ir līgumcena, līdz ar to nav iespējams spriest, cik lielu apmēru no pašvaldības budžeta cenu aptaujas gada ietvaros sastāda. Tomēr zināms, ka 2022. gadā Limbažu novadā izsludinātas teju 100 cenu aptaujas, tātad, ja visas sasniegtu maksimālo noteikto cenu aptaujas līgumcenu, to summa būtu 1 miljons (bez PVN). Lielākās pašvaldībās summa var būt vēl lielāka, kā arī būvdarbu cenu aptaujās līgumcena var būt augstāka par 10 000 eiro. Rēzeknes novada mājaslapā ir cenu aptauju sadaļa, kurā ievietota informācija par vienu cenu aptauju no 2021. gada, bet Saulkrastu novada mājaslapā ir ievietota viena cenu aptauja no 2018. gada. Turpretī sadaļa par tirgus izpētēm, kur aprakstīta arī cenu aptauju veikšanas kārtība, pieejama Gulbenes novada, Daugavpils valstspilsētas un Balvu novada mājaslapā, taču terminu “cenu aptauja” pašvaldības nelieto, radot šaubas par lietoto terminu izpratni. Zemsliekšņa iepirkumiem veltīta sadaļa, kur regulāri tiek ievietota informācija arī par cenu aptaujām, izveidota Talsu novada mājaslapā.

Pašvaldību mājaslapās izveidotās sadaļas par pašvaldības iepirkumiem ir vērtējamas pozitīvi, jo, lai arī pašvaldībām nav pienākums informāciju publicēt savā mājaslapā (informācija par pašvaldības iepirkumiem atrodama Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) pašvaldības profilā), sabiedrībai, tai skaitā pašvaldības iedzīvotājiem, tas ļauj ērtāk un ātrāk iegūt nepieciešamo informāciju. Vienlaikus arī, ja sadaļa ir izveidota, nereti trūkst informācijas un skaidrojuma. Piemērs nepietiekamai informācijai ir Saldus novada mājaslapa, kur atrodama informācija par zemsliekšņa iepirkumiem un tirgus izpētēm, taču nav norādītas pirkumu summas. Daļā gadījumu zemsliekšņa iepirkumiem mājaslapā pievienotas saites uz EIS. Apskatot katram iepirkumam pievienotos dokumentus EIS, redzams, ka arī iepirkumi, kas nesasniedz 10 000 eiro, tiek publicēti vienotajā sistēmā, ko gan iespējams identificēt tikai, apskatot atsevišķos dokumentus. Šāda prakse vērojama Liepājas valstspilsētas pašvaldībā, kas dokumentā attiecīgajos gadījumos pievieno virsrakstu “Mazie iepirkumi”, ar to saprotot gan zemsliekšņa iepirkumus (PIL 9.pants), gan cenu aptaujas. Kopumā gadījumi, kad pašvaldības publicē informāciju par iepirkumiem līdz 10 000 eiro, vērtējami pozitīvi, taču, tā kā EIS skaidro, ka par “mazajiem iepirkumiem” uzskata PIL 9. pantā aprakstītos, šajā kategorijā neietilpst iepirkumi, kuru līgumcena ir zemāka par 10 000 eiro, pašvaldībām būtu jāpārskata terminu lietojums.

Jāizceļ, ka pašvaldību dokumentu vizuālais noformējums un saturs ievērojami atšķiras, daļai pašvaldību, piemēram, publicējot tikai skenētus dokumentus. Tāpat arī dokumenta struktūra, sadaļu virsraksti un zemsliekšņu iepirkumu, cenu aptauju apraksts teju visās pašvaldībās nozīmīgi atšķiras. Ietekme bija arī dažādo terminu izmantojumam un tam, kādu dokumentu pašvaldības atsūtīja – daļā gadījumu tie bija ar tirgus izpētes procesu saistīti, daļā – ar zemsliekšņa iepirkumiem, citos – ar iepirkumiem kopumā. Tas viss ne tikai apgrūtina dokumentu analīzi, bet arī paildzina informācijas meklēšanu. Tāpat pieļaujama iespēja, ka pašvaldības, kuras neizsniedza ar cenu aptaujām saistīto dokumentu, vai nu neizprot jautājuma būtību vai nevēlas dalīties ar informāciju.

Kā pašvaldības piemēro cenu aptaujas procedūru

Kā liecina Delnas apkopotā informācija, terminu lietojums pašvaldību vidū krasi atšķiras. Nereti to, kas šai rakstā definēts kā cenu aptauja, tiek dēvēts par zemsliekšņa iepirkumu vai tirgus izpēti. Tirgus izpēte ir procedūra, kas veicama pirms iepirkuma vai cenu aptaujas, lai noskaidrotu iepirkuma paredzamo līgumcenu, aptaujājot potenciālos piegādātājus.

Cenu aptauju gadījumā nav paredzēta nacionālā līmenī noteikta standarta procedūra, un pašvaldības var individuāli noteikt, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēts konkursa uzvarētājs, kāds ir pretendentu vērtēšanas process, tai skaitā – kādos gadījumos var nerīkot tirgus izpēti. Praksē pašvaldības visbiežāk kā galveno kritēriju, lai noteiktu uzvarētāju konkursā, izvirza zemāko cenu, kas savukārt var radīt jautājumus par kvalitātes izvērtējumu un preces vai pakalpojuma ilgtspējību.

Delna Limbažu novadu vērtē kā vienu no atklātākajiem novadiem cenu aptauju jautājumā, jo novada pašvaldības mājaslapā ir atsevišķa sadaļa, kas veltīta cenu aptaujām, kas tiek regulāri papildināta ar aktuālo informāciju. Detalizētāk iepazīstoties ar Limbažu novada piemēru, konstatējams, ka 2023. gadā līdz jūnija vidum veiktas jau vairāk nekā 100 cenu aptaujas. Limbažu novadā par cenu aptaujām uzskata preču vai pakalpojumu iegādi 12 mēnešu periodā kalendārajā gadā ar kopējo cenu noteiktai preču vai pakalpojumu grupai līdz 10 000 eiro (bez PVN). 100 cenu aptaujām var tikt iztērēti pat vairāki miljoni eiro, tādēļ skaidrība, kā tiek veikti iepirkumi līdz 10 000 eiro, ir nozīmīga, lai novērstu negodprātības un citus riskus.

Termini pašvaldību dokumentos

Pašvaldības, kuras nosūtīja Delnai dokumentus, kā arī tās, par kuru veiktajām cenu aptaujām informācija ir pieejama mājaslapā, terminus “zemsliekšņa iepirkumi”, “cenu aptauja” un “tirgus izpēte” lieto atšķirīgi, kā arī bieži neizskaidro to nozīmi. Tas var mazināt atklātību, neļaujot iedzīvotājiem un konkursu pretendentiem izprast iepirkuma norisi, procesu un problēmu vai aizdomu gadījumā iebilst pret pārkāpumiem un negodprātīgu praksi. Atgādinām, ka cenu aptauja ir iepirkums, kura paredzamā līgumcena nesasniedz iepirkumu regulējumā noteiktās līgumcenas (10 000 eiro precēm un pakalpojumiem), un to veikšanai piemēro paša pasūtītāja izstrādātu iekšējo kārtību. Zemsliekšņa iepirkumi ir iepirkumi no 10 000 līdz 42 000 eiro. Tirgus izpēte savukārt ir procedūra, kas veicama pirms iepirkuma vai cenu aptaujas, lai noskaidrotu iepirkuma paredzamo līgumcenu, aptaujājot potenciālos piegādātājus.

Pašvaldību dokumentos lietotie termini un to skaidrojumi būtiski atšķiras, tādēļ novērojamas vien dažas līdzīgas iezīmes, kas raksturīgas terminu izmantojumā:

  • Terminu “cenu aptauja” izmantojušas 11 pašvaldības, taču to skaidrojums formulēts dažādi. Limbažu novads, Dienvidkurzemes novads, Talsu novads, Ķekavas novads, Tukuma novads snieguši atšķirīgu cenu aptaujas formulējumu, definējot to kā preču vai pakalpojumu iegādi 12 mēnešu periodā pašvaldības vai PIL noteikto robežvērtību ietvaros, uztverot to kā iepirkumu vai iegādes veidu. 6 pašvaldības (Ropažu novads, Aizkraukles novads, Mārupes novads, Ventspils valstspilsēta, Ādažu novads, Jūrmalas novads) nedefinē, kas ir cenu aptauja, taču terminu lieto, lai skaidrotu Delnas šajā rakstā definēto cenu aptauju veikšanas procesu.
  • 11 pašvaldības (Cēsu novads, Saulkrastu novads, Rēzeknes novads, Saldus novads, Balvu novads, Līvānu novads, Varakļānu novads, Siguldas novads, Daugavpils valstspilsēta, Ludzas novads, Preiļu novads) “cenu aptauju” vietā izmanto terminu “zemsliekšņa iepirkumi”. Termina definīcijā minētas summas, kuru robežās iepirkums uzskatāms par zemsliekšņa vai arī minēts, ka tie ir iepirkumi, kuru līgumcena ir mazāka par PIL noteikto un kam nav jāpiemēro PIL noteiktais regulējums (sīkāk skat. nākamajā raksta sadaļā).
  • 5 pašvaldības (Bauskas novada, Jelgavas valstspilsētas, Liepājas valstspilsētas, Ogres novada, Rīgas valstspilsētas) apraksta tirgus izpēti un izdala tirgus izpētes gadījumus, kad līgumcena ir zemāka par PIL noteikto slieksni, taču attiecīgi nelieto terminu “cenu aptauja”.
  • 3 pašvaldības (Olaines novads, Salaspils novads, Valkas novads), atsevišķu terminu neizmanto, arī gadījumā, kad līgumu vērtība ir zemāka par 10 tūkstošiem, runā par “iepirkumiem”.

Vairāku terminu izmantošana iepirkumu procesu aprakstīšanā novērota reti. Viens piemērs ir Talsu novada pašvaldība, kas cenu aptauju skaidro kā “zemsliekšņa iepirkuma metodi piegādātāja izvēles noteikšanai”. Lai arī citas pašvaldības nav uzsvērušas, ka izprot cenu aptaujas kā zemsliekšņu iepirkuma veidu/metodi, pēc dokumentā minētā ir noprotams, ka tā ir pašvaldības izpratne. Balstoties iepriekš minētajā, secināms, ka daļa pašvaldību PIL 9. pantā minētos iepirkumus nesauc par zemsliekšņa iepirkumiem, bet daļa sauc. Tas liecina, ka nepastāv vienota izpratne par to, kā saukt PIL 9. pantā minētos iepirkumus, attiecīgi arī – kas ir zemsliekšņu iepirkumi un kas ir cenu aptaujas.

Lai gan pašvaldības iekšējā saziņā šādi lietoti termini, iespējams, var likties skaidri, atšķirības starp pašvaldībām var mulsināt gan uzņēmējus (tostarp no citām pašvaldībām), kas vēlas piedalīties konkursā, gan iedzīvotājus.

Robežvērtību noteikšana

Preču un pakalpojumu iegādes vērtības, uz kurām pašvaldības attiecina iepriekš minētās cenu aptaujas procedūras, starp pašvaldībām būtiski atšķiras. Veidojot grafiku, Delna balstījās informācijā, kas ievietota pašvaldību atsūtītajos vai publiski pieejamajos dokumentos, kur noteikta cenu aptauju veikšanas kārtība. Gadījumos, kad pašvaldības nav atrunājušas augstāko robežvērtību, pieņemts, ka tā atbilst PIL noteiktajam slieksnim (10 000 eiro).

Vairums pašvaldību kā robežvērības preču un pakalpojumu iegādei definējušas 0-10 000 eiro (7 pašvaldības), kā arī 1000-10 000 eiro (8 pašvaldības). Jāņem vērā, ka jo zemāks ir apakšējais robežvērtības slieksnis un jo augstāks (tuvāk 10 000 eiro) ir augšējais slieksnis, jo atklātākai par līdzekļu izmantojumu pašvaldībai iespējams būt.

Savukārt, ja robežvērtības augstākais slieksnis ir 4000 vai 6000 eiro, kā Ādažu novada un Varakļānu novada pašvaldībā, dati par pirkumiem līdz 10 000 eiro, paliek neatspoguļoti un atklātība ir ierobežota. Robežvērtību apakšējā sliekšņa noteikšanā augstākās vērtības, piemēram, 4000 vai 5000 eiro neliecina par vēlamā atklātības līmeņa nodrošināšanu, jo nav skaidrs, kas notiek ar pirkumiem zem šī sliekšņa, kāda procedūra piemērojama gadījumā, kad jāiegādājas preces vai pakalpojumi par summu, kas mazāka par 4000 vai 5000 eiro. Tikmēr pašvaldībām, kurās iekļauts viss vērtību spektrs, ir jo būtiskāk piedāvāt plašāku informāciju par to, kāda līgumcena tiek paredzēta katras cenu aptaujas gadījumā, kā arī ar konkrētās cenu aptaujas veikšanas procesu saistītie dokumenti.

Valkas novads ir izņēmums, jo noteikumi izdoti 2014. gadā, robežvērtības noteiktas pēc tolaik spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 8. panta – no 4000 līdz 42 000 eiro, kas liek secināt, ka cenu aptauju veikšanas kārtība pašvaldībā netiek regulēta (plašās amplitūdas dēļ informācija nav ievietota šajā rakstā redzamajā grafikā). Valkas novada noteikumi apraksta iepirkuma veikšanu, taču tajā trūkst informācijas par pašu procesu un netiek skaidrots, kas notiek, ja līgumcena ir zemāka par 4000 eiro.

Varakļānu novada pašvaldība, kuras cenu aptaujas robežvērtības ir 2000-4000 eiro (neieskaitot), ir labs piemērs šajā sakarā, ja pieņem, ka no 4000 eiro piemērota tāda pati prakse, kā Valkai, iepirkumu virs 4000 eiro veicot saskaņā ar agrākā Publisko iepirkumu likuma 8. pantu, par ko gan Delnai pieejamajos dokumentos nav ievietota informācija. Fakts, ka agrākā PIL versija bija spēkā līdz 2017. gada 1. martam, bet Varakļānu un Valkas pašvaldību dokumenti acīmredzot nav atjaunoti, jo tapuši attiecīgi 2015. un 2014. gadā, rada bažas par to, kā iepirkumu norise, cenu aptaujas tiek veiktas praksē. Ņemot vērā, ka nacionāla līmeņa normatīvais tiesību akts prevalē pār pašvaldību noteikumiem, rodas jautājums – kāda procedūra tiek piemērota iepirkumiem no 4000 eiro (atrunāts pašvaldību iekšējos noteikumos) līdz 10 000 eiro (atrunāts spēkā esošajā PIL).

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

Cenu aptaujas ir temats, kas veicina diskusijas, sākot ar terminu izmantojumu un robežvērtību noteikšanu, beidzot ar jautājumu – ko nozīmē pašvaldības atklātība par šo iepirkuma kategoriju.  Arī pašvaldību atšķirīgā pieeja darbā ar EIS sistēmu, atsevišķos gadījumos tajā publicējot arī informāciju par preču vai pakalpojumu iegādi vērtībā līdz 10 000 eiro, nevieš pārliecību, ka pašvaldībām ir izpratne par šo iepirkuma veidu.

Daudzās neskaidrības ir signāls, ka vērojams atklātības trūkums un pastāv riski, kas var ne tikai novest pie negodprātīga un nepamatota pašvaldības budžeta izlietojuma, bet arī mazināt uzņēmēju vēlmi pieteikties konkursiem, līdz ar to mazinās konkurence un potenciāli var kristies preču un pakalpojumu kvalitāte. No otras puses – iespējams, ka daļa pašvaldību informāciju par cenu aptaujām nepublicē, jo summas, kas tiek tērētas vienai cenu aptaujai, ir salīdzinoši nelielas, taču par iepirkumiem no 42 000 eiro atklātība tiek nodrošināta. Tomēr ilgākā laika posmā arī cenu aptauju rezultātā noslēgto līgumu kopsumma var būt mērāma vairākos simtos tūkstošu un pat miljonos eiro (atkarībā no pašvaldības). Godīgi un izprotami konkurences apstākļi gan vietējiem uzņēmējiem, gan no cita novada nākošajiem ir pamats, kas var palīdzēt celt pašvaldības prestižu, veicināt attīstību, saņemot kvalitatīvāko preci vai pakalpojumu par atbilstošāko cenu.

Izpētes process apliecināja, ka šis ir viens no gadījumiem, kurā ar katru soli rodas arvien vairāk jautājumu, turklāt ne tikai saturisku, bet arī tehnisku un praktiskas dabas, piemēram, saistītu ar dokumentu noformējumu. Līdz ar to Delna redz nepieciešamību plašākai diskusijai un izpētei.

Balstoties iepriekš minētajā, jau šobrīd Delna aicina atbildīgās valsts iestādes diskutēt ar pašvaldību pārstāvjiem, iepirkumu jomas un citiem ekspertiem par vadlīniju vai cita rekomendējoša rakstura dokumenta izstrādi, kas palīdzētu pašvaldībās veidot vienotu pieeju un atvieglotu informācijas iegūšanas procesu gan uzņēmējiem (pretendentiem), gan pašvaldības darbiniekiem, gan jebkuram iedzīvotājam no konkrētās pašvaldības vai no pavisam cita reģiona. To papildina fakts, ka ar iespēju pašvaldībām individuāli veidot iekšējās kārtības var būt saistīta dažāda veida problemātika, kā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības pieminekļa demontāžas gadījumā, kam Delna sekoja 2022. gadā. Lai arī pašvaldības iekšējā kārtība bija ievērota, to pašu nevarēja teikt par labas pārvaldības principiem.

Vienota pieeja nozīmētu, pirmkārt, vienādu terminu lietošanu, nejaucot cenu aptaujas ar zemsliekšņa iepirkumiem (tādā gadījumā jautājums, kā pašvaldība dēvē PIL 9. panta iepirkumus) vai tirgus izpētēm. Otrkārt, nepieciešams skaidrojums no pašvaldībām, kāpēc tās normatīvajos aktos noteikušas konkrētās robežvērtības, kā arī – kas notiek ar iepirkumiem zem noteiktā sliekšņa, kā arī Ādažu un Varakļānu gadījumā – līdz 10 000 eiro slieksnim.

Šis raksts ir tikai sākums un cenu aptauju organizēšanai pašvaldībās ir nepieciešama padziļinātāka izpēte. Tas nozīmē veikt jau plašāku pētījumu par to, ko pašvaldības nosaka kā izņēmuma gadījumus, kam nepiemēro cenu aptauju procedūru..  Tāpat jāapzina tehniskāki aspekti par to, kādas tirgus izpētes metodes cenu aptauju veikšanā izmanto pašvaldības, kā tiek noteikta līgumcena, kā tiek izvirzīti kritēriji un veikts pretendentu izvērtējums, kā pretendentiem ir iespējams ziņot par potenciāliem pārkāpumiem, vai ir pieejami ar lēmumu pieņemšanu saistītie protokoli.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Tieslietas

Lemjot par publisko iepirkumu dokumentācijā ietvertu komercnoslēpuma izsniegšanu

Augstākā tiesa

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts žurnālista pieteikums un Rīgas domei uzlikts pienākums izsniegt pieteicējam Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētājas sagatavoto tāmi. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai.

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Rīgas domē, lūdzot izsniegt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētāja pilnsabiedrības „LNK, RERE” sagatavotās būvniecības tāmes. Rīgas dome atteica informācijas izsniegšanu, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot iestādes atteikumu atzīt par prettiesisku un uzdot iestādei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju.

Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, piemērojot tikai vispārīgo regulējumu par informācijas pieejamību. Tiesa atzina, ka strīdus tāmēs nav ietverts tāds komercnoslēpums, kura izsniegšana apdraudētu pilnsabiedrības konkurētspēju, un pieteikumu apmierināja.

Kasācijas sūdzību iesniedza pilnsabiedrība „LNK, RERE”, norādot, ka tiesa kļūdaini secinājusi, ka strīdus tāmēs nav ietverts pilnsabiedrības komercnoslēpums un ka tā izsniegšana nevar radīt kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Tāpat pilnsabiedrība uzsvēra, ka tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā speciālo tiesisko regulējumu par publisko iepirkumu dokumentācijas konfidencialitāti.

Senātam izskatāmajā lietā vispirms bija jāvērtē, kāds regulējums un no tā izrietoši apsvērumi ņemami vērā, lemjot par komercnoslēpumu saturošas informācijas, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, izsniegšanu.

Senāts, izvērtējot Latvijas tiesisko regulējumu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas atziņām, secināja, ka šāda veida lietās ir piemērojams ne tikai vispārīgais informācijas pieejamības regulējums, bet arī speciālais regulējums, kam tiesa nepamatoti nebija pievērsusi nekādu uzmanību.

Senāts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas norādes, spriedumā atzina, ka gadījumos, kad atbilstoši Informācijas atklātības likumam iestādei iesniegts pieprasījums izsniegt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, šāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzība ir nepieciešama ne vien konkrēta komersanta komerciālo interešu labad, bet jo īpaši – netraucētas konkurences nodrošināšanas interesēs. Lemjot par šādas informācijas izsniegšanu, jāpatur prātā, ka netraucētas konkurences nodrošināšana ir galvenais mērķis, kura dēļ publisko iepirkumu procedūrā iesniegtai pretendentu komerciālajai informācijai ir noteikta aizsardzība, un netraucēta konkurence ir arī visas sabiedrības būtiska interese. Līdz ar to šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vien tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kādas sevišķas sabiedrības intereses nodrošināšanas nepieciešamība.

Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka šāda veida lietās tiesai, pienācīgi iedziļinoties, vispirms ir jāizvērtē, vai pieprasītā strīdus informācija ietver komercnoslēpumu, kura izsniegšana radītu attiecīgā komersanta konkurētspējas apdraudējumu un visas sabiedrības intereses uz netraucētu konkurenci apdraudējumu. Ja tiek konstatēts, ka pieprasītā informācija ietver šādu komercnoslēpumu, tiesai tālāk jāizvērtē, kā samērot konkurences aizsardzības interesi ar interesi, kuras labad pieteicējs informāciju pieprasījis.

Izskatāmajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa bija kļūdījusies jau pirmajā solī, proti, tiesa nebija pienācīgi pārbaudījusi, vai pieprasītajās tāmēs ir ietverts komercnoslēpums, un nepamatoti bija atzinusi, ka tāmju izsniegšana neradītu kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Šāda kļūda pati par sevi neļauj pienācīgi vērtēt to, kā samērojamas lietā pretstatītās intereses, tāpēc Senāts atzina, ka tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. 

Vienlaikus Senāts nepiekrita pilnsabiedrības argumentiem, ka gadījumā, kad pieprasītā informācija ietver komercnoslēpumu, sabiedrības interešu nodrošināšanai pietiek ar to, ja publisko līdzekļu izlietojumu vērtē tiesībaizsardzības iestādes. Senāts uzsvēra, ka analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par tai būtiskām tēmām demokrātiskā sabiedrībā nevar aizstāt ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu likumpārkāpumu izmeklēšanā. Senāts uzsvēra, ka, iegūstot un analizējot informāciju par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ar mērķi par to informēt sabiedrību, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju un šādu funkciju demokrātiskā valstī neviens cits kā žurnālisti pēc būtības pilnvērtīgi neveic un nevar veikt. Senāts arī nepiekrita pilnsabiedrībai, ka žurnālistu darbs ir nozīmīgs vienīgi gadījumā, kad žurnālists pēta jautājumu, saistībā ar kuru viņam ir īpaša izglītība un specializācija. Senāts uzsvēra, ka ikviena profesionāla žurnālista darba specifika ir godprātīgi un pilnīgi iedziļināties un izpētīt analizējamo jautājumu, lai tā rezultātā sabiedrībai varētu sniegt objektīvu un kompetentu skatījumu. Līdz ar to nav pamata žurnālistu devumu sabiedrībai novērtēt par zemu.

Administratīvajai rajona tiesai, izskatot lietu no jauna, Senāta atziņas būs jāņem vērā.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-183/2023 (A420202419)

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Par rezultātu un līguma izpildes paziņojumu publicēšanu e-veidlapu modulī

Iepirkumu uzraudzības birojs

Iepirkumu publikāciju paziņojumu vide ir būtisku pārmaiņu procesā. Šobrīd sistēmā prioritārā kārtībā tiek nodrošināta iepirkumu izsludināšanas paziņojumu publicēšana, un strādājam pie sistēmas automātisko pārbaužu pilnveidošanas visiem paziņojumu veidiem. Apkopojam arī saņemtos jautājumus un ierosinājumus, lai uzlabotu sistēmas darbību un novērstu kļūdas.  

Šobrīd tiek nodrošināta arī rezultātu paziņojumu publicēšanas iespēja, tomēr, ņemot vērā nepieciešamos sistēmas uzlabojumus attiecībā uz ievadāmo datu kvalitāti, rezultātu publicēšanas funkcionalitāte šajā periodā tehniski var nebūt pieejama. Tehniskās nepilnības rezultātu paziņojumu publicēšanai plānots novērst līdz 2023. gada 20. novembrim. Rezultātu paziņojumu publicēšanas termiņa kavējums šajā gadījumā ir pamatojams ar sistēmas tehnisko nepilnību novēršanas periodu, un aicinām pasūtītājus rezultātu paziņojumus publicēt pēc minēto darbu pabeigšanas.

Attiecībā uz līgumu grozījumu un līgumu izpildes paziņojumiem, lai nodrošinātu iepriekšējo datu korektu pārņemšanu līgumu sadaļā un varētu pilnvērtīgi izmantot funkcionalitāti – secīgos paziņojumus veidot tieši no konkrētā līguma ieraksta, tiek veiktas papildu sistēmas pārbaudes un kļūdu novēršana, tāpēc līgumu izpildes paziņojumu funkcionalitāte tiks nodrošināta no 2023. gada 1. decembra. Savukārt ievadītie dati līgumu reģistrā tiks publiski attēloti no 2024. gada 1.februāra, jo ir jāveic līguma reģistra pārveidošana, lai dati tiktu ielasīti no e-veidlapām.

Papildus atgādinām, ka tehnisku problēmu un neskaidrību gadījumā ar IUB aicinām sazināties, zvanot pa vienoto tālruni +371 22416641 un nospiežot taustiņu “2” vai rakstot uz e-pastu: atbalsts@iub.gov.lv.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Konkurences padome atklāj karteli AS “Latvijas valsts meži” rīkotajos iepirkumos

Konkurences padome

19. oktobrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu sodīt uzņēmumus SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD” par aizliegtu vienošanos, apmainoties ar komerciāli sensitīvu informāciju par dalības nosacījumiem piecos AS “Latvijas valsts meži” iepirkumos par enerģētiskās koksnes pievešanas, šķeldošanas, uzglabāšanas un transportēšanas pakalpojumu sniegšanu, slēdzot vispārīgo vienošanos. Par uzņēmumu aizliegtu vienošanos piemērots naudas sods 163 630  EUR.

Informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos starp SIA “AKE LOĢISTIKA”, SIA “LATGALES MULČA” un SIA “MG Auto LTD” KP saņēma no AS “Latvijas valsts meži” (LVM), pasūtītājam konstatējot pazīmes, kas norāda uz saskaņotu pretendentu rīcību piedāvājumu iesniegšanā. Saņemtā un izmeklēšanas laikā iegūtā papildu informācija liecināja, ka uzņēmumu sagatavotie piedāvājumi LVM iepirkumos laikā no 2018. līdz 2022. gadam ir salīdzināmi gan saturiski, gan pēc piedāvājuma iesniegšanas veida un nav sagatavoti neatkarīgi.

Izpētes laikā KP konstatēja, ka četros no pieciem iepirkumiem visu uzņēmumu piedāvājumi Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) iesniegti no vienas IP adreses, kā arī divi no tirgus dalībniekiem ir reģistrējušies EIS ar vienu elektroniskā pasta adresi. Aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem apstiprina arī KP procesuālajās darbībās noskaidrotais, ka SIA “AKE LOĢISTIKA” pārstāvji ir bijuši iesaistīti visu sodīto uzņēmumu iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā.

Dalība iepirkumos par vispārīgo vienošanos neatbrīvo no atbildības

Lai arī uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, KP norāda, ka Konkurences likuma (KL) izpratnē uzņēmumi ir neatkarīgi tirgus dalībnieki, uz kuriem ir attiecināms KL noteiktais vienošanās aizliegums. To norāda arī uzņēmumu iesniegtās pretendentu neatkarības deklarācijas, apliecinot, ka piedāvājumi iepirkumos ir sagatavoti neatkarīgi, bez vienošanām un jebkādas cita veida saziņas ar citiem tirgus dalībniekiem.

Turpretī uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka tie savstarpēji nav konkurējuši iepirkumos par vispārīgo vienošanos, jo to būtība ir potenciālo pakalpojuma sniedzēju apkopošana, vērtējot pretendentu tehniskās spējas, nevis finanšu piedāvājumus. KP norāda, ka arī pirmajā iepirkuma stadijā par vispārīgās vienošanās slēgšanu tirgus dalībnieki savstarpēji konkurē gan ar tehniskajām iespējām, gan piedāvāto cenu, tādējādi pirmajā kārtā iesniegtajam finanšu piedāvājumam ir nozīme pasūtītāja gala lēmuma pieņemšanā par vispārīgās vienošanās slēgšanu un tālāko iepirkuma procesu.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite: “Vispārīgās vienošanās iepirkumos ir vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem ar mērķi noteikt attiecīgā laika posmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt to noteikumus, piemēram, par cenām un paredzēto apjomu. Pēc savas būtības tā ir kā atlases kārtība, pēc kādas tiks izvēlēts konkrētais piegādātājs, tad, kad pasūtītājam radīsies reāla nepieciešamība pēc pakalpojuma iepirkšanas. Taču pretendentiem ir jāņem vērā, ka arī uz vispārīgo vienošanos visās stadijās ir piemērojams PIL un KL tieši tādā pašā veidā kā uz jebkuru citu publisku iepirkumu. Tāpēc apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju un darbības saskaņošana nav pieļaujama un ir sodāma.”

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums

E-veidlapas: atbildes uz aktuāliem jautājumiem

Iepirkumu uzraudzības birojs

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) apkopojis biežāk uzdoto jautājumu atbildes par e-veidlapām, kopš tās ir pieejamas publiskai lietošanai.

Vispārīgi par piekļūšanu iepirkumu publikāciju paziņojumu videi:

– Pirms sākt strādāt ar e-veidlapām, nepieciešams veikt pircēju profila vai lietotāju aktualizāciju, tāpēc aicinām iestādes administratorus aktualizēt nepieciešamo informāciju.

– E-veidlapu modulim var piekļūt, autorizējoties tikai ar “Vienoto pieteikšanos”. Ja autorizācija neveiksmīga, lūdzam pasūtītājus sazināties ar IUB, zvanot uz vienoto tālruni +371 22416641 izvēloties taustiņu “2” un spiežot pogu “3”.

Aktuāli par iepirkumu izsludināšanu:

– Plānošanas paziņojumu (iepriekšēju informatīvu paziņojumu, apspriedes paziņojumu) publicēšana iespējama sadaļā “Plānošanas paziņojumi”.

– Jaunu iepirkumu izsludināšana jāuzsāk caur Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), iesūtot e-veidlapu modulī “Iepirkumu” sadaļā sagatavi vai melnrakstu.

Grozījumus iepirkumā var veikt:

  1. Ja iepirkums sākotnēji izsludināts izmantojot EIS saskarni, tad grozījumi jāuzsāk EIS pusē, iesūtot grozījumu melnrakstu e-veidlapu modulī.
  2. Ja iepirkums sākotnēji izsludināts, neizmantojot EIS saskarni, tad grozījumi jāveic e-veidlapu modulī, sadaļā “Iepirkumi” atrodot izsludināto iepirkumu un pie paziņojuma par līgumu, nospiežot pogu “DARBĪBAS” jāizveido paziņojums par izmaiņām vai citu papildus darbību.

Darbības ar līgumu:

– Lai publicētu paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, sākotnēji jāpārliecinās vai visi iepriekš sludinātie paziņojumi ir atrodami pasūtītāja profilā sadaļā “Iepirkumi”. Atrodot iepirkumu, kam nepieciešams izsludināt rezultātus, pie paziņojuma par līgumu jānospiež poga “DARBĪBAS”, un jāizveido paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

– Lai publicētu līguma grozījumus vai paziņojumu par izpildi, jāiet sadaļā “Līgumi” un jāatrod līgums, kam nepieciešams pievienot grozījumus vai izpildi un atkal jānospiež poga “DARBĪBAS”. Jāatceras, ka Līgumu reģistra papildināšana notiks automātiski, pēc izpildes paziņojumu nopublicēšanas. Pasūtītājiem tas vairs nav jādara manuāli!

– Vēl norit publicēto plānošanas paziņojumu un līgumu informācijas datu migrācija, sadaļās “Plānošanas paziņojumi” un “Līgumi”, kas tiks pabeigta nedēļas laikā. Aicinām būt saprotošiem. Informēsim, tiklīdz datu migrācija būs pabeigta.

Lūgums vērst uzmanību:

– Ja e-veidlapa veiksmīgi aizpildīta, tad noteikti jāpārliecinās par ievadīto informāciju tostarp arī par piedāvājumu/pieteikumu iesniegšanas termiņu, pirms paziņojums tiek publicēts vai nosūtīts uz Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi (ESOV), jo IUB neveic e-veidlapu manuālu pārbaudīšanu.

– Veidlapu validācijas nepieciešamas, lai izpildītu visus nosacījumus veidlapu publicēšanai ESOV, nodrošinot datu kvalitāti, aizstājot veidlapu manuālu pārbaudīšanu un ietaupot laiku veidlapu publicēšanai. 

Papildus informējam, ka uz Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi sūtītie iepirkumu paziņojumi tiek publicēti, kas nozīmē, ka aktuālo datu migrācija noris veiksmīgi.

 Ar IUB aicinām sazināties, zvanot pa vienoto tālruni +371 22416641 un nospiežot taustiņu “2” vai rakstot uz e-pastu: atbalsts@iub.gov.lv.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Transports

Valsts prezidents ar satiksmes ministru pārrunā Rail Baltica projektu un elektrovilcienu iepirkumu

Valsts prezidenta kanceleja

23. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu, lai pārrunātu aktualitātes saistībā ar Rail Baltica projektu, elektrovilcienu iepirkumu un Ukrainas graudu tranzītu.

“Rail Baltica projekts ir būtisks no ekonomikas, drošības un loģistikas perspektīvas ne tikai Baltijas valstīm, bet arī plašākam reģionam, tai skaitā Ukrainai. Tādēļ ir svarīgi novērst visus iespējamos šķēršļus projekta sekmīgai īstenošanai, tostarp risināt finanšu jautājumus un savlaicīgi pabeigt būvniecību. Izmaksu samazināšana un efektīva projektu vadība ir visu iesaistīto pušu uzdevums,” uzsvēra Valsts prezidents E. Rinkēvičs.

Tikšanās laikā Valsts prezidents iepazinās ar aktuālo informāciju par elektrovilcienu piegādi un sertificēšanu. Valsts prezidents E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja satiksmes ministra pausto gatavību nesamazināt dzelzceļa staciju skaitu, kamēr nav izstrādāts pārdomāts alternatīvs risinājums.

Abas puses pārrunāja Latvijas atbalstu Ukrainas graudu tranzītam caur Latviju. E. Rinkēvičs atzīmēja, ka šomēnes Rīgas ostā veiksmīgi uzņemtā pirmā Ukrainas graudu krava ir labs sākums sadarbībai ar Ukrainu loģistikas jomā un tā būtu jāturpina.

Valsts prezidents pauda satiksmes ministram reģionālo darba vizīšu laikā iezīmēto problēmjautājumu par autoceļu kvalitāti un iedzīvotāju pārvietošanās iespējām, lai veicinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un novada attīstību. Tāpat Valsts prezidents vērsa uzmanību uz nepieciešamību meklēt risinājumus, lai  nodrošinātu pieeju kvalitatīviem un neatkarīgiem medijiem reģionos.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā

LIKUMI.LV

Izdarīt Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2011, 173. nr.; 2013, 188. nr.; 2017, 231. nr.; 2019, 45., 253. nr.; 2022, 207. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā:

“71) iepirkuma procedūras dokuments – jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma procedūras elementus un prasības;”;

izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

“18) publikāciju vadības sistēma – Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē pieejama tā pārziņā esoša valsts informācijas sistēma, kura nodrošina tādas informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojam, publicēšanu tā tīmekļvietnē vai nosūtīšanu Eiropas Savienības Publikāciju birojam publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kas sagatavojama, iesniedzama un publicējama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šajā sistēmā pieejama informācija par personām, kurām par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā piemērots administratīvais sods – tiesību izmantošanas aizliegums – aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana;”.

2. Aizstāt 6. panta septītajā daļā skaitli “34.” ar skaitli un vārdiem “34. panta pirmās, trešās un ceturtās daļas”.

3. Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Līgumcenu robežas

Šā likuma 5. panta ceturtajā un piektajā daļā, 6. panta pirmajā daļā, 36. panta ceturtajā daļā, 37. panta otrajā daļā, 58. panta piektajā daļā, 67. panta trešās daļas 2. punkta “a” apakšpunktā, 68. panta pirmās daļas 6. punktā un otrās daļas 2. punktā minētās līgumcenu robežas nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro pasūtītājiem, kuri ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma subjekti. Ministru kabinets nosaka minētās līgumcenu robežas vismaz reizi divos gados mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir paziņojusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecīgās līgumcenu robežas.”

Vairāk lasīt: www.likumi.lv

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

Jaunās e-veidlapas jau no 25. oktobra

Iepirkumu uzraudzības birojs

Iepirkumu uzraudzības birojs divu gadu garumā ir aktīvi iesaistījies un darbojies e-veidlapu ieviešanas un izstrādes projektā, radot jaunu iepirkumu publikāciju paziņojumu vidi.

Šis ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem biroja īstenotajiem projektiem, un projekta ieviešanas un realizācijas gaitā bija jāpārņem gan Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, gan jāizstrādā atbilstošs nacionālais regulējums, gan jāpielāgojas Eiropas Komisijas prasībām, vienlaikus definējot tehniskās prasības un izstrādājot sistēmu. E-veidlapu risinājums kopumā šobrīd aptver 43 dažādus iepirkumu paziņojumu veidus.

E-veidlapas ir veidotas atbilstoši iepirkuma dzīvesciklam, nodrošinot visu paziņojumu apvienošanu viena iepirkuma ietvaros – sākot no plānošanas līdz līguma izpildei, tādējādi veidojot iepirkuma stāstu. Piedāvātais digitālais risinājums ne tikai atvieglos iepirkumu paziņojumu publicēšanu, bet arī mainīs veidu, kā iepirkumu veicējs varēs sekot līdzi iepirkuma dzīvesciklam.

E-veidlapu izstrādes un ieviešanas procesā vislielākais izaicinājums ir izveidot digitālo risinājumu, kas turpmāk neparedz manuālu (saturisku) paziņojumu pārbaudi Iepirkumu uzraudzības birojā, tiek nodrošināts sistēmas automātisks pārbaudes process, balstoties uz sistēmā definētiem iepirkuma biznesa procesiem. Tas nodrošinās, ka sistēma spēj pārbaudīt un novērst biznesa loģikas kļūdas publicētajos paziņojumos un uzlabot datu kvalitāti, kā arī paziņojumu publicēšana kļūst ātrāka, nodrošinot to, ka lietotājs pats spēj kontrolēt paziņojumu publicēšanu. Vienlaikus biznesa procesu iestrāde sistēmā ir laikietilpīga un tā nebeidzas ar e-veidlapu ieviešanu, bet ir nepārtraukts sistēmas attīstības process.

Jaunā publikāciju paziņojumu vide ir veidota, lai nodrošinātu ērtu un intuitīvi lietojamu digitālu risinājumu, kurā lietotājs spēj vienkārši izsekot visas veiktās darbības iepirkuma ietvaros. Lai sistēmas lietošana būtu ērta un saprotama, Iepirkumu uzraudzības birojs arī turpmāk sniegs nepieciešamo informāciju par sistēmas funkcionālo risinājumu, darbībām un iespējām. Aicinām ikvienu sekot līdzi arī turpmākajai e-veidlapu ieviešanas aktuālajai informācijai.

Iepirkumu uzraudzības birojs turpinās iesākto sistēmas attīstības virzienu, nodrošinot arī turpmāku e-veidlapu pilnveidošanu un digitālā risinājuma uzlabošanu.  Mēs ļoti novērtēsim sistēmas lietotāju aktīvu iesaisti, kas ir īpaši būtiska sistēmas darbības sākumā, lai novērstu kļūdas un veiktu uzlabojumus izstrādātā digitālā risinājuma attīstībai.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija

Pasūtītāju aktīvās ziņošanas dēļ pieaug brīdināto uzņēmumu skaits par iespējamām aizliegtām vienošanām iepirkumos

Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore

2023. gada pirmajā pusgadā Konkurences padome (KP) ir bijusi ļoti aktīva prevenciju, kas ir alternatīva formālai lietas izpētei un sodīšanai, piemērotāja. Tas ļauj iestādei prioritizēt  izskatāmos jautājumus un efektīvi izmantot savus resursus, atrisinot problēmsituācijas ar brīdinājumu izteikšanu.

Trauksmes signālus par pārkāpumiem sniedz pasūtītāji

Pirmajos sešos mēnešos kopumā ir veiktas deviņas brīdinājuma procedūras, kuru ietvaros kopumā ir brīdināta 21 juridiska persona. Minētās pevencijas ir attiecināmas uz iespējamām aizliegtām vienošanām. Brīdinātie uzņēmumi nodarbojas ar liftu būvi un apkopi, ar tējas un kafijas vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, piegādā medicīnas preces vai veic drošības sistēmu pakalpojumus, kā arī sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus un citus pakalpojumus. Tādējādi 2023. gadā brīdināti tirgus dalībniekiem no visdažādākajām nozarēm.

Visbiežāk iespējamās aizliegtas vienošanās identificētas iepirkumos vai izsolēs. Gandrīz visos gadījumos trauksmes signālus par pārkāpuma pazīmēm ir norādījuši paši pasūtītāji.

Pasūtītāju augstā ziņošanas aktivitāte skaidrojama ar jaunajiem Publiskā iepirkuma likuma (PIL) grozījumiem. Tie paredz gan jaunus pretendentu izslēgšanas nosacījumus, gan pagarina līdzšinējo izslēgšanas termiņu, gan piešķiet pašam pasūtītājam lielāku diskrēciju pieņemt lēmumu, balstoties uz pārliecinošām norādēm, par pretendentu izslēgšanu no  tālākas dalības konkrētajā iepirkumā. Vienlaikus likums paredz, ka pasūtītājam par šīm pazīmēm jeb norādēm jākonsultējas ar KP.

Ko paredz jaunie PIL grozījumi?

PIL regulējums paredz, ka, pasūtītājam saskatot “pietiekoši pārliecinošas norādes” par pretendentu saskaņotām darbībām, ir dotas tiesības izslēgt pretendentus no dalības iepirkumā.

Lai pasūtītājs izslēgtu pretendentu no iepirkumiem: 

  • Iepirkumam jābūt izsludinātam 2023. gadā; 
  • Pasūtītājam jākonsultējas ar KP un jāsaņem 10 darba dienās KP atzinums par identificētajiem iespējamiem pārkāpumiem.

Tāpat pasūtītājs var izslēgt pretendentu, ja ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās. Izņēmums ir gadījums, kad KP, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību Iecietības programmas ietvaros kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu samazinājusi.

PIL paredz, ka karteļa dalībnieki tiek izslēgti no iepirkumiem uz trīs gadiem no KP lēmuma spēkā stāšanās dienas. Neatkarīgi no tā, vai KP lēmums tiek apstrīdēts tiesā,  pasūtītājam ir jāskatās noilguma termiņš – trīs gadi no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

UZZIŅAI:

PIL 42.panta otrās daļas 5.punkts nosaka:

Kandidāts vai pretendents ar tādu kompetentas institūcijas lēmumu vai tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, ir atzīts par vainīgu vai atbild par naudas soda samaksu saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumu, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, izņemot gadījumu, kad attiecīgā institūcija, konstatējot konkurences tiesību pārkāpumu, par sadarbību Iecietības programmā kandidātu vai pretendentu ir atbrīvojusi no naudas soda vai naudas sodu ir samazinājusi.

Termiņš izslēgšanai – 3 gadi!

Ko veic Konkurences padome 10 darba dienās?

2023. gada pirmajā pusgadā pasūtītāji sūdzējās par vairākiem aizdomīgiem iepirkumiem, kas  liecināja par iespējamām saskaņotām darbībām.

Iespējamo pārkāpumu pazīmes:

  • Viena un tā pati persona sagatavoja piedāvājumu Elektronisko iepirkumu sistēmā.
    • Viens pretendents ar īsziņu informēja pasūtītāju, ka cita persona var sniegt papildu informāciju par piedāvājumu. Vienlaikus šīs personas vārds un telefona numurs sakrita ar otra pretendenta norādītās kontaktpersonas vārdu un telefona numuru.
  • Cenas, ar kurām piedalījās divi pretendenti, iezīmēja iespējamu iepirkuma daļu savstarpēju sadali.
  • Diviem piedāvājumiem pievienoti identiski nomas līgumi.
  • Pretendenti norādījuši pilnīgi identiskas cenas Iepirkuma finanšu piedāvājumu divās daļās un līdzīgās cenas trešajā daļā (starp cenām ir konstatējama sakarība), un tam nav loģiska izskaidrojuma.
  • Vērtējot viena pretendenta piedāvājumu, iepirkumu vērtēšanas komisija konstatēja informācijas apmaiņu starp konkurentiem par iepirkumu pirms piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā.
    • Informācijas apmaiņa notika starp viena zīmola autorizēto pārstāvi un izplatītāju, kur no Pilnvaras izriet, ka informācija sniegta pirms piedāvājuma iesniegšanas iepirkumā).

Visos šajos gadījumos pasūtītājs pievērsa uzmanību pirmsškietamām pārkāpuma pazīmēm un attiecīgi informēja KP. Savukārt Konkurences padome, veicot papildu izpēti, sniedza gan atzinumu pasūtītājiem par iespējamo pārkāpumu, gan īstenoja brīdinājuma procedūru uzņēmumiem, lai nākotnē novērstu līdzīgus gadījumu atkārtošanos.

Pārbaudes rīks pasūtītājiem aizliegtu vienošanos atpazīšanai

KP aicina pasūtītājus rūpīgi pievērst uzmanību ne tikai iespējamām pazīmēm, bet arī vērtēt patstāvīgi konstatētās līdzības, jo vairākos  gadījumos pasūtītāju norādītās pazīmes par pārkāpumiem bija loģiski izskaidrojamas. Piemēram, divos gadījumos aizdomīgas līdzības tika norādītas iepirkumā par auto nomu. Pasūtītājs kā pirmšķietamās pārkāpuma pazīmes norādīja sakritības tehniskajos parametros par specializēto skaņas signalizācijas bloka uzstādīšanu un citā gadījumā – sakritības par automašīnu  apkopes izmaksām.

KP konstatēja, ka abos gadījumos pazīmes ir loģiski izskaidrojamas, jo iepirkuma izpildē tika piesaistīts viens un tas pats automašīnu dīleris un tika piedāvāta viena un tā pati automašīna, tādējādi dīleris ir iedevis identisku tehnisko aprakstu un cenu par apkopi. Savukārt citas izmaksas, piemēram, maksa par kapitāla lietošanu, atpakaļpirkšanu, transportlīdzekļu gala cena, maksa par paredzamā nobraukuma pārsniegšanu, bija atšķirīgas un individuāli veidotas. Tāpat identisku apakšuzņēmēju piesaistīte par specifisku skaņas signalizācijas bloka uzstādīšanu arī ir loģiski izskaidrojams fakts, jo Latvijā ir tikai viens uzņēmums, kas nodrošina šādu pakalpojumu, un tādējādi tehniskā specifikācija abiem pretendentiem, kas izmanto tā pakalpojumu, nevar atšķirties.

Lai palīdzētu pasūtītājam piedāvājumu vērtēšanas procesā, pasūtītāji ir aicināti izmantot KP tīmekļa vietnē pretendentu pārbaudes rīku “Karteļu signālsaraksts”. Tas ir informatīvs materiāls, kur apkopota KP aktuālā prakse karteļu apkarošanā, un tas sniedz ieskatu par pirmškietamajām karteļa vienošanās pazīmēm, kas pasūtītājiem var atvieglot ikdienas darbu un var kalpot kā padomdevējs, izvērtējot pretendentu piedāvājumus iepirkumos.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Elektroniskais iepirkums Likumdošana, normatīvie akti

Rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā

Iepirkumu uzraudzības birojs

Ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot vairākas iepirkumu jomas, kurās pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmanto ne tikai cenu, bet arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus. 

Lai uzlabotu iepirkumus arhitektūras un projektēšanas jomā, ilgtermiņā radot augstvērtīgas un ilgtspējīgas būves publiskā finansējuma projektos, Latvijas Arhitektu savienība ir izstrādājusi rekomendācijas saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma (SIP) vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un ēku projektēšanas jomā. 

Vadlīnijas ir izveidotas ar mērķi novērst nekvalitatīva projekta riskus projektēšanā un izslēgt iepriekšējā iepirkumu regulējumā konstatētās regulārās neatbilstības: termiņu kavējumu, nepiemērotu speciālistu nodarbināšanu, parakstu tirgošanu, neatbilstību būvniecības normatīviem un labai praksei projektēšanā.