Kategorijas
Konference Uzņēmējdarbība

Forumi uzņēmējiem par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, prognozēm un uzņēmējdarbības atbalsta iespējām

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Šā gada 25. augustā Dobelē, 2. septembrī Siguldā un 16. septembrī Valmierā turpināsies Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Attīstības finanšu institūcija Altum šogad organizētie forumi “#AtbalstsUzņēmējiem – impulss jaunam izrāvienam”. Kā zināms, maijā šāds forums jau notika Rēzeknē un jūnijā – Liepājā. Forumu mērķis ir veidot diskusiju par plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, eksporta un konkurētspējas veicināšanai.

“Tieši mūsu uzņēmēji veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi uzrunāt uzņēmējus reģionos, aicinot plānot sava biznesa attīstību un izaugsmi. Šā gada pavasarī diskusiju ar uzņēmējiem uzsākām Latgales un Kurzemes reģionā, savukārt vasaras izskaņā tiksimies ar uzņēmējiem Vidzemē, Zemgalē un Pierīgā. Turpmāko septiņu gadu laikā no Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijā būs pieejamas investīcijas 1,6 miljardu EUR apmērā, lai celtu gan uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti, gan mazinātu nevienlīdzību un veicinātu mājokļu pieejamību, kā arī paaugstinātu energoefektivitāti. Atbalsta programmu klāsts plašs un pieejams visa veida uzņēmumiem, un pirmās programmas būs pieejamas jau šogad,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Forumu atklāšanā norisināsies diskusija “Iespējas pārmaiņām un attīstībai”, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas, ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un attiecīgo pilsētu domju vadība, kā arī reģiona uzņēmēji.

Forumu laikā Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, iespējām un izaicinājumiem, kas varētu mūs sagaidīt jau tuvākajā laikā, kā arī par viedajām investīcijām uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai un ilgtspējīgai attīstībai. Papildu stāstīsim par šogad uzsākto septiņu gadu finanšu plānošanas un atbalsta periodu, kurā būs pieejamas 1,6 miljardu EUR investīcijas cilvēkresursu attīstībai, inovācijām un eksporta veicināšanai.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji uzrunās uzņēmējus par aktuālajiem atbalsta instrumentiem biznesa attīstībai, tostarp par programmu “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana”, kas kalpo kā paplašināts atbalsts uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai.

Tāpat foruma ietvaros ALTUM stāstīs par  jau pieejamajiem un drīzumā plānotajiem  finanšu instrumentiem uzņēmējiem, kā arī par Trīs jūru iniciatīvas investīciju fondu, kas ir jauna iespēja transporta, enerģētikas un digitalizācijas projektu finansēšanai.

Forumu laikā ar saviem iedvesmas stāstiem klātesošos uzrunās arī reģiona uzņēmēji, kuri dalīsies ar savu pieredzi un atklās viņu panākumu atslēgas veiksmīga biznesa attīstīšanā, pilnveidē, konkurētspējas un eksporta veicināšanā. Savukārt IT klastera pārstāvji stāstīs par digitalizācijas un inovāciju ieviešanas pozitīvo ietekmi uz resursu pārvaldīšanu un produktivitātes faktoru stiprināšanu. Forumos aicināti piedalīties arī attiecīgo plānošanas reģionu pārstāvji un informēt par to piedāvājumu sava reģiona uzņēmējiem.

Vienlaikus foruma laikā komersantiem būs iespēja klātienē konsultēties ar ALTUM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ekspertiem, kā arī par SOLVIT centra Latvijā iespējām.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne Konference Māksla, kultūra un atpūta

Paplašināts atbalsts starptautisku konferenču, kongresu un semināru organizēšanai Latvijā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmas ietvaros paplašinātas atbalsta iespējas starptautisku konferenču, kongresu un semināru organizēšanai Latvijā. Komersanti, biedrības un nodibinājumi, kas reģistrēti Latvijā vismaz divus gadus pirms pasākuma norises, var saņemt atbalstu līdz pat 60% no attiecināmajām izmaksām. Atbalsta iespējas jau izmantojuši vairāki uzņēmumi, organizējot sporta, tehnoloģiju un citu nozaru pasākumus un konferences.

Maksimāli pieļaujamā atbalsta summa vienam pasākumam var sasniegt pat 12 000 eiro. Konferenču, kongresu un semināru organizēšana tiek atbalstīta, ja dalībnieku skaits konferencē, kongresā un seminārā, kas notiek Rīgā, ir ne mazāk kā 50 dalībnieki vai ja dalībnieku skaits konferencē, kongresā un seminārā, kas notiek Latvijas reģionos, ir ne mazāk kā 25 dalībnieki. Līdz šim atbalstu par kopējo summu vairāk nekā 25 500 eiro apmērā saņēmušas jau sešas konferences, piemēram, “EENA Conference 2021”, Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences „RIGA COMM 2021” Digitālā mārketinga skatuve u.c. Vēl virkne pieteikumu ir izskatīšanā. Arī starptautisko pasākumu jomā atbalsts sniegts jau četriem uzņēmumiem par kopējo summu 95 220,00 eiro. To vidū Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā un Rimi Rīgas maratons.

“Piemērojoties apstākļiem un situācijai, veikti uzlabojumi programmā, lai tūrisma nozares uzņēmumiem būtu iespēja ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt starptautisko konkurētspēju. Pieteikšanās process atbalsta saņemšanai starptautisku konferenču, kongresu un semināru organizēšanai Latvijā ir vienkāršs, tāpēc ceram, ka izmaiņas motivēs LIAA projektos piedalīties arī uzņēmumus, kas līdz šim nav izmantojuši šādu iespēju,” norāda LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Uz atbalstu 50% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām var pretendēt, ja pasākuma ilgums ir līdz 2 dienām, tas ir vietēja mēroga (dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un/vai Igaunijas), kā arī ir iesaistīti 1 – 2 pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti Latvijā. Savukārt, uz atbalstu 60% var pretendēt, ja pasākuma ilgums ir vairāk par 2 dienām, tas ir starptautiska mēroga un iesaistīti 3 pakalpojumi sniedzēji, kas reģistrēti Latvijā. Abos gadījumos pasākuma mārketinga materiālos jāiekļauj aktuālais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) logo un norāde uz latvia.travel tīmekļvietni.

Attiecināmajās izmaksās iekļautas ēdināšanas pakalpojumu izmaksas, transporta pakalpojumu izmaksas Latvijā konferenču, kongresu un semināru dalībnieku kopīgai pārvadāšanai starp pasākuma norises vietām, telpu nomas un tehniskā aprīkojuma pakalpojuma izmaksas, piesaistīto lektoru pakalpojuma izmaksas, kā arī tūrisma objektu apmeklējuma izmaksas un gida izmaksas. Papildus informācija pieejama šeit.

Papildus, paplašinātas atbalsta iespējas un samazināts administratīvais slogs arī atbalstam tūrisma mārketinga aktivitātēm ārvalstu tūristu piesaistei, kā arī starptautisko kultūras, sporta pasākumu vai izstāžu organizēšanai Latvijā (ja ārvalstu dalībnieku skaits pasākumā ir ne mazāk kā 500 un pasākuma ilgums ir vismaz divas dienas). To paredz šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi. Plašāka informācija pieejama šeit.

Tāpat kā līdz šim LIAA turpina pieņemt maksājuma pieprasījumus par atbalsta sniegšanu starptautisko konferenču, kongresu un semināru organizēšanai Latvijā (t.sk. hibrīdpasākuma formā), ievērojot trīs mēnešu maksājuma pieprasījumu iesniegšanas termiņu pēc notikušas atbalstāmās darbības.

Kopumā atbalsta iespējas tūrisma uzņēmumiem pieejamas trīs blokos:

  1. atbalsts individuālajām mārketinga aktivitātēm;
  2. atbalsts lielajiem starptautiskajiem kultūras un sporta pasākumiem, starptautiskām izstādēm;
  3. atbalsts starptautisku konferenču, kongresu un semināru organizēšanai Latvijā.
Kategorijas
Komunikācija Konference

Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumā iezīmē ES aktualitātes 2022. gadā

2021. gada 13. decembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atklāja Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forumu, kurā pulcējās vairāk nekā 100 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Foruma diskusijas šogad veltītas drošības un ekonomikas jautājumiem, kā arī plānotajai Eiropas Jaunatnes gada nozīmei un norisei.

“ES dienaskārtībā arī 2022. gadā liela uzmanība tiks veltīta klimata un digitālās transformācijas jautājumiem. Vienlaikus, turpinoties darbam, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas radīto krīzi, tiek veidots pamats, lai nākotnē ES spētu ātri un koordinēti reaģēt uz iespējamām krīzes situācijām. Īpaša uzmanība pievēršama vērtību un tiesiskuma stiprināšanai, tostarp saskaroties ar izaicinājumiem, ko rada dezinformācija un hibrīduzbrukumi, kuru mērķis ir vājināt ES,” akcentēja parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica pārrunāja arī ES ārējās drošības jautājumu, kas aktualizējies Baltkrievijas režīma radītā hibrīduzbrukuma ES ārējām robežām rezultātā. Drošības, vērtību un tiesiskuma jautājumu aktualitāte akcentēta arī šonedēļ prezentētajā pētījumā “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums”. Pētījums un Eiropas nākotnes konferences norises laikā Latvijas iedzīvotāju paustie viedokļi tiks izmantoti, formulējot Latvijas nostāju par aktuālajiem ES darba jautājumiem. “Lai arī konference ES līmenī nenorit atbilstoši gaidītajam, jau šobrīd varam novērtēt Latvijas sabiedrības iesaisti un gatavību iesaistīties sarunā par ES darba aktualitātēm,” pauda parlamentārā sekretāre.

Tāpat 2022. gadā dalībvalstis turpinās saņemt un izmantot tām pieejamo ES finansējumu un investīcijas ekonomikas atveseļošanai, kā arī zaļās un digitālās transformācijas veicināšanai. “Lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju digitālās transformācijas laikmetā, ir svarīgi investēt Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā,” uzsvēra Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Konference Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Notiks tematiskas diskusijas par Atveseļošanas un noturības mehānismu

Trīs dienas – 10., 11. un 14. decembrī, attālināti notiks Finanšu ministrijas rīkotas tematiskās diskusijas, lai ar sociālajiem un sadarbības partneriem pārrunātu Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros plānotās reformas klimata, veselības, digitalizācijas, ekonomikas un produktivitātes, nevienlīdzības mazināšanas un likuma varas jomās.

“Jaunais Atveseļošanas un noturības mehānisms paver Latvijai iespējas veikt nepieciešamās reformas ar ievērojamu papildu finansiālu atbalstu. Taču, lai mūsu valsts iegūtu maksimālo no šī jaunā instrumenta un ieguldījumus varētu uzsākt jau 2021. gadā, mums teicami jāizpilda savs mājasdarbs, ļoti saspringtā laika grafikā sagatavojot kvalitatīvu, Eiropas Komisijas prasībām atbilstošu un Latvijas situācijai piemērotu Atveseļošanās un noturības plānu. Tādēļ ļoti nozīmīgs ir sociālo un sadarbības partneru ieguldījums,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai novērstu COVID-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, Eiropas Komisija (EK) šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam.

ANM finansējums sniedz ievērojamu papildu finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Lai šo finansējumu pilnvērtīgi ieguldītu, rūpīgi jāizsver nepieciešamās strukturālās reformas un investīciju projekti, iekļaujot tos nacionālajā ANM plānā. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro, un līdz ar to ANM plāns šobrīd tiek gatavots par šo summu. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apjomam 2.02 miljardi (neskaitot potenciālo aizdevumu daļu), atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020. un 2021. gadā.

Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. Tā kā joprojām notiek intensīvs saskaņošanas process ar dalībvalstīm un ES institūcijās, pašlaik vēl nav apstiprināts ES regulējums. Finanšu ministrijas vadītā darba grupa turpina strādāt pie apkopota Latvijas priekšlikuma izstrādes. Šobrīd darbs tiek organizēts 6 reformu virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā.

Ceturtdien, 10. decembrī notiks diskusija par klimata pārmaiņām un ilgtspēju. Piektdien, 11. decembrī plānotas diskusijas par trīs tematiskajām komponentēm – veselību, digitālo transformāciju, kā arī ekonomikas transformāciju un produktivitātes reformu. Savukārt pirmdien, 14. decembrī plānotas tikšanās par nevienlīdzības mazināšanu un likuma varu.
Sīkāka informācija un pieteikšanās tematiskajām diskusijām ES fondu tīmekļa vietnē.

Kategorijas
Komunikācija Konference Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Valsts pārvalde un pašvaldības

KNAB rīkos konferenci par pretkorupcijas kontroles lomu valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu (VAS) šodien plkst.10 organizēs Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītu tiešsaistes konferenci par organizāciju iekšējās pretkorupcijas kontroles lomu korupcijas risku novēršanā valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos, aģentūru LETA informēja KNAB.
Pasākumu atklās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Kā norāda KNAB, pandēmijai ietekmējot ekonomisko izaugsmi un samazinot tās aktivitāti, uzņēmumu darbībai īpaši būtiski ir valsts un pašvaldību iepirkumi, kas nodrošina pasūtījumus. Gan pašreizējos Covid-19 krīzes, gan ikdienas apstākļos aktuāls esot jautājums, kā panākt, lai valsts un pašvaldību finanšu resursi, kas būtībā ir visas sabiedrības finanšu resursi, tiktu izlietoti maksimāli saimnieciski, godprātīgi un visas sabiedrības interesēs.
Abas iesaistītās puses – gan pasūtītāju, gan piegādātāju jeb pretendentu – no iekļūšanas koruptīvos darījumus, par ko draud kriminālatbildība, var pasargāt efektīva, uz reāliem riskiem balstīta iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēma.
Konferencē diskusijās piedalīsies KNAB priekšnieks Straume, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
Pasākuma moderatora lomu uzņēmies Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis un SIA “Tet” padomes loceklis Jānis Brazovskis.
Diskusijas dalībnieki savstarpēji pārrunās problēmjautājumus, kas saistīti ar organizāciju iekšējo kontroli, tostarp, kas ir galvenie kavēkļi, kuri traucē ieviest kvalitatīvus, mērķorientētus pretkorupcijas pasākumus.
Tāpat diskusijā spriedīs par to, ko valsts pārvalde, pašvaldības, privātie uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, kā arī iedzīvotāji varētu darīt, lai veicinātu labas pārvaldības principu ieviešanu ikdienā un godīgu iepirkumu norisi.
Pasākumā arī prezentēs jaunāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD pētījumu par to, kas motivē uzņēmumus ieviest reāli darbojošās iekšējās kontroles sistēmas un ar kādiem mehānismiem to efektīvāk nodrošināt.
Iedzīvotāji varēs sekot līdzi diskusijai un uzdot jautājumus ekspertiem KNAB un VAS tīmekļa vietnēs, sociālā tīkla “Facebook” kontos, kā arī portālā “Delfi”.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Komunikācija Konference Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Diskutēs par publisko iepirkumu organizētāju atbildību godīgas konkurences vides nodrošināšanā

Šodien, 4.decembrī, Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) rīkos diskusiju par publisko iepirkumu organizētāju atbildību godīgas konkurences vides nodrošināšanā, aģentūru LETA informēja KP.
Diskusija “Saskares punkts: konkurence” notiks no plkst.11 līdz 12.15 tiešsaistes platformā “Zoom”. Tiešraidei būs iespējams sekot līdzi arī KP un IUB sociālo mediju platformas “Facebook” profilos.
“Saskares punkts: konkurence” būs veltīta publisko iepirkumu tēmai. Tajā diskutēs par pasūtītāju atbildību godīgas konkurences vides veicināšanā, kā arī tiks apbalvoti akcijas “Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei 2020” laureāti.
KP skaidroja, ka Latvijā visbūtiskāk konkurences vidi kropļo uzņēmumu aizliegtas vienošanās jeb karteļi publiskajos iepirkumos. Vienlaikus godīgu konkurences vidi būtiski negatīvi ietekmē arī valsts un pašvaldību radītie konkurences kropļojumi, tajā skaitā ierobežojot konkurenci publiskajos iepirkumos un nosakot tajos nepamatotas konkurenci izslēdzošas prasības.
“Tāpēc 2020.gada 1.janvārī spēkā stājušies grozījumi Konkurences likumā sniedz KP efektīvākus rīkus, lai cīnītos ar vienu no būtiskākajām konkurences vides problēmām – valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību radītajiem konkurences kropļojumiem. Grozījumi paredz, ka publiskām personām, kas ir valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības, ir jāievēro konkurences neitralitātes princips, piemēram, tās nedrīkst radīt savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem tirgus dalībniekiem, vai ir aizliegta tāda publisko personu darbība, kuras rezultātā tirgus dalībnieki ir spiesti pamest konkrēto tirgu vai ir apgrūtināta to darbība tirgū,” informēja KP.
Iestādes priekšsēdētājs Juris Gaiķis stāstīja, ka kopš KP ir ieguvusi papildu pilnvaras vērsties pret publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem, iestāde saskaras ar tirgus dalībnieku pieaugošo sūdzību skaitu par iespējamiem pārkāpumiem publiskajos iepirkumos.
“Tas liecina, ka nozarē pastāv būtiskas problēmas, un tās efektīvāk var novērst, stiprinot sadarbību starp uzraugošajām institūcijām. Tāpēc īpašs prieks par Konkurences padomes un Iepirkumu uzraudzības biroja vēlmi kopīgiem spēkiem uzlabot iepirkumu vidi Latvijā,” teica Gaiķis.
Savukārt IUB vadītājs Artis Lapiņš piebilda, ka tikai sadarbojoties iespējams sasniegt kopīgo mērķi – nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.
“IUB un KP līdz šim ir bijusi sekmīga sadarbība un ceram uz tādu arī turpmāk. Savstarpējas diskusijas, sadarbība un izpratnes veidošana sabiedrībā ir pareizais ceļš, lai pareizi sabalansētu pasūtītāju iespējas nodrošināt savu funkciju izpildi, nepamatoti nekropļojot konkurences vidi kopumā,” atzina Lapiņš.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Komunikācija Konference Korupcija

KNAB aicina piedalīties tiešsaistes konferencē par institūciju un uzņēmumu iekšējās kontroles lomu publiskajos iepirkumos

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu (VAS) aicina pārstāvjus no valsts iestādēm, pašvaldībām un tām piederošajām kapitālsabiedrībām, kā arī uzņēmējus š.g. 8.decembrī piedalīties Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītajā tiešsaistes konferencē “4K”. Pasākuma mērķis ir akcentēt organizāciju iekšējās kontroles lomu korupcijas risku novēršanā gan pašreizējās Covid-19 krīzes, gan ikdienas apstākļos, kad uzņēmumi piedalās valsts un pašvaldību izsludinātajos konkursos.
Pandēmija ne tikai ietekmējusi valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī būtiski ietekmējusi uzņēmējdarbības vidi, tāpēc uzņēmumu darbībai īpaši nozīmīgi ir valsts un pašvaldību iepirkumi, kas nodrošina pasūtījumus. Lai valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiktu ieguldīti godīgā un jēgpilnā veidā, pašreizējie pandēmijas apstākļi pieprasa īpašu abu iepirkumos iesaistīto pušu – publiskā un privātā sektora – atbildību un papildu piesardzību.
Viens no instrumentiem, kas organizācijas var pasargāt no nodarbināto apzināti vai neapzināti pieļautiem pārkāpumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem, ir efektīva iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Līdzšinējā KNAB pieredze liecina, ka publiskā un privātā sektora organizācijas ir kūtras efektīvas iekšējās kontroles izstrādē un ieviešanā, kas palielina korupcijas riskus publiskajos iepirkumos un veicina nelietderīgu valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošanu.
Lai akcentētu iekšējās pretkorupcijas kontroles sistēmas lomu organizāciju darbībā, KNAB sadarbībā ar VAS Starptautiskās pretkorupcijas dienas ieskaņā, 8.decembrī, no plkst. 10.00 līdz 13.00 rīko tiešsaistes pasākumu “4K”. Nosaukumā iekļautie četri elementi kopā veido pasākuma centrālo jautājumu: kāda ir iekšējās kontroles nozīme korupcijas risku novēršanā, kad uzņēmumi Covid-19 krīzes un ikdienas apstākļos piedalās valsts un pašvaldību konkursos, tostarp publiskajos iepirkumos.
Pasākumu atklās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. Pēc uzrunām OECD Pretkorupcijas nodaļas vecākā analītiķe France Chain iepazīstinās ar OECD pētījumu par pretkorupcijas pasākumu virzītājspēkiem un pārmaiņām korporatīvajā pārvaldē. Atklāšanas prezentācijai sekos Finanšu nozares asociācijas valdes locekļa un SIA “Tet” padomes locekļa Jāņa Brazovska vadītā paneļdiskusija, kurā dalību apstiprinājuši pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Rīgas domes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.
Lai pieteiktos dalībai tiešsaistes Zoom konferencē, KNAB aicina interesentus pieteikties elektroniskajā anketā, kas pieejama KNAB tīmekļa vietnē www.knab.gov.lv . Konferences darba valoda ir latviešu un angļu valoda ar sinhrono tulkojumu.
Pasākums organizēts un līdzfinansēts ESF projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” ietvaros.
Pilna pasākuma programma: https://ej.uz/4KonferenceProgramma
Elektroniskā anketa: https://ej.uz/4Konference

Informāciju sagatavoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Stratēģiskās komunikācijas nodaļa.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Konference Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Saeimā iztirzās publisko iepirkumu atklātumu Veselības ministrijas resorā ārkārtējās situācijas laikā

Šodien 5.maijā plkst.12 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēde, kurā paredzēts diskutēt par publisko iepirkumu atklātumu Veselības ministrijas resorā ārkārtējās situācijas laikā.

Uz sēdi aicināti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kontroles pārstāvji.

Komisiju kopsēde notiks attālināti videokonferences formātā.