Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi

Jūrmalā ar ES fondu atbalstu uz ūdens top saules paneļu parks

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Piesaistot pieejamo Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, SIA “Jūrmalas ūdens” Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās pēcattīrīšanas ūdens baseinos uzstāda saules enerģijas staciju.

Slokā, Mežmalas ielā 41, tiek veidota saules enerģijas stacija ar plānoto jaudu 2.1 MW. Būtisks izaicinājums ir ne tikai plānotā jauda, bet arī fakts, ka stacijas izveide plānota uz ūdens virsmas, tādējādi efektīvi izmantojot pieejamo teritoriju un tās radītās iespējas.

Šobrīd jau ir uzstādīta gan peldošo pontonu sistēma, gan veikta to enkurošana, kā arī uz pontoniem uzmontēti visi plānotie saules paneļi. Darbs bija apjomīgs, jo objektā kopumā vienlaikus saules enerģiju ražos 3820 paneļi. Paneļu atrašanās uz ūdens ir optimāls risinājums, jo ūdens dabiskais dzesēšanas efekts palīdz stacijai uzturēt stabilu nepieciešamo temperatūru. Vēl augstāku stacijas veiktspēju nodrošina divpusējie paneļi, kas nodrošina ne tikai tiešo saules enerģijas uztveršanu, bet vienlaikus absorbē arī gaismas atspīdumu no ūdens virsmas. Tāpat būtisks ir faktors, ka izveidotā saules enerģijas stacija aizsargās ūdens baseinus no pastiprinātas aizaugšanas. Atlikušie darbi objektā saistās ar transformatoru uzstādīšanu un stacijas testēšanu, lai nodrošinātu tās pilnvērtīgu darbību. Stacijas darbība vērsta ilgtermiņā, līdz ar to daudziem risinājumiem bija jāpievērš pastiprināta uzmanība, primāri saules stacijas izvietojuma dēļ.

Iegūtā enerģija plānota tikai pašpatēriņam, līdz ar to gada griezumā visa iegūtā enerģija tiks patērēta tikai SIA “Jūrmalas ūdens” objektu darbības nodrošināšanai (tai skaitā notekūdeņu dūņu apstrādei, tādējādi veicinot atkritumu samazināšanu un līdzekļu racionālu izmantošanu).

Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā divi miljoni eiro, no kuriem EUR 1 700 000 jeb 85% no attiecināmajām izmaksām ir plānots līdzfinansēt no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.

Plānots, ka stacijas pilnvērtīgu darbību uzsāks jau 2023. gada beigās.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Piešķir papildu finansējumu atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai privātmājās

Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets š.g. 17. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu novirzīt papildu grantu finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā atbalstam privātmājām energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai.

Novirzot papildu finansējumu 460 tūkstošu eiro apmērā, paredzēts, ka tiks atbalstītas vēl aptuveni 152 privātmājas un uzstādītas jaunas mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas kopumā ar papildu jaudu 1 216 kW (vidējā uzstādītā saules paneļu sistēmas jauda privātmājai līdz šim bijusi 8 kW).

Ņemot vērā, ka programmas īstenošanas laikā nav izmantota neviena garantija risku segumam, finanšu līdzekļi no garantiju risku segumam paredzētā finansējuma tiek novirzīti uz grantu izmaksu energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumos Nr.103 “Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju un divu dzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai” var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai tika uzsākta 2021. gada maijā. Atbalsta programmu  ievieš AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (ALTUM). Līdz šim programmas ietvaros iesniegti projekti par visu šobrīd pieejamo finansējumu; attiecīgi jaunu pieteikumu pieņemšana šobrīd uz laiku līdz papildu finansējuma piešķiršanai ir pārtraukta. ALTUM atsāks pieņemt projektu pieteikumus tuvākajās dienās pēc grozījumu MK noteikumos stāšanās spēkā, interesentus aicinām sekot informācijai ALTUM mājas lapā.

Atbalstu var saņemt fiziskas personas, kam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz viendzīvokļa klases māju, kura ir nodota ekspluatācijā un tajā netiek veikta saimnieciskā darbība. Atbalstu var saņemt būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās; inženiersistēmu (piemēram, apkures un ventilācijas iekārtu) iegāde, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegādei un uzstādīšanai; mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi, kā arī citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai. Papildu informācija par atbalsta programmu pieejama ALTUM mājāslapā.

Programmas ietvaros līdz šim kopumā apstiprināti 1088 privātmāju projekti par kopējo finansējumu 4,68 miljoni eiro, joprojām turpinās līdz šim pieņemto projektu pieteikumu izvērtēšana un līgumu slēgšana.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības

Mainītas VTUA sniegto pakalpojumu cenas un paplašināts pakalpojumu klāsts

Zemkopības ministrija

Nolūkā aktualizēt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (VTUA) sniegto maksas pakalpojumu veidus un mainīt sniegto pakalpojumu cenas sakarā ar energoresursu, degvielas, citu pakalpojuma sniedzēju cenu pieaugumu, valdība otrdien, 12. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus VTUA maksas pakalpojumu cenrādī.

VTUA maksas pakalpojumu cenas nav mainītas gandrīz piecus gadus, bet salīdzinot ar 2018. gadu, pakalpojumu pašizmaksa 2023. gadā ir augusi par gandrīz 25%, līdz ar to iestādes ieņēmumi vairs nespēj segt pakalpojumu izmaksas. 

Cenrādis arī papildināts ar jauniem pakalpojumiem, kas ļaus nākotnē paplašināt VTUA klientiem pieejamo e-pakalpojumu klāstu. Piemēram, nodrošināt iespēju īstenot tehnikas īpašumtiesību iegūšanas vai maiņas datu reģistrācijas darbības e-pakalpojumu vidē. Tas ļaus klientiem ne tikai VTUA birojos klātienē, bet arī ārpus biroja telpām un tā darba laika un saņemt pakalpojumu e-vidē.

Daži neaktuāli un nepieprasīti pakalpojumi no cenrāža ir izņemti, kā arī veikti tehniska rakstura precizējumi.

Noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 17. aprīļa noteikumos Nr. 225 “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis”” stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Nozares

LVM izziņo 2023. gada izsolē pieejamās teritorijas vēja parku attīstībai valsts meža zemēs

AS “Latvijas valsts meži”

No AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekošanā un īpašumā esošām zemes vienībām ir veikta atlase un noteiktas 2023. gada izsolē pieejamās teritorijas vēja parku attīstībai valsts meža zemēs.

2023. gada apbūves tiesību izsolē vēja parku attīstībai valsts meža zemēs LVM piedāvā 38 teritorijas jeb izsoles daļas. Lai piedalītos apbūves tiesību izsolē, atbilstoši izsoles noteikumiem, pretendentiem ir jāiesniedz pieteikumi līdz 06. novembrim (ieskaitot). Izsoles noteikumi un apbūves tiesību līguma projekts publicēts LVM mājaslapā www.lvm.lv, sadaļā “Konkursi un izsoles”. Izsoles norise plānota elektroniski laika periodā no 22. novembra plkst. 13.00 līdz 22. decembra plkst. 13.00.

LVM aicina potenciālos izsoles dalībniekus uz publisku informatīvo sanāksmi, kas notiks 7. septembrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00, LVM Zemgales reģiona klientu centrā Jelgavā, Loka maģistrālē 2M. Sanāksmes laikā LVM detalizēti izklāstīs izsoles procedūru, iepazīstinās ar izsoles dokumentāciju un atbildēs uz jautājumiem.

Vēja parki LVM zemēs netiks ierīkoti tuvāk par 800 metriem no pilsētām, ciemiem un dzīvojamām un publiskām ēkām, kā arī dabas aizsardzības teritorijās, kur vēja parku būvniecība nav savietojama ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tāpat vēja parki LVM zemēs netiks būvēti teritorijās, kur meža zemju apsaimniekošanas mērķis ir dabas aizsardzība un LVM ir papildus noteikusi aizsardzību saglabājamām vides vērtībām, kā arī iedzīvotāju rekreācijai nozīmīgās meža teritorijās un vietās, kur atrodas kultūras pieminekļi.

2023. gada 13. jūnijā Latvijas Republikas Ministru Kabinets apstiprinājis grozījumus Ministru Kabineta noteikumos Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”, kas nodrošina tiesisko regulējumu vēja parku attīstības iespējām publiskās zemēs. Palielinot atjaunīgās enerģijas ražošanas apjomu, Latvija stiprina valsts enerģētisko neatkarību, kas ir būtiski nacionālajai drošībai. Paredzot iespēju meža zemēs izvietot vēja turbīnas, tiek radīti priekšnosacījumi un iespējas komersantiem iesaistīties vēja parku projektos publiskās zemēs. Komersantu iesaiste nodrošinās būtisku vēja parku jaudu pieaugumu tuvāko 10 gadu laikā, palielinot kopējo Latvijā saražotās elektroenerģijas apjomu.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

IZMAIŅAS UZŅĒMUMU ENERGOAUDITU VEIKŠANĀ PĒC 2023. GADA 30. JŪNIJA

Būvniecības valsts kontroles birojs

Būvniecības valsts kontroles birojs (Birojs) atgādina, ka uzņēmuma energoauditus lielajiem elektroenerģijas patērētājiem neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā drīkst veikt līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ja līdz 2023. gada 30. jūnijam lielais elektroenerģijas patērētājs ir noslēdzis līgumu ar neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā par uzņēmuma energoaudita veikšanu, uzņēmuma energoaudits jāreģistrē Būvniecības informācijas sistēmā četru mēnešu laikā no līguma noslēgšanas dienas.


Birojs vērš uzmanību, ka pārejas periodā iesniegtajiem uzņēmumu energoauditiem, kurus veikuši neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, tiks lūgts uzrādīt līgumu, lai pārliecinātos, ka tas noslēgts līdz 2023. gada 30. jūnijam. Uzņēmumu energoauditus, kas neatbildīs minētajiem nosacījumiem, Birojs nepieņems.

No 2023. gada 1. jūlija uzņēmuma energoauditus lielajiem elektroenerģijas patērētājiem drīkst veikt akreditēti uzņēmumu energoauditori:

 

1. SIA “CMB”

2. SIA “Efekta”

3. SIA “EKODOMA”

4. SIA energi

5. A/S “Inspecta Latvia”

6. SIA “LBRA”

7. Tehnisko ekspertu SIA “TUV Nord Baltik”

Izņēmums ir gadījumā, ja 90 % vai vairāk no lielā elektroenerģijas patērētāja kopējā enerģijas galapatēriņa tiek patērēti ēkās (apkure, sadzīves vajadzībām nepieciešamā karstā ūdens sagatavošana, ventilācija un dzesēšana, apgaismojums) un minētais patēriņš nav saistīts ar ražošanas procesu nodrošināšanu, tad uzņēmuma energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā atbilstoši normatīvajos aktos par uzņēmumu energoaudita veikšanu noteiktajām prasībām.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Elektroniskais iepirkums

Prasības apgaismojuma iepirkumos

Iepirkumu uzraudzības birojs

Pēdējos gados ir veikts salīdzinoši daudz iepirkumu saistībā ar apgaismojuma pakalpojumu nodrošināšanu, gaismekļu nomaiņu un apgaismojuma izbūvi, un salīdzinoši bieži Iepirkumu uzraudzības birojā ir apstrīdētas arī šo iepirkumu prasības. Birojs ir apkopojis pārskatu par biežāk apstrīdētajām prasībām un iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumiem šo prasību izvērtēšanā. Pārskata mērķis ir sniegt konspektīvu ieskatu minētajos lēmumos, vienlaikus jāņem vērā, ka katras prasības pamatotību var ietekmēt arī iepirkuma mērķis, kādu pasūtītājs ar konkrēto prasību vēlas sasniegt, vai citi būtiski lietas apstākļi.

Pārskats par iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumiem attiecībā uz LED gaismekļu iepirkumos noteiktajām prasībām

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Iepirkumi, ES fondi Nozares

Eiropas Komisija izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam

LSM

Nākamā apkures sezona gaidāma pēc vairākiem mēnešiem, tomēr Eiropai jau laikus jādomā par to, kā nodrošināt sevi ar gāzi gaidāmajai ziemai, tādēļ Eiropas Komisija (EK) šonedēļ izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam. Eiropas uzņēmumi, izmantojot mehānismu “AggregateEU”, varēs reģistrēt savas gāzes iegādes vajadzības, lai sagatavotos kopīgam gāzes iepirkumam Eiropas Savienības (ES) līmenī. 

– ES mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu.

– Tas izveidots, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes.

– EK izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam.

– Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi.

– Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū.

– Nākamo 12 mēnešu laikā ik pēc diviem mēnešiem plānoti turpmāki konkursi.

Jaunais ES mehānisms ļauj apkopot gāzes pieprasījumu un veikt kopīgu iepirkumu. Tas izveidots kā ES Enerģijas platformas centrālais komponents, lai atbalstītu bloka centienus atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar uzticamākām alternatīvām. Mehānisma mērķis ir nodrošināt pietiekamu gāzes piegādi, vienlaikus samazinot risku, ka uzņēmumi centīsies pārsolīt cits citu pasaules tirgū.

Tagad EK izsludinājusi pieteikšanos pirmajam kopīgajam iepirkumam. Reģistrētajiem uzņēmumiem vienas nedēļas laikā, proti, līdz 2. maijam, būs jāatbild uz EK uzaicinājumu. Līdz šim ir reģistrējušies 76 uzņēmumi, bet citi vēl īsteno reģistrēšanās procesu. 

Kad uzņēmumi būs iesnieguši savas individuālās prasības, vajadzīgos gāzes apjomus apkopos un izsludinās konkursu pasaules tirgū. Tiklīdz ar EK izveidotā mehānisma palīdzību būs atrasti kolektīvajam Eiropas pieprasījumam atbilstīgi starptautisko gāzes piegādātāju piedāvājumi, iesaistītie uzņēmumi sāks sarunas ar piegādātājiem par gāzes iepirkuma un piegādes līgumu noteikumiem. Pati komisija šajās sarunās neiesaistīsies. 

Paredzams, ka pirmie ar šī mehānisma palīdzību īstenotie iepirkuma līgumi tiks noslēgti vēl pirms vasaras sākuma. EK arī norādījusi, ka nākamo 12 mēnešu laikā regulāri ik pēc diviem mēnešiem tiks rīkoti turpmākie konkursi.

Vienošanās par gāzes uzglabāšanas un kopīga gāzes iepirkuma mērķrādītājiem tika panākta 2022. gadā, un tā ir ārkārtas pasākums nolūkā reaģēt uz to, ka Krievija energoapgādi izmanto par ieroci, un uz nepieredzētajām enerģijas cenām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šīs vienošanās mērķis ir samazināt cenu svārstīgumu, nodrošināt drošu un paredzamu energoapgādi un izmantot Eiropas kolektīvo ietekmi tirgū. Lieki piebilst, ka Krievijas gāze no kopīga iepirkuma ir izslēgta. 

Kā uzsvēra EK, kopīgais iepirkums ir svarīgs pagrieziena punkts, kas ļaus ES sagatavoties nākamajai ziemai, koordinēti un savlaicīgi uzpildot gāzes krātuves un izmantojot savu kolektīvo ietekmi tirgū, lai ar starptautiskajiem piegādātājiem vienotos par labākām cenām. 

Kopīga iepirkuma nozīmi uzsvēris arī EK viceprezidents Marošs Šefčovičs: “Globālais sašķidrinātās gāzes tirgus joprojām būs nestabils, ņemot vērā ierobežotu piedāvājumu un potenciālu Ķīnas ekonomikas atgūšanos un krasi samazināto Krievijas gāzes importu. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir pilnībā jāizmanto kopīgais iepirkums, ne tikai lai aizsargātu pašiem sevi no gāzes trūkuma, bet arī lai pasargātu sevi no augstām enerģijas cenām. Un, lai gan enerģijas tirdzniecība pirmkārt ir bizness, tomēr mēs šajā platformā saskatām arī politisko dimensiju, jo tā parāda, kā Eiropas krīzes laikā spēj sanākt kopā.”

Meklējumi pēc alternatīviem gāzes avotiem turpinās. Piemēram, šonedēļ Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Slovākijas gāzes pārvades sistēmu operatori parakstīja saprašanās memorandu ar Azerbaidžānas naftas kompāniju “Socar”. 

Bulgārijas prezidents Rumens Radevs pēc memoranda parakstīšanas sacīja, ka Azerbaidžāna ir stratēģisks partneris ne tikai Bulgārijai, bet arī Eiropas Savienībai: “Šis risinājums, kas dod iespēju nodrošināt piegāžu drošību un diversifikāciju visā Centrāleiropas, Austrumeiropas un Dienvideiropas reģionā, ir ātrākais, efektīvākais un lētākais.”

Memoranda mērķis ir palielināt dabasgāzes piegāžu drošību ES un Centrāleiropai un Dienvidaustrumeiropai. Memorands parakstīts saskaņā ar Bulgārijas ierosināto un EK atbalstīto kopīgo Solidaritātes gredzena jeb “Solidarity Ring” iniciatīvu. Iniciatīvas mērķis ir resursu dažādošana. Maršruts ļautu Azerbaidžānai, Turcijai, Bulgārijai, Rumānijai, Ungārijai un Slovākijai pārvietot gāzi no Dienvidkaukāza caur Turciju tālāk uz Dienvideiropu un ārpus tās.

ES un Azerbaidžāna pērn jūlijā parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru līdz 2027. gadam Azerbaidžāna dubultotu piegādes Eiropai līdz 20 miljardiem kubikmetru gadā. Tiesa, analītiķi min, ka Azerbaidžānai var būt problēmas šādā termiņā sagādāt Eiropai tik daudz gāzes pa Transanatolijas cauruļvadu caur Turciju. Tāpēc Solidaritātes gredzena iniciatīvas valstīm, ja tās vēlas ievērojamā daudzumā importēt Kaspijas reģiona gāzi, būtu jāatrod vēl citi avoti šī maršruta barošanai. Plaisu varētu aizpildīt, piemēram, Turkmenistāna. Problēmas pastāvot arī ar Turcijas lomu Solidaritātes gredzena projektā. Proti, pastāv bažas, ka Ankara sadarbosies ar Krieviju, lai importētu vairāk gāzes tālākai pārdošanai Eiropā, pārmarķējot to kā Melnās jūras vai Kaspijas gāzi. Analītiķi norāda, ka Eiropas pircējiem nebūtu iespējas izsekot izcelsmei, jo ne Turcija, ne Bulgārija neveic aktīvus pasākumus, lai sniegtu informāciju.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Sadarbojoties ar privāto sektoru, Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis: “No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde

Ostu iesaisti enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā izvirza kā prioritāti

Satiksmes ministrija

Satiksmes ministra Jāņa Vitenberga un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones rīkotajā diskusijā “Latvijas ostas kā enerģētiskās neatkarības pamats” iesaistītās puses vienojušās kā prioritāti izvirzīt ostu iesaisti enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Sarunu fokusā bija Baltijas jūras potenciāls vēja parku un ar to saistīto industriju attīstībai un ostu nepieciešamība piesaistīt privātos investorus, lai šo attīstību veicinātu.

Liepājā notikušajā diskusijā piedalījās Latvijas lielo ostu pārstāvji, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvenergo vadība, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, kā arī lielākie stividoruzņēmumi. 

“Svarīgi, ka visas iesaistītās puses beidzot sēdušās pie viena galda, lai meklētu kopīgu efektīvāko risinājumu. Šodien guvām plašāku izpratni par Latvijas ostu kopējo konkurētspēju tieši vēja parku attīstībā, un tas mums palīdzēs izveidot precīzu stratēģiju, lai palielinātu ietekmi Baltijas jūras reģionā vēja parku projektos un kļūt par elektroenerģijas eksportētāju. Ne mazāk svarīga ir valsts iesaistīšanas atbalsta sniegšanā,” norāda satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.

Vizītes laikā abi ministri apmeklēs arī Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Tajā ietilpst gan osta, gan Liepājas lidosta, gan arī kapitālsabiedrības, kurām tiek piemēroti tiešo nodokļu atvieglojumi 80 % apmērā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta topošajam ūdens terminālim, kas jau drīzā nākotnē sniegs iespējas šo vērtīgo resursu – ūdeni- eksportēt.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Nozares Uzņēmējdarbība

ENERGORESURSU CENAS UN LĪGUMU NOSACĪJUMI BREMZĒ UZŅĒMUMU KONKURĒTSPĒJU UN EKONOMISKO IZAUGSMI

Biedrība “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) regulāri veic enerģētikas nozares monitoringu, un jau 2021. gada nogalē konstatēja, ka enerģijas (gan gāzes, gan elektrības) tirdzniecības komersanti attiecībā pret gala patērētājiem, kas ir juridiskie lietotāji, īstenoja praksi, uzstājīgi liekot izbeigt jau spēkā esošos līgumus, tā vietā piedāvājot ilgtermiņa līgumus par fiksētu summu. Ņemot vērā bažas par energoresursu pieejamību vidējā un ilgā termiņā, kā arī ģeopolitisko situāciju, līgumi lielākoties tika noslēgti par augstu fiksēto summu.

SIA “Depo DIY” valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis:

“Arī mūsu uzņēmums bija to komersantu vidū, ar kuriem Latvenergo vienpusēji lauza līgumu par elektroenerģijas piegādi. Tomēr tā vietā, lai parakstītu jaunu līgumu ar augstām fiksētām cenām un gariem nelaušanas periodiem, mēs izvēlējāmies pirkt elektrību  biržā un vairāk pievērst uzmanību elektrības taupīšanai. Ja pagājušajā gadā šis lēmums mums nesa zaudējumus, tad šī gada sākums savukārt liecina, ka esam izdarījuši pareizo izvēli un, ka energotirgotāju piedāvātās fiksētās cenas nav bijis ilgtspējīgs risinājums.”

Lai gan šobrīd energoresursu tirgus ir stabilizējies, no LTRK biedriem dažādās nozarēs izskanējušas indikācijas, ka šie ilgtermiņa fiksētie līgumi par ievērojami lielākām līgumu summām, salīdzinot ar tirgus cenu, rada būtisku risku uzņēmumu konkurētspējai un darbībai. Marta beigās veiktajā LTRK biedru ekspresaptaujā secināts, ka elektroenerģijas cenas fiksējusi apmēram 1/3 daļa aptaujāto LTRK biedru.

Biznesa augstskola “Turība” Finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots: 

“Ir jāmeklē risinājumi, kā valsts kapitālsabiedrības var elastīgāk rīkoties, lai nevis bremzētu, bet sekmētu uzņēmējdarbību Latvijā. Laikā, kad Latvijas izaugsmei nepieciešama ne tikai valsts kapitālsabiedrības, kas strādā ar peļņu, bet stabili augošs, eksportspējīgs komercsektors, iespējams, ir jāmeklē jauns tiesiskais regulējums vai jāpieņem politiski lēmumi.”

Lai arī Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi reformēt ES elektroenerģijas tirgus modeli, piedāvājot mehānismus labākai patērētāju, tostarp komersantu, aizsardzībai, pirms ierosinātās reformas spēkā stāšanās tā būs jāapspriež un par to jāvienojas Eiropas Parlamentam un Padomei. Tāpēc reformā piedāvātie risinājumi, piemēram, tiesības slēgt vairākus elektroenerģijas piegādes līgumus, regulētas mazumtirdzniecības cenas krīzes apstākļos, kā arī pilnvērtīgāka informācija par piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas, ir būtiski apspriest arī nacionālā līmenī, jo salīdzinoši augstas energoresursu cenas līdz ES līmeņa reformas ieviešanai var būtiski negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Jāpiebilst, ka nolūkā pievērst uzmanību šai tēmai, LTRK ir vērsusies Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, Ekonomikas ministrijā un arī Klimata un enerģētikas ministrijā.