Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Komunikācija Nozares

KP un IUB aicina iepirkumu rīkotājus uz semināru par uzņēmumu izslēgšanu no iepirkumiem iespējamo konkurences pārkāpumu dēļ

Konkurences padome

Konkurences padome (KP) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) aicina valsts iestāžu un kapitālsabiedrību iepirkumu rīkotājus piedalīties seminārā “Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”, kas 18. aprīlī no plkst.10.00 līdz 12.00 notiks KP telpās Brīvības ielā 55.

KP sadarbībā ar IUB seminārā skaidros grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka, ka  pasūtītājiem no šī gada 1. janvāra izsludinātajos iepirkumos jāpiemēro jaunie pretendentu izslēgšanas noteikumi. Tie cita starpā satur izmaiņas attiecībā uz pretendentu izslēgšanu iespējamo konkurences tiesību pārkāpumu dēļ.

Iepriekš Publisko iepirkumu likums paredzēja pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem uz vienu gadu pēc tam, kad KP lēmums, ar kuru konstatēts kartelis, ir kļuvis galīgs un neapstrīdams. Jaunie grozījumi likumā nosaka, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī liegums piedalīties iepirkumos līdzšinējā gada vietā tiks noteikts uz trim gadiem.

Tāpat likums paredz arī jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji var pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad ir stājies spēkā KP pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar KP, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.

Sākot ar 1. janvāri, pasūtītājiem ir pienākums prasīt KP sniegt atzinumu par aizdomīgiem pretendentu pieteikumiem iepirkumos likumā paredzētajā termiņā, t.i., 10 darba dienu laikā.

Semināra darba kārtība

1. Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore:

– Karteļa pazīmes iepirkumā,

– Konkurences padomes sniegtais atzinums pasūtītājiem par aizdomīgiem pretendentu pieteikumiem.

2. Monta Oga, Iepirkumu uzraudzības biroja Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore:

– Jaunie izslēgšanas noteikumi Publisko iepirkumu likumā, tajā skaitā pretendentu izslēgšana par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Seminārs ir bezmaksas, un tas notiks otrdien, 18. aprīlī, no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 (reģistrācija no plkst. 9.45) Ekonomikas ministrijas telpās, Brīvības ielā 55 (otrā ieeja), Rīgā.

Lai apmeklētu pasākumu, nepieciešams pieteikt caurlaides. Aicinām reģistrēties līdz 14. aprīļa plkst. 12.00, aizpildot anketu:

 Reģistrācijas anketa

Kategorijas
Komunikācija

MEMORANDU PAR VALSTS EKONOMISKĀS IZAUGSMES VEICINĀŠANU ATBALSTA SEPTIŅAS POLITISKĀS ORGANIZĀCIJAS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) memorandu par rīcības koordinēšanu valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai parakstījušas septiņas politiskās organizācijas: “Saskaņa”, “Progresīvie”, “Attīstībai/Par”, “Nacionālā apvienība ”Visu Latvijai -Tēvzemei un brīvībai/LNNK””, “Apvienotais saraksts”, “Latvija Pirmajā vietā”. Arī “Jaunā Vienotība” paudusi vēlmi tuvākajā laikā pievienoties memorandam.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, LDDK, LTRK, LPS, LBAS, LZA veic politisko partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmu analīzi un tuvākajā laikā iepazīstinās sabiedrību ar secinājumiem par nozarēm svarīgu jautājumu un risinājumu atainojumu programmās.

LDDK prezidents Andris Bite:

“Politisko spēku interese un vēlme sadarboties ar iepriekš minētajām piecām organizācijām ir būtisks priekšnosacījums, lai publiskajā pārvaldē veicinātu tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir balstīti aktuālajos datos un reālajos apstākļos, izdiskutēti un akceptēti nozaru organizācijās. Taču vienlaikus mums ir svarīgi, lai politiskās organizācijas ne tikai pievienojas memorandam, bet arī savos solījumos un apņemšanās demonstrē izpratni un apzināšanos par Latvijas tautsaimniecības, ekonomikas un sabiedrības labklājības attīstīšanu.”

LTRK prezidents Aigars Rostovskis:

“Gudra un tālredzīga politika nozīmē ciešu sadarbību ar sabiedrību. Valdības lielākie sociālie un sadarbības partneri priekšvēlēšanu ciklā politiskajām partijām piedāvāja parakstīt memorandu par ciešāku sadarbību pēc vēlēšanām. Viens no iemesliem šāda memoranda parakstīšanai bija esošās valdības  atrautība no reālās dzīves, kas ir ļoti bīstama. Daudzi līdzšinējās valdības lēmumi ir bijuši nepārdomāti, neprofesionāli un arī šauru politisko interešu vadīti, kā rezultātā Latvijas labklājība turpināja atpalikt no tuvākajām kaimiņvalstīm un  citām attīstītām Eiropas valstīm. Mēs ticam un ceram, ka pēc vēlēšanām jaunās valdības pārstāvji  un Latvijas politiskā vide kopumā, būs daudz gudrāka, tālredzīgāka un uz sadarbību orientētāka.”

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis:

“Lai lēmumi par mūsu valsts turpmāko attīstību tiktu pieņemti pamatoti ar aprēķiniem, kas balstīti uz datiem un reālo situāciju, ir svarīga mūsu organizāciju savstarpēja sadarbība, konsultēšanās un viedokļu apmaiņa. Taču bez Ministru kabineta piecu lielāko sadarbības partneru reālas iesaistes lēmumu pieņemšanā un realizēšanā solījumi un plāni var palikt nepildīti. Neskatoties uz dažādām krīzēm, mūsu valstij ir nepieciešama strauja ekonomiskā izaugsme un no kā maksimāli iegūtu arī iedzīvotāji. Ļoti svarīga ir valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbība ikdienā. Svarīgi ir apzināties, ka cilvēki dzīvo visā valsts teritorijā un kopīgais uzdevums ir domāt par reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, reģionālo un visas valsts attīstību kopumā.”

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

“Politisko partiju izteikts vairākums ir gatavs uzturēt regulāru dialogu ar valsts sociālajiem un sadarbības partneriem, kopīgi meklēt veiksmīgākos risinājumus nozaru un valsts līmenī. Sociālie un sadarbības partneri pārstāv plašu un nozīmīgu organizētās sabiedrības daļu – galvenos valsts nodokļu maksātājus, un mūsu kopīgās rekomendācijas valstij ir sociāli līdzsvarotas, ekonomiski lietderīgas un pieņemamas sabiedrības absolūtajam vairākumam.”

Savukārt LZA prezidents Ivars Kalviņš skaidro:
“Memoranda izstrādātāji kā organizācijas, kas apvieno lielāko daļu aktīvo uzņēmēju, pašvaldības, arodbiedrības, zinātnes un augstākās izglītības jomas darbiniekus un institūcijas, izvērtēs katras partijas nostāju attiecībā uz valsts attīstībai svarīgākajiem jautājumiem un sniegs rekomendācijas saviem biedriem un sabiedrībai par Saeimas vēlēšanās atbalstāmajām partijām”.

Jau ziņots, ka pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri”: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 2022. gada 24. maijā parakstīja memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.
MEMORANDS

Kategorijas
Komunikācija Pētniecība un izstrāde

Ar 392 400 EUR finansējumu Latgales medijiem stiprinās informatīvo telpu

Sabiedrības integrācijas fonds

Lai stiprinātu Latgales mediju telpu Krievijas izraisītā hibrīdkara apstākļos, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludinājis pieteikšanos Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā “Atbalsts Latgales reģiona mediju ziņu un informatīvi analītiskā satura radīšanas kapacitātes stiprināšanai”. No Kultūras ministrijas budžeta piešķirtajiem līdzekļiem medijiem būs pieejams finansējums 392 400 EUR apmērā.

Programmas mērķis ir sniegt atbalstu Latgales reģiona mediju ziņu un informatīvi analītiskā satura radīšanas kapacitātes stiprināšanai, lai pastiprināti nodrošinātu Latgales reģiona iedzīvotājiem aktuālu un precīzu informāciju par Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainā, t.sk. par saistītajām starptautiskajām aktualitātēm, gan latviešu, gan latgaliešu rakstu valodā, gan mazākumtautību valodās.

Pieteikties atbalstam būs iespējams trīs kategorijās – drukātajiem medijiem būs pieejams maksimālais atbalsts 20 000 EUR, elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem – 32 000 EUR, bet digitālajā vidē strādājošiem medijiem – 10 000 EUR.

Latgales informatīvās telpas stiprināšana ir cieši saistīta ar mūsu valsts drošības aspektiem. Vienlaikus Latgales reģionā spilgti vērojamas pretrunas – izteikts patriotisms dzīvo līdztekus skaitliski lielai sabiedrības daļai, kas ilgstoši patērējusi citu infotelpu. Latvijas informatīvās telpas noturībā svarīga loma ir visu reģionu medijiem, tomēr apstākļos, kad Latgale ir reģions, kas robežojas ar agresorvalsti, kā arī ņemot vērā, ka Latgalē ir ne tikai izteikts paradums salīdzinoši vairāk patērēt reģionālo un vietējo mediju saturu, bet arī Krievijā un Baltkrievijā radīto saturu, vitāli svarīgi ir stiprināt Latgales medijus, lai nodrošinātu, ka reģiona iedzīvotāji pēc iespējas vairāk saņem objektīvu un kvalitatīvu informāciju par Krievijas uzsākto karu Ukrainā un no tā izrietošajiem notikumiem iekšpolitikā un ārpolitikā,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Krievijas izraisītais karš Ukrainā norisinās ne tikai kara laukā, bet arī daudzos citos līmeņos, tostarp arī informācijas un komunikācijas. Hibrīdkara apstākļos dažādas pārliecināšanas stratēģijas tiek izmantotas, lai izplatītu dezinformāciju, kas cenšas attaisnot Krievijas rīcību un polarizēt mūsu sabiedrību. Sniedzot mērķētu atbalstu tieši Latgales reģiona medijiem, tiks sekmēta vienota informatīvā telpa, nacionālā drošība, kā arī veicināta sabiedrības saliedētība laikā, kad saskaramies ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Vienlaikus būtiski uzsvērt, ka finansējumu varēs saņemt ne tikai latviešu un latgaliešu rakstu valodā, bet arī mazākumtautību valodās raidošie un rakstošie mediji, tā sasniedzot pēc iespējas plašāku auditoriju,” skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Pieteikumus pēc atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēs komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, tai skaitā pārstāvji no reģionālajām augstskolām, kurās ir komunikāciju, diviem mediju jomas nevaldības organizācijas, kuru darbība ir vērsta uz žurnālistikas kvalitātes un mediju ētiskuma veicināšanu, pārstāvjiem – viens no Latvijas Mediju ētikas padomes un viens no Baltijas Mediju izcilības centra – un viņu aizvietotājiem, un pieciem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divi ir Kultūras ministrijas deleģēti pārstāvji, divi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes deleģēti pārstāvji un viņu aizvietotāji, un viens SIF pārstāvis, kurš vada vērtēšanas komisijas darbu, bet vērtēšanā un balsošanā nepiedalās.

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 29. augusta plkst. 12.00. Mediju ērtībai 2022. gada 23. augustā plkst. 11.00 tiešsaistē notiks informatīvais seminārs, kur pieteicējiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus pirms pieteikuma iesniegšanas. Pieteikties dalībai seminārā iespējams, rakstot uz e-pastu – eliza.lake@sif.gov.lv un norādot savu vārdu un uzvārdu, kā arī pārstāvēto organizāciju.

Ar plašāku informāciju, kā arī konkursa nolikumu, pieteikuma un budžeta veidlapu iespējams iepazīties www.sif.gov.lv sadaļā “Projektu konkursi“.

MAF mērķis ir atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt valsts vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, veicināt mediju atbildīgumu un kvalitāti, kā arī sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata.

Kategorijas
Komunikācija Uzņēmējdarbība

Valdība apstiprina programmu Latvijas pārrobežu sadarbībai ar Igauniju

8. martā, Ministru kabinetā tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2021.-2027. gadam turpmāku virzību iesniegšanai Eiropas Komisijā.

Programmas mērķis ir stiprināt sadarbību starp Latvijas un Igaunijas reģioniem šādos tematiskajos virzienos:

  • Kopīgi un viedi augoši uzņēmumi. Tiks atbalstīta sadarbības stiprināšana starp izpētes, mazo un vidējo uzņēmumu un sabiedrisko sektoru, lai stimulētu inovācijas un uzņēmējdarbību.
  • Ilgtspējīga un noturīga programmas teritorija. Ir paredzēts ieguldījums dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, piesārņojuma mazināšanai; kopīgas darbības pārrobežu problēmu risināšanai programmas teritorijā.
  • Labāk savienotā programmas teritorija. Ir paredzēts atbalsts vietējo pierobežu ceļu uzlabošanai.
  • Pieejamāka un ilgtspējīgāka pārrobežu tūrisma pieredze. Tiks atbalstīta uz programmas teritorijas daudzveidīgā dabas un kultūras mantojuma balstītu ilgtspējīgu un pieejamu tūrisma produktu kopīga izstrāde, tūrisma piedāvājumu, apskates objektu, produktu un pakalpojumu pieejamības uzlabošana visām sabiedrības grupām.
  • Vairāk sadarbības pārrobežu reģionos un kopīgu pakalpojumu attīstība. Tiks atbalstīta ilgtspējīgas sadarbības prakses izveide pierobežas reģionā pārrobežu stratēģiskajai plānošanai.

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un kopējais pieejamais ERAF finansējums pārrobežu sadarbības projektu īstenošanai ir 24  milj. eiro. Finansējuma saņēmējiem būs iespēja saņemt līdzfinansējumu projekta aktivitāšu īstenošanai 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem.

Sadarbības programmas finansējuma saņēmēji var būt valsts budžeta iestādes, pašvaldības un to izveidotās iestādes, biedrības un nodibinājumi, privātie uzņēmumi.
Programmas teritorijā ietilpst Kurzemes, Pierīgas, Rīgas un Vidzemes reģioni Latvijā un Dienvidigaunijas un Rietumigaunijas reģioni Igaunijā.

2022.gada martā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma tiks iesniegta izskatīšanai Eiropas Komisijā un līdzko tiks saņemts lēmums par Programmas apstiprināšanu (provizoriski 2022.gada otrajā pusē) finansējums kļūs ieejams projektu īstenošanai. Līdz tam laikam Programmas partnervalstis sadarbībā ar Vadošo iestādi/Kopīgo sekretariātu uzsākušas darbu pie Programmas īstenošanas nosacījumu sagatavošanas un sagaidāms, ka pirmais projektu konkurss tiks izsludināts 2022.gada beigās.

Aktuālā informācija pieejama tīmekļa vietnē – https://estlat.eu/, kā arī Latvijas Nacionālās atbildīgās iestādes tīmekļa

Kategorijas
Komercpakalpojumi Komunikācija Uzņēmējdarbība

Latvijas uzņēmumu aktivitātes “EXPO 2020 Dubai” februārī mērķētas uz jaunu sadarbību veidošanu pārtikas un dizaina jomās

Līdz pat šī gada 31. martam Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) turpina norisināties starptautiskā izstāde “EXPO 2020 Dubai”. Februārī līdztekus Latvijas kultūras dienām Dubaijā plānota arī Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēde, kurā piedalīsies Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un pavadošā uzņēmēju delegācija. Tāpat Latvijas uzņēmumi piedalīsies pārtikas un dizaina nozaru tirdzniecības misijās, kā arī vienā no pasaulē pieprasītākajām pārtikas izstādēm “Gulfood”.

Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēdē plānots parakstīt vairākus sadarbības memorandus

No 26. februāra līdz 3. martam AAE norisināsies Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga darba vizīte Dubaijā, kuras ietvaros ministrs piedalīsies arī Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēdē. Tās laikā plānots izvirzīt un pārrunāt Latvijas un AAE uzņēmēju sadarbības iespējas tādās jomās kā inovācijas un tehnoloģijas, transports un loģistika, lauksaimniecība, izglītība un zinātne.

“Biznesa pasaules uzmanības centrā joprojām ir Dubaijā notiekošā starptautiskā izstāde “EXPO 2020 Dubai”, un  tiek izmantota katra iespēja, lai veicinātu Latvijas biznesa kontaktus. Visu EXPO laiku no oktobra līdz marta beigām mūsu uzņēmējiem tiek nodrošinātas tikšanās, izstādes un vērtīgi biznesa pasākumi, lai veidotu starta platformu potenciālai globālai sadarbībai. Arī Latvijas – AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas sēdē  turpināsim stiprināt ekonomiskās attiecības, sadarbību fokusējot uz ekonomisko saišu stiprināšanu starp abām valstīm un uzņēmumiem, ieskaitot arī mazos un vidējos uzņēmumus, un jaunuzņēmumus, ar mērķi sekmēt investīciju piesaisti, kopuzņēmumu veidošanu un cita veida sadarbību starp tām,” atklāj Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Šī būs jau otrā Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēde. Pirmā sēde notika 2019. gadā, kuras galvenais mērķis bija apzināt barjeras, kas liedz īstenot abu pušu veiksmīgu sadarbību. Redzam, ka tā ļāvusi arī atvērt durvis uz AAE gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, tāpēc šobrīd esam ārkārtīgi pateicīgi un jūtamies pagodināti, ka pie esošā straujā ikdienas ritma un darba apjoma mums būs iespēja saņemt AAE ekonomikas ministra V.E. Abdulla bin Touq Al Marri un delegācijas nedalītu uzmanību, lai kopīgiem spēkiem īstenotu jau otro komitejas sēdi. Šī gada komitejas sēdes mērķis ir jau konkrēti pārrunāt un veicināt abu valstu sadarbību gan ekonomikas, gan citu nozaru jomā, kā arī parakstīt vairākus sadarbības memorandus. Šogad Latvijas delegāciju pārstāvēs gan ekonomikas ministrs un valsts iestāžu pārstāvji, gan arī uzņēmēji, tādējādi vēlreiz apliecinot Latviju kā uzticamu un ieinteresētu sadarbības partneri,” stāsta Latvijas paviljona direktore Inga Ulmane.

Vienlaikus Inga Ulmane norāda, ka februāris kopumā Latvijai izstādē solās būt gana aktīvs. Piemēram, lai ar Latvijas kultūru un mākslu iepazīstinātu pēc iespējas plašāku publiku, no 19. līdz 28. februārim Dubaijā tiks organizētas Latvijas kultūras dienas, kurās tiks izrādīta režisores Daces Pūces jau atzinību guvusī filma “Bedre”. Tāpat mākslas kvartālā “Alserkal Avenue” tiks organizēta mākslinieka Voldemāra Johansona mākslas darbu izstāde, kā arī citas Latvijas kultūru popularizējošas aktivitātes.

“Latvijas paviljons Dubaijā atrodas “Iespēju kvartālā”. Tur mēs stāstām par Latviju, iepazīstinām ar uzņēmēju piedāvājumu un veidojam telpu veiksmīgām biznesa sarunām un sadarbībai. Pēc līdzšinējā aktīvā darba perioda varam droši teikt, ka jau šobrīd jūtamies ļoti apmierināti par dalību izstādē un sasniegtajiem rezultātiem. Gandarīti ir gan uzņēmēji, kuri piedalījušies izstādēs un tirdzniecības misijās, gan arī kopējās sajūtas līmenī esam veiksmīgi parādījuši Latvijas daudzpusīgumu dažādās jomās: kultūrā, tūrismā, tehnoloģijās, izglītībā, loģistikā, zinātnē, inovācijās u.c. AAE Latvija tiek uzņemta ļoti labi – gan uzņēmēji, gan apmeklētāji novērtē ne vien saturu, ko piedāvājam, bet arī izrāda aktīvu interesi par mūsu valsti kopumā,” atklāj Inga Ulmane.

Latvijas uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās februārī – iespēja īstenot jaunas sadarbības pārtikas un dizaina jomās

Februārī Dubaijā tiks īstenotas arī divas tirdzniecības misijas: pārtikas nozares tirdzniecības misija norisināsies no 15. līdz 22. februārim starptautisko izstāžu “Gulfood” un “EXPO 2020 Dubai” ietvaros, savukārt Latvijas dizaina, aksesuāru, modes, interjera un mākslas objektu ražotāju tirdzniecības misija – no 18. līdz 24. februārim Latvijas kultūras dienu laikā “EXPO 2020 Dubai”.

Pārtikas nozares tirdzniecības misijā piedalīsies 14 uzņēmumi no Latvijas: SIA “Markol” (Zaķumuižas ūdens), SIA “Kainaiži” (Birzī), SIA “Madona Uguns siers”, SIA “Pernes L” (Long Chips), SIA “Premium Chocolate” (NelleUlla), SIA “Soira”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, SIA “Felici” (Graci Functional Cereals), SIA “Leobella”, SIA “Māris&Co”, SIA “Coffee Ritz” , SIA “Smartfoody” (The Beginnings), SIA “Cannelle Bakery”, SIA “Very Berry”.

“Atsaucība no Latvijas uzņēmumiem dalībai pārtikas tirdzniecības misijā ir ļoti liela, ņemot vērā, ka tā norisinās izstādes “Gulfood” laikā, kas ir arī lielākā un svarīgākā pārtikas izstāde reģionā un ko apmeklē plašs potenciālo partneru loks. Liela daļa no šī gada četrpadsmit misijas dalībniekiem ir jau AAE tirgū pieredzējuši, taču daļa tikai plāno uzsākt eksportu. Tāpēc svarīgi atzīmēt, ka tirdzniecības misijas laikā Latvijas uzņēmējiem ir iespēja gūt vērtīgas zināšanas ne tikai par AAE, bet visa reģiona tirgus tendencēm, kas ir būtisks solis gan paša uzņēmuma pilnvērtīgai gatavībai tirgus prasībām, gan produkcijas atbilstošai pielāgošanai eksportam. Tāpat misijas lielākā vērtība, nenoliedzami, ir vietējo konsultantu nodrošinātās tikšanās ar konkrētam uzņēmumam interesējošiem un aktuāliem partneriem, kas ļauj veiksmīgi izvērst arī turpmāko sadarbību,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītāja Anna Daudziņa.

Vienlaikus pārtikas tirdzniecības misijas laikā 18. februārī Latvijas EXPO paviljonā notiks arī B2B tīklošanās pasākums, kurā Latvijas uzņēmumi varēs satikt citus uzņēmējus no visas pasaules, kuri tobrīd apmeklēs izstādi “EXPO 2020 Dubai”.

Savukārt Latvijas dizaina, aksesuāru, modes, interjera un mākslas objektu ražotāju tirdzniecības misijā Latviju pārstāvēs tādi uzņēmumi kā “Sofia Riga” (juvelierizstrādājumi), “PrintArt” (koriģējošais apģērbs), “RIPA” (modes preces), Radošā darbnīca “LM” (tekstilizstrādājumi), “Aretai” (skandas), “RO STUDIO” (rotaslietas), “Vaidava Ceramics” (dizaina trauki), “Etna Design” (īpaša dizaina iekaramie grozi), “VASKALA” (ādas izstrādājumi), “LITE candles” (smaržsveces).

“Uzņēmumi, kuri dosies šajā tirdzniecības misijā, ir ļoti dažādi gan pēc darbības profila, gan pieredzes un apgrozījuma. Daļai no tiem jau ir pieredze Tuvo Austrumu tirgū, jo iepriekš jau vairākkārt esam organizējuši nacionālos stendus dizaina izstādēs Dubaijā. Bet tikpat atšķirīgi ir arī potenciālo sadarbības partneru un klientu profili, kurus uzrunājam. Daļa uzņēmumu tiksies ar veikalu ķēdēm un dizaina konceptveikaliem, bet tāpat mūsu redzeslokā ir arī viesnīcas un SPA centri, kam varam piedāvāt gan tekstilizstrādājumus, gan mēbeles. Tā kā Tuvo Austrumu reģionā joprojām strauji attīstās būvniecība, interjera iekārtojums ar tam atbilstoša dizaina priekšmetiem un mēbelēm ir ļoti aktuāls, tādējādi Latvijas uzņēmumiem ir labas izredzes atrast sev atbilstošu nišu. Uz Dubaiju uzņēmēji brauks arī ar tādiem piedāvājumiem kā dizaina trauki, ekskluzīvas rotaslietas un augstas kvalitātes elektroakustiskās skaņu pastiprinošās iekārtas – skandas,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Zane Biteniece.

Lai nodrošinātu uzņēmumiem pēc iespējas precīzāk mērķētas tikšanās ar potenciālajiem partneriem un nepaļautos uz nejaušību, LIAA izmanto konsultanta pakalpojumus, kas katram uzņēmumam piedāvājis 20 kontaktus atbilstoši uzņēmumu interesēm un profilam, un katrs uzņēmums izvēlējies piecus, ar kuriem turpinās sarunas tirdzniecības misijas laikā.

Uzņēmuma “VAIDAVA CERAMICS” vadītājs un līdzīpašnieks Miks Balodis norāda, ka dalībai tirdzniecības misijās ir būtiska loma eksporta tirgus apgūšanā: “Mēs ļoti labi apzināmies AAE un Tuvo Austrumu tirgus potenciālu un arī specifiku. Šis tirgus ir pavisam citāds, nekā esam pieraduši redzēt Eiropā. Tāpēc mums jābūt gataviem tam pielāgot arī mūsu līdzšinējās tirgus apgūšanas stratēģijas un taktikas. Lai arī līdz šim allaž esam bijuši elastīgi un atvērti dažādiem tirgiem, par savu lielāko priekšrocību uzskatām tieši mūsu produktus – augstas kvalitātes, ilgtspējīgi un funkcionāli dizaina trauki. Kopumā esam noskaņoti optimistiski un šīs misijas laikā arī ceram īstenot savu pirmo sadarbību.”

Savukārt uzņēmuma “Aretai”, kas ražo augstas kvalitātes skandas (skaļruņu sistēmas), īpašnieks Jānis Irbe īpaši novērtē tirdzniecības misiju sniegtās iespējas ar potenciālajiem sadarbības partneriem tikties klātienē un uzsver to būtisku lomu produkcijas pilnvērtīgā iepazīšanā: “Mūsu produkts piedāvā izcilu pieredzi: augstas kvalitātes skaņu un izsmalcinātu dizainu. Šīs īpašības balstās mūsu Northern Sound koncepcijā — formas un skaņas tīrība, minimālisms un sabalansētība. Lai potenciālais sadarbības partneris to visu patiesi redzētu, dzirdētu un izjustu, klātesamība spēlē ļoti lielu lomu. Tieši tāpēc, lai arī mūsdienās ir iespējas visu īstenot attālināti, mūsu gadījumā konkrētā produkta iepazīšana un izvērtēšana ir salīdzināma ar restorāna apmeklējumu – to vislabāk pieredzēt klātienē, nevis pasūtīt ar piegādi.  Mums ir svarīgi potenciālos sadarbības partnerus satikt personīgi, iepazīt viņu telpas un showroom klātienē, lai abpusēji varam novērtēt sadarbības iespējas un potenciālu. Turklāt dalība šādās misijās ir arī laba iespēja precizēt katra tirgus specifiskās nianses un kontekstu. Uzņēmumam šī ir jau otrā misija Apvienoto Arābu Emirātos, un šoreiz vēlamies vairāk orientēties uz jaunu sadarbību izveidi ar dizaina preču veikaliem un izplatītājiem, kā arī nostiprināt jau izveidotos kontaktus ar audio izplatītājiem.”

Pasaulē vispieprasītākajā pārtikas izstādē arī Latvijas ražotāji

Izstāde “Gulfood”, kas ir viena no pasaulē vispieprasītākajām pārtikas izstādēm Austrumu reģiona tirgus apgūšanai, norisināsies līdz 17. februārim. Tās ietvaros Latvijas pārtikas ražotāji savu produkciju piedāvās jau devīto gadu. Šogad 21 izstādes zālē tiksies vairāk nekā 4000 dalībnieku no vairāk nekā 120 pasaules valstīm. Paralēli izstādei norisinās arī konferences un prezentācijas, kuras vada godalgoti šefpavāri, uzņēmumu un valdību vadītāji. Izstādi apmeklē ražotāji un tirgus pārstāvji gan no Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, gan Āfrikas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Eiropas.

“Izstāde “Gulfood” apvieno dažādu interešu apmeklētājus, tomēr var teikt, ka ik gadu pieaug izstādes apmeklētāju interese tieši par kvalitatīviem, veselīgiem produktiem, kā arī vēlme par tiem attiecīgi maksāt. Salīdzinot dažādu valstu ražotājus, varu teikt, ka Latvijas ražotāju produktu klāstā vienmēr ir kvalitatīvi pārtikas produkti! Un ja mūsu ražotājs spēj iekļauties austrumu tirgotāju uzvedības kultūrā, izturēt ikdienišķās “cenu kaujas”, tad viņam ir jābūt “Gulfood” un jāstrādā ar “augsto cenu” klientiem. Mūsu tā saucamiem lielajiem un vidējiem ražotājiem ir salīdzinoši mazs ražošanas apjoms, tāpēc viņi ir elastīgi arī savu kvalitatīvo produktu ražošanas pielāgošanai attiecīgā tirgus klienta, t.i. austrumu, garšām un konsistencei,“ norāda Zemkopības Ministrijas Nacionālo kopstendu projekta vadītāja Dr.oec. Daina Saktiņa.

Vienlaikus Daina Saktiņa uzsver, ka Latvijas uzņēmēji arī allaž izceļas ar savu produkciju tieši inovāciju jomā: “To pierāda katra izstāde, kurā piedalās Latvijas ražotāji. Pēdējos trīs gados katrā no “Gulfood” izstādēm Latvijas ražotāji plūkuši laurus Inovāciju balvas konkursos. Arī šogad – 8 nominācijas ar 4 produktu finālistiem katrā – 2 nominācijās ir mūsējie. Konkursa komisija katru gadu no daudzajiem iesniegtajiem produktiem finālistu pulciņā iekļauj arī Latvijas ražotāju produktus. Bio un inovācija ir Latvijas pārtikas ražotāju šodienas un nākotnes standarts un ikdiena.”

No Latvijas izstādē “Gulfood” šogad piedalīsies tādi uzņēmumi kā SIA “Markol”, SIA “Felici”, SIA “King Coffe Service”, SIA Cannelle Bakery, SIA “GPU Nākotne”, SIA “Pernes L”, SIA “Premium Chocolate”, AS “Tukuma piens”, AS “Smiltenes piens”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Dobeles dzirnavnieks”, AS “Balticovo”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, AS “Serenes piens”.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiek no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam. Papildu informācija par Latvijas dalību izstādē EXPO 2020 pieejama šeit: https://www.expo2020.lv/.

Kategorijas
Komunikācija Konference

Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumā iezīmē ES aktualitātes 2022. gadā

2021. gada 13. decembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atklāja Eiropas Savienības (ES) informācijas sniedzēju forumu, kurā pulcējās vairāk nekā 100 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Foruma diskusijas šogad veltītas drošības un ekonomikas jautājumiem, kā arī plānotajai Eiropas Jaunatnes gada nozīmei un norisei.

“ES dienaskārtībā arī 2022. gadā liela uzmanība tiks veltīta klimata un digitālās transformācijas jautājumiem. Vienlaikus, turpinoties darbam, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas radīto krīzi, tiek veidots pamats, lai nākotnē ES spētu ātri un koordinēti reaģēt uz iespējamām krīzes situācijām. Īpaša uzmanība pievēršama vērtību un tiesiskuma stiprināšanai, tostarp saskaroties ar izaicinājumiem, ko rada dezinformācija un hibrīduzbrukumi, kuru mērķis ir vājināt ES,” akcentēja parlamentārā sekretāre.

Z. Kalniņa-Lukaševica pārrunāja arī ES ārējās drošības jautājumu, kas aktualizējies Baltkrievijas režīma radītā hibrīduzbrukuma ES ārējām robežām rezultātā. Drošības, vērtību un tiesiskuma jautājumu aktualitāte akcentēta arī šonedēļ prezentētajā pētījumā “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums”. Pētījums un Eiropas nākotnes konferences norises laikā Latvijas iedzīvotāju paustie viedokļi tiks izmantoti, formulējot Latvijas nostāju par aktuālajiem ES darba jautājumiem. “Lai arī konference ES līmenī nenorit atbilstoši gaidītajam, jau šobrīd varam novērtēt Latvijas sabiedrības iesaisti un gatavību iesaistīties sarunā par ES darba aktualitātēm,” pauda parlamentārā sekretāre.

Tāpat 2022. gadā dalībvalstis turpinās saņemt un izmantot tām pieejamo ES finansējumu un investīcijas ekonomikas atveseļošanai, kā arī zaļās un digitālās transformācijas veicināšanai. “Lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju digitālās transformācijas laikmetā, ir svarīgi investēt Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju attīstībā,” uzsvēra Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Kategorijas
Komunikācija Uzņēmējdarbība

Eiropas Komisija nāk klajā ar sociālās ekonomikas veicināšanas un darbvietu radīšanas rīcības plānu

Eiropas Komisija šodien, 9. decembrī, nāca klajā ar rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt sociālās ekonomikas uzplaukumu, izmantojot sociālās ekonomikas tautsaimniecisko un darbvietu radīšanas potenciālu, kā arī tās ieguldījumu taisnīgā un iekļaujošā ekonomikas atveseļošanā un zaļajā un digitālajā pārveidē.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis: “Sociālās ekonomikas rīcības plāns mazina plaisu starp sociālo ekonomiku un atbalstu, kas nepieciešams, lai tā sniegtu vēl lielāku ieguldījumu sabiedrības vajadzībām. Lai īstenotu taisnīgu zaļo un digitālo ekonomikas pārkārtošanos, kā arī nodrošinātu iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas, svarīgi ir gan mazināt birokrātiju, ar ko saskaras daži sociālie uzņēmēji, gan radīt darbvietas un piedāvāt cilvēkiem jaunas iespējas kā celt profesionālo kvalifikāciju un iespēju pārkvalificēties.”

Komisija ierosina rīkoties trīs jomās:
Radīt piemērotus apstākļus sociālās ekonomikas uzplaukumam. Lai radītu labvēlīgu vidi sociālās ekonomikas uzplaukumam, svarīga nozīme ir rīcībpolitiskajam un tiesiskajam regulējumam. Konkrētāk, sociālās ekonomikas vajadzībām ir jāpielāgo nodokļu, publiskā iepirkuma un valsts atbalsta regulējums. Lai risinātu šos jautājumus, Komisija 2023.gadā ierosinās Padomes ieteikumu par sociālās ekonomikas pamatnosacījumu izstrādi. Tā arī publicēs norādījumus dalībvalstīm par sociālās ekonomikas organizāciju nodokļu sistēmām un sekmēs vieglāku piekļuvi norādījumiem par valsts atbalstu. Rīcības plāna mērķis ir arī uzlabot paraugpraksi sociāli atbildīga publiskā iepirkuma jomā un veicināt sociālās ekonomikas nozīmi ārpus ES robežām.

Pavērt iespējas sociālās ekonomikas organizācijām sākt un izvērst darbību. Lai sociālās ekonomikas struktūras varētu sākt darbību un attīstīties, kā arī īstenot savu darbinieku pārkvalificēšanu un prasmju izkopšanu, tām būtu jāsaņem uzņēmējdarbības attīstības atbalsts. Laikposmā no 2021. līdz 2027.gadam Komisija plāno palielināt atbalstu un tādējādi pārsniegt aplēstos 2,5 miljardus eiro, kas jau agrāk (2014.-2020.gadā) piešķirti sociālās ekonomikas veicināšanai. Lai visa vajadzīgā informācija par ES finansējumu, rīcībpolitiku, apmācību un iniciatīvām sociālās ekonomikas dalībniekiem būtu pieejama vienuviet, Komisija cita starpā 2023.gadā iedarbinās jaunu ES sociālās ekonomikas vārteju. Turklāt 2022.gadā Komisija programmas InvestEU ietvaros ieviesīs jaunus finanšu produktus un uzlabos piekļuvi finansējumam. 2022.gadā Komisija arī izveidos Eiropas Sociālās inovācijas kompetences centru.

Panākt sociālās ekonomikas un tās potenciāla atzīšanu. Rīcības plāna mērķis ir padarīt sociālo ekonomiku labāk pamanāmu un uzlabot tās darba un potenciāla atzīšanu. Komisija īstenos komunikācijas pasākumus, kuri uzsvērs sociālās ekonomikas nozīmi un specifiku. Turklāt Komisija sāks pētījumu, kura nolūks ir savākt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, kas palīdzētu labāk izprast sociālo ekonomiku visā Eiropas Savienībā. Tā arī organizēs valsts ierēdņiem paredzētus mācību kursus par dažādiem sociālās ekonomikas jautājumiem, ar pārrobežu apmaiņu veicinās sociālo ekonomiku reģionu un pašvaldību līmenī, kā arī īstenos virkni citu pasākumu.

Plašāka informācija: Komisija nāk klajā ar sociālās ekonomikas veicināšanas un darbvietu radīšanas rīcības plānu (europa.eu)

Kategorijas
Komunikācija Korupcija Uzņēmējdarbība

Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem

“Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem, visiem pretendentiem un pretendenta apakšuzņēmējiem – pārbaudāmiem,” otrdien, 30.novembrī, pēc sēdes sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, akcentējot, ka tas ir visas sabiedrības interesēs. Komisija sēdē turpināja trešajā lasījumā skatīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Grozījumi paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt uz trīs gadiem, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Kā akcentēja K.Feldmans, komisijas ieskatā trīs gadu izslēgšanas termiņš ir samērīgs, ņemot vērā, ka pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā – jau šobrīd ir noteikts ilgāks izslēgšanas posms no dalības iepirkumos. Savukārt Eiropas Savienības Direktīva par publisko iepirkumu paredz dalībvalstīm iespēju izslēgt komersantus uz laiku līdz pieciem gadiem.

Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Likumprojekts paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Komisija turpinās skatīt trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Komunikācija

Apspriedīs Kohēzijas politikas iespējas mazināt Eiropas reģionu atšķirības

Ceturtdien, 18. novembrī, finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis kopā ar Latvijas delegāciju piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē. Tās laikā tiks pārrunāts, kā vēl vairāk mazināt Eiropas reģionu attīstības atšķirības un palielināt to noturību vidējā un ilgā termiņā, izmantojot Kohēzijas politiku apvienojumā ar citiem ES instrumentiem.

Tāpat sanāksmē tiks apspriesti risinājumi atsevišķu Eiropas reģionu un teritoriju dažādajām vajadzībām, kā arī diskutēts par to, kā ES fondu ieviešanu tuvināt saņēmējiem un iedzīvotājiem.

Latvijas ieskatā arī turpmāk ir nepieciešams saglabāt Kohēzijas politikas ilgtermiņa fokusu uz mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem, stiprinot ES reģionālo ekonomiku noturību un uzlabojot to spēju reaģēt uz asimetriskiem satricinājumiem,” uzsver Ints Dālderis.

Papildus ekonomisko atšķirību mazināšanai Eiropa saskaras arī ar tādiem izaicinājumiem kā klimatu mērķu sasniegšana, digitālā pāreja un Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Finanšu ministra padomnieks norāda, ka Kohēzijas politika ir spējusi veiksmīgi pielāgoties šiem jaunajiem izaicinājumiem ar veicinošiem nosacījumiem un pārvedumu iespējām starp dažādiem fondiem. Arī jaunizveidotais Atveseļošanas fonds sniedz būtiskas īsāka termiņa investīcijas ar īpašu fokusu uz pandēmijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm, kā arī veicina reformu īstenošanu ar mērķi padarīt ekonomikas noturīgākas pret nākotnes izaicinājumiem.

Vienlaikus ir būtiski salāgot nosacījumus starp atbalsta instrumentiem, kas traucē izveidot vienotu nacionālo regulējumu ES atbalsta programmām ar līdzīgiem mērķiem, kā piemēram, atšķirīgi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas noteikumi, kontroles un auditu prasības un administratīvo izdevumu attiecināmība.

Kopumā Latvijas uzskats ir, ka Kohēzijas politikas regulējums ir pietiekami elastīgs, lai risinātu dažādu Eiropas reģionu izaicinājumus, taču būtiski, ka Eiropas Komisija ļauj šīs elastības izmantot. Tāpēc šobrīd svarīgākais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt ES dalībvalstu darbības programmas un sākt to ieviešanu,” pauž ministra padomnieks.

Kategorijas
Izglītība un zinātne Komunikācija

Pieejami skaidrojoši videomateriāli valsts un pašvaldību iestādēm par tehnisko noteikumu izstrādi pakalpojumu jomā

Lai veicinātu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku izpratni par ES pakalpojumu direktīvas (2006/123/EK) piemērošanu, Ekonomikas ministrija izstrādājusi divus skaidrojošus videomateriālus.

ES pakalpojumu direktīva tika pieņemta 2006. gada 12. decembrī ar mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem pakalpojumu darbības uzsākšanai un attīstībai, kā arī vienkāršot un modernizēt publisko pārvaldi. Tā rezultātā ir nodrošināta viena no ES pamattiesībām – brīvība veikt saimniecisko darbību pāri ES robežām.

Direktīva uzliek pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm, izstrādājot tiesību aktus, tajos paredzētās administratīvās procedūras un prasības vērtēt no pakalpojumu sniedzēja aspekta. Attiecīgi, ja to izdotie tiesību akti kaut kādā mērā ierobežo uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanas brīvību, prasībām visos gadījumos ir jābūt nediskriminējošām, samērīgām un pamatotām ar īpašām sabiedrības interesēm.

Videomateriāls par valsts un pašvaldību iestāžu paziņošanas pienākumu, kas izriet no Pakalpojumu direktīvas sniedz skaidrojumu, kādos gadījumos tiek piemērota Pakalpojumu direktīva un kādi ir valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi, paziņojot tehniskos noteikumus pakalpojumu jomā. Video ar piemēru palīdzību skaidrojam, kam jāpievērš uzmanība, izstrādājot likumus, Ministru kabineta noteikumus vai pašvaldību saistošos noteikumus. Atgādinām, ja izstrādājamie normatīvie akti sevī iever dažādus tehniskos parametrus, prasības, noteikumus par pakalpojumiem, vai ar kuriem tiek aizliegta vai ierobežota pakalpojuma sniegšana vai izmantošana, tie ir uzskatāmi par paziņojamiem tehniskiem noteikumiem.

Videomateriāls par tehnisko noteikumu paziņošanu Iekšējā tirgus informācijas sistēmā uzskatāmi palīdz orientēties šajā sistēmā un soli pa solim paskaidro darbības, kas veicamas, lai iestāde Iekšējā tirgus informācijas sistēmā iesniegtu paziņojumu par izstrādāto tehnisko noteikumu projektu. Atgādinām, ka paziņojumi sniedzami ne tikai, kad tehniskie noteikumi jau ir pieņemti, bet arī projekta izstrādes stadijā.

Papildu informācija publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.