Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports Uzņēmējdarbība

Latvija pievienojas 28 valstu paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs

Ekonomikas ministrija

Latvija ir pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iniciētam Kopīgajam paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs (Joint Statement on Cooperation on Global Supply Chains), kas paredz ASV, sabiedroto un partneru politiskās saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus.

Kopīgais paziņojums paredz valstu sadarbību un uzmanības vēršanu uz piegādes ķēžu drošības jautājumiem, tai skaitā uzsverot caurskatāmības, diversifikācijas, drošības un ilgtspējības principus šajā sadarbībā. Kopīgajā paziņojumā tiek uzsvērta arī nepieciešamība sadarboties krīzes situācijās transporta un loģistikas problēmu risināšanā, tai skaitā ar sabiedrību un uzņēmumiem.

Pievienošanās Kopīgajam paziņojumam neparedz finanšu, juridiskas vai kāda cita veida saistības. To var vērtēt kā politisku apņemšanos un nodomu sadarboties piegādes ķēžu jautājumos.

Latvijas pievienošanās Kopīgajam paziņojumam var atvieglot dažādu piegādes ķēžu diversifikācijas problēmu risināšanu. Papildus, tas var dot arī ieguvumus Latvijai, kļūstot par atsevišķu nepieciešamo preču un izejvielu piegādātāju partneriem.

Covid-19 krīzes un Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā rezultātā ir saasinājusies situācija pasaules izejvielu tirgū un radīti jauni piegādes ķēžu traucējumi. Viens no veidiem kā stiprināt Eiropas Savienības valstu nozaru noturību ir sadarbība ar stratēģiskiem partneriem piegādes ķēžu jautājumos t. sk. šāda Kopīgā paziņojuma ietvaros.

Kopīgais paziņojums tika pieņemts Piegādes ķēžu ministru sanāksmes laikā 2022. gada jūlijā, ASV un tās sabiedrotajiem, kā arī partneriem uzņemoties politiskas saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus. Sākotnēji paziņojumam pievienojās 19 partneri, tai skaitā ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija, ES un piecas ES dalībvalstis (Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija).  Līdz 2023. gada septembrim tam ir pievienojušās vēl 9 valstis, tostarp, – Čehija,  Igaunija, Izraēla, Šveice un Norvēģija. Kopīgajam paziņojumam kopumā ir pievienojušies 29 partneri.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports Uzņēmējdarbība

Īstermiņa eksporta kredīta garantijas uzņēmumiem būs pieejamas līdz šā gada beigām

Ekonomikas ministrija

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumam, līdz ar to Latvijas komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.

“Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā  situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro.

Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un attīstītajām OECD valstīm neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un iepriekšējo gadu eksporta apgrozījuma apjoma.

Detalizētāk Eiropas Komisijas saskaņotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām” var iepazīties tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde

Pētījums: Pašvaldību iesaistē komercdarbībā ir vērojamas problēmas ar konkurences noteikumu ievērošanu

Leta

Saistībā ar pašvaldību iesaisti komercdarbībā ir vērojamas konkurences noteikumu ievērošanas problēmas, trešdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pētījuma “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus” prezentācijā sacīja zvērināts advokāts un pētnieks Juris Balodis-Bolužs.

Pētījumā uzmanība vērsta uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu (VPIL) un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu (PPKKPL). Pētījumā secināts, ka VPIL un PPKKPL tiesiskais regulējums patlaban nesasniedz savu mērķi, un tādēļ tas neesot efektīvs.
Analizētajā VPIL un PPKKPL tiesiskajā regulējumā Balodis-Bolužs un pētījuma līdzautors Māris Meļķisis saskata vairākas problēmas.

Pirmkārt, kā norāda autori, tiesiskajam regulējumam trūkst piespiedu mehānismi, kas garantētu tā izpildi. Attiecīgais tiesiskais regulējums ir ļoti saudzīgs un tā ievērošana lielā mērā balstās uz pašvaldību godprātīgu rīcību.

Otrkārt autori norāda, ka VPIL un PPKKPL regulējumā nav ievērots līdzsvars starp tiesību priekšrakstu nenoteiktību un tiesību normu skaidrību, proti, attiecīgais tiesiskais regulējums nosveras nenoteiktības virzienā.

Treškārt, normatīvajos aktos publiskai personai nav paredzēts pienākums sniegt VPIL 88. panta otrajā daļā minētajām uzņēmēju organizācijām visaptverošu informāciju par līdzdalības īstenošanu kapitālsabiedrībā. 

Autori norāda, ka tas ierobežo VPIL 88.panta otrajā daļā paredzētā uzņēmēju organizāciju viedokļa kvalitatīvu sagatavošanu, atstājot negatīvu iespaidu uz visa pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma procesa lietderību un atdevi.

Ceturtkārt, analizētajā VPIL un PPKKPL regulējumā trūkst mehānismu, kas virza pašvaldības uz konkrētu komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasību pārbaudi. Komercdarbības atbalsta ierobežošana ir būtisks elements brīvai un godīgai konkurencei, secināts pētījumā.

Autori norāda vairākus risinājumus indentificētajām problēmām. Cita starpā turpmāk būtu apsverama iespēja tiesiskajā regulējumā palielināt kompetento iestāžu un organizāciju atzinumu juridisko svaru vai kompetento iestāžu lielāku iesaisti izvērtējumā, ja sākotnējais atzinums ir negatīvs. Tāpat būtu iespējams paredzēt pienākumu izbeigt normatīviem aktiem neatbilstošu pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā un paredzēt konkrētu amatpersonu administratīvo atbildību.

Nākotnē būtu nepieciešams pilnveidot un konkretizēt VPIL, veidojot aprakstošas normas attiecībā uz stratēģiski svarīgu pakalpojumu vai stratēģiski svarīga īpašuma pamatpazīmēm, vai iekļaujot kādas citas konkretizējošas norādes. Savukārt PPKKPL tiesību normas būtu papildināms ar priekšrakstu, ka publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma saturs ir normatīvi regulēts. Attiecīgā izvērtējuma saturu detalizēti būtu jānosaka Ministru kabineta noteikumos.

Tāpat būtu jāparedz publiskas personas pienākumu sniegt attiecīgajām komersantus pārstāvošajām biedrībām noteiktu informāciju tiesību normā paredzēto konsultāciju vajadzībām.

Diskusijā Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe atzina, ka esošo konkurences regulējumu vienmēr var un vajag uzlabot, taču tas ir laikietilpīgs process. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka normatīvo aktu tālāka detalizācija ne vienmēr vienādojama ar kvalitatīvāku kontroli, taču tas nenozīmē, ka nav jāvairo visu iesaistīto pušu izpratne par to, kādēļ izmaiņas esošajos konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos būtu nepieciešamas.

Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks atzīmēja, ka pētījumu secinājumi noteikti ir attiecināmi uz visu publisko sektoru, tostarp arī valsts kapitālsabiedrībām. “Ir virkne sektoru, kur ir valsts kapitālsabiedrības, kuras ir iesaistījušās uzņēmējdarbībā, bet mēs neredzam to pamatojumu,” komentēja Vērzemnieks, uzsverot, ka šāda pamatojuma iesaistei brīvajā tirgū lielākajā gadījumā publiskā sektora uzņēmumu neesot un tas tiek mākslīgi radīts.

Viņš arī uzsvēra, ka ir būtiski panākt, lai valsts institūcijas un pašvaldības ņem vērā Konkurences padomes un citu atzinumu norādījumus, kas nereti tiekot ignorēti. Jautājumus radot arī fakts, ka publiskā sektora kapitālsabiedrības piedalās publiskajos iepirkumus, kas faktiski kropļo konkurenci.

LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs Māris Simanovičs diskusijā sacīja, ka citviet pasaulē Konkurences padomēm ir lielākas pilnvaras, taču Latvijā publiskā sektora kapitālsabiedrības nereti tiek sodītas vai nu caur Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesaistīšanos, vai arī attiecīgās pašvaldības politisko spēku nepārvēlēšanu, tomēr ne vienmēr ar šādiem mehānismiem ir pietiekami.
Savukārt Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins sacīja, ka esot gan labi, gan slikti piemēri pašvaldībās veiktajās revīzijās, tostarp uzteicamas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kas no liekajiem maksas pakalpojumiem pēc revīzijas attiekušās.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis atzina, ka padome nodarbojas ar konkrētu gadījumu izskatīšanu par kuriem tiek saņemtas sūdzības, nevis vispārējām tendencēm, vienlaikus norādot, ka pieredzē pašvaldību uzņēmumiem tiešām nereti trūkst ekonomiskā pamatojuma.
Praksē Konkurences padome publiskā sektora kapitālsabiedrības var uzraudzīt, izteikt brīdinājumus un uzlikt sodus, ja ieteikumi netiek ņemti vērā. Atsevišķos gadījumos sāktas arī tiesvedības.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis atzīmēja, ka nepieciešamāka lielāka izpratne par konkurences neitralitāti. “Pašlaik galvās ir putra,” pauda Pūķis, piebilstot, ka šim jautājumam ir nepieciešamas turpmākas un padziļinātākas diskusijas.
Tāpat viņš norādīja uz nepieciešamību konkurences neitralitātes jautājumos skatīties uz Eiropas Savienības praksēm. Konkurences neitralitātes principiem publiskajā un privātajā sektorā būtu jābūt vienlīdzīgiem un savstarpēji salīdzināmiem.

Jau ziņots, ka trešdien LTRK prezentēja pētījumu par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus. Ar detalizētu informāciju par pētījumu iespējams iepazīties LTRK tīmekļvietnē.

LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Transports Uzņēmējdarbība

Ar sarežģītu situāciju tautsaimniecībā un lēnu izaugsmi jārēķinās arī nākamgad

Latvijas Pašvaldību savienība

Pasaules, Eiropas un arī Latvijas ekonomisko situāciju un izaugsmi turpina ietekmēt Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā, kā ietekmē ir vērojams straujš inflācijas un energoresursu cenu pieaugums, kā arī novērojamas problēmas piegādes ķēdēs. Ar šādu situāciju jārēķinās arī nākamajā gadā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

U. Rutkaste pašvaldību vadītājiem skaidroja straujās inflācijas iemeslus Latvijā, iemeslus Eiropas Centrālās bankas lēmumam celt procentlikmes, kā arī turpmākos finanšu un ekonomikas attīstības scenārijus. Proti, ņemot vērā karadarbības turpināšanos, ir jārēķinās, ka piepildās pesimistiskie scenāriji, un 2023.gadā būs ļoti lēni izaugsmes tempi visā Eiropā. Arī Latvijā inflācija turpinās pieaugt, kas attiecīgi ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju, jo atalgojuma līmenis netiek pielīdzināts inflācijas rādītājiem, tāpat jārēķinās, ka sarežģīta izmaksu ziņā būs ne tikai šī apkures sezona, bet, visticamāk, arī nākamā.

Lai gan pēdējo mēnešu laikā atsevišķām produktu grupām cenas ir nedaudz samazinājušās, vai stabilizējušās, tās joprojām ir salīdzinoši augstas un atsevišķos sektoros joprojām ir riski lielām cenu svārstībām, prognozēja eksperts.

Par 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesu informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Saistībā ar Saeimas vēlēšanām patlaban pastāv nenoteiktība valsts budžeta apstiprināšanā, un kā atzina ministrijas pārstāve, visticamāk, 2023.gad sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kas gada laikā tiks aizstāts ar Saeimas apstiprinātu valsts budžetu. Vienlaikus joprojām pastāv arī neliela iespējamība līdz šī gada beigām pieņemt valsts 2023.gada budžetu.

Valsts un pašvaldību budžeta jautājumi tika izskatīti arī pēc Valdes sēdes sekojošajā LPS Finanšu un ekonomikas komitejā. iezīmējot situāciju tautsaimniecībā,  Finanšu ministrijas tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze norādīja, ka inflācijas straujš kāpums gaidāms vēl šajā gadā un nākamā gada sākumā, un nākamā gada IKP izaugsme ir noteikta ļoti piesardzīgi – 1% apmērā.

Savukārt Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare iepazīstināja ar provizoriskajiem valsts un pašvaldību budžeta sagatavošanas procesa soļiem. Lai gan nav prognožu, ka šogad vēl tiks izsludināts nākamā gada valsts budžets, pašvaldības var pieņemt savus nākamā gada budžetus, ņemot vērā valsts pagaidu budžetu. Inta Komisare pauda apņēmību Finanšu ministrijai no savas puses darīt visu, lai Ministru kabinetam būtu visa nepieciešamā informācija par pašvaldību vajadzībām lēmumu pieņemšanai.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Transports

Autoostu sektorā konstatējama ierobežota konkurence

Konkurences padome

2016. gada 25. maijā Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu par naudas soda un tiesiskā pienākuma uzlikšanu SIA “Rēzeknes autoosta”, kas ļaunprātīgi izmantoja savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasīja pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā. Saņemot informāciju, ka arī pēc lēmuma galīgās spēkā stāšanās SIA “Rēzeknes autoosta” noteiktā maksa par autobusu iebraukšanu autoostā nav komerciāli pamatota, KP veica SIA “Rēzeknes autoosta” tiesiskā pienākuma izpildes uzraudzību. KP vērtēja, vai SIA “Rēzeknes autoosta” noteiktā autobusu iebraukšanas maksa tiek noteikta atbilstoši lēmumā uzliktajam tiesiskajam pienākumam, proti, vai autoostas iebraukšanas maksas aprēķinā netiek iekļautas nepamatotas izmaksas.

KP analizēja SIA “Rēzeknes autoosta” noteiktās autobusu iebraukšanas maksas autoostā un iebraukšanas maksas atbilstību izmaksām laika periodā no 2016. gada līdz 2021. gadam. Lai gan konkrētajā laika periodā SIA “Rēzeknes autoosta” plānotā nomas maksa pamatā atbilst nomas līgumos noteiktajam, norādāms, ka pēc būtības tās apmērs šajā periodā, iespējams, ir sadārdzināts un tādējādi negatīvi ietekmējis iebraukšanas maksas apmēru Rēzeknes autoostā.

KP uzraudzības gaitā ieguva informāciju arī par citu Latvijas autoostu nomas maksām. Lai gan autoostu, kuras telpas un zemi nomā no pašvaldības vai privāta komersanta, skaits nav salīdzinoši liels, jo lielai daļai autoostu ēkas vai zeme ir pašas autoostas īpašumā, tomēr var secināt, ka nevienai no aptaujātajām autoostām netiek piemērota tik liela nomas maksa apbūvei (ēkai) kā Rēzeknes gadījumā un vidēji nomas maksa ir vismaz divas reizes zemāka. Lai gan autoostas ēkas un teritorijas īpašnieki nav ierobežoti noteikt maksu par tā īpašuma izmantošanu, kas neatbilst tirgus apstākļiem vai kopumā neatbilst īpašuma vērtībai, KP ieskatā, būtu jābūt instrumentiem, kas ierobežotu autoostas operatora, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, tālāku šīs maksas pilnīgu pārnešanu uz iebraukšanas maksas aprēķinu.

Nozares problemātika un priekšlikumi

Pastāvot attiecīgai problemātikai, KP uzskata, ka ir pamats raisīt diskusiju par nepieciešamību veikt attiecīgus uzlabojumus nozarē vai grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu autoostas iebraukšanas maksas izmaksu pamatotības un atbilstības novērtējumu saskaņā ar tirgus situāciju, kā arī kopumā veicinātu godīgu konkurences principu piemērošanu attiecībā uz autoostu darbību.

Autoostu sektorā konstatējama ierobežota konkurence, ņemot vērā, ka katrā pilsētā ir ierobežots skaits pieturu un autoostu, kā rezultātā uz autoostu darbību trūkst konkurences spiediena. Turklāt reģionālo autobusu pārvadājumu maršrutu galapunkti ir noteikti autoostās, kā rezultātā autoostas pārvadātājiem ir neaizstājami sadarbības partneri, pārvadātājiem esot pakļautiem pienākumam segt jebkādā apmērā noteikto autoostas iebraukšanas maksu. KP uzskata, ka šo situāciju arī daļēji varētu risināt ar pašvaldību lielāku iesaisti autoostu darbības koordinēšanā, un iesaisti autoostu atrašanās vietas noteikšanā un izvērtēšanā. Būtu nozīmīgi, ka pašvaldība, nosakot autoostu atrašanās vietu, veiktu paplašinātu ekonomisko izvērtējumu, nevis vadītos tikai no potenciālo klientu apmierinātības viedokļa par attiecīgo autoostas vietu. Īpaši pašvaldību iesaiste autoostas vietas novērtējumā būtu veicināma situācijās, kad autoostas infrastruktūra – zemes vai ēku īpašumtiesības pieder privātam īpašniekam, nevis valstij vai pašvaldībai.

KP uzsver, ka nozīmīgi būtu apsvērt arī papildu alternatīvu maršrutu apkalpes vietu noteikšanu no pašvaldību puses, kur var notikt pasažieru apkalpošana paralēli autoostām. Šādu papildu pieturvietu izvietošana nodrošinātu gan alternatīvu risinājumu pārvadātājiem, gan arī plašāku transporta pieejamību pasažieriem. Turklāt, ņemot vērā, ka turpina pieaugt elektroniski iegādāto biļešu apjoms, obligāta autoostas izmantošana nākotnē pirmšķietami varētu nebūt aktuāla.

Saistībā ar iebraukšanas maksas apmēra lielāku kontroli un nepieciešamību veicināt autoostu operatoru vēlmi efektivizēt izmaksas, kas saistītas ar autoostas apsaimniekošanu, kā arī nepieciešamību nodrošināt nepieciešamo izmaksu ekonomiju nākotnē, nepieciešams stiprināt Autotransporta direkcija pilnvaras kontrolēt iebraukšanas maksas aprēķinā iekļaujamās izmaksas. Tā rezultātā Autotransporta direkcija spētu veikt izmaksu novērtēšanu pēc būtības un to atbilstību tirgus situācijai, kas nodrošinātu autoostu izmaksu lielāku kontroli.

Uzraudzības ietvaros KP konsultējās ar Autotransporta direkciju, kura pēc KP sagatavotā kopsavilkuma izskatīšanas izteica savu priekšlikumu situācijas uzlabošanai tirgū. Autotransporta direkcija saskata, ka autoostas, kā obligāts un attiecīgi no valsts budžeta apmaksājams infrastruktūras objekts būtu saglabājams tikai valstspilsētās, jo valstspilsētās apkalpoto pasažieru un reisu skaits ir ievērojami lielāks. Attiecīgi ārpus valstspilsētām autoostas statusu būtu iespējams iegūt bez valsts budžeta finansējuma, ja to līdzfinansē pašvaldība. Citos gadījumos, ja pilsētā nav autoostas, tad pašvaldībām būtu pienākums noteikt alternatīvo maršrutu apkalpes vietu.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports Uzņēmējdarbība

No 15. marta gaidāmas izmaiņas licencēšanas kārtībā pārvadātājiem, kas nodarbojas ar kravas un pasažieru komercpārvadājumiem

Saskaņā ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā pārvadātājiem, kas nodarbojas ar kravas komercpārvadājumiem, no 2022. gada 15. marta būs nepieciešama licence tikai tad, ja kravas komercpārvadājumi tiks veikti ar kravas transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas. Līdz šim licence bija nepieciešama visiem pārvadātājiem, kas veic kravu komercpārvadājumus ar kravas transportlīdzekļiem neatkarīgi no to pilnās masas. Tāpat pasažieru pārvadājumos turpmāk varēs izmantot M1 kategorijas transportlīdzekli bez pasažieru sēdvietu ierobežojuma. Savukārt no šā gada 21. maija pārvadātājiem, kas veiks starptautiskos kravas komercpārvadājumus, būs jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja un Eiropas kopienas atļaujas apliecināta kopija.

Turpmāk, veicot kravas komercpārvadājumus ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilno masu līdz 2,5 tonnām, vairs nevajadzēs saņemt licenci. Izmaiņas veiktas, lai tās būtu vienādas ar prasībām, kādas Eiropas Savienības regula nosaka starptautiskajiem pārvadājumiem.

Pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili varēs veikt ar M1 kategorijas transportlīdzekli bez pasažieru sēdvietu ierobežojuma. Līdz šim komercpārvadājumus ar vieglo automobili varēja veikt ar M1 kategorijas transportlīdzekli, kam ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas.

No šā gada 21. maija pārvadātājiem, kas veiks starptautiskos kravas komercpārvadājumus, obligāti būs jāsaņem Eiropas Kopienas atļauja un Eiropas kopienas atļaujas apliecināta kopija. Autotransporta direkcija aicina pārvadātājus, kas veic starptautiskos pārvadājumus ar kravas transportlīdzekļiem ar pilno masu līdz 3,5 tonnām, dokumentus pieteikt un saņemt jau tagad, neatstājot dokumentu saņemšanu uz pēdējo brīdi. Pārvadātājiem, kas veiks pārvadājumus tikai Latvijas teritorijā, arī turpmāk būs jāsaņem licences kartītes katram kravas transportlīdzeklim, kam pieļaujamā pilnā masa pārsniedz 2,5 tonnas, ieskaitot piekabi.

Par valsts SIA Autotransporta direkcija

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Komunikācija Uzņēmējdarbība

Latvijas uzņēmumu aktivitātes “EXPO 2020 Dubai” februārī mērķētas uz jaunu sadarbību veidošanu pārtikas un dizaina jomās

Līdz pat šī gada 31. martam Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) turpina norisināties starptautiskā izstāde “EXPO 2020 Dubai”. Februārī līdztekus Latvijas kultūras dienām Dubaijā plānota arī Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēde, kurā piedalīsies Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un pavadošā uzņēmēju delegācija. Tāpat Latvijas uzņēmumi piedalīsies pārtikas un dizaina nozaru tirdzniecības misijās, kā arī vienā no pasaulē pieprasītākajām pārtikas izstādēm “Gulfood”.

Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēdē plānots parakstīt vairākus sadarbības memorandus

No 26. februāra līdz 3. martam AAE norisināsies Latvijas Republikas ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga darba vizīte Dubaijā, kuras ietvaros ministrs piedalīsies arī Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēdē. Tās laikā plānots izvirzīt un pārrunāt Latvijas un AAE uzņēmēju sadarbības iespējas tādās jomās kā inovācijas un tehnoloģijas, transports un loģistika, lauksaimniecība, izglītība un zinātne.

“Biznesa pasaules uzmanības centrā joprojām ir Dubaijā notiekošā starptautiskā izstāde “EXPO 2020 Dubai”, un  tiek izmantota katra iespēja, lai veicinātu Latvijas biznesa kontaktus. Visu EXPO laiku no oktobra līdz marta beigām mūsu uzņēmējiem tiek nodrošinātas tikšanās, izstādes un vērtīgi biznesa pasākumi, lai veidotu starta platformu potenciālai globālai sadarbībai. Arī Latvijas – AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas sēdē  turpināsim stiprināt ekonomiskās attiecības, sadarbību fokusējot uz ekonomisko saišu stiprināšanu starp abām valstīm un uzņēmumiem, ieskaitot arī mazos un vidējos uzņēmumus, un jaunuzņēmumus, ar mērķi sekmēt investīciju piesaisti, kopuzņēmumu veidošanu un cita veida sadarbību starp tām,” atklāj Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Šī būs jau otrā Latvijas – AAE Apvienotās komitejas sēde. Pirmā sēde notika 2019. gadā, kuras galvenais mērķis bija apzināt barjeras, kas liedz īstenot abu pušu veiksmīgu sadarbību. Redzam, ka tā ļāvusi arī atvērt durvis uz AAE gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm, tāpēc šobrīd esam ārkārtīgi pateicīgi un jūtamies pagodināti, ka pie esošā straujā ikdienas ritma un darba apjoma mums būs iespēja saņemt AAE ekonomikas ministra V.E. Abdulla bin Touq Al Marri un delegācijas nedalītu uzmanību, lai kopīgiem spēkiem īstenotu jau otro komitejas sēdi. Šī gada komitejas sēdes mērķis ir jau konkrēti pārrunāt un veicināt abu valstu sadarbību gan ekonomikas, gan citu nozaru jomā, kā arī parakstīt vairākus sadarbības memorandus. Šogad Latvijas delegāciju pārstāvēs gan ekonomikas ministrs un valsts iestāžu pārstāvji, gan arī uzņēmēji, tādējādi vēlreiz apliecinot Latviju kā uzticamu un ieinteresētu sadarbības partneri,” stāsta Latvijas paviljona direktore Inga Ulmane.

Vienlaikus Inga Ulmane norāda, ka februāris kopumā Latvijai izstādē solās būt gana aktīvs. Piemēram, lai ar Latvijas kultūru un mākslu iepazīstinātu pēc iespējas plašāku publiku, no 19. līdz 28. februārim Dubaijā tiks organizētas Latvijas kultūras dienas, kurās tiks izrādīta režisores Daces Pūces jau atzinību guvusī filma “Bedre”. Tāpat mākslas kvartālā “Alserkal Avenue” tiks organizēta mākslinieka Voldemāra Johansona mākslas darbu izstāde, kā arī citas Latvijas kultūru popularizējošas aktivitātes.

“Latvijas paviljons Dubaijā atrodas “Iespēju kvartālā”. Tur mēs stāstām par Latviju, iepazīstinām ar uzņēmēju piedāvājumu un veidojam telpu veiksmīgām biznesa sarunām un sadarbībai. Pēc līdzšinējā aktīvā darba perioda varam droši teikt, ka jau šobrīd jūtamies ļoti apmierināti par dalību izstādē un sasniegtajiem rezultātiem. Gandarīti ir gan uzņēmēji, kuri piedalījušies izstādēs un tirdzniecības misijās, gan arī kopējās sajūtas līmenī esam veiksmīgi parādījuši Latvijas daudzpusīgumu dažādās jomās: kultūrā, tūrismā, tehnoloģijās, izglītībā, loģistikā, zinātnē, inovācijās u.c. AAE Latvija tiek uzņemta ļoti labi – gan uzņēmēji, gan apmeklētāji novērtē ne vien saturu, ko piedāvājam, bet arī izrāda aktīvu interesi par mūsu valsti kopumā,” atklāj Inga Ulmane.

Latvijas uzņēmumu dalība tirdzniecības misijās februārī – iespēja īstenot jaunas sadarbības pārtikas un dizaina jomās

Februārī Dubaijā tiks īstenotas arī divas tirdzniecības misijas: pārtikas nozares tirdzniecības misija norisināsies no 15. līdz 22. februārim starptautisko izstāžu “Gulfood” un “EXPO 2020 Dubai” ietvaros, savukārt Latvijas dizaina, aksesuāru, modes, interjera un mākslas objektu ražotāju tirdzniecības misija – no 18. līdz 24. februārim Latvijas kultūras dienu laikā “EXPO 2020 Dubai”.

Pārtikas nozares tirdzniecības misijā piedalīsies 14 uzņēmumi no Latvijas: SIA “Markol” (Zaķumuižas ūdens), SIA “Kainaiži” (Birzī), SIA “Madona Uguns siers”, SIA “Pernes L” (Long Chips), SIA “Premium Chocolate” (NelleUlla), SIA “Soira”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, SIA “Felici” (Graci Functional Cereals), SIA “Leobella”, SIA “Māris&Co”, SIA “Coffee Ritz” , SIA “Smartfoody” (The Beginnings), SIA “Cannelle Bakery”, SIA “Very Berry”.

“Atsaucība no Latvijas uzņēmumiem dalībai pārtikas tirdzniecības misijā ir ļoti liela, ņemot vērā, ka tā norisinās izstādes “Gulfood” laikā, kas ir arī lielākā un svarīgākā pārtikas izstāde reģionā un ko apmeklē plašs potenciālo partneru loks. Liela daļa no šī gada četrpadsmit misijas dalībniekiem ir jau AAE tirgū pieredzējuši, taču daļa tikai plāno uzsākt eksportu. Tāpēc svarīgi atzīmēt, ka tirdzniecības misijas laikā Latvijas uzņēmējiem ir iespēja gūt vērtīgas zināšanas ne tikai par AAE, bet visa reģiona tirgus tendencēm, kas ir būtisks solis gan paša uzņēmuma pilnvērtīgai gatavībai tirgus prasībām, gan produkcijas atbilstošai pielāgošanai eksportam. Tāpat misijas lielākā vērtība, nenoliedzami, ir vietējo konsultantu nodrošinātās tikšanās ar konkrētam uzņēmumam interesējošiem un aktuāliem partneriem, kas ļauj veiksmīgi izvērst arī turpmāko sadarbību,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītāja Anna Daudziņa.

Vienlaikus pārtikas tirdzniecības misijas laikā 18. februārī Latvijas EXPO paviljonā notiks arī B2B tīklošanās pasākums, kurā Latvijas uzņēmumi varēs satikt citus uzņēmējus no visas pasaules, kuri tobrīd apmeklēs izstādi “EXPO 2020 Dubai”.

Savukārt Latvijas dizaina, aksesuāru, modes, interjera un mākslas objektu ražotāju tirdzniecības misijā Latviju pārstāvēs tādi uzņēmumi kā “Sofia Riga” (juvelierizstrādājumi), “PrintArt” (koriģējošais apģērbs), “RIPA” (modes preces), Radošā darbnīca “LM” (tekstilizstrādājumi), “Aretai” (skandas), “RO STUDIO” (rotaslietas), “Vaidava Ceramics” (dizaina trauki), “Etna Design” (īpaša dizaina iekaramie grozi), “VASKALA” (ādas izstrādājumi), “LITE candles” (smaržsveces).

“Uzņēmumi, kuri dosies šajā tirdzniecības misijā, ir ļoti dažādi gan pēc darbības profila, gan pieredzes un apgrozījuma. Daļai no tiem jau ir pieredze Tuvo Austrumu tirgū, jo iepriekš jau vairākkārt esam organizējuši nacionālos stendus dizaina izstādēs Dubaijā. Bet tikpat atšķirīgi ir arī potenciālo sadarbības partneru un klientu profili, kurus uzrunājam. Daļa uzņēmumu tiksies ar veikalu ķēdēm un dizaina konceptveikaliem, bet tāpat mūsu redzeslokā ir arī viesnīcas un SPA centri, kam varam piedāvāt gan tekstilizstrādājumus, gan mēbeles. Tā kā Tuvo Austrumu reģionā joprojām strauji attīstās būvniecība, interjera iekārtojums ar tam atbilstoša dizaina priekšmetiem un mēbelēm ir ļoti aktuāls, tādējādi Latvijas uzņēmumiem ir labas izredzes atrast sev atbilstošu nišu. Uz Dubaiju uzņēmēji brauks arī ar tādiem piedāvājumiem kā dizaina trauki, ekskluzīvas rotaslietas un augstas kvalitātes elektroakustiskās skaņu pastiprinošās iekārtas – skandas,” stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas vecākā projektu vadītāja Zane Biteniece.

Lai nodrošinātu uzņēmumiem pēc iespējas precīzāk mērķētas tikšanās ar potenciālajiem partneriem un nepaļautos uz nejaušību, LIAA izmanto konsultanta pakalpojumus, kas katram uzņēmumam piedāvājis 20 kontaktus atbilstoši uzņēmumu interesēm un profilam, un katrs uzņēmums izvēlējies piecus, ar kuriem turpinās sarunas tirdzniecības misijas laikā.

Uzņēmuma “VAIDAVA CERAMICS” vadītājs un līdzīpašnieks Miks Balodis norāda, ka dalībai tirdzniecības misijās ir būtiska loma eksporta tirgus apgūšanā: “Mēs ļoti labi apzināmies AAE un Tuvo Austrumu tirgus potenciālu un arī specifiku. Šis tirgus ir pavisam citāds, nekā esam pieraduši redzēt Eiropā. Tāpēc mums jābūt gataviem tam pielāgot arī mūsu līdzšinējās tirgus apgūšanas stratēģijas un taktikas. Lai arī līdz šim allaž esam bijuši elastīgi un atvērti dažādiem tirgiem, par savu lielāko priekšrocību uzskatām tieši mūsu produktus – augstas kvalitātes, ilgtspējīgi un funkcionāli dizaina trauki. Kopumā esam noskaņoti optimistiski un šīs misijas laikā arī ceram īstenot savu pirmo sadarbību.”

Savukārt uzņēmuma “Aretai”, kas ražo augstas kvalitātes skandas (skaļruņu sistēmas), īpašnieks Jānis Irbe īpaši novērtē tirdzniecības misiju sniegtās iespējas ar potenciālajiem sadarbības partneriem tikties klātienē un uzsver to būtisku lomu produkcijas pilnvērtīgā iepazīšanā: “Mūsu produkts piedāvā izcilu pieredzi: augstas kvalitātes skaņu un izsmalcinātu dizainu. Šīs īpašības balstās mūsu Northern Sound koncepcijā — formas un skaņas tīrība, minimālisms un sabalansētība. Lai potenciālais sadarbības partneris to visu patiesi redzētu, dzirdētu un izjustu, klātesamība spēlē ļoti lielu lomu. Tieši tāpēc, lai arī mūsdienās ir iespējas visu īstenot attālināti, mūsu gadījumā konkrētā produkta iepazīšana un izvērtēšana ir salīdzināma ar restorāna apmeklējumu – to vislabāk pieredzēt klātienē, nevis pasūtīt ar piegādi.  Mums ir svarīgi potenciālos sadarbības partnerus satikt personīgi, iepazīt viņu telpas un showroom klātienē, lai abpusēji varam novērtēt sadarbības iespējas un potenciālu. Turklāt dalība šādās misijās ir arī laba iespēja precizēt katra tirgus specifiskās nianses un kontekstu. Uzņēmumam šī ir jau otrā misija Apvienoto Arābu Emirātos, un šoreiz vēlamies vairāk orientēties uz jaunu sadarbību izveidi ar dizaina preču veikaliem un izplatītājiem, kā arī nostiprināt jau izveidotos kontaktus ar audio izplatītājiem.”

Pasaulē vispieprasītākajā pārtikas izstādē arī Latvijas ražotāji

Izstāde “Gulfood”, kas ir viena no pasaulē vispieprasītākajām pārtikas izstādēm Austrumu reģiona tirgus apgūšanai, norisināsies līdz 17. februārim. Tās ietvaros Latvijas pārtikas ražotāji savu produkciju piedāvās jau devīto gadu. Šogad 21 izstādes zālē tiksies vairāk nekā 4000 dalībnieku no vairāk nekā 120 pasaules valstīm. Paralēli izstādei norisinās arī konferences un prezentācijas, kuras vada godalgoti šefpavāri, uzņēmumu un valdību vadītāji. Izstādi apmeklē ražotāji un tirgus pārstāvji gan no Tuvajiem un Tālajiem Austrumiem, gan Āfrikas, Dienvidamerikas, Austrālijas un Eiropas.

“Izstāde “Gulfood” apvieno dažādu interešu apmeklētājus, tomēr var teikt, ka ik gadu pieaug izstādes apmeklētāju interese tieši par kvalitatīviem, veselīgiem produktiem, kā arī vēlme par tiem attiecīgi maksāt. Salīdzinot dažādu valstu ražotājus, varu teikt, ka Latvijas ražotāju produktu klāstā vienmēr ir kvalitatīvi pārtikas produkti! Un ja mūsu ražotājs spēj iekļauties austrumu tirgotāju uzvedības kultūrā, izturēt ikdienišķās “cenu kaujas”, tad viņam ir jābūt “Gulfood” un jāstrādā ar “augsto cenu” klientiem. Mūsu tā saucamiem lielajiem un vidējiem ražotājiem ir salīdzinoši mazs ražošanas apjoms, tāpēc viņi ir elastīgi arī savu kvalitatīvo produktu ražošanas pielāgošanai attiecīgā tirgus klienta, t.i. austrumu, garšām un konsistencei,“ norāda Zemkopības Ministrijas Nacionālo kopstendu projekta vadītāja Dr.oec. Daina Saktiņa.

Vienlaikus Daina Saktiņa uzsver, ka Latvijas uzņēmēji arī allaž izceļas ar savu produkciju tieši inovāciju jomā: “To pierāda katra izstāde, kurā piedalās Latvijas ražotāji. Pēdējos trīs gados katrā no “Gulfood” izstādēm Latvijas ražotāji plūkuši laurus Inovāciju balvas konkursos. Arī šogad – 8 nominācijas ar 4 produktu finālistiem katrā – 2 nominācijās ir mūsējie. Konkursa komisija katru gadu no daudzajiem iesniegtajiem produktiem finālistu pulciņā iekļauj arī Latvijas ražotāju produktus. Bio un inovācija ir Latvijas pārtikas ražotāju šodienas un nākotnes standarts un ikdiena.”

No Latvijas izstādē “Gulfood” šogad piedalīsies tādi uzņēmumi kā SIA “Markol”, SIA “Felici”, SIA “King Coffe Service”, SIA Cannelle Bakery, SIA “GPU Nākotne”, SIA “Pernes L”, SIA “Premium Chocolate”, AS “Tukuma piens”, AS “Smiltenes piens”, AS “Jaunpils pienotava”, AS “Dobeles dzirnavnieks”, AS “Balticovo”, SIA “Rāmkalni Nordeco”, AS “Serenes piens”.

Pasaules izstāde EXPO 2020 notiek no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. martam. Papildu informācija par Latvijas dalību izstādē EXPO 2020 pieejama šeit: https://www.expo2020.lv/.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Komercpakalpojumi Transports

Lidostas “Rīga” jaunā stratēģija: investīcijas nākotnes attīstībai un reģiona konkurētspējai

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti.

Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas.

Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

ZIEMEĻEIROPAS GAISA SATIKSMES CENTRS

“Pēdējo pirmspandēmijas gadu rādītāji apliecina lidostas “Rīga” stabilās un neapstrīdamās līderpozīcijas Baltijā. Pateicoties veiksmīgai infrastruktūras attīstībai, nacionālā pārvadātāja “airBaltic” izaugsmei, konkurētspējīgai tarifu politikai un izmantojot ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, lidosta “Rīga” ir pozicionējusi sevi kā reģionālu gaisa satiksmes centru Ziemeļeiropā,” skaidro lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Šis ambiciozais mērķis ir sasniedzams, nostiprinot un palielinot tiešo savienojamību no Rīgas, uzturot augstu transfēra pasažieru skaitu, piedāvājot pasažieriem mūsdienīgus pakalpojumus un augstu servisa līmeni, efektivizējot procesus, ieviešot inovācijas un veicinot aviācijas nozares attīstību, noturot un piesaistot augstas raudzes speciālistus. Tas tiks panākts, lidostas mācību centru attīstot par eksportspējīgu Starptautiskās Lidostu padomes (ACI) akreditētu apmācību organizāciju “RIX Airport Training Academy”, kas nodrošina konsultācijas un pilna spektra apmācības lidostu pamatdarbības jomās.

NO LIDOSTAS – PAR LIDOSTAS PILSĒTU

Lidostas nākotnes stratēģija paredz attīstīt lidostas pilsētas konceptu, kas piedāvā ne tikai aviācijas pakalpojumus, bet veido biznesa ekosistēmas, nodrošina izcilus savienojumus un piedāvā jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan ar aviācijas jomu tieši nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai.

Lidostas «Rīga» nākotnes pilsētas centrā būs lidostas jaunais pasažieru terminālis 30 tūkstošu kvadrātmetru platībā ar kapacitāti līdz 12 miljoniem pasažieru gadā, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot vienotu un multimodālu transporta mezglu. Ap to tiks attīstīta lidostas biznesa pilsēta “RIX Airport City” ar viesnīcām, biroju centriem, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavām, radot attīstības iespējas visdažādākā veida uzņēmējdarbībai un nodrošinot jaunas darbavietas.

“Mēs attīstīsim lidostas pilsētu kā multimodālu satiksmes un loģistikas centru, kas savieno dažādus transporta veidus un rada uzņēmējdarbības attīstībai veiksmīgu vidi. Nodrošinot daudzveidīgus pakalpojumus, darba, tikšanās, zināšanu apmaiņas un atpūtas iespējas ceļotājiem un vietējiem iedzīvotājiem, lidosta “Rīga” veidosies par pašpietiekamu galamērķi,” uzsver lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

ATBILDĪBA PAR VIDI

Lidostas stratēģija “Skrejceļš 2027” paredz īstenot arī būtiskus pasākumus ilgtspējas jomā, lai lidostas ilgtermiņa biznesa panākumi, stratēģiskie mērķi un uzdevumi tiktu sasniegti ar atbildīgu un sabalansētu rīcību visos ilgtspējas aspektos – ietekmē uz klimata pārmaiņām, resursu efektīvu izmantošanu, vides un dabas aizsardzības mērķiem, lidostas ekonomisko ietekmi, nodarbinātību, atklātu pārvaldību, vietējās kopienas iesaisti un trokšņu mazināšanu.

Pievienojoties Starptautiskās Lidostu padomes (Airports Council International, ACI) Lidostu oglekļa programmai (Airport Carbon Accreditation, ACA) un «Net Zero 2050» iniciatīvai, lidosta ir noteikusi savu zaļo kursu un izvirzījusi konkrētus mērķus klimata jomā, apņemoties līdz 2050.gadam kļūt par klimatneitrālu lidostu. Lai sasniegtu šo mērķi, lidosta kopā ar partneriem meklēs videi un klimatam draudzīgus risinājumus, efektivizējot procesus, attīstot tehnoloģijas un ieviešot inovācijas, paredz uzņēmuma stratēģija.

Ilgtspējas jomā sasniedzamie mērķi detalizēti noteikti šā gada janvārī apstiprinātajā uzņēmuma Ilgtspējas stratēģijā, kas paredz līdz 2030.gadam īstenot gandrīz 200 aktivitāšu dažādās ilgtspējas jomās, tostarp saules paneļu parka ierīkošanu, lidlauka tehnikas nomaiņu uz videi draudzīgākām alternatīvām, nozīmīgus ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā, atkritumu apsaimniekošanā un ūdens resursu taupīgā izmantošanā.

INVESTĪCIJAS NĀKOTNES ATTĪSTĪBAI

Stratēģijas “Skrejceļš 2027” investīciju plānā noteiktas ilgtermiņa investīciju prioritātes – 155 miljoni eiro pasažieru termināļa paplašināšanai, ieskaitot arī nepieciešamo finansējumu automātiskās bagāžas šķirošanas sistēmas ieviešana, kā arī ceļu, viaduktu un autostāvvietu izbūvei, bet 58 miljoni eiro – investīcijām lidlauka infrastruktūrā, kas iekļauj gan gaisa kuģu peronu un manevrēšanas ceļu pārbūvi un atjaunošanu, gan lidlauka transporta tehnikas nomaiņu, pilnīgu perona apgaismojuma pāreju uz LED gaismekļiem un citus nepieciešamos ieguldījumus.

Lidostas valdes loceklis Normunds Feierbergs skaidro: “Mūsu attīstības prognozes un nepieciešamie ieguldījumi balstās starptautiskās prognozēs par aviācijas nozares atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, reģiona aviācijas tirgus analīzē un lidostas “Rīga” potenciāla un priekšrocību izvērtējumā, kā arī rūpīgos un reālistiskos aprēķinos, analizējot dažādus scenārijus un dažādas finansējuma piesaistes iespējas. Ņemot vērā apjomīgo ieguldījumu apmēru tuvākajos gados, lidosta “Rīga” plāno investīciju projektu īstenošanai piesaistīt gan ES struktūrfondu finansējumu, gan izmantot kredītiestāžu finansējumu, kā arī emitēt obligācijas.”

Kategorijas
Komercpakalpojumi Transports

Lielajās ostās pārkrauto akmeņogļu kravu apjoms decembrī sasniedz gada labākos radītājus

Atbilstoši prognozēm pagājušā gada decembrī Latvijas lielajās ostās turpināja palielināties pārkrauto akmeņogļu kravu apjoms un šajā mēnesī tās gan pārsniedza 2020. gada labākos rādītājus, gan veidoja nepilnus 40% no visa 2021. gada pārkrautajām akmeņogļu kravām.

Kopumā pagājušajā gadā lielajās ostās pārkrauti 1,76 milj. tonnu akmeņogļu, no kuriem – 679 tūkstoši tieši decembrī, turpinot gada pēdējos mēnešos novēroto pieauguma dinamiku.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmē, ka akmeņogļu kravu atgriešanās Latvijas ostās pagājušā gada otrā pusē kārtējo reizi apliecina Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, izdevīgumu un nozares uzņēmēju efektivitāti.  “Lai arī akmeņogles ir viena no tām kravu grupām, ko Krievija cenšas maksimāli virzīt caur savām ostām, pieprasījums pēc tām pasaules tirgos joprojām ir augsts, tādēļ nepieciešami arī Latvijas ostu un dzelzceļa pakalpojumi,” pauž T. Linkaits.

grafika

Rīgas brīvosta atzīmē, ka globālo energoresursu cenu izmaiņu ietekmē pieaug akmeņogļu kravu plūsma caur Rīgas brīvostas 2019. gadā izbūvētajiem beramkravu termināļiem Krievu salā. Pēdējā gada ceturksnī ogļu plūsma saglabājas stabila, un 2021. gadā veiktie padziļināšanas darbi šobrīd rada arī iespēju apstrādāt lielākus sauskravas kuģus ar kravnesību līdz 150 tūkst. tonnām.

Kā jau iepriekš ziņots, Satiksmes ministrijas apkopotie dati liecina – 2021. gadā ostas kopumā pārkrāva 41,7 milj. tonnu kravu. Starp kravu grupām, kurās vērojams pieaugums, 2021. gadā  ir  ro-ro (roll-on roll-off) kravas – šajā segmentā pieaugums ir par 14%. Kokmateriāli ir viena no tām kravu grupām, kurās 2021. gadā ir apgrozījuma pieaugums – pārkrautas 5,4 miljoni kubikmetru kokmateriālu un tas veido 18,6% pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Nozares Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts un pašvaldību iesaiste komercdarbībā

Konkurences padome (KP) par godu Pasaules Konkurences dienai 15. decembrī organizēja apaļā galda diskusiju ar sadarbības partneriem par valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, kā arī konkurences neitralitāti publisku personu darbībā. Diskusijas mērķis bija pārrunāt būtiskākās problēmas, kas saistītas ar valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā, vai pašreizējais regulējums līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanai un konkurences neitralitātei ir pietiekamas, kā arī kādām nozarēm nākotnē būtu jāpievērš vairāk uzmanības un ko Konkurences padome un citi sadarbības partneri var darīt vairāk un labāk, lai uzlabotu konkurences vidi.

Publisku personu radīti konkurences kropļojumi ir būtiska konkurences vides problēma Latvijā – to apliecina kā KP prakse, tā sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Tā, piemēram, KP 2018. gadā veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāja, ka Latvijā konkurences vides būtiskākās problēmas ir 1) karteļi jeb aizliegtas vienošanās iepirkumos un 2) publisku personu radīti konkurences kropļojumi. Līdzīgi pērn, 2020. gadā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā sabiedriskās domas pētījumā secināts, ka pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis sabiedrības atbalsts uzskatam, ka Latvijā uzņēmumus labāk spēj pārvaldīt privātais sektors, nekā publiskais. Tā uzskata 52% sabiedrības. Tāpat pētījums rāda, ka arvien pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka normatīvajos aktos nepieciešams precīzi definēt jomas, kurās pašvaldības drīkstētu veidot savus uzņēmumus. Kopumā 72% no respondentiem piekrīt viedoklim, ka pieļaujamās biznesa nozares būtu jānosaka precīzāk. Ņemot vērā sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi par valsts un pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbībā, KP saņemtās sūdzības par iespējamiem publisku personu konkurences pārkāpumiem un to, ka kopš 2020. gadā ir grozīts Konkurences likums, kas ļauj KP efektīvāk vērsties pret publisku personu radītiem pārkāpumiem, KP ieskatā, šāda diskusija var kalpot kā veiksmīgs pamats, lai ar sadarbības partneriem identificētu būtiskākas nozares problēmas un spriestu, kā tās visefektīvāk novērst.

Valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā (VPIL 88. pants)

Pirms diskusijas KP veica ekspress sabiedrības domas aptauju, kas atklāja, ka publisko personu un to kapitālsabiedrību iesaisti komercdarbībā vērtē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi 38% privātajā sektorā strādājošo. Savukārt publiskajā sektorā strādājošie ir optimistiskāki – apmēram 60% valsts un pašvaldību iesaisti uzņēmējdarbībā vērtē pozitīvi vai drīzāk pozitīvi.

Aptaujā respondenti visbiežāk norādīja, ka pašvaldības vai valsts iesaiste komercdarbībā būtu atbalstāma tikai gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnībā vai arī attiecībā un kritiski svarīgo (piemēram, ūdensapgādes, siltumapgādes) pakalpojumu piegādi.

Nozares, kurās valsts un pašvaldību iesaiste komercdarbībā būtu vērtējama kā nepamatota, respondentu ieskatā ir nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, ražošanas un tirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas, tūrisma nozare. Tāpat respondenti norādījuši arī uz apsardzes, mežu apsaimniekošanas, sabiedriskā transporta un kultūras nozarēm. Attiecībā uz veselības aprūpi sniegtie viedokļi bija atšķirīgi – daļa uzskata, ka pakalpojumus šajā nozarē varētu nodrošināt privātie tirgus dalībnieki, kamēr citi uzskata, ka šajā nozarē būtu nepieciešama publisko personu iesaiste.

Lai publiska persona caur tai piederošu kapitālsabiedrību varētu darboties tirgū, tai reizi piecos gados jāveic līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtējums, kas sevī ietver arī ietekmes uz konkurenci novērtējumu. Līdzdalības pārvērtēšana notiek atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantam. 2020. gadā KP kopā sniedza 70 atzinumus par publisku personu līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējumiem un šogad, 2021. gada izskaņā, sniegto atzinumu skaits varētu būt līdzvērtīgs.

Lai veicinātu publisku personu izpratni par līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšanu un atvieglotu pārvērtējuma veikšanu, KP 2020. gadā ir sagatavojusi skaidrojošas vadlīnijas un pašnovērtējuma rīku. KP plāno šajos virzienus strādāt arī turpmāk, ar laiku izstrādājot apkopojumus par būtiskākajām nozarēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2022. gadā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu sagaidāms nozīmīgs skaits pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtējumu.  

Līdzīgi kā KP arī uzņēmēju pārstāvošās nevalstiskās organizācijas sniedz savu atzinumu par publisku personu veiktajiem līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējumiem. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš diskusijā atklāj, ka biedrība šogad sniegusi 37 atzinumus, bet būtiski, cik ļoti pašvaldības šos atzinumus ņem vērā, jo lēmums par līdzdalības saglabāšanu vai kapitālsabiedrības atsavināšanu ir jāpieņem pašai publiskajai personai. 2022. gada 1. jūnijs ir termiņš, kad līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējumi jāveic pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajām pašvaldībām. Lai izvērtējums būtu kvalitatīvāks, lūgums tā veikšanu neatstāt uz pēdējo brīdi, šādu nostāju pauž J. Endziņš. FICIL pārstāvis M. Butāns, ņemot vērā lielo pārvērtējamo kapitālsabiedrību skaitu, iestādes resursu efektīvai izmantošanai uzsvēra nepieciešamību noteikt prioritātes KP konsultāciju sniegšanai līdzdalības pārvērtēšanas procesā. 

Diskusijā tika gūts atbalsts arī tam, ka būtu vienoti jāvērtē kā valsts, tā pašvaldību kapitālsabiedrības un kaut kādā mērā būtu nepieciešams veikt pārvērtējumus arī attiecībā uz līdzdalību neatsavināmajās valsts kapitālsabiedrībās.

Diskusijā izskanēja viedoklis, ka trūkst vienotas pieejas un metodikas tirgus nepilnības novērtēšanā, kā arī LTRK ierosināja pašvaldībām, saskaroties ar tirgus nepilnību, pirms darbības uzsākšanas tirgū, apzināt lielākās uzņēmēju pārstāvošās biedrības – LTRK, LDDK –, lai informētu privāto sektoru par brīvo tirgus vietu.

Konkurences neitralitāte publisku personu darbībā (Konkurences likums 14.pants)

Kā zināms, KP no 2020. gada ir plašākas pilnvaras vērsties pret publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem, t. sk., nepieciešamības gadījumā, KP iespējamo pārkāpumu gadījumos var piemērot sodus.

KP var sodīt publiskas personas par to radītiem nepamatotiem ierobežojumu konkurencei, piemēram, ja:

  • ir ticis diskriminēts tirgus dalībniekus, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus;
  • ir radītas priekšrocības attiecīgās publiskās personas kapitālsabiedrībai vai
  • tiek īstenotas darbības, kuru dēļ citi tirgus dalībnieki ir spiesti atstāt tirgu vai kuru dēļ tiek apgrūtināta potenciālo uzņēmumu iekļūšana vai darbība tirgū.

KP veiktās sabiedriskās domas ekspress aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa – gandrīz 68% respondentu – ir dzirdējuši par jēdzienu konkurences neitralitāte. Un vairāk kā puse respondentu norāda, ka konkurences neitralitātes pārkāpumi drīzāk ir aktuāla problēma.

Respondenti norāda, ka visbiežāk konkurences neitralitātes pārkāpumi novērojami  iepirkumu jomā, piemērojot nepamatotas prasības, kā arī publisku personu kapitālsabiedrībām iesaistoties komercdarbībā ārpus VPIL 88. panta tvēruma. Taču KP norāda, ka rīcības neatbilstība VPIL 88. pantam automātiski nav uzskatāma par konkurences neitralitātes pārkāpumu.

Konkurences neitralitātes jeb Konkurences likuma 14.panta prasības attiecas arī uz publiskajiem iepirkumiem. Taču publisko iepirkumu jautājumos primāri strīdus būtu visefektīvāk risināt publisko iepirkumu nozares normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vēršoties ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā. Tomēr jau pašlaik redzams, ka KP sūdzības saistībā ar publiskajiem iepirkumiem saņem būtiski vairāk nekā citas sūdzības par iespējamo neatbilstību konkurences neitralitātes prasībām.

Līdz šim KP, iztiekot bez formālas lietas ierosināšanas, pārrunu ietvaros ir nodrošinājusi veiksmīgu problēmu atrisinājumu. Tas ir būtiski, jo Konkurences likumā ir noteikts, ka sākotnēji pārkāpums ir jāmēģina novērst pārrunu ceļā, un, ja tas neizdodas, tad KP ir tiesīga sodīt publiskas personas kapitālsabiedrību.

Diskusijas dalībnieki konkurences neitralitātes regulējumu vērtēja kā efektīvu rīku, lai nepieciešamības gadījumā preventīvi, ātri un efektīvi risinātu konkurences kropļojumu. Tāpat diskusijā izskanēja viedoklis, ka būtiski ir ar konkurences neitralitātes iedzīvināšanas ideju nesabremzēt valsts attīstību inovācijās un iespējas eksporta tirgos, kas, piemēram, var pastāvēt arī valsts kapitālsabiedrībām. “Pašvaldību kapitālsabiedrības varētu likt vienlīdzīgā pozīcijā ar valsts kapitālsabiedrībām inovāciju jautājumos. Latvija ir maza valsts un tā konkurē Eiropas brīvajā tirgū, tāpēc ir nepieciešama stipra nacionālā industrija,” šādu viedokli pauž LPS pārstāve A. Feldmane. Diskusijas dalībnieki piekrita arī, ka visos gadījumos nepieciešams rūpīgi izvērtēt publiskas personas iesaistes komercdarbībā pamatojumu.

Diskusijas dalībnieki secina, ka problemātiskās jomas, kas risināmas ne tikai konkurences neitralitātes kontekstā, bet arī saistībā ar neitrālu normatīvo regulējumu un publisku personu un to kapitālsabiedrību darbību, ir atkritumu apsaimniekošana, ostu reforma, Eiropas Savienības fondu līdzekļu vienlīdzīga pieejamība kā publiskas personas kapitālsabiedrībām, tā privātajām kapitālsabiedrībām.