Latvijas Pašvaldību savienība
Pasaules, Eiropas un arī Latvijas ekonomisko situāciju un izaugsmi turpina ietekmēt Krievijas īstenotā karadarbība Ukrainā, kā ietekmē ir vērojams straujš inflācijas un energoresursu cenu pieaugums, kā arī novērojamas problēmas piegādes ķēdēs. Ar šādu situāciju jārēķinās arī nākamajā gadā, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēdē atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
U. Rutkaste pašvaldību vadītājiem skaidroja straujās inflācijas iemeslus Latvijā, iemeslus Eiropas Centrālās bankas lēmumam celt procentlikmes, kā arī turpmākos finanšu un ekonomikas attīstības scenārijus. Proti, ņemot vērā karadarbības turpināšanos, ir jārēķinās, ka piepildās pesimistiskie scenāriji, un 2023.gadā būs ļoti lēni izaugsmes tempi visā Eiropā. Arī Latvijā inflācija turpinās pieaugt, kas attiecīgi ietekmēs iedzīvotāju pirktspēju, jo atalgojuma līmenis netiek pielīdzināts inflācijas rādītājiem, tāpat jārēķinās, ka sarežģīta izmaksu ziņā būs ne tikai šī apkures sezona, bet, visticamāk, arī nākamā.
Lai gan pēdējo mēnešu laikā atsevišķām produktu grupām cenas ir nedaudz samazinājušās, vai stabilizējušās, tās joprojām ir salīdzinoši augstas un atsevišķos sektoros joprojām ir riski lielām cenu svārstībām, prognozēja eksperts.
Par 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas procesu informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Saistībā ar Saeimas vēlēšanām patlaban pastāv nenoteiktība valsts budžeta apstiprināšanā, un kā atzina ministrijas pārstāve, visticamāk, 2023.gad sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kas gada laikā tiks aizstāts ar Saeimas apstiprinātu valsts budžetu. Vienlaikus joprojām pastāv arī neliela iespējamība līdz šī gada beigām pieņemt valsts 2023.gada budžetu.
Valsts un pašvaldību budžeta jautājumi tika izskatīti arī pēc Valdes sēdes sekojošajā LPS Finanšu un ekonomikas komitejā. iezīmējot situāciju tautsaimniecībā, Finanšu ministrijas tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze norādīja, ka inflācijas straujš kāpums gaidāms vēl šajā gadā un nākamā gada sākumā, un nākamā gada IKP izaugsme ir noteikta ļoti piesardzīgi – 1% apmērā.
Savukārt Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare iepazīstināja ar provizoriskajiem valsts un pašvaldību budžeta sagatavošanas procesa soļiem. Lai gan nav prognožu, ka šogad vēl tiks izsludināts nākamā gada valsts budžets, pašvaldības var pieņemt savus nākamā gada budžetus, ņemot vērā valsts pagaidu budžetu. Inta Komisare pauda apņēmību Finanšu ministrijai no savas puses darīt visu, lai Ministru kabinetam būtu visa nepieciešamā informācija par pašvaldību vajadzībām lēmumu pieņemšanai.