Leta
Saistībā ar pašvaldību iesaisti komercdarbībā ir vērojamas konkurences noteikumu ievērošanas problēmas, trešdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pētījuma “Administratīvi teritoriālā reforma kā piemērots brīdis, lai pārskatītu pašvaldību dalības komercdarbībā tiesisko pamatotību, kā arī novērstu iespējamos konkurences kropļojumus” prezentācijā sacīja zvērināts advokāts un pētnieks Juris Balodis-Bolužs.
Pētījumā uzmanība vērsta uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu (VPIL) un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu (PPKKPL). Pētījumā secināts, ka VPIL un PPKKPL tiesiskais regulējums patlaban nesasniedz savu mērķi, un tādēļ tas neesot efektīvs.
Analizētajā VPIL un PPKKPL tiesiskajā regulējumā Balodis-Bolužs un pētījuma līdzautors Māris Meļķisis saskata vairākas problēmas.
Pirmkārt, kā norāda autori, tiesiskajam regulējumam trūkst piespiedu mehānismi, kas garantētu tā izpildi. Attiecīgais tiesiskais regulējums ir ļoti saudzīgs un tā ievērošana lielā mērā balstās uz pašvaldību godprātīgu rīcību.
Otrkārt autori norāda, ka VPIL un PPKKPL regulējumā nav ievērots līdzsvars starp tiesību priekšrakstu nenoteiktību un tiesību normu skaidrību, proti, attiecīgais tiesiskais regulējums nosveras nenoteiktības virzienā.
Treškārt, normatīvajos aktos publiskai personai nav paredzēts pienākums sniegt VPIL 88. panta otrajā daļā minētajām uzņēmēju organizācijām visaptverošu informāciju par līdzdalības īstenošanu kapitālsabiedrībā.
Autori norāda, ka tas ierobežo VPIL 88.panta otrajā daļā paredzētā uzņēmēju organizāciju viedokļa kvalitatīvu sagatavošanu, atstājot negatīvu iespaidu uz visa pašvaldības līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma procesa lietderību un atdevi.
Ceturtkārt, analizētajā VPIL un PPKKPL regulējumā trūkst mehānismu, kas virza pašvaldības uz konkrētu komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasību pārbaudi. Komercdarbības atbalsta ierobežošana ir būtisks elements brīvai un godīgai konkurencei, secināts pētījumā.
Autori norāda vairākus risinājumus indentificētajām problēmām. Cita starpā turpmāk būtu apsverama iespēja tiesiskajā regulējumā palielināt kompetento iestāžu un organizāciju atzinumu juridisko svaru vai kompetento iestāžu lielāku iesaisti izvērtējumā, ja sākotnējais atzinums ir negatīvs. Tāpat būtu iespējams paredzēt pienākumu izbeigt normatīviem aktiem neatbilstošu pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībā un paredzēt konkrētu amatpersonu administratīvo atbildību.
Nākotnē būtu nepieciešams pilnveidot un konkretizēt VPIL, veidojot aprakstošas normas attiecībā uz stratēģiski svarīgu pakalpojumu vai stratēģiski svarīga īpašuma pamatpazīmēm, vai iekļaujot kādas citas konkretizējošas norādes. Savukārt PPKKPL tiesību normas būtu papildināms ar priekšrakstu, ka publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma saturs ir normatīvi regulēts. Attiecīgā izvērtējuma saturu detalizēti būtu jānosaka Ministru kabineta noteikumos.
Tāpat būtu jāparedz publiskas personas pienākumu sniegt attiecīgajām komersantus pārstāvošajām biedrībām noteiktu informāciju tiesību normā paredzēto konsultāciju vajadzībām.
Diskusijā Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Marina Blašķe atzina, ka esošo konkurences regulējumu vienmēr var un vajag uzlabot, taču tas ir laikietilpīgs process. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka normatīvo aktu tālāka detalizācija ne vienmēr vienādojama ar kvalitatīvāku kontroli, taču tas nenozīmē, ka nav jāvairo visu iesaistīto pušu izpratne par to, kādēļ izmaiņas esošajos konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos būtu nepieciešamas.
Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks atzīmēja, ka pētījumu secinājumi noteikti ir attiecināmi uz visu publisko sektoru, tostarp arī valsts kapitālsabiedrībām. “Ir virkne sektoru, kur ir valsts kapitālsabiedrības, kuras ir iesaistījušās uzņēmējdarbībā, bet mēs neredzam to pamatojumu,” komentēja Vērzemnieks, uzsverot, ka šāda pamatojuma iesaistei brīvajā tirgū lielākajā gadījumā publiskā sektora uzņēmumu neesot un tas tiek mākslīgi radīts.
Viņš arī uzsvēra, ka ir būtiski panākt, lai valsts institūcijas un pašvaldības ņem vērā Konkurences padomes un citu atzinumu norādījumus, kas nereti tiekot ignorēti. Jautājumus radot arī fakts, ka publiskā sektora kapitālsabiedrības piedalās publiskajos iepirkumus, kas faktiski kropļo konkurenci.
LTRK Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs Māris Simanovičs diskusijā sacīja, ka citviet pasaulē Konkurences padomēm ir lielākas pilnvaras, taču Latvijā publiskā sektora kapitālsabiedrības nereti tiek sodītas vai nu caur Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesaistīšanos, vai arī attiecīgās pašvaldības politisko spēku nepārvēlēšanu, tomēr ne vienmēr ar šādiem mehānismiem ir pietiekami.
Savukārt Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins sacīja, ka esot gan labi, gan slikti piemēri pašvaldībās veiktajās revīzijās, tostarp uzteicamas ir pašvaldību kapitālsabiedrības, kas no liekajiem maksas pakalpojumiem pēc revīzijas attiekušās.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis atzina, ka padome nodarbojas ar konkrētu gadījumu izskatīšanu par kuriem tiek saņemtas sūdzības, nevis vispārējām tendencēm, vienlaikus norādot, ka pieredzē pašvaldību uzņēmumiem tiešām nereti trūkst ekonomiskā pamatojuma.
Praksē Konkurences padome publiskā sektora kapitālsabiedrības var uzraudzīt, izteikt brīdinājumus un uzlikt sodus, ja ieteikumi netiek ņemti vērā. Atsevišķos gadījumos sāktas arī tiesvedības.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis atzīmēja, ka nepieciešamāka lielāka izpratne par konkurences neitralitāti. “Pašlaik galvās ir putra,” pauda Pūķis, piebilstot, ka šim jautājumam ir nepieciešamas turpmākas un padziļinātākas diskusijas.
Tāpat viņš norādīja uz nepieciešamību konkurences neitralitātes jautājumos skatīties uz Eiropas Savienības praksēm. Konkurences neitralitātes principiem publiskajā un privātajā sektorā būtu jābūt vienlīdzīgiem un savstarpēji salīdzināmiem.
Jau ziņots, ka trešdien LTRK prezentēja pētījumu par pašvaldību pienākumu ievērot konkurences noteikumus. Ar detalizētu informāciju par pētījumu iespējams iepazīties LTRK tīmekļvietnē.
LTRK ir apvienojušies gandrīz 6000 biedru – visu Latvijas reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības.