Kategorija: Vide un asenizācija

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Aicinām iesniegt pieteikumus valsts budžeta apakšprogrammas “Nozares vides projekti” pasākumiem

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) padomes 2023. gada 30. novembra sēdes lēmumu, informē par pasākumu pieteikumu iesniegšanu apakšprogrammā “Nozares vides projekti”.

2024. gadā no Apakšprogrammas līdzekļiem tiek atbalstīti pasākumi, kas nodrošina papildu atbalstu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un VARAM padotības iestāžu konkrētas funkcijas attīstībai un/vai atsevišķas funkcijas izpildes kvalitātes paaugstināšanai, šādos virzienos:

– veiktspējas stiprināšana vides aizsardzības kontroles un vides politikas izstrādes un īstenošanas jomās (t.sk. noteikta profila personāla kvalifikācijas un kompetences celšana, pētījumu un plānošanas dokumentu izstrāde);

– bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumi, t.sk. sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanas pasākumi, lai sekmētu ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030.gadam mērķu sasniegšanu un Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programmā noteiktie pasākumi;

– starptautisko saistību vides jomā izpilde;

– sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana atbilstoši vides un dabas nozaru politikas plānošanas dokumentos noteiktajam;

– sabiedrības izpratnes paaugstināšana un pasākumu īstenošana pārejai uz aprites ekonomiku, tai skaitā Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam uzdevumu ieviešana.

Netiek atbalstītas aktivitātes (pasākumi), kas tieši saistītas ar valsts pārvaldes iestāžu nolikumos noteikto pamatuzdevumu īstenošanu un dublē citu valsts budžeta programmās (apakšprogrammās) paredzēto aktivitāšu finansēšanu.

Pasākumi īstenojami 2024. gada ietvaros.

VARAM un VARAM padotības iestādes pasākumu pieteikumus, kurus plānots īstenot 2024. gadā, VARAM var iesniegt līdz 2023. gada 29. decembrim, vai, pamatojoties uz pasākuma aktualitāti un nepieciešamību, ja apakšprogrammā ir pieejami līdzekļi pasākumu īstenošanai kalendārajā gadā, laika posmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 30. novembrim.

Pasākumu pieteikumu iesniedzējs ir VARAM un pasākumu īstenotāji finansējuma saņemšanai no valsts budžeta Apakšprogrammas var būt: VARAM (t.sk. VARAM struktūrvienības) un sekojošas VARAM padotībā esošas iestādes: Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Vides pārraudzības valsts birojs, Latvijas Nacionālais dabas muzejs un Nacionālais Botāniskais dārzs.

Kārtība un tās pielikumi elektroniski ir pieejami sadaļā – „Projektu konkursi/Nozares vides projekti”.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Vide un asenizācija

Ieguldot ES fondus, uzlabos vides monitoringa sistēmu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram (LVĢMC) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma saņemšanai, lai uzlabotu vides monitoringa sistēmu. No ERAF finansējuma šim mērķim pieejami 9,2 miljoni eiro.

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Paredzēts, ka projekta īstenošanā  Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs kā sadarbības partneri piesaistīs Valsts vides dienestu (VVD), kas līdzdarbosies atmosfēras gaisa radioaktivitātes mērījumu nodrošināšanā, tostarp radiācijas monitoringa staciju sistēmas modernizācijā.

Programmas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim plānots sasniegt šādus rezultātus: uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas divās gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās, tiks veiktas investīcijas jaunās vai modernizētās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, nodrošināts klimata un vides monitorings, tas ir, projektu ietvaros ir veikti ieguldījumi 58 vietās, lai izveidotu jaunas vai modernizētu esošās monitoringa vietas, kopumā sasniedzot – 242 vietas.

Pirmajā programmas kārtā pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 875 000 eiro apmērā, ERAF finansējums – 9 243 750 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums –  1  631 250 eiro. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Projektu iesniegumi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram jāiesniedz līdz š.g. 13. oktobrim. Atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē.

ERAF atbalsts projekta īstenošanai paredzēts 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.4. pasākuma “Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai”  ietvaros.

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Atvērts transnacionālās sadarbības projektu konkurss, lai risinātu jautājumus saistītus ar bīstamiem iegremdētiem objektiem un izgāztu munīciju Baltijas jūrā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina piedalīties Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam (programma) pamatprojektu konkursā 2.1.prioritātes “Ilgtspējīgi ūdeņi” ietvaros, kas atvērts no 2023.gada 17.jūlija līdz 2023.gada 5.oktobrim.

Programmas mērķis ir ar transnacionālās sadarbības palīdzību praksē īstenot inovatīvus, ūdens resursu efektīvas izmantošanas un ilgtspējīgus klimata risinājumus, nodrošinot ieguvumu visiem Baltijas jūras reģiona iedzīvotājiem.

Programmas teritorija ietver visu Dānijas, Igaunijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Norvēģijas teritoriju, kā arī atsevišķas Vācijas teritorijas.

Mērķēts papamtprojektu konkurss izsludināts ņemot vērā tēmas stratēģisko, politisko aktualitāti un nepieciešamību pēc steidzamiem risinājumiem izaicinājumu novēršanai, kas ir saistīti ar bīstamiem iegremdētiem objektiem un izgāztās munīcijas esamību Baltijas jūrā.

Projektos aicinājums izstrādāt risinājumus, piemēram, veicot sanāciju un glābšanu, piesārņojošo vielu monitoringu, tiesiskā regulējuma saskaņošanu bīstamo objektu un munīcijas  apstrādei visā programmas teritorijā.

Projektos jāiesaista atbildīgās nacionāla un reģionāla līmeņa iestādes no vairākuma vai visām programmas valstīm, kuru kompetencē ir šo jautājumu risināšana, palielinot projekta aktivitāšu mērogu. Gadījumā, ja neizdodas iesaistīt atbildīgās iestādes no visām programmas valstīm, nepieciešams skaidri aprakstīt centienus iesaistīt partnerus no visām valstīm. Vienam no partneriem jāuzņemas Vadošā partnera loma, pārējie partnerībā iesaistītie piedalās kā projekta partneri vai asociētie partneri.

Programmu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un kopējais pieejamais ERAF finansējums projektiem izsludinātajā projektu konkursā ir 5.9 milj. euro.

Pamatprojektiem ir jāizstrādā, jānotestē un jānodod praktiski un ilgtspējīgi risinājumi mērķa grupām uz izaicinājumiem, kas tiek risināti. Pamatprojektu galvenie rezultāti ir palielinātas mērķa grupu spējas tikt galā ar definētajiem izaicinājumiem. Ar mērķa grupām saprotot organizācijas, kuras ir kompetentas ietekmēt definēto izaicinājumu un ir ieinteresētas risinājumā. Pamatprojektiem nav noteikts budžeta limits, vienlaikus tam ir jābūt samērīgam plānotajām aktivitātēm projektā. Projektu īstenošanas ilgums ir līdz 36 mēnešiem.

Finansējuma saņēmēji var būt valsts, reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādes (tai skaitā universitātes un zinātniskās institūcijas), nevalstiskās organizācijas, privātie uzņēmumi.

Finansējuma saņēmējiem būs iespēja saņemt  programmas ERAF līdzfinansējumu 80% apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, pašiem partneriem jānodrošina līdzfinansējums 20% apmērā.

Sīkāka informācija par programmas projektu konkursa nosacījumiem, saistītajiem dokumentiem, informatīviem materiāliem, kā arī projektu ideju un partnerības izveides platformu ir pieejama programmas tīmekļa vietnē: https://interreg-baltic.eu/gateway/calls.

Projekta idejas veidlapas iesniegšana – konsultācijas ar programmas Vadošo iestādi/Kopīgo sekretariātu ir priekšnoteikums un obligāts solis, lai pieteiktos finansējumam programmā. Tikai tie projektu iesniedzēji, kuri konsultēsies par savu projekta ideju, saņems piekļuvi elektroniskajai sistēmai “BAMOS+” projekta iesniegšanai. Termiņš projekta idejas iesniegšanai programmas Vadošajai iestādei/Kopīgajam sekretariātam – 2023.gada 21.augusts. Vairāk par konsultāciju procesu un projektu iesniegšanu programmas tīmekļa vietnē: https://interreg-baltic.eu/gateway/consultations/.

.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Vide un asenizācija

VARAM: jaunā Latvijas-Šveices sadarbības programma sniegs ieguldījumu vides aizsardzībā

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2023.gada 19.jūnijā, Rīgā, Rīgas Tehniskajā universitātē – Svinīgā ceremonijā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka dalību šodien atklāja Latvijas – Šveices sadarbības programmas otro periodu. Sadarbības programma tiks īstenota līdz 2029.gadam un tās ietvaros Šveices Konfederācijas atbalsts tiks sniegts vides, veselības un izglītības jomas projektiem.

Atklāšanas ceremonijā kopā ar Šveices vēstnieku Latvijā, Šveices un Latvijas valdību pārstāvjiem piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Ministrs savā uzrunā uzsvēra, ka Latvijas – Šveices sadarbības programma  sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas vides izaicinājumu risināšanā un iespēju strādāt kopā ar Šveices partneriem jau otrajā plānošanas periodā, turpinot attīrīt vēsturiski piesārņotās teritorijas, kas apdraud ūdens kvalitāti Latvijas lielākajā upē Daugavā.

Iepriekšējā Latvijas – Šveices sadarbības programmas plānošanas periodā 13 milj. CHF tika ieguldīti vēsturiski piesārņotās Sarkandaugavas teritorijas sanācijā, novēršot draudus Daugavas ietekas un Baltijas jūras ekosistēmai. Savukārt jaunajā plānošanas periodā tik pat liels Šveices Konfederācijas finansējums tiks ieguldīts vēsturiski piesārņotās teritorijas Aizkrauklē, kas atrodas Daugavas krastā pie Pļaviņu hidroelektrostacijas, attīrīšanai. Piesārņojums Aizkrauklē radās divdesmitā gadsimta otrajā pusē, kad Aizkraukles dzelzsbetona rūpnīcas darbības rezultātā ar naftas produktiem tika piesārņota teritorija 10,6 ha platībā.

Lai iepazītos ar iepriekšējo ieguldījumu vides jomā rezultātiem, Šveices valdības pārstāvju delegācija 20.jūnijā apmeklēs Sarkandaugavas teritoriju Rīgā. 

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Vide un asenizācija Zvejniecība

No nākamā gada varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”

Zemkopības ministrija

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”, nosakot, kādā kārtībā no 2023. gada varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”.

Uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestādes, kas – atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem – izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai.

Pasākumā atbalstīs darbības, kas saistītas ar datu un informācijas iegūšanu, analīzi un uzkrāšanu, tostarp metožu, modeļu un novērtēšanas sistēmu izstrādi un izmantošanu jūras vides stāvokļa izvērtēšanai.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāiesniedz:

-projekta iesniegums,

-lēmums par piedalīšanos projektā un visu ar projekta īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos,

-apliecinājums par projekta iesniegumā plānoto attiecināmo izmaksu atbilstību jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem,

-iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti.

Kopējais pieejamais finansējums visiem septiņiem atbalstam attiecināmajiem gadiem ir 3,5 miljoni eiro, ko veido 70% jeb 2,45 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) līdzekļi un 30% jeb 1,05 miljoni eiro valsts budžeta finansējums. Publiskā atbalsta intensitāte pasākumā ir 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma “Integrētā jūrlietu politika” mērķis ir sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē, tostarp izstrādājot pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību.

Noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

 

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Vide un asenizācija

Saeima pieņem grozījumus Klimata un enerģētikas ministrijas izveidei

Saeima

Lai ieviestu Klimata un enerģētikas ministriju un ministra amatu, Saeima ceturtdien, 1.decembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā.

Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot valsts klimata un enerģētikas politikas plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt klimata un enerģētikas politikas sadrumstalotību. Tāpat iecerēts veidot spēcīgu, profesionālu un kompaktu valsts pārvaldi, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministriju veidos, pārceļot uz jaunveidojamo ministriju no Ekonomikas ministrijas struktūrvienības, kas izstrādā, organizē un koordinē enerģētikas jautājumus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrvienības, kas nodarbojas ar klimata jautājumiem.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, valdības struktūrai ir jābūt elastīgai, piemērojoties gan vajadzībām, gan valdības prioritātēm. Valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā nozares ministra portfelis un atsevišķas ministrijas izveidošana tiek vērtēta pēc tā, cik būtiski pieaug konkrētās politikas nozares prioritātes. Ar grozījumiem par vienu no šādām jomām paredzēts noteikt klimatu un enerģētiku.

Līdzšinējā Latvijas valsts pārvaldes darba organizācija klimata politikas jomā ir saskaldīta un nav pietiekami efektīva, lai nosegtu šo politikas jomu un sasniegtu izvirzītos mērķus, teikts likumprojekta anotācijā. Līdz šim politiskā atbildība par klimatu bija noteikta ministram, kas atbild arī par digitālo transformāciju, vides aizsardzību, reģionālo attīstību, pašvaldību attīstību un pārraudzību, teritorijas attīstības plānošanu un zemes pārvaldību, uzsver likumprojekta autori.

Tāpat likumprojekta anotācijā atzīmēts, ka sekmīga enerģētikas politikas īstenošana ir kritiska visai sabiedrībai, īpaši ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošo enerģijas piegāžu uz Eiropu pārtraukšanu. Nepieciešams veltīt īpašu uzmanību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un tam, lai atteiktos no fosilajiem energoresursiem. Līdz šim par enerģētikas politiku atbildēja ekonomikas ministrs.

Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kategorijas
Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Izsludināts konkurss LIFE projektu nacionālā finansējuma saņemšanai

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Saskaņā ar Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE projektu nacionālā finansējuma konkursa nolikumu (apstiprināts 06.12.2021.) tiek izsludināts nacionālā finansējuma konkurss projektiem, kas 2022. gadā piedalīsies ES vides un klimata pasākumu programmas LIFE projektu konkursā.

2021. – 2024. gadā kopējais pieejamais finansējums Latvijas institūciju līdzfinansējuma nodrošināšana ir EUR 37 952 047.

Nacionālo finansējumu varēs saņemt juridiska persona, kas būs piedalījusies 2022.gada Eiropas Komisijas LIFE projektu konkursa uzsaukumā un iekļuvusi potenciāli finansējamo projektu sarakstā.

Visiem interesentiem, kas vēlas pieteikties nacionālajam finansējumam ne vēlāk kā 3 (trīs) nedēļas pirms Komisijas noteiktā iesniegšanas termiņa Fonda administrācijā ir jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa un pieteikums par dalību nacionālā finansējuma konkursā.

Dokumenti:
Nacionālā finansējuma nolikums, iesnieguma veidlapa un pieteikums par dalību nacionālā finansējuma konkursā

Projektu konkursa rezultātā tiek pieņemts lēmums par atbalstu nacionālā finansējuma piešķiršanai projektiem, kas iekļauti LIFE projektu konkursa potenciāli finansējamo projektu sarakstā.

Informācija par nacionālo finansējumu pieejama www.lifeprogramma.lv sadaļā – “Projektu pieteicējiem” vai rakstot uz: life@vraa.gov.lv .

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem pieejams finansējums energoefektivitātes uzlabošanai un emisiju samazināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija  

Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos”, lai organizētu otro kārtu projektu iesniegšanai. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu pārbūvi vai atjaunošanu. 

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz grozījumi, salīdzinot ar sākotnējo konkursa nolikumu ir projektu iesniedzēju loka paplašināšana, kas papildus iekļauj valsts kapitālsabiedrības, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī biedrības un nodibinājumus. Projektu iesniedzēju loka paplašināšana nepieciešama, jo daudzi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir valsts kapitālsabiedrību, kā arī nodibinājumu un  biedrību īpašumā. 

Organizējot jauna projektu iesniegumu atlases kārtu, ir palielināts arī pieejamais finansējuma apjoms projektu īstenošanai. Konkursa ietvaros tie ir 35 milj. eiro, t.sk. palielināts pieejamais finansējums vienam projektam. Projekta otrās kārtas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu finansiāli ietilpīgākiem projektiem, tādēļ ir pagarināts projekta īstenošanas periods par sešiem mēnešiem – nosakot īstenošanas laiku līdz 60 mēnešiem. 

Konkursa nolikumā ir iekļauta arī jauna projekta aktivitāte, kas paredz, ka ir atbalstāma ēkas pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezgla izveide vai siltumapgādes sistēmas pārbūve. Vienlaikus tiek atbalstīta plašāka atjaunojamo energoresursu iekārtu iegāde un uzstādīšana. 

Lai turpinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, ir nepieciešams īstenot aktivitātes saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Līdz ar to kultūrvēsturisko objektu pārbūve un atjaunošana ir būtiska gan virzībā uz Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturības nodrošināšanu, gan saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.  

Ar konkursa pirmās kārtas rezultātiem var iepazīties: šeit 

Kategorijas
Enerģētika, siltumapgāde Vide un asenizācija

Baltijas vides ministri ir vienisprātis – enerģētiskā neatkarība veicinās reģiona drošību; strauji jāattīsta vēja parku izveide

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedalījās Baltijas valstu vides ministru sanāksmē Klaipēdā, lai pārrunātu sadarbības aktualitātes vides un klimata jomā. Valstis diskutēja par atkritumu importu, eksportu un atkritumu apglabāšanas likumdošanu. Tāpat Latvija iepazīstināja kaimiņvalstu partnerus ar vēja enerģijas attīstības plāniem, pārrunājot Baltijas iespējas veicināt straujāku virzību uz enerģētisko neatkarību. Savukārt Lietuvas pārstāvji sniedza informāciju par savu ūdenssaimniecību reformu, apmainoties ar viedokļiem par dzeramā ūdens piegādi un notekūdeņu attīrīšanu.

Ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!): “Diemžēl Latvijā šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu vidū, nosedzot vien 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma. Šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos mēs nedrīkstam tā turpināt. Latvijai un visai Baltijai ir jānodrošina strauja virzība uz enerģētisko neatkarību un drošību, klimatam draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas ir vienisprātis, ka strauji jākāpina atjaunojamo energoresursu jaudas, īpaši tiecoties attīstīt lielu vēja parku izveidi, lai tādējādi virzītos prom no fosilo energoresursu izmantošanas.”

VARAM izklāstīja Igaunijas un Lietuvas vides ministriju pārstāvjiem ieceri saīsināt stratēģiski svarīgu iekšzemes vēja parku virs 50MW saskaņošanas procedūru, vienlaikus nekaitējot dabai, VARAM virzītā pieeja balstās tajā, ka iepriekš tiek definētas teritorijas, kur ir atļauts un kurā nav atļauts attīstīt vēja parkus, ievērojot specifiskus nosacījumus.

Sagatavotais VARAM priekšlikums neparedz vēja elektrostaciju (VES) ieceres iesniedzēju atbrīvot no pienākuma ievērot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā. Paredzēts, ka Valsts vides dienests veiks izvērtējamu un izstrādās tehniskos noteikumus, kas jāņem vērā tālākā projekta izstrādē, lai novērtētu riskus un radītu nosacījumus gan projekta realizācijai, gan dabas aizsardzībai, kā arī informētu sabiedrību un uzklausītu tās viedokli. Tāpat tiktu noteikti kompensējošie pasākumi negatīvo ietekmju līdzsvarošanai, to izmaksas segtu paredzētās darbības veicējs. Kā arī vēja parku būvniecībai saglabāsies Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvajā regulējamā jau noteiktie ierobežojumi, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības (aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām).

Sanāksmē tika pārrunāti arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi. Latvijas normatīvo aktu  prasības attiecībā uz atkritumu sūtījumiem tiek izceltas kā labā prakse. Tā, piemēram, saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu Latvijas teritorijā atkritumus ievest reģenerācijai atļauts tikai tādā gadījumā, ja valsts teritorijā darbojas atbilstošas jaudas atkritumu reģenerācijas iekārtas un to īpašnieks ir saņēmis atbilstošu atļauju. Attiecīgi tas nedrīkst negatīvi ietekmēt  Latvijas teritorijā radušos atkritumu pārstrādi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu vai reģionālajiem plāniem. Valsts vides dienests pirms attiecīgo atkritumu ievešanas izvērtē sadedzināšanas iekārtu jaudu un plānoto sadedzināšanai ievedamo atkritumu daudzumu un veidu.

Par normatīvajos aktos noteikto atkritumu pārvietošanas prasību pārkāpšanu tiek noteikts naudas sods – fiziskajai personai no 250 līdz 1100 eiro, bet līdz juridiskai personai – naudas no 300 līdz 4000 eiro apmērā. Par nelegālu atkritumu sūtīšanu paredzēta arī kriminālatbildība.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Rīga līdz 2030. gadam kļūs par klimatneitrālu viedpilsētu; saņems ievērojamu ES finansējumu

Rīga ir izturējusi sīvu konkurenci un kļuvusi par vienu no 100 pilsētām, kas līdz 2030. gadam kļūs par klimatneitrālām viedpilsētām un saņems ievērojamu Eiropas Savienības (ES) finansējumu.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien, 28. aprīlī, nosauca 100 ES pilsētas, kas līdz 2030. gadam piedalīsies ES misijā par 100 klimatneitrālām un viedajām pilsētām jeb tā sauktajā “pilsētu misijā”. Šīs pilsētas ir no visām 27 dalībvalstīm, un vēl 12 pilsētas – no valstīm, kas ir asociētas vai potenciāli var tikt asociētas ar ES pētniecības un inovācijas programmu.

“Šobrīd visā Eiropā notiek zaļā pāreja. Taču vienmēr ir vajadzīgi celmlauži, kuri izvirza sev vēl augstākus mērķus. Šīs pilsētas rāda mums ceļu uz veselīgāku nākotni. Mēs viņus atbalstīsim šajā jautājumā! Sākam darbu jau tūlīt!” savā paziņojumā uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

“Nekas nav neiespējams, un arī vīzija par Rīgu kā pirmo klimatneitrālo pilsētu Baltijā ir kļuvusi par sasniedzamu mērķi. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums nozīmē, ka Rīga varēs iegūt gan finansējumu klimatneitralitātes iniciatīvu ieviešanā, gan arī konsultatīvo un ekspertīzes atbalstu. Tātad Rīga atzīta par vienu no 100 Eiropas pilsētām, kurām šajā konkursā bija pārliecinošākie piedāvājumi,” norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Pirms vēl Mārtiņš Staķis kļuva par Rīgas mēru, mūsu kopīgais mērķis bija padarīt Rīgu par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā. Mēs vienmēr esam apzinājušies, ka ar esošajiem rīkiem to sasniegt nevar, ir jārada jauni. Izcīnītā vieta starp 100 šīs misijas pilsētām radīs nepieciešamo atbalstu, lai Rīga varētu daudz straujāk stiprināt visas Latvijas energoneatkarību, drošību un ļaut iedzīvotājiem zemākas enerģijas izmaksas un citus ieguvumus izbaudīt ātrāk nevis vēlāk,” atzina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.

EK 2021. gada septembrī sāka 100 klimatneitrālu un viedo pilsētu misiju līdz 2030. gadam un novembrī pilsētas tika aicinātas paust savu interesi piedalīties misijā. Pirmajā posmā neatkarīgi eksperti novērtēja piedāvājumus, bet otrajā posmā EK piemēroja papildu kritērijus, lai nodrošinātu ģeogrāfisko līdzsvaru un daudzveidīgu pilsētu grupu dalību, ievērojot pilsētu populācijas lielumu, ietekmi un novatoriskās idejas. Kopumā piedalīties misijā pieteicās 377 pilsētas. Izvēlētās 100 pilsētas pārstāv 12% ES iedzīvotāju.

Pilsētu misija saņems 360 miljonus eiro no Horizon Europe finansējuma laika posmā jau līdz 2023. gadam, lai sāktu ceļu uz klimata neitralitāti. Pētniecības un inovācijas darbības pievērsīsies tīrai mobilitātei, energoefektivitātei un videi nekaitīgai pilsētplānošanai, kā arī piedāvās iespēja veidot kopīgas iniciatīvas un pastiprināt sadarbību sinerģijā ar citām ES programmām.

Ieguvumi pilsētām ietver pielāgotus padomus un palīdzību no speciālas Misijas platformas, ko vada NetZeroCities, papildu finansējumu un finansēšanas iespējas, kā arī iespēju pievienoties lielām inovācijas darbībām un izmēģinājuma projektiem. Misija nodrošina arī sadarbības iespējas, labākās prakses apmaiņu starp pilsētām un atbalstu iedzīvotāju iesaistīšanai misijā.

EK aicinās 100 izvēlētās pilsētas izstrādāt Klimata pilsētu līgumus, kuros būs iekļauts vispārējs klimata neitralitātes plāns visās nozarēs, piemēram, enerģētikas, ēku, atkritumu apsaimniekošanas un transporta jomā, kā arī ar to saistītie investīciju plāni. Šajā procesā tiks iesaistīti iedzīvotāji, pētniecības organizācijas un privātais sektors. Lai sasniegtu šo vērienīgo mērķi tiks īstenotas skaidras un redzamas apņemšanās, kas atspoguļosies Klimata pilsētu līgumos. Pilsētas varēs sadarboties ar ES, valsts un reģionālajām iestādēm un, pats galvenais, ar saviem iedzīvotājiem.

Ņemot vērā 377 pilsētu milzīgo interesi pievienoties misijai, EK arī ievieš atbalstu pilsētām, kuras netika izvēlētas, tostarp atbalstu ar misijas platformas starpniecību un finansējuma iespējas saskaņā ar Pilsētu misijas darba programmu “Apvārsnis Eiropa”.