Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Vide un asenizācija Zvejniecība

No nākamā gada varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”

Zemkopības ministrija

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”, nosakot, kādā kārtībā no 2023. gada varēs pieteikties atbalstam pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”.

Uz atbalstu varēs pretendēt valsts pārvaldes iestādes, kas – atbilstoši jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajiem normatīvajiem aktiem – izstrādā pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai.

Pasākumā atbalstīs darbības, kas saistītas ar datu un informācijas iegūšanu, analīzi un uzkrāšanu, tostarp metožu, modeļu un novērtēšanas sistēmu izstrādi un izmantošanu jūras vides stāvokļa izvērtēšanai.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir jāiesniedz:

-projekta iesniegums,

-lēmums par piedalīšanos projektā un visu ar projekta īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos,

-apliecinājums par projekta iesniegumā plānoto attiecināmo izmaksu atbilstību jūras vides aizsardzību un pārvaldību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem,

-iepirkuma procedūru apliecinoši dokumenti.

Kopējais pieejamais finansējums visiem septiņiem atbalstam attiecināmajiem gadiem ir 3,5 miljoni eiro, ko veido 70% jeb 2,45 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) līdzekļi un 30% jeb 1,05 miljoni eiro valsts budžeta finansējums. Publiskā atbalsta intensitāte pasākumā ir 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.

Pasākuma “Integrētā jūrlietu politika” mērķis ir sasniegt un saglabāt labu vides stāvokli jūras vidē, tostarp izstrādājot pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai, kas atbilst normatīvajiem aktiem par jūras vides aizsardzību un pārvaldību.

Noteikumi “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā “Integrētā jūrlietu politika”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

 

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Zvejniecība

Lauksaimniecības un zivsaimniecības nav nozares, kurām digitalizācija un inovācijas iet secen

Lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstībai un spēcīgākai starptautiskai konkurencei vienlīdz svarīgs ir gan pieejamais finansējums nozarei, sakārtoti normatīvie akti un digitalizēti procesi. Pirmos divus nodrošina valsts, pēdējais ir jādara kopā – valstij, nozares sociālajiem partneriem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. To, ka esam uz pareizā ceļa, apliecina nozares eksporta vērtības pieaugums.

Atbilstoši “Eurostat” datiem, 2021. gada 1.pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 18,4% no kopējās eksporta vērtības – tā bija par 81,5 miljoniem eiro lielāka nekā tādā pašā periodā pērn. 

Maldās tie, ka uzskata, ka lauksaimniecība un zivsaimniecība ir tradicionālas nozares, kurām inovācijas iet secen. Tā nebūt nav. Digitalizāciju ievieš valsts un mudina to lietot lauksaimniekus, tas atvieglo gan komunikāciju, pakalpojumu un finansējuma pieprasīšanu. Sākotnējās bažas, ka lauksaimnieki būs kūtri jaunu sistēmu lietošanā, izrādījušās bez pamata.

Piemēram, kopš 2021.gada darbojas Lauksaimniecības datu centra mobilā lietotne e-LDC, kurā var reģistrēt ganāmpulkus, novietnes, informēt pār dzīvnieku notikumiem, pasūtīt krotālijas un apmaksāt rēķinus. Redzam, ka lauksaimnieki to arī aktīvi izmanto.

Zemkopības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem ir izstrādājusi elektronisko tehnikas un iekārtu katalogu, kas paātrina pieteikumu aizpildīšanu par atbalsta pieprasījumu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atceļ vajadzību pēc iepirkumiem un paātrina projektu izvērtēšanu Lauku atbalsta dienestā. Tā lauksaimnieki var saņemt finansējumu ātrāk.

Vēl no šāgada 1.janvāra sākta piekrastes zvejas datu reģistrācija ministrijas informācijas sistēmā. Gan zvejniekiem, gan atbildīgajām iestādēm reāllaikā pieejamie dati samazina manuālo darbu, administratīvo resursu un laika patēriņu, uzlabo zivju resursu pārvaldību un zvejas kontroli.

Esam piesaistījuši papildu finanšu resursus nozarei, un procesu digitalizācija ļauj vieglāk tos pārvaldīt. 2021. gadu lauksaimnieki saņems 314 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus, tas ir par 11,3 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Ir paplašināti arī atbalsta veidi – izstrādāti vairāki jauni instrumenti, tostarp mazajiem lauksaimniekiem, kuri pēdējos divos gados ir saņēmuši papildu finansējumu teju septiņu miljonu eiro apmērā.

Tikmēr Lauksaimniecības atbalsta programmas pārejas periodā – šogad un nākamgad – nodrošināts papildu finansējums 20 miljonu eiro apmērā – lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības aizdevumu programmu īstenošanai. Savukārt no valsts budžeta dažādām jomām 2021. gadā piešķirts 15 miljonu eiro finansējums, bet nākamgad tas ir dubultots, sasniedzot 30 miljonus eiro.

Esam nodrošinājuši pieaugošu atbalstu lauksaimniecības nozarei, lai veicinātu mūsu starptautisko konkurētspēju. Vienlaikus esam arī sakārtojuši vairākus normatīvus, lai aizsargātu mūsu lauksaimnieku intereses un atvieglotu darbu.

Piemēram, panākta taisnīgāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas kārtība. Izstrādāts sezonas laukstrādnieku modulis, kas atvieglo sezonas darbinieku algošanu, tajā 3000 laukstrādniekus reģistrējušas vairāk nekā 250 saimniecības.

Esam pilnveidojuši dalību zaļo publisko iepirkumu pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos, lai veicinātu vietējās izcelsmes produktu lielāku pārstāvību publiskajos iepirkumos.

2021. gadā notika ilgstošas un sarežģītas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekspertu un politiskā līmeņa noslēdzošās diskusijas par Kopējās lauksamniecības politikas nosacījumiem 2023.-2027.gadam, tostarp, par vides un klimata prasību apjomu lauksaimniekiem. 

Savukārt ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē panācām Latvijas lauksaimniekiem maksimāli izdevīga politiskā vienošanās. Proti, augstākas nozvejas kvotas nekā sākotnēji ES bija to paredzējusi.

Ir likti pamati arī turpmākai pārtikas eksporta palielināšanai. Proti, ārvalstu vizītes ir vainagojušās panākumiem. Noformēti vairāk nekā 30 sertifikāti pārtikas produktu eksportam uz desmit ārvalstīm: Ukrainu, Azerbaidžānu, Indiju, Ziemeļmaķedoniju, Filipīnām, Krieviju, Austrāliju, Bahreinu, Mongoliju un Ķīnu.

Turklāt Latvijas uzņēmumi ieguvuši tiesības eksportēt lašu dzimtas zivju produktus uz Austrāliju, tā apliecinot mūsu uzņēmumu un pārtikas aprites uzraudzības kvalitāti un atbilstību Austrālijas normatīviem. Starp citu, pasaulē ir vien 11 valstis, kam ir šādas tiesības!

Ar pieaugošu finanšu atbalstu, uzlabotiem normatīviem un procesu digitalizāciju Zemkopības ministrija nodrošina praktisku atbalstu nozarei, kas jau šobrīd atspoguļojās pieaugošos rādītājos arī turpmāk mūsu darbība būs vērsta uz to, lai nozare būtu stabila un ar izaugsmi nākotnē.

Kategorijas
Pašvaldības Zvejniecība

Ventspils novadā izbūvē lībiešu zvejnieku sētu

Pērn Ventspils novada Tārgales pagasta pašā centrā par vairāk kā 1,5 miljoniem eiro izbūvēta Livōd kalāmīe kōrand – Lībiešu zvejnieku sēta, sakārtojot arī apkārtnē esošo infrastruktūru un izveidojot komunikācijas. Kaut gan Sēta atklāta tikai pērnā gada nogalē, to, cik veikums bijis vajadzīgs un svarīgs, pierāda gan aizvien pieaugošā tūristu interese, gan daudzi sētā jau notikušie kultūras pasākumi, dažādie godi vai vienkārši atpūtas brīži.

Par veikumu gandarīts ir Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs MĀRCIS LAKSBERGS – šīs idejas un projekta īstenotājs. Viņš arī ciemiņus pāri skaisti sakoptam laukumam ar parku uz Lībiešu zvejnieku sētu ved ar lepnumu, reizē stāstot par visu acīm skatāmo.

Vēl pirms dažiem gadiem pagasta daudzdzīvokļu māju tuvumā ar laika zoba skartu diezgan nepievilcīgu izskatu atradusies sena lībiešu dzīvojamā māja “Bitnieki”. Ventspils novada pašvaldība īpašumu nopirka 2016. gada aprīlī, un tad arī sākta projekta īstenošana.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine