Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Uzņēmējdarbība

Tūrisma nozari orientēs uz eksportspēju

2024. gada 19. marta sēdē Ministru kabinets iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes locekļiem sagatavoto Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027. gadam (turpmāk – Stratēģija).

“Stratēģija ir izstrādāta laikā, kad tūrisma nozare vēl ir atveseļošanās posmā pēc COVID-19 pandēmijas radītajiem zaudējumiem un saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem ģeopolitiskās situācijas dēļ, līdz ar to nepieciešams jauns skaidrs redzējums par tūrisma nozares ienesīgumu un eksportspējas jaudu, kā arī jauni instrumenti nozares eksporta izrāviena sekmēšanai. Mēs piedāvājam iestrādnes jaunai tūrisma nozares attīstības politikas paradigmai – izvirzām nozares eksportspēju, starptautisko konkurētspēju un atpazīstamību kā būtiskākās komponentes tūrisma nozares attīstībai. Vienlaikus nozarei jākļūst inovatīvākai, ilgtspējīgākai un efektīvākai. Mūsu mērķis ir panākt Latvijas tūrisma eksporta pieaugumu līdz 1,52 miljardiem eiro 2027. gadā,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Stratēģija sniedz konspektīvu ieskatu esošajā situācijā tūrisma nozarē un skaidro tūrisma un pasākumu nozares attīstības mērķi, vīziju un misiju, kā arī ietver galvenās prioritātes nozares attīstības mērķa sasniegšanai.

Stratēģijā ir noteikta kopēja vīzija tūrisma nozares attīstībai, paredzot, ka Latvija ir pievilcīgs un dzīvotspējīgs tūrisma galamērķis jebkurā sezonā. Kā galvenā misija ir noteikts – palielināt Latvijas tūrisma nozares eksportspēju, veicinot inovatīvu, personalizētu tūrisma produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un popularizēšanu, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus.

Lai sasniegtu Stratēģijā izvirzīto mērķi, būtiski ir veicināt investīcijas lielu starptautiski pievilcīgu tūrisma projektu attīstībai, veikt aktīvu Latvijas kā droša tūrisma galamērķa mārketingu, kā arī nodrošināt uzņēmēju eksportspēju veicinošas atbalsta programmas. Stratēģijā noteiktas četras būtiskākās prioritātes jeb stratēģiskie virzieni mērķa sasniegšanai:

  • produktu un galamērķu attīstība, kas paredz jaunu un inovatīvu produktu ar augstu pievienoto vērtību veidošanu un ieviešanu tirgū, jaunu sadarbības formu veidošanu tūrisma produktu attīstībā un komersantu kompetences stiprināšanu;
  • pieprasījuma veicināšana, kas paredz efektīvas mārketinga aktivitātes Latvijas kā tūrisma galamērķa un Latvijas tūrisma produktu atpazīstamības veicināšanai, īpaši strādājot uz jauniem, perspektīviem tūrisma tirgiem;
  • datos balstīta pārvaldība – paredz vienota risinājuma/ sistēmas izstrādi tūrisma nozarei nozīmīgu datu ieguvei un atvērto datu pieejamības nodrošināšanai iesaistītajām pusēm, kā arī veikt padziļinātus tūrisma jomas pētījumus;
  • uzņēmējdarbības vides tūrisma jomā pilnveidošana un tūrisma jomas normatīvā regulējuma sakārtošana – paredz pārskatīt Tūrisma likumu, kā arī izstrādāt īstermiņa īres mītņu regulējumu.

“Lai gan Stratēģijā fokusējamies uz tūrisma eksporta stimulēšanu, nedrīkstam aizmirst arī par vietējā tūrisma attīstību. Latvijā būtiskas ir tradīcijās balstītas vietējā tūrisma aktivitātes, kas bieži vien ir ģimenes uzņēmumi, un pamatā kļūst par reģionālā tūrisma piedāvājuma stūrakmeni un potenciālu eksportspējas celšanai reģionos. Veicinot vietējā tūrisma attīstību un izstrādājot jaunus produktus tieši vietējam tirgum, tūrisma uzņēmumi, reģioni un pašvaldības veicinās savu novitāti un konkurētspēju,” pauž ekonomikas ministrs.

Noteikto prioritāšu īstenošanu caurvij horizontālās komponentes – digitalizācija un vides, sociālā un ekonomiskā ilgtspēja.

Stratēģija ietver divus rīcības plānus jeb darbības virzienus – Latvijas tūrisma starptautiskās atpazīstamības nodrošināšana un Darījumu un pasākumu tūrisma eksporta veicināšana, kas tiks realizēti atbilstoši pieejamajam ES fondu un valsts budžeta līdzekļu apjomam.  Vienlaikus, paredzēts, ka jauni rīcības plāni var tikt izstrādāti jebkurā Stratēģijas īstenošanas laika posmā, ņemot vērā aktuālo situāciju tūrisma un pasākumu nozarē, izaicinājumiem vai tūrisma nozares profesionāļu priekšlikumus.

Ar apstiprināto Informatīvo ziņojumu Par Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģiju līdz 2027.gadam var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Iepirkumi, ES fondi

Liela interese par ES fondu atbalstu tūrisma produktu attīstībai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu atlasē, kur Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam varēja pieteikties tūrisma nozares sadarbības tīkli, saņēmusi desmit projektu iesniegumus. Tajos pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts jaunu tūrisma produktu izstrādei un vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšanai pārsniedz pieejamos 4,19 miljonus eiro.  

Iesniegti četri tematisko sadarbības tīklu pieteikumi, kur plānots veidot jaunus, kompleksus tūrisma produktus un pakalpojumus augsti prioritārajos tūrisma veidos: darījumu, veselības un kultūras un radošo industriju un dabas tūrismā, kā arī seši reģionālo sadarbības tīklu pieteikumi no visiem Latvijas plānošanas reģioniem.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami 4 186 539 eiro no ERAF, kā arī valsts budžeta finansējums 492 534 eiro apmērā. Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem – līdz 584 884 eiro. Saņemtajos projektu iesniegumos kopējais pieprasītais finansējums ir vairāk nekā 5,23 miljoni eiro, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti konkursa kārtībā. Projektu iesniegumus CFLA plāno izvērtēt līdz 29. maijam.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā uz atbalstu var pretendēt sadarbības tīkli, kur iekļauti vismaz 25 dalībnieki un ne mazāk kā 15 no tiem pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares. Saskaņā ar ES fondu programmas noteikumiem sadarbības tīklos projekta īstenošanas gaitā varēs iestāties arī jauni dalībnieki.

ES finansējums varēs tikt izmantots, lai sekmētu sadarbības tīkla dalībnieku vietējo un starptautisko sadarbību, piemēram, doties vizītēs pie ārvalstu partneriem, piedalīties starptautiskās konferencēs un izstādēs, pieredzes apmaiņas pasākumos, starptautiskos konkursos un sadarbības platformās. Tāpat tiks līdzfinansēta jaunu tūrisma produktu izstrāde – ar to saistītie pētījumi, testēšana un apmācības.

Projekta iesniegumus CFLA pieņēma no 2023. gada 23. novembra līdz 2024. gada 29. februārim, savukārt projektu īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” otrās kārtas ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā Projektu atlases.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Uzņēmējdarbība

Aicinām tūrisma sadarbības tīklu veidotājus iesniegt stratēģijas

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) 2023. gada 23. novembrī ir izsludinājusi Tūrisma produktu attīstības programmas 2. kārtas projektu iesniegšanu. Līdz ar to Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Sadarbības tīklu veidotājus iesniegt stratēģiju vērtēšanai un LIAA atzinuma saņemšanai.

LIAA potenciālajiem projekta iesniedzējiem pirms 2. kārtas projektu iesniegšanas sadarbībā ar neatkarīgiem nozares ekspertiem nodrošinās stratēģiju vērtēšanu, sniegs atzinumu un priekšlikumus tās pilnveidei. Stratēģija LIAA jāiesniedz līdz 2024. gada 29. janvārim.

Pirms pieteikuma iesniegšanas, aicinām iepazīties ar programmas nosacījumiem.

Sadarbības tīkla stratēģiju var iesniegt business.gov.lv e-pakalpojumā.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Finanšu un apdrošināšanas darbības

CFLA pieņem iesniegumus ES fondu tūrisma attīstības programmā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, kur Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam aicināti pieteikties tūrisma nozares sadarbības tīkli. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) jaunu tūrisma produktu izstrādei un vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšanai pieejami 4,19 miljoni eiro.  

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā uz ES fondu atbalstu var pretendēt sadarbības tīkli, kur iekļauti vismaz 25 dalībnieki un ne mazāk kā 15 no tiem pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares.  

ES finansējums varēs tikt izmantots, lai sekmētu sadarbības tīkla dalībnieku vietējo un starptautisko sadarbību, piemēram, doties vizītēs pie ārvalstu partneriem, piedalīties starptautiskās konferencēs un izstādēs, pieredzes apmaiņas pasākumos, starptautiskos konkursos un sadarbības platformās. Tāpat tiks līdzfinansēta jaunu tūrisma produktu izstrāde – ar to saistītie pētījumi, testēšana un apmācības.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami 4 186 539 eiro no ERAF, kā arī valsts budžeta finansējums 492 534 eiro apmērā. Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem – līdz 584 884 eiro. Plānots, ka projektu īstenošanas rezultātā atbalstu saņems vairāk nekā 100 komersantu.

Projekta iesniegumus CFLA pieņem no š.g. 23. novembra līdz 2024. gada 29. februārim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma” otrās kārtas ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā Projektu atlases”.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Finanšu un apdrošināšanas darbības

Pieejams ES fondu finansējums LIAA tūrisma attīstības programmas ieviešanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam, ar ko varēs īstenot atbalsta pasākumus jaunu tūrisma produktu attīstības programmai. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) šim mērķim ir pieejami 0,42 miljoni eiro.  

ES fondu programmā, kas nodrošinās atbalstu Latvijas komersantiem jaunu tūrisma produktu vai pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību izstrādei,  atbalsta pasākumus nodrošinās LIAA. ES fondu investīcijas mērķētas tūrisma nozares eksportspējas pieauguma veicināšanai un tās konkurētspējas paaugstināšanai starptautiskā mērogā.

ES finansējums varēs tikt izmantots, lai nodrošinātu dažādus apmācību, tīklošanās pasākumu, sanāksmju, konferences rīkošanu, kā arī sniegtu informatīvu un konsultatīvu atbalstu projektu īstenotājiem – tūrisma nozares uzņēmējiem – ES fondu programmas otrajā kārtā.

Projekta īstenošanai pirmās kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 498 769 eiro –  423 953 eiro no ERAF un valsts budžeta finansējums 74 816 eiro apmērā.

Projekta iesniegumu LIAA jāiesniedz CFLA līdz š.g. 23. oktobrim, savukārt projekta īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Projektu atlases dokumentācija publicēta CFLA tīmekļvietnē cfla.gov.lv.

ES fondu atbalsts projekta īstenošanai paredzēts Ekonomikas ministrijas izstrādātā ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena “Atbalsts uzņēmējdarbībai” 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.6. pasākuma “Tūrisma produktu attīstības programma”  ietvaros.

Informācija par visām projektu atlasēm pieejama CFLA tīmekļvietnes sadaļā “Projektu atlases”.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Uzņēmējdarbība

Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Ukraina paraksta Kopīgu paziņojumu par sadarbību tūrisma jomā

Ekonomikas ministrija

Šā gada 17.jūnijā Lietuvā, Viļņā, pirmajā Reģionālajā tūrisma samitā par mieru un atveseļošanu tikās par tūrismu atbildīgo ministriju pārstāvji un diplomāti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Ukrainas Tūrisma attīstības valsts aģentūras. Samita laikā tika parakstīts piecu valstu Kopīgs paziņojums par sadarbību tūrisma jomā.

No Latvijas puses Samitā piedalījās un Kopīgo paziņojumu parakstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.

Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud drošību un ekonomikas, tai skaitā tūrisma nozares, izaugsmi ne tikai Ukrainā, bet arī citās valstīs, tādēļ vienošanās par sadarbību, kopīgu interešu definēšana, solidaritāte, savstarpējs atbalsts un informācijas apmaiņa ir svarīgāka kā jebkad.  Piecu valstu kopīga vienošanās par sadarbību veicinās mierpilna un ilgtspējīga tūrisma sektora atveseļošanos ne tikai Ukrainā, bet arī tās kaimiņvalstīs, t.sk. Latvijā,” uzsver Andris Čuda.

Kopīgā paziņojuma mērķis ir solidāri atbalstīt Ukrainu tās tūrisma nozares atveseļošanā, sekmēt Krievijas Federācijas izslēgšanu no starptautiskajām tūrisma organizācijām, komitejām un programmām līdz Krievijas Federācija pārtrauc savu militāro darbību Ukrainā un izved savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas, veicināt tūrisma iestāžu un jomas ekspertu kontaktu dibināšanu, pieredzes un labās prakses apmaiņu, kā arī attīstīt un padziļināt draudzīgas attiecības tūrisma jomā starp samita dalībvalstīm.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Transports

Eiropas Komisija atbalsta 45 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic

Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 23. maijā atbalstīja Latvijas valdības investīcijas 33,4 miljonu eiro apmērā lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā, lai kompensētu Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un atbalstītu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. Savukārt  2022. gada 24. maijā EK atbalstīja 11,6 miljonus eiro airBaltic zaudējumu segšanai. Tādējādi kopumā EK atbalstījusi 45 miljonu eiro Latvijas valsts finansējuma lidsabiedrībai.

Maksājums 45 miljonu eiro apmērā tiks veikts līdz 2022. gada jūnija beigām, nodrošinot aviosabiedrības tālāku darbību un attīstību. Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) valsts atbalsta investīcijas atgriezīsies Latvijā, kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Akcionāru sapulce, lai apstiprinātu lidsabiedrības airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro, plānota rīt, 26. maijā. Savukārt lēmums par pamatkapitāla palielināšanu stāsies spēkā pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apstiprinājuma un Finanšu ministrijas lēmuma par apropriācijas palielināšanu.

Kā ziņots iepriekš, 2021. gada 17. augustā Ministru kabinets, lai nodrošinātu airBaltic likviditāti, kā arī veicinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un nozares stabilizēšanu, atbalstīja airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, ieguldot tajā finanšu līdzekļus līdz 90 miljoniem eiro. 2021. gada 21. decembrī EK atbalstīja Latvijas ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā 45 miljonu eiro apmērā.

Latvija attīsta Rīgas lidostu kā Ziemeļeiropas aviācijas mezglu un valsts atbalsts Covid-19 krīzes smagi skartajai aviācijas nozarei ir būtisks priekšnosacījums ne tikai nozarei krīzes pārvarēšanai un sekmīgai darbības turpināšanai, bet arī valsts tautsaimniecības attīstībai kopumā. Valsts sniegtais atbalsts nodrošina aviācijas nozares kapitālsabiedrību darbību, savukārt ieguldījumu atdevi varēs vērtēt ilgtermiņā pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas, kad situācija nozarē globālā līmenī būs stabilizējusies.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Reklāma

LIAA popularizēs Latviju kā drošu darījumu tūrisma galamērķi

Globālie procesi pēdējo gadu laikā tiešā veidā ir ietekmējuši dažādu nozaru darbību. Tūrisma nozare ir viena no tām, kam lielu satricinājumu deva vīrusa Covid-19 straujā izplatība pasaulē. Pēc diviem gadiem, kas pavadīti nozares dzīvotspējas pārplānošanai un saglabāšanai, 2022. gads atkal nācis ar jaunu satricinājumu – Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Šie notikumi globāli ietekmē nozares un tā sekas valstu ekonomika izjutīs arī ilgtermiņā. 

Šie notikumi tiešā veidā ietekmē transportu un loģistikas iespējas, kā arī potenciālajiem tūristiem liek uzdot jautājumu par Baltijas reģiona drošību. Šo apstākļu kopums, likumsakarīgi, ir jauns trieciens Latvijas tūrisma nozarei, kas atspoguļojas tūristu rezervāciju skaita kritumā, plānoto pasākumu atcelšanā vai pārplānošanā. 

Kā zināms, viens no Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijas prioritārajiem tūrisma veidiem ir darījumu un pasākumu (MICE) tūrisms. Lai atbalstītu šī tūrisma veida attīstību Latvijas reģionos un tā popularizēšanu starptautisku, pandēmijas laikā LIAA Tūrisma departaments izveidojis jaunu resursu www.meetlatvia.com. Tajā ir apkopotas konferenču norises vietas Latvijas lielākajās pilsētās, kā arī būs pieejama jaunumu sadaļa, kurā tiks vēstīts par Latvijas darījumu un pasākumu (MICE) tūrisma jomas aktualitātēm.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir noslēgusi līgumu ar sabiedrisko attiecību aģentūru “Miltton” par regulāra satura izveidi šim resursam, kam regulāris varēs sekot arī MeetLatvia LinkedIn kontā www.linkedin.com/showcase/meetlatvia. Radītās ziņas tiks izplatītas arī starptautiskajiem MICE medijiem. 

Tā kā drošības aspekts tūrisma nozarei ir vitāli svarīgs, aģentūra ir apkopojusi nozares aktualitātes pirmajā publikācijā, kurā tiek uzsvērts, ka Latvija ir “droša vide investīcijām, iedzīvotājiem un viesiem”. Šī gada vasara Latvijas darījumu tūrismam solās būt dinamiska, jo gaidāmi vairāki augsta līmeņa pasākumi dažādās nozarēs. Jūnija beigās Latvija uzņems Trīs Jūru iniciatīvas samitu un Biznesa forumu – samitā piedalīsies nozaru profesionāļi no Eiropas Komisijas dalībvalstīm un ASV. Oktobrī norisināsies Starptautiskais drošības un politikas forums “Riga Conference 2022”. Tāpat vasarā Latvijā gaidāmi vairāki ievērojami kultūras notikumi – festivāli un koncerti ar starptautisku auditoriju piedalīšanos. 

LIAA sniedz atbalstu tūrisma uzņēmējiem un ir ieinteresēti nodrošināt darījumu tūrisma turpmāku pastāvēšanu Latvijā, piedāvājot plašu atbalsta programmu šajā nozarē strādājošajiem. Vairāk par to var uzzināt LIAA mājaslapā: Atbalstāmās darbības pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” (tūrisms) ietvaros. Vairāk aktualitāšu par Latvijas darījumu tūrisma nozari var lasīt “Meet Latvia” mājaslapā. 

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Uzņēmējdarbība

Paplašina atbalstu uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai

Ar mērķi nodrošināt plašāku atbalstu Latvijas uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un sniegt papildu atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem un pašvaldībām Latvijas tūrisma nozares kā galamērķa popularizēšanai, 2022. gada 19. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma par izmaiņām Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā.

“Latvijas ekonomika pagājušajā gadā strauji atguvās pēc 2020. gada Covid-19 krīzes krituma un, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, iekšzemes kopprodukts palielinājās par 4,8%. Šogad ekonomikas attīstību jau ietekmē Krievijas militārā agresija Ukrainā, tās izraisītā ģeopolitiskā krīze un ekonomiskās sadarbības apturēšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju. Tieši ģeopolitiskā situācija daudzām uzņēmējdarbības nozarēm liek mainīt eksporta ģeogrāfiju un pārorientēties uz drošākiem un stabilākiem tirgiem. Tāpēc esam papildinājuši atbalstāmo darbību loku, identificējot uzņēmumu aktuālās vajadzības konkurētspējas veicināšanai un iziešanai jaunos ārvalstu tirgos, tai skaitā, stiprinot darījuma tūrisma attīstību,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Līdz ar grozījumiem tiek palielināta atbalsta intensitāte no 50% uz 80% un kalendārā gadā atbalsta summa tiek palielināta no 40 000 eiro uz 60 000 eiro, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem darbības ķēžu nepārtrauktības un tirgus pārorientācijas nodrošināšanai. Atgādināsim, ka programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu produktu vai pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem; preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu medijos, kā arī internetveikalu, aplikāciju digitālo risinājumu un platformu izstrādei, u.c. aktivitātēm. Tāpat veiksmīgākai tirgus darbības pārorientācijai atbalsts uzņēmumiem būs pieejams aģentu pakalpojumu piesaistes izmaksu segšanai ārvalstu tirgos.

Tāpat atbalsta programmā ir paredzēts, ka uzņēmumi pie noteiktiem līguma apmēriem varēs saņemt arī avansa maksājumus 35% apmērā par publicitātes pasākumiem vai aktivitātēm, kas paredz prezentēt Latviju kā tūrisma galamērķi,  kā arī saņemt izdevumu pozīciju segšanu jau pēc pirmā nodevuma. Papildus atbalstu varēs saņemt arī pašvaldības Latvijas kā tūrisma galamērķa stiprināšanai.

“Latvijas preču eksporta vērtība 2022. gada pirmajos divos mēnešos pieauga par 29,2 %, iezīmējot stabilu atkopšanos pēc pandēmijas izraisītās krīzes, tomēr līdz ar kara sākumu Ukrainā, prognozējam, ka ekonomiskā izaugsme varētu kļūt lēnāka. Dēļ noteiktajām sankcijām mūsu uzņēmumi zaudēs daļu no tirgus un iespēju iegādāties izejvielas. Grozījumi starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā sniegs iespēju palielināt valsts atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri meklē jaunus noieta tirgus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Papildus, starptautisku kultūras un sporta pasākumu organizēšanai Latvijā  būs pieejams grants līdz 20 000 eiro apmērā starptautisku izstāžu organizēšanai, ja ārvalstu apmeklētāju skaits būs ne mazāks par 500 (iepriekš – ne mazāk kā 1000 dalībnieki). Tāpat starptautisku kultūras un sporta pasākumu organizēšanai varēs saņemt atbalstu arī transporta pakalpojumu, telpu un zemes platību nomas izdevumu segšanai, segt izdevumus, kas saistīti ar epidemioloģiski droša pasākuma rīkošanu, t.sk. sporta pasākumu organizatori varēs saņemt atbalstu sporta federācijas apstiprinātu sporta tiesnešu honorāra izmaksām.

Papildus jau esošajām tūrisma atbalsta darbībām, būs pieejams atbalsts ārvalstu darījumu partneru piesaistei, dalībai starptautiskajās nozaru asociācijās un naktsmītņu atbilstības novērtēšanai. Atbalsts visām tūrisma darbībām ir 80%, bet atbalsta summa palielināta no 40 000 EUR uz 60 000 EUR kalendārajā gadā.

Paplašinātas darījumu tūrisma pasākumu (konferenču, kongresu u.c.) atbalsta iespējas, palielinot atbalsta intensitāti uz 50%, ja pasākums notiek līdz divām dienām un tiek organizēts Baltijas mērogā vai 60%, ja pasākums notiek vairāk nekā 2 dienas un ir starptautiska mēroga.

Atbalsts starptautisko sporta pasākumu, izstāžu un konferenču rīkošanas uzņēmumiem šobrīd, Covid-19 drošības pasākumiem mazinoties, ir vitāli svarīgs, lai attīstītos un spētu konkurēt ar citu valstu pasākumu piedāvājumu starptautiskajā vidē, vienlaikus paaugstinot valsts tēla atpazīstamību starptautiska līmeņa pasākumos. 

Plašāk par grozījumiem Ministru kabineta 2015. gada 1. decembra noteikumos Nr. 678 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju” 3.2.1.2. pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.

Kategorijas
Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Komercpakalpojumi Transports

Lidostas “Rīga” jaunā stratēģija: investīcijas nākotnes attīstībai un reģiona konkurētspējai

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti.

Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas.

Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

ZIEMEĻEIROPAS GAISA SATIKSMES CENTRS

“Pēdējo pirmspandēmijas gadu rādītāji apliecina lidostas “Rīga” stabilās un neapstrīdamās līderpozīcijas Baltijā. Pateicoties veiksmīgai infrastruktūras attīstībai, nacionālā pārvadātāja “airBaltic” izaugsmei, konkurētspējīgai tarifu politikai un izmantojot ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, lidosta “Rīga” ir pozicionējusi sevi kā reģionālu gaisa satiksmes centru Ziemeļeiropā,” skaidro lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. Šis ambiciozais mērķis ir sasniedzams, nostiprinot un palielinot tiešo savienojamību no Rīgas, uzturot augstu transfēra pasažieru skaitu, piedāvājot pasažieriem mūsdienīgus pakalpojumus un augstu servisa līmeni, efektivizējot procesus, ieviešot inovācijas un veicinot aviācijas nozares attīstību, noturot un piesaistot augstas raudzes speciālistus. Tas tiks panākts, lidostas mācību centru attīstot par eksportspējīgu Starptautiskās Lidostu padomes (ACI) akreditētu apmācību organizāciju “RIX Airport Training Academy”, kas nodrošina konsultācijas un pilna spektra apmācības lidostu pamatdarbības jomās.

NO LIDOSTAS – PAR LIDOSTAS PILSĒTU

Lidostas nākotnes stratēģija paredz attīstīt lidostas pilsētas konceptu, kas piedāvā ne tikai aviācijas pakalpojumus, bet veido biznesa ekosistēmas, nodrošina izcilus savienojumus un piedāvā jaunas iespējas gan iedzīvotājiem, gan ar aviācijas jomu tieši nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai.

Lidostas «Rīga» nākotnes pilsētas centrā būs lidostas jaunais pasažieru terminālis 30 tūkstošu kvadrātmetru platībā ar kapacitāti līdz 12 miljoniem pasažieru gadā, kas būs savienots ar “Rail Baltica” dzelzceļa staciju, veidojot vienotu un multimodālu transporta mezglu. Ap to tiks attīstīta lidostas biznesa pilsēta “RIX Airport City” ar viesnīcām, biroju centriem, loģistikas, aviācijas kravu un e-komercijas noliktavām, radot attīstības iespējas visdažādākā veida uzņēmējdarbībai un nodrošinot jaunas darbavietas.

“Mēs attīstīsim lidostas pilsētu kā multimodālu satiksmes un loģistikas centru, kas savieno dažādus transporta veidus un rada uzņēmējdarbības attīstībai veiksmīgu vidi. Nodrošinot daudzveidīgus pakalpojumus, darba, tikšanās, zināšanu apmaiņas un atpūtas iespējas ceļotājiem un vietējiem iedzīvotājiem, lidosta “Rīga” veidosies par pašpietiekamu galamērķi,” uzsver lidostas valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

ATBILDĪBA PAR VIDI

Lidostas stratēģija “Skrejceļš 2027” paredz īstenot arī būtiskus pasākumus ilgtspējas jomā, lai lidostas ilgtermiņa biznesa panākumi, stratēģiskie mērķi un uzdevumi tiktu sasniegti ar atbildīgu un sabalansētu rīcību visos ilgtspējas aspektos – ietekmē uz klimata pārmaiņām, resursu efektīvu izmantošanu, vides un dabas aizsardzības mērķiem, lidostas ekonomisko ietekmi, nodarbinātību, atklātu pārvaldību, vietējās kopienas iesaisti un trokšņu mazināšanu.

Pievienojoties Starptautiskās Lidostu padomes (Airports Council International, ACI) Lidostu oglekļa programmai (Airport Carbon Accreditation, ACA) un «Net Zero 2050» iniciatīvai, lidosta ir noteikusi savu zaļo kursu un izvirzījusi konkrētus mērķus klimata jomā, apņemoties līdz 2050.gadam kļūt par klimatneitrālu lidostu. Lai sasniegtu šo mērķi, lidosta kopā ar partneriem meklēs videi un klimatam draudzīgus risinājumus, efektivizējot procesus, attīstot tehnoloģijas un ieviešot inovācijas, paredz uzņēmuma stratēģija.

Ilgtspējas jomā sasniedzamie mērķi detalizēti noteikti šā gada janvārī apstiprinātajā uzņēmuma Ilgtspējas stratēģijā, kas paredz līdz 2030.gadam īstenot gandrīz 200 aktivitāšu dažādās ilgtspējas jomās, tostarp saules paneļu parka ierīkošanu, lidlauka tehnikas nomaiņu uz videi draudzīgākām alternatīvām, nozīmīgus ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā, atkritumu apsaimniekošanā un ūdens resursu taupīgā izmantošanā.

INVESTĪCIJAS NĀKOTNES ATTĪSTĪBAI

Stratēģijas “Skrejceļš 2027” investīciju plānā noteiktas ilgtermiņa investīciju prioritātes – 155 miljoni eiro pasažieru termināļa paplašināšanai, ieskaitot arī nepieciešamo finansējumu automātiskās bagāžas šķirošanas sistēmas ieviešana, kā arī ceļu, viaduktu un autostāvvietu izbūvei, bet 58 miljoni eiro – investīcijām lidlauka infrastruktūrā, kas iekļauj gan gaisa kuģu peronu un manevrēšanas ceļu pārbūvi un atjaunošanu, gan lidlauka transporta tehnikas nomaiņu, pilnīgu perona apgaismojuma pāreju uz LED gaismekļiem un citus nepieciešamos ieguldījumus.

Lidostas valdes loceklis Normunds Feierbergs skaidro: “Mūsu attīstības prognozes un nepieciešamie ieguldījumi balstās starptautiskās prognozēs par aviācijas nozares atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, reģiona aviācijas tirgus analīzē un lidostas “Rīga” potenciāla un priekšrocību izvērtējumā, kā arī rūpīgos un reālistiskos aprēķinos, analizējot dažādus scenārijus un dažādas finansējuma piesaistes iespējas. Ņemot vērā apjomīgo ieguldījumu apmēru tuvākajos gados, lidosta “Rīga” plāno investīciju projektu īstenošanai piesaistīt gan ES struktūrfondu finansējumu, gan izmantot kredītiestāžu finansējumu, kā arī emitēt obligācijas.”