Tuvākajos mēnešos Latvijas sabiedrība saņems lielu daudzumu mērķētas informācijas saistībā ar Covid-19, jo gan Ekonomikas ministrija (EM), gan Valsts kanceleja (VK) šim nolūkam plāno tērēt teju pusmiljonu eiro. EM kampaņa izmaksās 120 tūkstošus eiro, un tās nolūks ir stāstīt par drošu iepirkšanos. Savukārt VK par 330 tūkstošiem eiro iecerējusi vairākas aktivitātes. Pirmā kampaņa līdz Latvijas iedzīvotāju redzeslokam nonāks šī mēneša beigās. Eksperti atzīst, ka sabiedrības informēšanas kampaņām ir jābūt, jo dezinformācija un līdz ar to cilvēku bailes, izmisums un dusmas izplatās ātri un nekoordinēti. Tomēr pagaidām iepirkumu procedūras rada bažas par caurspīdīgumu un Latvijas Reklāmas asociācija asi kritizē EM, ka tā organizē iepirkumu, bet mēģina to pasniegt kā tirgus izpēti.
– Ekonomikas ministrija drošas iepirkšanās kampaņā izlēma nerīkot iepirkumu konkursu, bet gan pati uzrunāt sešas reklāmas aģentūras.
– Konkursa aizkulises: sešas reklāmas aģentūras kādas februāra piektdienas pēcpusdienā saņēma e-pastu ar aicinājumu piedalīties tirgus izpētē.
– Zemo aktivitāti iespējams skaidrot ar kampaņas budžetu – 120 tūkstoši eiro, kas reklāmas aģentūrām nešķiet pievilcīgs.
– Arī Valsts kanceleja iecerējusi vairākas aktivitātes, tostarp veidot integrētu komunikācijas kampaņu par 330 tūkstošiem eiro.
– Pērn Covid-19 krīzes seku mazināšanai kopumā tikai piešķirti vairāk nekā miljards eiro.
– Sabiedrības informēšanas kampaņas zem lupas sola skatīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
EM drošas iepirkšanās kampaņā izlēma nevis rīkot iepirkumu konkursu, kurā varētu pieteikties jebkura no nozares aģentūrām, bet uzrunāt pati sešas aģentūras. No šīm sešām aģentūrām savu pieteikumu iesūtīja tikai viena – “McCann Rīga”. Un tā arī tika atzīta par labu esam. Ar “McCann Rīga” tuvākajā laikā ministrija noslēgs līgumu, lai jau pēc iespējas ātrāk kampaņu varētu realizēt dzīvē. EM valsts sekretārs Edmunds Valantis apgalvo, ka šī nav ierasta prakse, bet laika spiediens ir liels.
Tomēr no sešām uzrunātajām aģentūrām savu pieteikumu iesniedza tikai viena.
Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa atklāja EM rīkotā iepirkuma konkursa aizkulises, proti, ka sešas reklāmas aģentūras kādas februāra piektdienas pēcpusdienā saņēma e-pastu ar aicinājumu piedalīties tirgus izpētē.
Piedāvājumus jāiesniedz pēc četrām darba dienām.
EM iepirkumā, pēc Liepiņas teiktā, konkursantiem nebija skaidri nedz vērtēšanas kritēriji, nedz tas, kas notiek, ja pieteikumu iesniedz tikai viens no sešiem pretendentiem. Viņasprāt, normāla prakse tik liela budžeta iepirkumam būtu rīkot atklātu iepirkumu, kurā var piedalīties plašāks loks nozares pārstāvju.
Reklāmas aģentūras SIA «McCann Rīga» vadošais partneris Kristaps Siliņš uzsvēra, ka nezināja, ka “McCann Rīga” bija vienīgie, kas iesniedza savu piedāvājumu.
Iespējams pie vainas ir kampaņas budžets – 120 tūkstoši eiro, kas reklāmas aģentūrām nešķiet pievilcīgs.
Arī komunikācijas aģentūras “A.W.Olsen & Partners” partnere, Latvijas Universitātes (LU) docente Olga Kazaka akcentēja, ka tik apjomīga budžeta kampaņai vajadzēja veidot atklātu iepirkuma procedūru, nevis tikai uzrunāt dažas aģentūras.
Paralēli EM iecerētajai drošas iepirkšanās kampaņai, kas publiskajā telpā būs manāma kuru katru brīdi un ilgs līdz jūnija beigām, pie durvīm klauvē arī Valsts kancelejas integrētā komunikācijas kampaņa.
Tai valdība no neparedzētiem līdzekļiem atvēlēja 330 tūkstošus eiro. VK Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Egita Diure norādīja, ka kampaņa sadalīta vairākās, vismaz deviņās aktivitātēs un iespējams, ka visu naudu nevajadzēs izlietot. Pirmā kampaņa sagaidāma šī mēneša beigās. Tās nosaukums ir “Gribu vasaru!”, bet, iespējams, tas tiks mainīts. Tās koncepciju par 10 tūkstošiem eiro decembrī izstrādāja jau pieminētā aģentūra “McCann Rīga”, kas uzvarēja konkursā. Lai šo kampaņu, tā teikt, iedzīvinātu jeb izvietotu medijos, plānots tērēt vēl 70 tūkstošus eiro. Iepirkumu procedūra tiks sākta tuvākajās dienās, un arī VK šajā reizē iecerējusi iet EM ministrijas ceļu un pati uzrunāt vairākas aģentūras.
Ar ne vienu vien izaicinājumu un sabiedrības spiedienu saskāries arī Vakcinācijas projekta birojs, kas vairs nav zem VM spārna, bet gan iekļauts Nacionālā veselības dienesta azotē kā jauna struktūrvienība. Sabiedrībā daudz apspriesta arī vakcinācijas biroja iecere izdot 825 tūkstošus eksemplāru par Covid-19 avīzi, kas nonāks katras mājsaimniecības pastkastītē. Vakcinācijas biroja pārstāve Ieva Stūre atklāja, ka ideja par avīzi nav atmesta.
Savukārt avīzes satura veidošanai papildu spēki nebūs piesaistīti. To veidos VM sistēmā esošo iestāžu eksperti. Par to papildus izmaksas nebūtu.
Pērn Covid-19 krīzes seku mazināšanai kopumā tika piešķirti vairāk nekā miljards eiro. Valsts kontroles vadītājs Rolands Irklis atzīmēja, ka kontrole tur roku uz pulsa un izvērtē vairāk nekā 90% no šiem līdzekļiem.
Valsts kontroles redzes lokā ir arī vakcinācijas process kopumā un ar to saistītās sabiedrības informēšanas kampaņas. Valsts kontrole kampaņas sola vērtēt ne pēc satura, bet lūkos, vai līdzekļi izlietoti atbilstoši. Ziņojums gaidāms vasarā.
Sabiedrības informēšanas kampaņas, tostarp plānoto vakcinācijas avīzi, kas varētu nonākt katras mājsaimniecības pastkastītē, zem lupas sola skatīt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
