Kategorija: Iespieddarbi un izdevējdarbība

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Iespieddarbi un izdevējdarbība Izglītība un zinātne Mediji, PR, poligrāfija, reklāma

LNB aicina izdevējus piedalīties grāmatu iepirkumu programmā Latvijas publiskajām bibliotēkām

LETA

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina izdevējus piedalīties grāmatu iepirkumu programmā Latvijas publiskajām bibliotēkām, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijā (KM).

KM piešķīrusi finansējumu projekta “Grāmatu iepirkums, grāmatu starta un lasīšanas veicināšanas programma” īstenošanai. Kopumā grāmatu iepirkuma programmai 2022.gadā Latvijas publiskajām bibliotēkām atvēlēti 200 000 eiro.

KM norāda, ka programmas mērķis ir atbalstīt grāmatniecības nozari un pastarpināti grāmatu autorus, tulkotājus un ilustratorus, kvalitatīvi papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar pēdējo gadu izdevumiem un nodrošināt tiem plašāku Latvijas iedzīvotāju pieejamību, veicinot lasītprasmi.

Ņemot vērā nepieciešamību gan atbalstīt grāmatniecības nozari un pastarpināti gan grāmatu autorus un ilustratorus, programmā plānots iegādāties izdevumus, lai kvalitatīvi papildinātu Latvijas publisko bibliotēku krājumus. Lai veiktu kvalitatīvu atlasi, ir izveidota kompetenta ekspertu komisija un noteikti stingri atlases kritēriji.
Noteikts, ka izdevumam jābūt izdotam no 2022.gada februāra līdz augustam, turklāt izdevējam jāspēj piedāvāt vismaz 46 eksemplārus. Tāpat tām ir jābūt starptautiska un nacionāla līmeņa literatūras un grāmatu mākslas konkursos nominētas un apbalvotām grāmatām.
Tāpat programmā plānots atbalstīt latviešu oriģinālliteratūru, kā arī augstvērtīgus, kultūrvēsturiski nozīmīgus daiļliteratūras un nozaru literatūras tulkojumus, tostarp starptautiska līmeņa literatūras balvas ieguvušus vai nominētus izdevumus. Paredzēts arī atbalstīt ekspertu komisijas ieteiktu izdevumu, kā arī iepriekšējā periodā izdotu augstvērtīgu papildinātu vai atkārtotu izdevumu.

Programmā netiek iepirkti iepriekš noteiktajiem kritērijiem neatbilstoši izdevumi. Netiek iepirktas grāmatas, kas bibliotēkās iegādātas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Tāpat netiek iepirkti saturiski specifiski, šauri nozares vai zinātniskās literatūras izdevumi.
Izdevēji aicināti izvērtēt un iesūtīt savu piedāvāto izdevumu sarakstu grāmatu iepirkumam publiskajām bibliotēkām, aizpildot izdevumu pieteikuma veidlapu un līdz 25.augustam to nosūtīt uz LNB e-pasta adresi “gramatu.iepirkums@lnb.lv”.

Kategorijas
Iespieddarbi un izdevējdarbība Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Transports

LAD veido Tehnikas cenu katalogu iepirkuma procedūras atvieglošanai

Lauku atbalsta dienests (LAD), sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Zemkopības ministriju un Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociāciju, veido Tehnikas cenu katalogu, lai atvieglotu iepirkuma procedūras lauksaimniekiem, aģentūru LETA informēja dienestā.

LAD skaidroja, ka kataloga mērķis ir sniegt atbalstu lauksaimniekiem, iegādājoties tehniku atbalsta pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Tāpat kataloga ieviešana aizstās līdzšinējo lauksaimniecības tehnikas iepirkuma procedūru, samazinās lauksaimnieka patērēto laiku projekta pieteikuma aizpildīšanā, kā arī samazinās kļūdu rašanās iespējas izmaksu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanā un pārbaudē.

Dienesta pārstāvji norādīja, ka, tā kā iegādāties var tikai to tehniku, kas iekļauta katalogā, tad ir ērtāk izvēlēties sev nepieciešamo – nav jāizvēlas lētākā un, iespējams, neatbilstošāka tehnika. Šāda pieeja ļauj samazināt arī laiku, kas nepieciešams LAD, vērtējot konkrēto projektu.

Plānots, ka Tehnikas cenu katalogā katrai tehnikas vienībai būs iespējami trīs komplektāciju piedāvājumi – bāzes un divas augstāk aprīkotas komplektācijas. Savukārt izvēlēties citu lauksaimniecības tehniku atsevišķā papildus iepirkuma procedūrā nebūs iespējams.

LAD uzsvēra, ka process no konkrētās tehnikas vienības iekļaušanas katalogā līdz mirklim, kad to iegādājās lauksaimnieks, ir vienkāršs – vispirms tehnikas tirgotājs iesniedz tehnikas piedāvājumu cenu katalogā, tad komisija izvērtē cenu atbilstību. Secīgi lauksaimnieks izvēlas atbilstošo tehniku no kataloga un izvēlētā tehnika automātiski tiek ierakstīta projekta pieteikuma tāmē.

Plānots, ka Tehnikas cenu katalogs publiski būs pieejams tuvākajos mēnešos, lai lauksaimnieki un tehnikas tirgotāji savlaicīgi varētu vērtēt nepieciešamās tehniskas vienības.

LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.

Kategorijas
Atpūta Elektroniskais iepirkums Iespieddarbi un izdevējdarbība Māksla, kultūra un atpūta

KP aicina novērst konkurences ierobežojumus biļešu tirdzniecības pakalpojumu iepirkumos

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka kultūras iestādes, izvēloties biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējus, iepirkumos iekļauj konkurenci ierobežojošus noteikumus. Vienlaikus kultūras iestādēm, iepirkumos izvēloties sadarbības partnerus, svarīgi būtu papildus vērtēt apkalpošanas maksas, ko biļešu tirgotāji piemēro patērētājiem par biļešu iegādi. KP uzraudzības mērķis ir palielināt konkurenci koncentrētā biļešu izplatīšanas tirgū un mazināt izmaksas pasūtītājiem un arī patērētājiem.

Biļešu tirdzniecības pakalpojumu nozarē Latvijā darbojas divi nozīmīgi un savstarpēji līdzvērtīgi konkurenti – SIA “Biļešu serviss” un SIA “Biļešu paradīze”. Kultūras iestādēs lielākoties biļešu tirdzniecību nodrošina SIA “Biļešu paradīze”, savukārt SIA “Biļešu serviss” kopējais tirdzniecību vietu skaits ir vairāk nekā trīs reizes lielāks. Papildu tam biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedz arī vairāki mazie tirgus dalībnieki, piemēram, SIA “Ekase”, SIA “Aula Events”, SIA “First Row Technology” un citi.

Nevērtē apkalpošanas maksas patērētājiem

Biļešu tirdzniecības uzņēmumi gūst ienākumus no tirdzniecības vietu, t.sk. valsts un pašvaldību kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību komisijas maksām par biļešu pārdošanu, kā arī no patērētājiem papildu piemērotās apkalpošanas maksas par biļešu iegādi internetā. Atkarībā no izvēlētā biļešu tirgotāja tās tiek noteiktas gan fiksētas maksas veidā līdz 1,50 eiro par vienu biļeti, gan procentuālā formā līdz pat 7% no biļetes summas. KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka kultūras iestādes, izvēloties iepirkumā saimnieciski izdevīgāko pakalpojumu, ne vienmēr ņem vērā patērētājiem piemērotās apkalpošanas maksas apmēru. KP ieskatā, lai radītu lielāku konkurenci, kā arī iepirktu finansiāli izdevīgāko risinājumu patērētājiem, tās būtu jāparedz iepirkuma prasībās.

Tāpat KP novēroja, ka sadarbības līgumi par biļešu tirdzniecību tiek slēgti uz pārmērīgi ilgu laiku, tāpēc ierasto piecu gadu vietā līgumus būtu ieteicams slēgt uz periodu no gada līdz trim gadiem. KP secina, ka atruna par biļešu tirgotāju komerciālajiem riskiem nav pietiekama, lai attaisnotu konkurences izslēgšanu uz tik ilgu periodu.

Iepirkumos nepieciešams vērtēt ietekmi uz konkurenci

Pasūtītāja noteiktajiem iepirkuma nosacījumiem ir būtiska ietekme, vai starp pretendentiem pastāvēs konkurence un vai tās rezultātā būs iespējams saņemt piedāvājumu par zemāku cenu un augstākā kvalitāti. Tādējādi kultūras iestādēm nepieciešams rūpīgi izvērtēt, cik pamatotas ir konkurenci ierobežojošās prasības, lai neizslēgtu potenciālo konkurentu iespējas piedalīties iepirkumā.

Par konkurences ierobežojumu var uzskatīt arī atsevišķos iepirkumos iekļauto prasību nodrošināt dāvanu karšu pārdošanu tieši plastikāta formā, ko pašlaik piedāvā tikai viens no tirgotājiem. KP ieskatā, iespēju patērētājiem nezaudēt un saglabāt nākamajam pirkumam neiztērēto dāvanu kartes atlikumu var nodrošināt arī citos veidos, ne tikai plastikāta dāvanu karšu formā, ko savukārt piedāvā konkurējošs tirgotājs.

Vienlaikus arvien vairāk biļešu tirdzniecība norit attālināti, kas mazina tirdzniecības klātienē nozīmi. Neskaitot divus lielākos tirgus spēlētājus, pārējie biļešu tirgotāji savus pakalpojumus piedāvā tikai internetā. KP ieskatā, kultūras iestādēm būtu jāpaplašina biļešu tirdzniecības iespējas internetā, jo prasība iepirkumos pēc klātienes tirdzniecības vietām ietekmē uzņēmumu piemērotās komisijas maksas un samazina konkurenci. Taču, ņemot vērā, ka kultūras iestādēm joprojām ir augsts pieprasījums pēc klātienes tirdzniecības vietām, ieteicams nodrošināt iespēju vairākiem biļešu tirgotājiem uzstādīt biļešu kases un tirgot biļetes uz kultūras pasākumiem.

Informāciju sagatavoja Zane Gorškova, Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste.

Kategorijas
Iespieddarbi un izdevējdarbība Māksla, kultūra un atpūta Nozares

Ar Latvijā drukātām dekorācijām uz La Scala skatuves

Druka jau sen vairs neaprobežojas ar krekliņu un krūzīšu apdruku un jaunās tehnoloģijas piedāvā arvien plašākas iespējas drukas pielietojumiem visdažādākajās sfērās. Apdrukāt var ne tikai papīru, audeklu un plastikātu, bet pat stikla un koka elementus, kas vēlāk pārtop mēbelēs un interjera priekšmetos. Kā ar nelielu Latvijas uzņēmumu iekarot slaveno La Scala skatuvi stāsta uzņēmuma Innovative solutions and INK Idea direktore un līdzīpašniece Daiga Konradi.

Latvija – droša vieta, kur veidot biznesu

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad divi brāļi no Amerikas Savienotajām valstīm – viens no pašreizējiem līdzīpašniekiem Todd David Swenson un Bradley John Swenson pieņēma lēmumu veidot biznesu Latvijā. Vieta izvēlēta, jo ASV uzkrātās zināšanas par reklāmas biznesa attīstību deva nojausmu, ka arī Latvijā digitālā druka attīstīsies straujiem soļiem. 2013. gadā uzņēmumam pievienojās Daiga Konradi. 2016. gada nogalē, personīgu apsvērumu dēļ, vienam no brāļiem – Bradley John Swenson, nācās atvadīties no Innovative Solutions and Ink Idea. Par uzņēmuma īpašniekiem un jaunajiem partneriem kļuva dvīņubrāļi no Šveices Harold-Robert Antoine Marie Dacorogna un Paul-Antoine Robert Marie Dacorogna. Vienu no viņiem – Haroldu – ar Latviju saistīja gandrīz vai ģimenes saites – viņa sieva bija dzimusi Latvijā un deviņdesmitajos gados no Latvijas aizbraukusi. Abi jaunieši iepazinās Londonā un pēc vairāku gadu kopdzīves Singapūrā nolēma atbraukt ciemos uz Latviju. “Atbraucām un prom vairs neaizbraucām. Man šeit patīk gan daba, gan biznesa vide, gan cilvēki.  

turpināt lasīt “Ar Latvijā drukātām dekorācijām uz La Scala skatuves”
Kategorijas
Iespieddarbi un izdevējdarbība Nozares Reklāma

Uzvaru garantē uzkrātie resursi un pieredze

Prezentreklāmas jomas iepirkumu organizatorus pirms to izsludināšanas SIA PRO-BALTIC valdes locekle Natālija Kaceviča aicina klātienē iepazīties ar šīs jomas specifiku un esošajiem paraugiem, kas dotu iespēju sagatavot kvalitatīvākus konkursu nolikumus, bet uzņēmējiem atvieglotu dalību tajos.

– Pastāstiet par uzņēmuma darbību. Kādi ir SIA PRO-BALTIC sniegtie pakalpojumi, klienti? Vai klienti ir tikai Latvijā?

– SIA PRO-BALTIC ir viens no nozares līderiem ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi prezentreklāmas jomā. Dažu gadu laikā, darbojoties Latvijas tirgū, mums ir izdevies iegūt lielāko Latvijas un ārzemju uzņēmumu uzticību, kuriem noteicošais faktors reklāmas suvenīru izvēlē ir to kvalitāte. Mūsu uzņēmums tiešām daudz piedalās iepirkumos un sadarbojas ar valsts iestādēm. PRO-BALTIC ir vadošais eksperts “garšīgo” korporatīvo dāvanu jomā – esam pirmā prezentreklāmas kompānija Latvijā, kas ir atzīta par atbilstošu pārtikas aprites prasībām un ir saņēmusi PVD reģistrācijas apliecību.

– Cik apjomīgi ir pasūtījumi? Vai strādājat arī ar individuāliem pasūtītājiem, kuriem nepieciešami nelieli drukas vai tml. pakalpojumi?

– Prezentreklāmas jomā pasūtījumi, salīdzinot ar citām nozarēm, nav apjomīgi, vairākums ir zem 10 000 EUR, attiecīgi uz tiem neattiecas Publisko iepirkumu likums. Mēs ar prieku apkalpojam gan uzņēmumus, gan fiziskās personas.

turpināt lasīt “Uzvaru garantē uzkrātie resursi un pieredze”
Kategorijas
Iespieddarbi un izdevējdarbība Nozares

Visādiem grābekļiem ir kāpts virsū, tagad esam gudri

Viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs akciju sabiedrība “Liepājas papīrs” valsts un pašvaldības iepirkumos nepiedalās, taču ir to darījis agrāk. Patlaban uzņēmums produkcijas pircējus atrod pats.

Sponsors vai deputāts – nepiedalies!

“Tam, ka vairs nepiedalāmies, ir dažādi iemesli,” saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. “Piemēram, agrāk esam mēģinājuši piedalīties pašvaldības iepirkumā kā viena no lielākajām kancelejas preču lieltirgotavām – apgādāt ar biroja precēm, papīru utt. Daļēji tā bija mūsu pašu produkcija, daļēji iepirkām ārzemēs. Taču uzrāvāmies uz nepatikšanām…”

“Nepatikšanas” bija saistītas ar to, ka a/s “Liepājas papīrs” savā pilsētā sponsorēja un joprojām sponsorē sieviešu basketbolu.

“Naudiņu bijām ieskaitījuši Liepājas sporta pārvaldei, un, tikko esam sponsorējuši, likums nosaka, ka desmit gadus nevaram piedalīties iepirkumā. To neviens mums nebija pateicis, un paši bijām palaiduši garām, tomēr tas uzreiz mums aizvēra pašvaldības iepirkumu durvis uz desmit gadiem”.

Vilnītis uzskata, ka tas nav gudri un šāda prasība ir pārspīlēta, jo iepirkumos taču ir izvērtēta vesela virkne kritēriju, pēc kuriem izvērtē pretendentus, sākot ar cenu un beidzot ar kvalitāti.

“No vienas puses mēs, labu gribot, palīdzam, lai pilsētā attīstās basketbols, no otras – liedzam sev iespēju piedalīties iepirkumos.”

Pēc desmit gadu ilgā “moratorija” “Liepājas papīrs” vēlreiz mēģinājis piedalīties pašvaldības iepirkumā.

“Taču trāpīju uz otra grābekļa…”

Piedalījušies iepirkumā uz biroja un kancelejas preču piegādi. Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētājs tajā laikā jau bija ievēlēts Liepājas domē.

“Vienā no preču grupām mums pat bija labākā cena, bet tad no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmām vēstuli, ka ir interešu konflikts, un mani svītro ārā. Un kāpēc? Tāpēc, ka es esmu deputāts!”

Vilnītis saka, ka aizvien to nesaprot un viņam joprojām tas liekas muļķīgi.

“Gāju godīgi visu to ceļu. Nekad neko neesmu sarunājis vai kā citādi negodīgi rīkojies, bet vienā gadījumā biju pārkāpis likumu, gribēdams sponsorēt basketbolu, otrā – tāpēc, ka biju deputāts. Bet es kā deputāts taču nevadu domes Iepirkumu komisiju, neesmu arī tās loceklis, tātad nekādi nevaru ietekmēt komisijas lēmumus!”

Tieši tāda pati situācija bijusi citam Liepājas uzņēmējam – Ivaram Kesenfeldam, kurš arī tobrīd bija ievēlēts Liepājas domē.

“Tāda ir mana pieredze ar pašvaldības iepirkumiem. Tāpēc esam nolēmuši, ka netērēsim laiku un enerģiju.”

“Liepājas papīrs” gan palicis biroja un kancelejas preču piegādātājs virknei mazo pašvaldību, kuras šim mērķim netērē tik lielu naudu, tāpēc pietiek ar cenu aptauju.

“Viņiem ļoti patīk mūsu preču sortiments un iespējas, ko uzņēmuma veikals “Rūtiņa” piedāvā. Šīm pašvaldībām ir ērtāk atbraukt pie mums uz Liepāju, nekā gaidīt, vai kādi rīdzinieki pievedīs vai nepievedīs preci.”

Arī Vilnītis ar šādu kārtību ir ļoti apmierināts, un nealkst pēc pašvaldības vai valsts iepirkumiem.

Ar cenu nekaro

“Ar iepirkumiem nekad neko nevar zināt – tad tu uzvari, tad – zaudē, un nekad nevari plānot, cik cilvēku strādās, kāds būs tavs bizness. Nav stabilitātes.”

Tāpēc “Liepājas papīrs” savu produkciju pārdod tieši klientiem, brauc uz izstādēm, piedalās tirdzniecības misijās.

„Liepājas papīrs” piedalās arī “Rimi Baltija“ rīkotajos iepirkumu konkursos. Šis uzņēmums vispirms rīko tenderi, kurā ir noteiktas prasības, kas jāizpilda, izejot cauri vairākiem posmiem. Pirmais ir kvalitātes etaps, tur atsijā ļoti daudzus. Ja to iztur, tad nākamais ir tehniskā un tehnoloģiskā nodrošinājuma etaps, piemēram, „Procter & Gamble” interesē, cik mums ir iespiedmašīnu – ja ir mazāk par četrām piecām, tu nevari piedalīties konkursā, tevi atsijā nost. Kāpēc? Tāpēc, ka uzņēmums nepaļaujas uz šādu piegādātāju. Tev varbūt ir labākā cena, bet ir tikai viena vai divas iespiedmašīnas. Tas nozīmē, ka tās būs lielā mērā noslogotas, ieskaitot „Procter & Gamble” pasūtījumu, un, ja kaut kas notiek – salūzt vai kas cits, tu vairs nevari piegādāt produkciju, un viņi pakļauj sevi riskam. Līdz ar to uzņēmumam ir diezgan stingri nosacījumi, kas jāizpilda. Ja iztur šo otro etapu, kurā atkal ļoti daudzus atsijā, paliek pēdējais – cena un serviss jeb piegādes ātrumi.

Pēc šiem trīs atlases posmiem paliek divi vai trīs uzņēmumi, kurus tad „saliek ar ragiem kopā”, un viss beidzas ar to, ka tiešajā ēterā, parasti tas notiek Skype, notiek solīšana. „Procter & Gamble”, kur nupat piedalījāmies, tā ir starptautiska – bijām mēs no Latvijas, dalībnieks no Itālijas un dalībnieks no Polijas. Tad norisinās sacensība, kurš nositīs cenu. Mums ir bijusi laba cena, bet līdzīgas ir bijušas vēl diviem. Tiek paziņots, ka „šobrīd zemākā cena ir „Liepājas papīram”, pēc stundas zvana – „šobrīd zemākā cena ir itāliešu piegādātājiem”. Ko mēs darījām? Sapratām, ka zemāk nelaidīsim, jo ar tādu cenu, kādu bijām iedevuši, jau tā peļņa būtu ļoti niecīga. Tāpēc tajā brīdī mēs vairs tālāk negājām.”

Līdzīgi „Liepājas papīram” gājis arī pēdējā „Rimi Baltija” iepirkumu konkursā, kur uzvaru ieguva Jūrmalas kompānija.

„Mēs nekad nekarojam ar cenu,” saka Vilnītis. „Mūsu cena ir laba, bet tikko aiziet karš ar cenu, mēs nepiedalāmies.”

„Liepājas papīrs” var to atļauties, uzsver uzņēmējs.

„Mums ir citi principi. Ar ko tad tu uzvari tādos iepirkumos kā „Rimi Baltija”, „Procter & Gamble”, un es varētu saukt vēl kompānijas! Pēc tam, kad bijām uzvarējuši vienā „Rimi Baltija” iepirkumā un nostrādājuši divus gadus, es paskatījos kopsavilkumu – visas piegādes, visus izdevumus un ienākumus – man ir mīnusi! Es faktiski esmu piemaksājis. Tad es sapratu, ka tas nav to vērts. Labāk, lai nav tie apjomi, un man ir brīva jauda, ko es varu virzīt citam klientam.”

Izvēlas klientus, kas novērtē kvalitāti

“Visādiem grābekļiem ir kāpts virsū, tagad esam kļuvuši gudri”, pajoko Vilnītis.

„Mums ir noteikta cena, ja jūs mūs saliekat ar pierēm kopā, un mēs neizturam – okey, lai iet citi. Un parasti tas beidzas ar to, ka, piemēram, „Rimi” zvana atpakaļ: nu lūdzu, lūdzu, samaziniet par 8%, jūs būsiet uzvarētāji – viņiem ļoti patika apkalpošana, kvalitāte, ko mēs nodrošinājām, bet mēs sakām: nē, mēs nevaram. Diemžēl viņiem tomēr ir tas nosacījums, ka cenai jābūt zemākajai”.

Tomēr ne visiem uzņēmumiem galvenais ir zemākā cena. Kā piemēru Vilnītis min „Orkla” grupas uzņēmumus, Eiropā tādu ir vairāk nekā 140, tajā skaitā ir arī kādreizējā „Spilva”, „Laima”, „Uzvara” un „Staburadze”.

„Liels koncerns. Liela grupa. Viņiem cena ir svarīga, bet cena nav noteicošā, viņi nekad neņem zemāko. Viņiem daudz svarīgāk, kādi ir standarti, kādi ir darba drošības nosacījumi uzņēmumā – viņi paši brauc inspicēt, nepietiek ar to, ka man ir ISO standarts, viņu standarts ir vēl augstāks! Tikai tad, ja atbilsti viņu prasībām, vari piedalīties iepirkumos.”

Vilnītis uzsver, ka viņam ir svarīgi tieši šādi klienti – kuriem cena ir svarīga, taču nav noteicošā, nevis, kā iepriekš minētie, kuri „nospiež tevi uz ceļiem, un tad nu strādā”.

Tas uzņēmējam nav pieņemami, jo tādā gadījumā viņš ir spiests maksāt zemas algas, uzņēmums nevar attīstīties, iegādāties jaunās tehnoloģijas u.tml.

Šobrīd „Liepājas papīrs” spēj nodrošināt vidējo algu virs 1000 eiro. Pat Rīgā ir daudzi nozares uzņēmumi, kuros vidējā alga ir zemāka, uzsver Vilnītis.

„To mēs varam atļauties tikai tāpēc, ka ir tādi klienti, kas novērtē kvalitāti, servisu, to, ka pie mums cehos var ieiet tikai darba apģērbā”.

„Liepājas papīra” vieni no lielākajiem klientiem ir pārtikas industrijas uzņēmumi, kuriem ārkārtīgi svarīgi, ka uzņēmumā tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi – mitrums, temperatūra, tīrība utt., lai uzlīme, kas te tiek ražota, atbilstu visaugstākajām higiēnas prasībām.

„Liepājas papīram” ir ISO sertifākts videi un kvalitātei, ko uzņēmuma vadītājs sauc par „iztikas minimumu”. Nākamgad plānots ieviest arī energoefektivitātes standartu, jo to par visai būtisku uzskata uzņēmuma Vācijas klienti.

„Vēl ir „smagais” standarts – pārtikas – ko mēs pagaidām kā standartu neieviešam, jo tas nav obligāts, bet mēs ejam uz to. Ir dušas, darba apģērbi, bet pagaidām nav dezinfekcijas līdzekļu – bahilas, roku mazgāšanas u.tml.”

Tas darām farmaceitisko uzņēmumu dēļ, kas arī veido vienu lielu „Liepājas papīra” klientu grupu, kurai arī ir savas specifiskas prasības – piemēram, lai viena iespiedmašīna drukātu tikai viena veida etiķetes.

„Mēs ieguldām naudu cilvēkos, tehnoloģijās un visos darba apstākļos. Ļoti strādājam uz savu spēju un standartu paaugstināšanu, bet nekarojam par zemāko cenu, kas ir galvenā valsts un pašvaldības iepirkumos, kur ļoti maz izmanto saimnieciskā izdevīguma principu, kas it kā ir ieviests, taču neviens īsti nezina, kas tas ir.”

Runājot par konkurenci, Vilnītis saka: tāda ir, taču mēs noteikti esam stiprākie gan kvalitātē, gan iekārtu un tehnoloģiju nodrošinājumā.

„Liepājas papīra” spējas ir novērtējuši arī alkohola ražotāji, kas ir otra lielākā klientu daļa aiz pārtikas ražotājiem. Turklāt šie klienti ir visā Eiropā – Vācijā, Francijā, Spānijā, arī Jamaikā, Krievijā, Gruzijā. Tāpat 99% Latvijas kompāniju strādā tieši ar Liepājas uzņēmumu. Viens no uzņēmumiem, kas izmanto citas tipogrāfijas pakalpojumus, ir „Latvijas balzāms”, bet – „lai „Latvijas balzāms” iet savu ceļu, viņiem ir savs redzējums un savi iemesli”.

Arī iepērkot, cena nav galvenais

“Arī iepērkot pašiem nepieciešamos materiālus „Liepājas papīrā” rīkojas līdzīgi – pirmajā vietā ir kvalitāte, ” saka valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmums iepērk pašlīmējošo laminātu. Vēl pirms gadiem pieciem uzņēmums to ražoja pats, bet tad izlēma pārdot iekārtas somiem. Kāpēc?

„Mums galvenais ir drukāšana, un mēs nevaram konkurēt ar pasaules ražotājiem arī materiālu ražošanā, jo tur tehnoloģijas attīstās ļoti strauji.”

„Liepājas papīram” ir divi lieli piegādātāji – viens no tiem ir milzīgs Somijas koncerns „UPM”, otrs pieder amerikāņiem, un abi ir nozares lielākie konkurējušie uzņēmumi pasaulē. Vienam ir labāka kvalitāte vienai materiālu grupai, otram – citai, cenas abiem ir līdzīgas.

“Arī mums ļoti svarīga ir kvalitāte, svarīgi, kā reaģē uz brāķi, jo arī lielie koncerni saražo brāķi, turklāt bieži, gandrīz katru mēnesi, – vai risina problēmu, kompensē brāķi vai pasaka: mēs neko nezinām, jūs jau lēti pirkāt, tās ir jūsu problēmas,” – tā Vilnītis.

Uzziņa
A/s „Liepājas papīrs”

  • nodibināta 1993. gadā, bet darbības vēsture ir krietni senāka – vairāk kā 115 gadu;
  • viens no vadošajiem poligrāfijas nozares ražotājiem Baltijas valstīs;
  • pamatdarbības virziens ir dažādu uzlīmju un etiķešu druka, kas ietver pilnu pakalpojumu servisu – dizaina izstrādi un maketēšanu, filmu un iespiedformu izgatavošanu, apdrukāta materiāla pēcapstrādi, produkcijas piegādi klientam. Iespējams izmantot šādas iespiedtehnoloģijas: fleksogrāfija, sietspiede, digitālā druka, folijspiede, reljefspiede;
  • eksports ir uzņēmuma prioritāte, un tā apjoms pārsniedz vairāk nekā 50% no ražotās produkcijas. Uzņēmuma galvenās partnervalstis eksportā ir Lietuva, Igaunija, Skandināvijas valstis, Vācija, Kazahstāna, Polija, Ungārija, Krievija, Baltkrievija un citas valstis. Paralēli uzņēmums ir uzsācis eksportu uz jauniem tirgiem Jamaikā un Meksikā. Uzņēmumam ir pārstāvniecība Krievijā, Maskavā.
  • šogad uzņēmums veiksmīgi pārsertificējies un saņēmis akreditētus atbilstības sertifikātus ISO 9001 un ISO 14001.
  • Divus gadus pēc kārtas – 2016. gadā un 2017. gadā saņemta VID Pateicība.

Darbības rādītāji:

  • apgrozījums 2016. gadā – 6,63 milj. eiro,
  • peļņa 2016.gadā – 0,27 milj.eiro,
  • rentabilitāte – 4,1%,
  • darbinieku skaits – 102.

TEKSTS un FOTO: SARMĪTE PUJĒNA

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

turpināt lasīt “Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu”

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

turpināt lasīt “Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1”
Kategorijas
Iespieddarbi un izdevējdarbība Izglītība un zinātne Nozares

Izmaiņas mācību līdzekļu iepirkumos

Par aktualitātēm mācību grāmatu un skolēnu darba burtnīcu iepirkumos 15. martā Latvijas Pašvaldību zālē žurnāls Iepirkumi diskutēja kopā ar septiņiem ekspertiem. Pa vienam pārstāvim bija no Izglītības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Iepirkumu uzraudzības biroja, biedrības Vecāki par izglītību, Ogres novada domes, Rīgas 28. vidusskolas un mācību grāmatu izdevniecības Zvaigzne ABC.

Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas katru augustu vecāki stāv rindās pie grāmatnīcām ar skolotāju izsniegtajiem sarakstiem, kuros ir norādītas nepieciešamās darba burtnīcas un arī pa kādai grāmatai nākamajam mācību gadam. Kā būs šogad? Tiesībsargs paziņojis, ka katrai pašvaldībai pašai ir jāsedz izdevumi par skolēnu nodrošināšanu ar mācību grāmatām un darba burtnīcām. Vecākiem likt iegādāties mācību līdzekļus ir bezmaksas izglītības principa pārkāpums!

Izrādās, ka jau 20 gadus Latvijā tiek ignorēta ANO Bērnu tiesību konvencija un Satversmē iekļautais punkts par vienādām tiesībām iegūt bezmaksas pamatizglītību.
Ir atrasts viens grēkāzis, diskusijā klātesošais 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kurš, lūk, ir atļāvies likt vecākiem pirkt mācību līdzekļus.

Skolas ir kļuvušas par ķīlniecēm – ar skubu no dažu skolu mājaslapām izņemti obligāti nopērkamo darba burtnīcu saraksti un radīts iespaids, ka valstī tomēr ir bezmaksas izglītība. Kam mēs cenšamies to iestāstīt? Paši sev?

Situācija dažādās pašvaldībās ir atšķirīga. Piemēram, Ventspils skolās bezmaksas izglītība tiek nodrošināta. Darba burtnīcas iepērk pašvaldība, skolās tās tiek kopētas un izmantotas skolēnu apmācībai. Tomēr lielākajā vairumā pašvaldību, to skaitā arī Rīgā, vecāki paši iegādājas darba burtnīcas un samērā dārgās angļu valodas grāmatas. Citas grāmatas tiek izsniegtas skolu bibliotēkās bez maksas.

DISKUSIJAS DALĪBNIEKI

IZM Izglītības departamenta vecākais eksperts Ēriks Sīka:
– Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.

IUB Metodoloģijas departamenta direktores vietniece Arita Ūdre:
– Varbūt var runāt ar VRAA, kas veido EIS, lai tā piedāvā īpašu mācību grāmatu katalogu? Tas atvieglotu konkrētu mācību grāmatu iepirkumu.

Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe:
– Izglītības sistēma nevarēs normāli funkcionēt, ja to centralizēs. Skolotāju iespējas, variācijas, kvalitāte, uzskati ir tik atšķirīgi!

Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons:
– Pateicoties manai rūgtajai pieredzei un Tiesībsarga aktivitātēm, cerams, ka valsts beidzot tiks skaidrībā, kas ir valsts pienākums, kas jādara pašvaldībām un kas – vecākiem.

Pašvaldību savienības Iepirkumu speciāliste Daina Dzilna:
– Ja līgumsumma būs virs 70 000 latu, jārīko iepirkumu procedūra un jāskatās, kā sagrupēt šos mācību līdzekļus. Jūs varat tos iepirkt kaut piecas reizes, bet tā būs atklāta konkursa procedūra.

Apgāda Zvaigzne ABC vadītāja Vija Kilbloka:
– Vēl lielāka iepirkumu centralizācija par skolas līmeni nebūtu vēlama, jo bieži vien mācību grāmatu autori ir paši skolotāji, un būtu dīvaini, ja vēstures grāmatas autors mācītu vēsturi no cita autora grāmatas.

Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska:
– Valsts zina, cik lielā apjomā tā var atļauties finansēt vienu skolēnu, pašvaldība arī to zina. Tikai vecākiem neviens nejautā, cik lielu summu viņi var samaksāt.

– Šobrīd tiek veikti grozījumi Izglītības likumā un saskaņā ar tiem izdoti jauni noteikumi par kārtību, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu iegādi. Kas tajos būs jauns, kādas pārmaiņas gaidāmas un kad tie varētu stāties spēkā?

Ēriks  Sīka: – Jā, mēs Izglītības ministrijā uzskatījām, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos, lai precīzāk definētu, kas īsti tiek uzskatīts par mācību līdzekļiem, lai precizētu finansiālo atbildību, kas attiecas uz valsti, pašvaldībām un vecākiem. Pašvaldības visu laiku ir bijušas atbildīgas par izglītības procesa nodrošināšanu savās mācību iestādēs. Grozījumi likumā netiek veikti, lai noteiktu konkrētas summas, termiņus, grāmatu atjaunošanas regularitāti utt.
Šobrīd Izglītības likuma grozījumi ir sagatavoti projekta veidā, drīzumā tie nonāks Saeimā. No deputātiem atkarīgs, vai jaunie noteikumi stāsies spēkā šogad vai nākamgad. Lielas grūtības, kā zināms, sagādā valsts fiskālā disciplīna.

Vita Pūķe: – Vai ministrija ir padomājusi par to, ko izglītībā prasīs eiro ieviešana? Mainīsies mācību līdzekļi, vairs nevarēsim komerczinībās, ekonomikā vai matemātikas teksta uzdevumos skaitīt latus, tā būs pagātne.

Ēriks Sīka: – Konkrēti par eiro ieviešanu neesam sprieduši, bet tas, ka jāpalielina finansējums mācību līdzekļu iegādei, visiem ir skaidrs.

Vita Pūķe: – Mēs patiešām esam satraukušies, jo problēmas ar mācību līdzekļu iegādi ir lielas. Šim mērķim esošā budžeta ietvaros mums papildus jāatrod 250 000 latu, kas ir praktiski neiespējami. Godīgi sakot, arī nākamgad, kad budžetā tiks samazināta ienākumu nodokļa sadaļa, es neredzu iespējas atrast šādu summu. Protams, mēs atbalstīsim savas skolas, cik vien būs mūsu spēkos, – arī šobrīd papildus valsts niecīgajam finansējumam mēs plānojam piecus latus uz skolēnu mācību grāmatām un burtnīcām, bet tas joprojām ir nepietiekami.

turpināt lasīt “Izmaiņas mācību līdzekļu iepirkumos”