Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Remonta un apkopes pakalpojumi Tehnoloģijas un iekārtas Uzņēmējdarbība

Konkurences padome atļauj SIA “Latvijas Mobilais Telefons” iegādāties uzņēmumus, kas sniedz elektroierīču remonta pakalpojumus

Konkurences padome

17. februārī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA “Latvijas Mobilais Telefons” iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār vairākiem uzņēmumiem, kas sniedz sadzīves tehnikas un elektroierīču remonta pakalpojumus. KP nekonstatēja, ka SIA “Latvijas Mobilais Telefons” apvienošanās ar SIA “ELEKTRONIKA-SERVISS”, SIA “ServiceNet LV”, AS “Speleta” un OÜ “ServiceNet EE” radītu būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un ar to saistīto sabiedrību pamatdarbība ir dažāda veida telekomunikāciju pakalpojumi, piemēram, mobilie balss telefonijas pakalpojumi, mobilie un fiksētie datu pārraides pakalpojumi, kā arī telekomunikāciju iekārtu un elektroiekārtu mazumtirdzniecība un remonta pakalpojumi. Savukārt SIA “ELEKTRONIKA-SERVISS”, SIA “ServiceNet LV”, AS “Speleta” un OÜ “ServiceNet EE” nodarbojas ar mājsaimniecības piederumu, mājas un dārzu iekārtu, sadzīves elektronisko iekārtu, kā arī datoru un perifēro iekārtu remontu, līdz ar to šajos tirgos sabiedrību darbība pārklājas.

Tādejādi apvienošanās dalībnieku apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts sadzīves tehnikas un elektroierīču remonta pakalpojumu tirgus. Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija Nekustamais īpašums Remonta un apkopes pakalpojumi

Namu apsaimniekošanas uzņēmums Civinity pauž aizdomas par korupciju Rīgas namu pārvaldnieka iepirkuma komisijā

Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) šī gada augusta beigās noslēdza iepirkumu par liftu tehnisko apkalpošanu, plānoto un avārijas remontdarbu veikšanu. Iepirkuma rezultāti raisa aizdomas par iespējamo korupciju atbildīgajā RNP iepirkuma komisijā, tādējādi Civinity aicina Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) uzdot RNP veikt atkārtotu iepirkuma rezultātu izvērtēšanu.


Civinity septembra sākumā iesniedza sūdzību IUB ar prasību izvērtēt iepirkuma rezultātus. Pretēji rīdzinieku interesēm, RNP noraidīja ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, uzskatot to par apzinātu dempingu, tomēr pēc cenu salīdzināšanas vienā no sešām iepirkuma daļām, cenu atšķirības izejas materiālu un liftu apkopes sadaļās ir pietiekami nebūtiskas, lai tās dēvētu par dempingu, savukārt pietiekami nozīmīgas, lai rīdzinieki par saņemtajiem pakalpojumiem spētu ietaupīt vismaz divus miljonus eiro.


Atbilstoši RNP pieprasījumam iepirkuma procedūras ietvaros, Civinity iesniedza visu tās rīcībā esošo informāciju, norādot cenu izveides metodoloģiju, tādējādi atbildot uz iepirkuma komisijas potenciālajām bažām.


“Lielu pārsteigumu mums izraisīja RNP 30.augusta lēmums, kurā Civinity piedāvājums tika noraidīts, pasūtītājam uzskatot to par apzinātu dempingu, taču nesniedzot sīkāku pamatojumu piedāvājuma noraidīšanai. Paskaidrojuma neesamība un papildu informācijas nepieprasīšana, lai kliedētu bažas, neatbilst ierastajai iepirkuma norises praksei, tādējādi tas rada šaubas par komisijas objektivitāti, izvērtējot piedāvājumus,” pauž Civinity izpilddirektors Andrius Bakštonas.


Iepirkuma ietvaros Civinity iesniedza piedāvājumu visās sešās RNP iepirkuma daļās, taču neskatoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu ar zemāko piedāvāto līgumcenu, visās sešās daļās piedāvājums tika noraidīts. Civinity uzskata, ka lēmuma argumentācijas trūkums met aizdomu ēnu uz apzinātu izvēli nepieprasīt informāciju, kas varētu attaisnot iemeslus, lai noraidītu Civinity piedāvājumu, tādējādi liekot domāt par personīgām interesēm un RNP darbinieku iespējamo iesaisti koruptīvos nodarījumos.


Civinity nesaskata, ka konkrētais iepirkums ir veikts pēc labākas publisko iepirkumu prakses, tieši pretēji, šis iepirkums norāda, ka nav svarīgi iepirkuma ietvaros noteiktie kritēriji, kā tehniskie parametri un kvalitātes rādītāji, lai iegūtu līguma slēgšanas tiesības. Civinity ir pamatotas bažas, ka iepirkuma uzvarētāji kritērijus, kas ir noteikti, lai varētu piedalīties iepirkumā, nespētu izpildīt praksē.


Civinity izpilddirektors Andrius Bakštonas norāda, ka “mēs esam neizpratnē, kāpēc kāda interesēs ir noraidīt labāko piedāvājumu, kas ir atbilstošs tirgum un uzņēmuma iespējām, balstoties uz neobjektīvu lēmumu, tādējādi tīši kaitējot rīdzinieku interesēm”.


Ņemot vērā iepriekš minēto, Civinity aicina IUB un atbildīgās puses pievērst uzmanību RNP rīkotajam iepirkumam un uzdot RNP veikt atkārtotu iepirkuma rezultātu izvērtēšanu. Ir nepieciešams nodrošināt iepirkuma procesa caurskatāmību un atbilstību labās prakses principiem, tādējādi izvairoties no iespējamiem korupcijas riskiem iepirkuma komisijā un personīgu interešu virzīšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Informāciju sagatavoja Līga Purmale, Civinity komunikācijas projektu vadītāja.

Kategorijas
Komercpakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Remonta un apkopes pakalpojumi Transports

CSDD piederošo kapitāldaļu vērtību tehniskās apskates pakalpojumu sniedzējos par 34 500 eiro noteiks “KPMG Baltics”

Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošo tehniskās apskates uzņēmumu kapitāldaļu tirgus vērtību un informācijas memorandu par 34 500 eiro sagatavos AS “KPMG Baltics”, aģentūrai LETA pastāstīja SIA “Publisko aktīvu pārvaldītāja “Possessor”” (“Possessor”) pārstāvis Guntis Kārkliņš.
“Possessor” iepirkuma komisija 19.novembrī nolēma par iepirkuma “CSDD piederošo SIA “Auteko & Tuv Latvija”, SIA “Scantest”, SIA “Venttests” un SIA “Autests” kapitāldaļu tirgus vērtības noteikšana un informācijas memorandu sagatavošana” uzvarētāju atzīt un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt “KPMG Baltics”, kas piedāvāja saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Pretendenta piedāvātā līgumcena ir 34 500 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Kārkliņš skaidroja, ka “Possessor” nodrošinās pilna cikla CSDD kapitāla daļu pārdošanas procesu, tai skaitā organizēs kapitāla daļu vērtības noteikšanu, sagatavos pārdošanas noteikumus un saskaņos tos ar CSDD, veiks pārdošanas izziņošanas un veicināšanas pasākumus un organizēs izsoles.
Kā ziņots, valdība 11.augustā atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai.
Ministru kabinets (MK) uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par tehniskās apskates pakalpojuma koncepciju 2021.-2030.gadam”. SM, kā CSDD kapitāldaļu turētājai, tika uzdots uzraudzīt informatīvajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanas gaitu, tostarp nodrošinot, lai līdz brīdim, kad tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanu sāks komersanti, kas izvēlēti publiskā iepirkuma procedūrā, tiek pagarināta akreditācija komersantiem, kas akreditēti tehniskās kontroles veikšanai šobrīd.
Jaunā tehniskās apskates sistēma paredz paplašināt tehnisko apskašu staciju tīklu, tostarp Rīgā paredzot divas vieglo un divas kravas transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijas, saglabāt vienotu pakalpojuma cenu un augstu kvalitāti visā Latvijā, mainīt kārtību kā tiks izraudzīti uzņēmumi, kuri veiks tehnisko kontroli. Pretendents tiesības veikt tehnisko kontroli noteiktā reģionā iegūs atklāta konkursa kārtībā, ko paredzēts izsludināt līdz 2021.gada septembrim.
Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros šobrīd Latvijā veic četras CSDD akreditētas sabiedrības – “Auteko & TUV Latvija”, “Autests”, “Scantest” un “Venttests”.
Latvijas-Vācijas kopuzņēmums “Auteko & TUV Latvija” reģistrēts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 532 500 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,568 miljoni eiro un peļņa 1,34 miljoni eiro. “Autoeko&TUV Latvija” 51% daļu pieder CSDD un 49% – Vācijā reģistrētam uzņēmumam “TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland”.
“Autests” reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 279 030 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 2,081 miljons eiro un peļņa – 331 570 eiro. “Autests” 80% daļu pieder SIA “Ogres servisa centrs”, bet 20% – CSDD.
“Scantest” reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 177 500 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 3,711 miljoni eiro un peļņa – 902 699 eiro. “Scantest” 51% daļu pieder Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam “Carspect group”, 29% daļu – SIA “CA 88”, bet 20% daļu – CSDD.
“Venttests” reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 284 802 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 282 712 eiro un peļņa – 66 624 eiro. “Venttests” uz pusēm pieder Ventspils pilsētas domei un CSDD.

“Possessor” kapitāldaļu turētājs ir Ekonomikas ministrija.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Nozares Remonta un apkopes pakalpojumi Transports

Pieaug konkurence autoceļu uzturēšanas jomā

Ir noslēdzies VAS Latvijas Valsts ceļi iepirkums par horizontālo apzīmējumu uzklāšanu valsts autoceļu tīklā. Tajā tiesības uzklāt horizontālo apzīmējumu uz valsts autoceļiem Vidzemes un Latgales reģionā ir ieguvis Lietuvas uzņēmums UAB BISERIS. Līdz ar to šajā autoceļu uzturēšanas jomā Latvijas tirgū ienāk jauns komersants, kas palielinās konkurenci nozarē.
Vienlaicīgi iepirkums ir pārtraukts Centra un Kurzemes reģiona lotēs un pieņemts lēmums to sludināt atkārtoti ar mērķi saņemt saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus. UAB BISERIS bija iesniedzis piedāvājumus visās četrās iepirkuma lotēs, tikmēr pārējie pretendenti katrs tikai vienā, turklāt tajā, kurā līdz šim jau sniedzis pakalpojumu, un to cenas bija augstākas par BISERIS cenu. Ņemot vērā to, ka 2020.gada būvdarbu sezonā ceļu būvdarbu tirgū ir vērojams būtisks cenu samazinājums, kā arī to, ka līguma noslēgšanas gadījumā ceļu horizontālā apzīmējuma uzklāšanas darbu izpilde būtu uzsākama nākamā gada pavasarī, pārtraucot iepirkuma procedūru 1. un 3.daļā, un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajās iepirkuma daļās, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.
Iepirkums par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020.-2025.gadā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) tika izsludināts šā gada 14.janvārī. Tas tika sludināts četrās daļās, pa reģioniem: Centra, Vidzemes, Kurzemes un Latgales reģionā. Iepirkumā savus piedāvājumus ar līgumcenām uz pieciem gadiem iesniedza vairāki pretendenti. 1. daļā, Centra reģionā: AS A.C.B. ar līgumcenu 8265007,75 eiro un UAB BISERIS ar līgumcenu 6018792,5 eiro; 2. daļā, Vidzemes reģionā: SIA M-2 ar līgumcenu 9972595 eiro un UAB BISERIS ar līgumcenu 6599500 eiro; 3. daļā, Kurzemes reģionā: SIA CTB ar līgumcenu 10885787,5 eiro un UAB BISERIS ar līgumcenu 6279550 eiro, 4. daļā, Latgales reģionā: SIA MIKOR ar līgumcenu 9221707,3 eiro un UAB BISERIS ar līgumcenu 7632655,8 eiro.
Pretendenta UAB BISERIS piedāvājums iepirkuma 1. daļā un 3. daļā noraidīts, jo ar iepirkumā iesniegtajiem dokumentiem nav pierādīta pretendenta piedāvātā personāla kvalifikācijas atbilstība nolikuma prasībām. Lai arī pretendentu, kas attiecīgajās iepirkuma daļās iesnieguši piedāvājumus ar nākamo zemāko cenu – AS A.C.B. un SIA CTB, iesniegtā piedāvājuma līgumcena nepārsniedz plānoto līgumcenu, pieņemts lēmums pārtraukt iepirkuma procedūru saskaņā ar nolikumu:
– iepirkuma 1. un 3. daļā uz līguma noslēgšanu pretendēja divi pretendenti, kuriem ir būtiski atšķirīgas piedāvātās līgumcenas. Piedāvājumu vērtēšanas ietvaros ir veikta šo cenu salīdzināšana, ir pārbaudīts, ka zemākā piedāvātā cena nav nepamatoti lēta. Attiecīgi, pasūtītājam, ja tas valsts budžeta līdzekļu izlietošanā rīkojas kā krietns un rūpīgs saimnieks, ir pienākums rīkoties tā, lai novērstu finanšu līdzekļu izšķērdēšanu. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā iepirkuma 1. un 3. daļā par otro jeb dārgāko piedāvāto līgumcenu pasūtītājs nerīkotos kā krietns un rūpīgs saimnieks;
– ņemot vērā vietējā tirgus rezervēto interesi un faktiski konkurences trūkumu saņemtajos piedāvājumos, t.sk., ņemot vērā, ka katrs šī iepirkuma pretendents, izņemot UAB BISERIS, ir iesniedzis piedāvājumu tikai vienam līgumam un tajās iepirkuma daļās, kurās jau iepriekš pildījis līgumus, nav pārliecības, ka piedāvājumā ievērtēti visi iespējamie saimnieciskie un ekonomiskie aspekti, lai piedāvātu optimālāko un pasūtītājam visizdevīgāko risinājumu līguma izpildei;
– pasūtītājs ņem vērā, ka 2020.gada būvdarbu sezonā konstatētas būtiskas cenu krituma pazīmes ceļu būves tirgū vispār, kā arī apstākli, ka līguma noslēgšanas gadījumā ceļu horizontālā apzīmējuma uzklāšanas darbu izpilde uzsākama, iestājoties atbilstošiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, proti, pavasarī. Līdz ar to, pārtraucot iepirkuma procedūru 1. un 3.daļā, un izsludinot jaunu iepirkumu attiecīgajās iepirkuma daļās, pasūtītājam ir iespēja iegūt saimnieciski izdevīgākus piedāvājumus, kas ir sevišķi būtiski līdzekļu efektīvai izmantošanai, slēdzot ilgtermiņa līgumu.
Iepirkuma rezultāti un informācija par pieņemtajiem lēmumiem pretendentiem tika iesnigta 25.septembrī. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 68. panta otrās daļas 1. punktu iepirkuma komisijas lēmumu līdz 05.10.2020. ieskaitot var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Ja iepirkuma komisijas lēmums netiks apstrīdēts, tiks noslēgti līgumi ar UAB BISERIS. Iepirkums pārtrauktajās daļās tiks izsludināts atkārtoti.
Kā jau informējām, 2020.gadā, salīdzinot ar vairākiem iepriekšējiem gadiem, būvdarbu iepirkumos ir pieaugusi konkurence un vienā iepirkumā piedalās vidēji 5,5 pretendenti pretstatā 3,6 pretendentiem pērn. Savukārt ceļu pārbūves darbu izmaksas ir strauji samazinājušās, salīdzinot ar 2019.gadu – par 27%. Vairāk informācijas par ceļu būvdarbu izmaksām 2020.gadā šeit: https://lvceli.lv/uncategorized/lvc-2020-gada-celu-buvnieciba-ir-ieverojami-palielinajusies-konkurence-un-samazinajusas-izmaksas/

Informāciju sagatavoja VAS Latvijas Valsts ceļi Komunikācijas daļa

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine