Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izejvielas un ražojumi Komunālie pakalpojumi Pētniecība un izstrāde

Energoresursu cenām nemazinoties, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā uzņēmēji norāda, ka energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti. Lai noskaidrotu, kā energoresursu cenu pieaugums ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību, un kādas sekas varētu būt, ja energoresursu cenas ilgstoši saglabāsies tik augstas, LTRK veica biedru ekspress aptauju.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

“Šobrīd ļoti svarīga ir valdības iejaukšanās, lai amortizētu energoresursu cenu pieaugumu. Tāpat uzņēmēji sagaida cenu normalizēšanos nākotnē. Lielākais elektroenerģijas tirgotājs lauza līgumus ar tiem uzņēmējiem, kuriem tie bija noslēgti par pagājušā gada zemo tarifu un līgumus bija jāpārslēdz jau par vairākas reizes lielāku tarifu. Ilgtermiņa sadarbībai šāda taktika nerada labu iespaidu. Energoietilpīgajiem uzņēmumiem energoresursu cenu pieaugums ir dramatisks. Pārtikas rūpniecībā nepieciešami apmēram 6 mēneši, kamēr produkcijā var ielikt jaunās cenas, bet izdevumi aug jau šodien. Valdības piedāvātais atbalsts ar OIK un sadales tarifu samazinājumu var būt nepietiekams. Rēķinam par 80 000 eur šādā gadījumā ir apmēram 7000 eur samazinājums. Tā ir ļoti maza daļa. Ražojošajai biznesa daļai cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama, pretējā gadījumā ir apdraudēta šo uzņēmumu turpmāka darbība, “ stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite.

Kā iespējamo valdības atbalstu, aptaujātie uzņēmēji norāda īstermiņa PVN samazināšanu energoresursiem, tiešu atbalstu komersantiem, cenas fiksēšanu vai griestus pārdošanas cenai gala patērētājiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas pārskatīšanu un novirzīšanu atbalstam, kā arī atbalsta palielināšanu atjaunojamo energoresursu ieguvei un veicināšanai.

LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris, komentējot aptaujas datus, norāda: ”Energoresursu cenu sadārdzinājumam jārod pēc iespējas ātri operatīvie risinājumi, vienlaikus neaizmirstot par izsvērtu vidējā un ilgāka termiņa politiku energoresursu cenu stabilitātes nodrošināšanai. Nenoteiktība, ar kuru šobrīd jārēķinās uzņēmējiem, iezīmē satraucošu ainu uzņēmumu izaugsmes kontekstā, kas noteikti ir nevēlams signāls brīdī, kad ekonomikai jāspēj atkopties pēc ilgstošajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.”

LTRK biedru ekspress aptauja norisinājās no 2022. gada 14. – 17. janvārim, tajā piedalījās 140 visu nozaru un lieluma LTRK biedri.  

Aptauja

Kategorijas
Komunālie pakalpojumi Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības Tieslietas Valsts pārvalde un pašvaldības

Pagaidu valdes locekle izvērtēs KNAB redzeslokā nonākušā uzņēmuma “Jēkabpils pakalpojumi” veiktos iepirkumus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) redzeslokā nonākušā pašvaldības uzņēmuma SIA “Jēkabpils pakalpojumi” veiktos iepirkumus izvērtēs arī ieceltā pagaidu valdes locekle Anita Moskovska, žurnālistiem sacīja pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis.

Viņš stāstīja, ka 25.janvārī pašvaldība ir saņēmusi KNAB lēmumus par drošības līdzekļu piemērošanu saistībā ar pilsētā veiktajām procesuālajām darbībām. “Uzreiz varu teikt, ka ne visu, kas tur rakstīts, mēs uzreiz varam atklāt,” pauda izpilddirektors.

Gogulis apliecināja, ka “Jēkabpils pakalpojumu” valdes priekšsēdētājam Guntaram Leitānam tāpat kā pilsētas mēram Aivaram Krapam (LA) kā drošības līdzeklis noteikts aizliegums ieņemt amatu. Lai arī KNAB kriminālprocesā iesaistītas kopumā sešas personas, pašvaldība esot saņēmusi informāciju par noteiktajiem drošības līdzekļiem tikai Krapam un Leitānam.

“21.janvārī, kad tika veiktas procesuālās darbības pilsētā, mēs jau saņēmām informāciju no mūsu kapitālsabiedrības, ka, iespējams, var tikt kavēta saimnieciskā darbība, tieši darba organizācijas līmenī. Reaģējot uz šo ziņu, es pieņēmu lēmumu sasaukt dalībnieku sapulci un ievēlēt kā pagaidu valdes locekli Anitu Moskovsku, lai nodrošinātu “Jēkabpils pakalpojumu” darbību,” klāstīja Gogulis.

Pēc viņa paustā, pašlaik notiek dokumentu formēšana Uzņēmumu reģistrā, bet jaunā valdes locekle iepazīstas ar uzņēmuma darbību. Moskovska, kura līdz šim vadījusi pašvaldības Vienas pieturas aģentūru, ievēlēta par otru valdes locekli uz laiku un veiks pienākumus līdz jauna valdes locekļa ievēlēšanai, ne ilgāk kā gadu.

Gogulis atzina, ka uzņēmumā pašlaik ir nelielas saimnieciska rakstura problēmas, taču ceļu tīrīšanu, atkritumu izvešanu un citus pakalpojumus uzņēmums nodrošina.

Izpilddirektoram neesot informācijas, kādus tieši “Jēkabpils pakalpojumu” veiktos iepirkumus izvērtē KNAB. “Līdz šim nav bijis indikāciju, ka iepirkumu procedūras veiktas prettiesiski. Visi normatīvajos aktos noteiktie dokumenti un politikas uzņēmumā ir izstrādāti un darbojas. Jaunajai valdes loceklei arī dots uzdevums paskatīties, kā reāli iepirkumu procedūras ir organizētas, un vai tiešām tur nav kādi trūkumi,” stāstīja Gogulis, pieļaujot, ka pārbaudes rezultāti varētu būt zināmi vien pēc mēneša.

Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā kriminālprocesā par Jēkabpils pašvaldības kapitālsabiedrības iepirkumiem kopumā iesaistītas sešas personas, tostarp Kraps.

KNAB 21.janvārī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības Jēkabpils pilsētas pašvaldībā un tās kapitālsabiedrībā, tai skaitā 24 kratīšanas un sešas izņemšanas.

Kopumā kriminālprocesā iesaistītas sešas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību.

Publiskas personas institūcijai nodarītos zaudējumus KNAB aprēķinās krimināllietas izmeklēšanas gaitā.

Leitāns kopā ar Krapu 2017.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no partijas “Gods kalpot mūsu Latvijai” saraksta, bet pērnā gada novembrī Kraps pievienojās “Latvijas attīstībai”. Par pašvaldības uzņēmuma vadītāju 2019.gadā Leitāns kļuva, Krapu ievēlot par mēru.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Komunālie pakalpojumi Nekustamais īpašums

Noslēgušies būviepirkumi iekšpagalmu labiekārtošanai

Ventspils pašvaldības iestāde “Komunālā pārvalde” informē, ka sekmīgi ir noslēgušies būviepirkumi iekšpagalmu labiekārtošanai Lielajā prospektā 68, P.Stradiņa ielā 21 un Dzintaru ielā 34.

Iesākoties 2021.gadam, veiksmīgi ir noslēgušies pirmie 3 būvniecības iepirkumi, paredzot veikt iekšpagalmu labiekārtošanu Lielajā prospektā 68, P.Stradiņa ielā 21 un Dzintaru ielā 34 pārbūvējot brauktuves, auto stāvvietas, gājēju ietves, inženierkomunikācijas un izbūvējot energoefektīvu LED apgaismojumu.

Būvniecības iepirkums noslēdzās par aptuveni 10% zem plānotām izmaksām, kas ir finansiāli izdevīgs ieguvums pašiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Šāds rezultāts tika sasniegts, jo katrā no iepirkumiem piedalījās 5-6 profesionālas būvfirmas gan no Ventspils, gan Liepājas un Kuldīgas. Nākamie soļi projekta īstenošanā ir būviepirkumua lēmuma pieņemšana, attiecīgi organizējot līguma parakstīšanu un būvatļaujas formēšanu. Ja šie procesi norisināsies sekmīgi, tad iestājoties labvēlīgākiem laika apstākļiem, iekšpagalmu labiekārtošanas darbi tiks uzsākti š.g. marta sākumā.

Informāciju sagatavoja Sigita Znotiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Ventspils pašvaldības P/i “Komunālā pārvalde”.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti Transports

Tautsaimniecības komisija konceptuāli atbalsta autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgus atvēršanu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par autoceļiem”, kas paredz atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu tirgu no nākamā gada rudens.
Izmaiņas paredz, ka darbu veicēju no 2021.gada 1.oktobra atbilstoši regulējumam par publiskajiem iepirkumiem izvēlēsies valsts akciju sabiedrība (VAS) “Latvijas Valsts ceļi” (LVC). Plānots, ka LVC varēs jau no nākamā gada 1.janvāra uzsākt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu publisko iepirkumu. Patlaban autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veic VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU).
Likumprojekta autori norādījuši, ka iecerētās izmaiņas dos iespēju ceļu būvniecības nozares un citu radniecīgu nozaru pārstāvjiem piedalīties konkursā par valsts autoceļu uzturēšanu. Tādējādi komersantiem tiks radīta iespēja paplašināt savu piedāvāto pakalpojumu klāstu un nodrošināt efektīvāku tehnikas un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī, piemēram, mazināt autoceļu būvniecības komersantu saimnieciskās darbības sezonalitāti.
Ja iepirkumā nebūs atrasts neviens ceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējs, Satiksmes ministrija attiecīgajā reģionā varēs deleģēt LAU veikt darbus uz laiku, kas nebūs īsāks par deviņiem mēnešiem, bet nepārsniegs trīs gadus. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu nepārtrauktu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, teikts likumprojektā.
Lai izmaiņas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu atzīt par steidzamu, informēja komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Informāciju sagatavoja Saeimas Preses dienests.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Likumdošana, normatīvie akti

Centralizētā elektroenerģijas iegādes sistēmā konkurēs 5 tirgotāji

Noslēdzies VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātais iepirkums par iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei vairāk nekā 100 valsts sektora iestādēm. Pēc izvērtēšanas visi 5 elektroenerģijas tirgotāji, kuri bija pieteikušies, atzīti kā kritērijiem atbilstoši un no jaunā gada iekļausies dinamiskajā iepirkumu sistēmā, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.
Centralizētās elektroenerģijas iegādes sistēmas ieviešana ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus – no 2021.gada vairāk nekā 100 valsts pārvaldes iestādes varēs ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu un iespējami izdevīgākiem nosacījumiem iegādāties elektroenerģiju. No jaunā gada sākuma elektroniskajā iepirkumu platformā par elektroenerģijas piegādi valsts iestādēm konkurēs 5 tirgotāji – SIA “AJ Power”, SIA “Elenger”, SIA “Enefit”, AS “Latvenergo” un SIA “Ignitis Latvija”.
“Arī tiem elektroenerģijas piegādātājiem, kas šobrīd nav pieteikušies, ir iespēja tikt iekļautiem visas sistēmas darbības laikā, ja to kvalifikācija būs atbilstoša. Esam izstrādājuši elektroenerģijas iegādēm nepieciešamo dokumentāciju, kas iegādājoties elektroenerģiju DIS ietvaros, iestādēm ne tikai atvieglos darbu, bet arī samazinās turpmākos izdevumus. Ņemot vērā iestāžu elektroenerģijas patēriņu, pircēji tiks iedalīti divās kategorijās – vai to prognozētais elektroenerģijas patēriņš gada ietvaros ir virs vai zem 1 GWh. Tāpat arī iestādēm tiks nodrošināta iespēja izvēlēties, vai elektroenerģiju iegādāties par fiksētu cenu vai par biržas tarifu”, norāda O. Valkers.
DIS darbosies laika periodā no 2021.gada sākuma līdz 2023.gada 31.decembrim. Aktuālie jautājumi un atbildes par centralizēto elektroenerģijas iepirkšanu dinamiskās iepirkumu jaunās sistēmas ietvaros apkopoti VNĪ mājas lapā: https://www.vni.lv/lat/projekti/elektroenergija/.
VNĪ kā vienam no lielākajiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājiem ir veiksmīga pieredze elektroenerģijas iepirkumu īstenošanā, tādēļ saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu VNĪ kā centralizētai iepirkuma institūcijai sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru uzticēts līdz 2020.gada 31.decembrim nodrošināt dinamiskās iepirkumu sistēmas (DIS) darbību elektronisko iepirkumu sistēmas ietvaros centralizētai elektroenerģijas iegādei.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. VNĪ Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID “Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Informāciju sagatavoja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa.

Kategorijas
Komunālie pakalpojumi Korupcija Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas

Daugavpils dome atliek jautājumu par revīzijas rezultātiem Konkurences padomes redzeslokā nonākušajā komunālajā uzņēmumā

Lai arī sākotnēji domes darba kārtībā jautājums bija iekļauts, Daugavpils domnieki 24. septembrī lēma atlikt lēmumprojekta skatīšanu par revīzijas rezultātiem pašvaldības SIA “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, kas jau ir nonācis Konkurences padomes (KP) redzeslokā.
Pašvaldības speciālistu komisijai, vērtējot uzņēmuma iepirkumus, radušās aizdomas par iepriekš norunātiem iepirkumiem. Tāpat izteiktas šaubas par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Vērtējot uzņēmuma veiktās cenu aptaujas, komisija ieteica izskatīt iespēju rīkot iepirkuma procedūras, nodrošinot lielāku iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci.
Pārbaudi uzņēmumā veikusi arī domes Revīziju un audita nodaļa. Arī tā secināja, ka uzņēmuma vadība, veicot zemsliekšņa iepirkumus, neievēroja Publisko iepirkumu likuma principus par iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.
Ņemot vērā pārbaudēs konstatēto, KP jau brīdinājusi divas automazgātavas un pašvaldības uzņēmumu ar iespējamu darbību saskaņošanu gada sākumā kapitālsabiedrības organizētajā cenu aptaujā.
Savukārt domes sēdes darba kārtībā bija iekļauts bijušā pilsētas mēra Andreja Elksniņa, kura vadīšanas laikā arī iniciētas pārbaudes, sagatavotais lēmumprojekts par pārbaudēs konstatēto. Lēmumprojekts arī paredzēja uzdot pašvaldības izpilddirektorei Sabīnei Šņepstei izvērtēt “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma” valdes locekļa Sergeja Fridmana atbilstību amatam.
Pārbaužu rezultāti nosūtīti izvērtēšanai arī Korupcijas un novēršanas apkarošanas birojam. Savukārt Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldē sākts kriminālprocess par viltotu dokumentu izmantošanu iepirkumā par lietotu automašīnu iegādi.
Domes sēdei bija sagatavots arī zvērinātu revidentu kompānijas SIA “Latimira un partneri” slēdziens par domes Revīziju un audita nodaļas darbu, vērtējot komunālās saimniecības uzņēmuma iepirkumus. Slēdzienā norādīts, kā nodaļas ziņojums neatbilst starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Revidentu kompānija arī iesaka domei pārskatīt nodaļas darbinieku amatu aprakstus.
Taču ne domes struktūrvienību un speciālistu, ne “Latimira un partneri” ziņojumi domē šodien netika skatīti. Pilsētas mērs Igors Prelatovs (“Mūsu partija”) apgalvoja, ka lēmumprojekta pieņemšanai sagatavotie dokumenti nav reģistrēti domes dokumentu aprites sistēmā. Tāpat arī “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma” darbinieki neesot iepazinušies ar visiem dokumentiem. Ar astoņām balsīm “par” lēmumprojekta izskatīšana atlikta.
Diskutējot par Elksniņa sagatavoto lēmumprojektu, Revīziju un audita nodaļas revidente Ņina Pozņaka apgalvoja, ka pēc pārbaudēm uzņēmumā viņa un viņas ģimenes locekļi tiekot izsekoti. Policijai par savām aizdomām viņa gan nav ziņojusi.
No diskusiju dalībniekiem arī izskanēja savstarpējie pārmetumi par politisko piederību un pietuvināto personu izvēli darbiem, kas neļaujot kritiski izvērtēt darbinieku atbildību un radot šaubas arī par izvēlēto zvērinātu revidentu kompāniju. Turklāt par zvērinātu revidentu kompānijas veikto pārbaudi Revīziju un audita nodaļas vadītājs Vladimirs Pjankovskis esot iesniedzis sūdzību Zvērinātu revidentu asociācijai.
Jau ziņots, ka KP brīdinājusi divas automazgātavas SIA “Felicitas.Z” un SIA “LP Group”, kā arī “Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmumu” par iespējamu darbību saskaņošanu šā gada sākumā kapitālsabiedrības organizētajā cenu aptaujā par autosalona un virsbūves kopšanas pakalpojumiem.
Konkurences uzraugs konstatējis atsevišķas aizliegtu vienošanos pazīmes “Felicitas.Z” un “LP Group” darbībās, piedaloties Daugavpils pašvaldības namsaimnieka organizētajā cenu aptaujā par “Autosalona un virsbūves kopšanas pakalpojumiem”.
Tāpat KP saskatījis objektīvi neizskaidrojamu pašvaldības kapitālsabiedrības rīcību tādās rīkotajās cenu aptaujās kā reprezentācijas preču piegāde un elektroinstrumentu piegāde. Piemēram, uzaicinājumi par iespēju piedalīties cenu aptaujās sūtīti konkrētiem uzņēmumiem uz e-pasta adresēm, kas nav publiski pieejamas un identificējamas ar minētajiem uzņēmumiem.
KP veicot izpēti, secinājusi, ka pretendenti cenu aptaujā par autosalona un virsbūves kopšanas pakalpojumu sniegšanu savos iesniegtajos piedāvājumos norādījusi augstākas cenas, nekā publiski pieejams gan pretendentu, gan citu automazgātavu tīmekļa vietnēs un pakalpojumu sniegšanas vietās.
Savukārt attiecībā uz uzņēmumu saskaņotām darbībām cenu aptaujā KP konstatējusi, ka pretendentu “Felicitas.Z” un “LP Group” iesniegtajos piedāvājumos ir identiskas gramatiskās kļūdas, kas liecina par abu uzņēmumu iespējamu savstarpēju komunikāciju un saskaņotu darbību pirms piedāvājumu iesniegšanas.
Konkurences uzrauga Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite stāstīja, ka šajā cenu aptaujā novērotas aizdomīgas sakritības gan uzņēmēju, gan iepirkuma organizētāju rīcībā, kas liek uzdot jautājumus par godprātīgu publisko finanšu līdzekļu izlietojumu.
“Publiskai personai, kas šajā gadījumā ir Daugavpils pašvaldības kapitālsabiedrība, ar savu rīcību būtu jārāda piemērs sabiedrībai par atbildīgu un godīgu rīcību, tāpēc ir nepieņemami, ka kapitālsabiedrība jebkādā veidā ir iesaistīta pati vai veicina uzņēmēju iesaisti konkurences tiesību pārkāpumā,” pauda Šmite.
KP saglabā informāciju par izteiktajiem brīdinājumiem. Ja brīdinātais uzņēmums nākotnē atkārtoti nonāks KP redzeslokā saistībā ar līdzīgiem iespējamiem pārkāpumiem, tie tiks izmeklēti kā atkārtota pārkāpuma lieta.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Komunālie pakalpojumi Nekustamais īpašums

Atsākti liftu remontdarbi RNP apsaimniekotajās dzīvojamās mājās

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) 2020.gada augustā veicis atkārtotu iepirkuma konkursu. Konkursa rezultātā ir noslēgts līgums ar SIA “Recept-Holding Lifts” par liftu un to iekārtu remontu. Jau šodien, 27.augustā, apseko un uzsāk liftu remontdarbus pirmajās daudzdzīvokļu mājās, kurās liftu darbība apstājusies.

Šā gada pavasarī pēc domstarpībām ar SIA “Liftu Alianse” vairākiem liftiem netika nodrošināti nepieciešamā remontdarbi. Tā rezultātā, kā arī ievērojot drošības apsvērumu, jūlijā vairāk nekā 30 RNP apsaimniekotajās daudzdzīvokļu mājās bija apturēta liftu darbība. Viens no pārvaldnieka uzdevumiem ir nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību. Lai nekavējoties nodrošinātu liftu remontu, RNP jau jūlija sākumā veica iepirkumu, kas noslēdzās tā paša mēneša beigās, par liftu remontdarbu veikšanu. Iepirkumā pieteicās tikai viens uzņēmums, kas jau pēc iepirkuma procedūras izvirzīja virkni nolikumam un klientu interesēm neatbilstošu prasību, kā rezultātā līgums ar šo uzņēmumu netika noslēgts. Plānoto darbu aizkavēšanās radīja būtiskas neērtības klientiem, augusta sākumā tika atkārtoti rīkots iepirkums, kas noslēdzās 17.augustā. Arī otrajā iepirkumā pieteicās tikai viens uzņēmums – SIA “Recept-Holding Lifts”. Noslēdzot līgumu par liftu un to iekārtu remontu, jau šodien apseko trīs mājas un uzsāk nepieciešamie liftu remontdarbi. Liftu darbība visās dzīvojamās mājās, kurās šobrīd ir pārtraukta to darbība, tiks atjaunota 12 nedēļu laikā.

Atgādinām, ka ņemot vērā izveidojušos situāciju, ka pret SIA “Liftu Alianse” amatpersonām šā gada pavasarī tika uzsākta kriminālprocess, kā arī ārpakalpojuma sniedzējs ilgstoši neizpildīja noslēgtā līguma nosacījumus, kavējot liftu tehniskās apkopi un nepieciešamie remontdarbus, kas jāveic atbilstoši Ministru kabineta 02.03.2010. noteikumiem Nr.195 “Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, ievērojot stingri noteiktos termiņos un piesaistot atbilstošas kvalifikācijas personālu. Ņemot vērā neatkarīgo auditora norādījumus, RNP veica iepirkumu, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu apturēto liftu darbību.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir Latvijas lielākais namu apsaimniekošanas uzņēmums. Tas tika izveidots, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības, lai nodrošinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanu pēc vienotiem principiem un uzlabotu pašvaldības kā dzīvojamo māju pārvaldnieka sniegto pakalpojumu kvalitāti. Uzņēmums apsaimnieko 4200 ēkas, kurās pakalpojumus saņem gandrīz 170 000 klientu.

Informāciju sagatavoja Krists Leiškalns, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Dizains Komunālie pakalpojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Pašvaldības

Veic iepirkumu vasaras ziedu sezonai

Ventspils pilsētas galvenā dārzniece jau laikus strādā pie tā, lai 2021.gada un 2022.gada ziedu sezonā, visā pilsētā krāšņi ziedētu plašs ziedu sortiments pilsētas dobēs, puķu traukos un kastēs, kā arī īpašajās ziedu skulptūrās.

Ventspils pašvaldība “Komunālā pārvalde” šobrīd veic iegādi par vairāk nekā 80’000 viengadīgo augu un stādu piegādi vasaras puķu dobēm, skulptūrām un puķu podiem 2021.gada sezonai. Paralēli tiek veikts vēl kāds ziedu iepirkums, par ziedu trauku un kastu pieaudzēšanu ar puķēm 2021.gada un 2022.gada sezonai, kur nākamā gada sezonā kopumā 28 pilsētas vietās tiks uzstādīti kopumā 411 ziedu trauki kurus rotās 2790 ziedi, bet 2022.gada sezonā – 3240 ziedi, kā begonijas, pelargonijas, verbenas, dālijas u.c. Savukārt Ventspils pilsētas dobes rotās ļoti plašs ziedu sortiments, kā lauvmutītes, argirantēmas, begonijas, leduspuķes, kalocefāles, kannas, celozijas, kleomes, zeltnātrītes, kosmejas, dālijas, eiforbijas, lindheimera gauras, gazānijas, balzamīnes, ipomejas, lobēlijas, samtenes, cinijas un daudzas citas krāšņas ziedu šķirnes.

Pilsētā ir apskatāmas 9 unikālas puķu skulptūras un oriģināli veidoti apstādījumi, kas atrodas Bērnu pilsētiņā – “Pīļu ģimene”, pie Piedzīvojumu parka – “Zaķu ģimene”, Pārventā – “Mārīšu ģimene”, Ostas ielas promenādē – “Mārītes”, pie Piejūras Akvaparka – “Zemūdens pasaule”, Jaunpilsētas skvērā – “Bobsleja komanda”, Lielā prospekta un Kuldīgas ielu krustojumā – “Puķu pulkstenis”, pie Olimpiskā centra “Ventspils” – “Basketbola bumba”, Sarkanmuižas pļavā – “Puķu govs”. Arī puķu skulptūrām laikus tiek plānots tā īpašais noformējums. Nākamā gadā puķu skulptūras un puķu podus rotās begonijas, leduspuķes, kannas, celozijas, zeltnātrītes, dālijas, stohādu salmenes, hipoestes, balzamīnes pļavu zeltenes, petūnijas, salvijas, tievās stejulīgas, cinijas, laimiņš un daudzas citas burvīgas un smaržīgas ziedu šķirnes.

Informāciju sagatavoja Sigita Znotiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Ventspils pašvaldības P/i “Komunālā pārvalde”.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Komunālie pakalpojumi Transports

Satiksmes ministrija rosina CSDD iepirkt tehniskās apskates pakalpojumu

Satiksmes ministrija (SM) rosina noteikt, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai, paredz otrdienas, 11.augusta, Ministru kabineta (MK) sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums “Par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.-2030.gadam”.
Ministrija skaidro, ka šobrīd transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros Latvijā veic četras CSDD akreditētas sabiedrības – SIA “Auteko&TUV Latvija”, SIA “Autests”, SIA “Scantest” un SIA “Venttests”. Šīs sabiedrības nodrošina tehniskās kontroles pakalpojumus 31 tehniskās apskates stacijā Latvijas teritorijā.
Informatīvajā ziņojumā par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.-2030.gadam teikts, ka CSDD arī turpmāk veiks transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati, tomēr tehniskās kontroles pakalpojumu iepirks Publisko iepirkumu likumā noteiktā kārtībā, vienlaicīgi katrā tehniskās apskates stacijā nodrošinot tehniskās apskates procesa uzraudzību, kā arī normatīvos noteikto maksājumu iekasēšanu un valsts deleģēto funkciju izpildi.
Tehniskās apskates procesa uzraudzību CSDD nodrošinās, uzturot valsts transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru, realizējot komersantu darbības kontroles pasākumus, uzturot videonovērošanas sistēmas, nodrošinot tehniskās kontroles inspektoru apmācību un atestāciju, un citus uzraudzības procesus, kā arī veicot tehniskās kontroles uz ceļiem.
Tāpat CSDD nodrošinās maksas iekasēšanu par tehnisko apskati atbilstoši Ceļu satiksmes likumam izdotajos MK noteikumos paredzētajā apmērā visās tehniskās apskates stacijās, savukārt, no šīs naudas maksās komersantiem par tehniskās kontroles veikšanu un finansēs tehniskās apskates uzraudzības funkcijas. Savukārt iepirkuma priekšmets būs tehniskās kontroles pakalpojums, kura pasūtītājs būs CSDD un kuru komersantam būs tiesības veikt noteiktā reģionā.
Latvijā kopā tiks iepirkta pakalpojumu sniegšana 31 vieglo transportlīdzekļu un 14 kravas transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijās. Publiskā iepirkuma nolikumā tiks precizēta tehnisko apskašu staciju specifikācija – tehniskās apskates stacijas posteņu, līniju skaits un citi tehniskās apskates stacijai nepieciešamo kapacitāti raksturojošie rādītāji. Pakalpojuma sniegšana katrā reģionā iepirkumā tiks veidota kā atsevišķa lote.
Pretendents tiesības veikt tehnisko kontroli noteiktā reģionā iegūs atklāta konkursa kārtībā, ko paredzēts izsludināt līdz 2021.gada septembrim.
Lai pārliecinātos par uzņēmuma spēju piesaistīt finanšu līdzekļus darbības nodrošināšanai, kā arī spēju sniegt konkrēto pakalpojumu, pretendentiem tiks noteikti vairāki kvalifikācijas kritēriji – bankas garantijas par finanšu pieejamību, pieredze tehnisko procedūru organizēšanā, klientu apkalpošanā, IT jomā, darba drošības un vides aizsardzības u.c. jautājumu vadīšanā, kā arī atbilstošs biznesa plāns. Pretendentu kvalifikācijai netiks prasīta ne tehniskās apskates stacijas, ne arī ēkas, zemes vai citu tamlīdzīgu nosacījumu esamība. Konkursa uzvarētājiem tiks dots pietiekams laiks tehniskās apskates stacijas izveidošanai un visu prasību izpildes nodrošināšanai.
Pēc iepirkuma procedūras noslēguma līgumi ar uzņēmumiem, kas ieguvuši tiesības veikt tehnisko kontroli, tiks slēgti uz desmit gadiem. Darbu varēs sākt pēc tehniskās apskates stacijas akreditācijas.
Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos – “Auteko&TUV Latvija”, “Autests”, “Scantest” un “Venttests”, ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.
Lai izbeigtu līdzdalību šajās kapitālsabiedrībās, CSDD nepieciešama valdības atļauja. Attiecīgi SM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu “Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās “Auteko&TUV Latvija”, “Scantest”, “Venttests” un “Autests” kapitāldaļas”, kurā paredzēts, ka līdz 2020.gada 30.novembrim CSDD nodrošinās kapitāldaļu novērtēšanu un publiskas izsoles sākšanu.
Latvijas-Vācijas kopuzņēmums “Auteko&TUV Latvija” reģistrēts 1994.gadā, un tā pamatkapitāls ir 532 500 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 7,568 miljoni eiro un peļņa 1,34 miljoni eiro. “Autoeko&TUV Latvija” 51% daļu pieder CSDD un 49% – Vācijā reģistrētam uzņēmumam “TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland”.
“Autests” reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 279 030 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 2,081 miljons eiro un peļņa – 331 570 eiro. “Autests” 80% daļu pieder SIA “Ogres servisa centrs”, bet 20% – CSDD.
“Scantest” reģistrēts 1997.gadā, un tā pamatkapitāls ir 177 500 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 3,711 miljoni eiro un peļņa – 902 699 eiro. “Scantest” 51% daļu pieder Zviedrijā reģistrētam uzņēmumam “Carspect group”, 29% daļu – SIA “CA 88”, bet 20% daļu – CSDD.
“Venttests” reģistrēts 1998.gadā, un tā pamatkapitāls ir 284 802 eiro. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 282 712 eiro un peļņa – 66 624 eiro. “Venttests” uz pusēm pieder Ventspils pilsētas domei un CSDD.

Kategorijas
Komunālie pakalpojumi Korupcija Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pašvaldības Tieslietas

Rēzeknes pilsētas domes un tās kapitālsabiedrības rīcība deformē konkurenci iepirkumos

Konkurences padome (KP), lai arī beidza izpēti lietā par divu uzņēmumu – SIA „DAKO” un SIA „RUVAR” – darbībām Rēzeknes pilsētas domes un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” rīkotajos iepirkumos par būvmateriālu, santehnikas un elektropreču piegādi, secināja, ka tajos ir deformēta konkurence, ko veicināja pašas Rēzeknes pašvaldības darbības. KP par pašvaldības negodprātīgo rīcību informēja Valsts kontroli un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kuras pienākums ir pārraudzīt pašvaldību darbības likumību.

Iepirkumos uzvar ar cenām zem pašizmaksas

SIA „DAKO” un SIA „RUVAR” no 2013. līdz 2018. gadam, piedaloties Rēzeknes pilsētas domes un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” rīkotajos iepirkumos, atsevišķām preču pozīcijām savos piedāvājumos norādīja cenas, kas ir zem tirgus vērtības. KP analizēja pavadzīmes un konstatēja, ka, jau izpildot pasūtījumu, lielākoties šīs preces vispār netika piegādātas, bet tika aizstātas ar precēm, kuras nebija norādītas tehniskajā specifikācijā. Savukārt piedāvājumos norādītās preces tika iegādātas par augstāku mazumtirdzniecības cenu, kas neatbilda sākotnējam piedāvājumam.

Šāda manipulēšana ar atsevišķām cenu pozīcijām ļāva abiem uzņēmumiem ilgstoši iegūt tiesības noslēgt iepirkumu līgumus. Tādējādi pārējie tirgus dalībnieki, kas iesniedza tirgus cenām atbilstošus piedāvājumus, tika nostādīti nevienlīdzīgās pozīcijās.

KP par šo negodprātīgo rīcību abiem uzņēmumiem izteikusi brīdinājumu.

Tehniskās specifikācijas tika sagatavotas formāli

Tāpat KP secināja, ka pasūtītājs neveica kontroli par iegādāto preču cenu atbilstību iepirkuma līgumā norādītajām cenām, iepirkumi pēc būtības bija fiktīvi un neatbilda to organizēšanas mērķim – iegūt izdevīgāko pretendentu piedāvājumu to savstarpējas konkurences apstākļos. Tādējādi publiskie resursi tika izlietoti nelietderīgi.

Papildus tam KP konstatēja, ka šajos iepirkumos jau gadiem ilgi ir gandrīz nemainīgas tehnisko specifikāciju pozīcijas, kas liecina, ka, visticamāk, netiek analizēta katra pasūtītāja vajadzības, bet tehniskās specifikācijas tiek sagatavotas formāli, izmantojot iepriekšējā nolikuma paraugu.

Piegādātāju apvienības izveide bija pašvaldības vēlme

KP, pārbaudot sākotnējās aizdomas par abu uzņēmumu iespējamo aizliegto vienošanos, konstatēja, ka abi uzņēmumi kopš 2015. gada Rēzeknes pilsētas domes iepirkumos savā starpā vairs nekonkurēja, jo izveidoja piegādātāju apvienību.

KP atklāja, ka arī apvienības izveide bija pasūtītāja vēlme, nevis objektīva tirgus dalībnieku nepieciešamība, jo līdz 2015. gadam abi uzņēmumi spēja izpildīt nolikuma prasības atsevišķi.

KP ieskatā, Rēzeknes pilsētas dome un tās kapitālsabiedrība „Rēzeknes Namsaimnieks” ir rīkojušās pretēji ne vien Publiskā iepirkuma likuma, bet arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām un mērķim, tādējādi par minēto situāciju KP informēja Valsts kontroli un VARAM.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Konkurences padome aicina jebkuru publisku personu – valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības – rīkot iepirkumus atbildīgi, nevis tikai “skata pēc”. Atgādinām, ka iepirkuma mērķis ir godīgā konkurencē izvēlēties tādu piedāvājumu, kas nodrošina maksimāli efektīvu publisko resursu izlietojumu. Tāpēc ir absolūti nepieļaujami, ka publiskais pasūtītājs, organizējot fiktīvus iepirkumus, pēc būtības ar savu rīcību deformē konkurenci.”