Kategorija: Izejvielas un ražojumi

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Ieguves rūpniecība Izejvielas un ražojumi Nozares Uzņēmējdarbība

LVM aicina pieteikties sadarbības partnerus smilts, smilts-grants meklēšanas darbu veikšanai visā Latvijas teritorijā

AS “LATVIJAS VALSTS MEŽI”

Apzinoties tautsaimniecībai un industriālajai būvniecībai nepieciešamo minerālo materiālu apjomu turpmākajos gados, tai skaitā “Rail Baltica” būvniecību, “LVM Zemes dzīles” 2023. gadā plāno palielināt minerālo materiālu meklēšanas darbu apjomu. Lai nodrošinātu derīgo izrakteņu pieejamību visā Latvijā, “LVM Zemes dzīles” izsludina atklātu konkursu “Smilts, smilts-grants meklēšana” un aicina visus ieinteresētos uzņēmējus izvērtēt iespējas iesniegt savu piedāvājumu konkursā.

Smilts un smilts-grants meklēšanas darbus paredzēts veikt visā Latvijas teritorijā LVM īpašumā un valdījumā esošajās zemēs. Pirms meklēšanas darbu uzdevuma uzdošanas, “LVM Zemes dzīles” speciālisti veic kamerālu izpēti potenciālajām teritorijām ar nolūku atlasīt teritorijas, kurās varētu atrasties derīgo izrakteņu iegulas.

Kamerālās izpētes laikā tiek izvērtēta pieejamā ģeoloģiskā informācija un informācija par teritorijā esošajām dabas vērtībām. Tāpat potenciālās teritorijas tiek apsekotas dabā, izvērtējot piekļuves iespējas plānotajām ģeoloģiskās izstrādnes vietām (ierīkojamie urbumi un skatrakumi). Kad meklēšanas darbi noslēgušies, “LVM Zemes dzīles” var vērtēt teritorijā konstatēto derīgo izrakteņu veidu, kvalitāti, apjomu un nepieciešamās investīcijas derīgo izrakteņu ieguves vietas tālākai attīstīšanai.

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimnieko vairāk nekā 100 derīgo izrakteņu ieguves vietas visā Latvijas teritorijā. Plašais ieguves vietu tīkls LVM ļauj būt tuvāk dažādajām tirgus un klientu vajadzībām, tā uzņēmēju pusē samazinot minerālo materiālu transportēšanas izmaksas.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Izejvielas un ražojumi

Izstrādātas vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju  Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vadlīniju mērķis ir noteikt vienotu metodiku būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai un sadārdzinājuma solidārai kompensēšanai, vienojoties ar pasūtītāju un ņemot vērā pasūtītāja finansiālās iespējas, veicot grozījumus publiskajos būvdarbu līgumos, lai nodrošinātu efektīvu iepriekš noslēgto līgumu vadību un līgumsaistību izpildi.

Vadlīnijas attiecas uz tādu būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, kas ir radies tiešā cēloniskajā sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Vadlīnijas nav izmantojamas, lai novērtētu sadārdzinājumu, kas radies Covid-19 pandēmijas vai kādu citu faktoru ietekmē.

Puses var izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī attiecībā uz komercdarbības atbalsta projektiem, ja būvniecība tiek līdzfinansēta no publiskajiem līdzekļiem, t.sk. ES fondu ietvaros, ir jāievēro konkrētā situācijā piemērojamās komercdarbības atbalsta normas.

Kā zināms, Krievijas karadarbības Ukrainā ietekmes dēļ būvkomersanti saskaras ar objektīvām problēmām izpildīt iepriekš uzņemtās līgumsaistības un nodrošināt publisko būvdarbu līgumu izpildi. Izejvielu un būvmateriālu sadārdzinājums neļauj iekļauties līgumcenā, radot finanšu zaudējumus, savukārt būvmateriālu nestabilās piegādes apdraud būvniecības ieceres īstenošanas termiņu ievērošanu. Pieaugot zaudējumu apjomam, palielinās risks, ka būvkomersanti vienpusēji atkāpsies no publiskajiem būvdarbu līgumiem, atstājot nepabeigtus būvobjektus.

Šāda notikumu attīstība radīs zaudējumus pasūtītājam, jo jauna publisko būvdarbu iepirkuma rīkošana ir laikietilpīgs process, sadrumstalots būvdarbu veikšanas process samazina pasūtītāja iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, būvobjekta uzturēšana dīkstāves laikā prasīs papildu finanšu resursus, jaunā līgumcena ar lielu varbūtību būs augstāka, ņemot vērā nestabilo situāciju nozarē.

Atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem tieši pasūtītājam ir aktīva loma līguma vadībā, it īpaši, ja rodas sarežģījumi līguma izpildē, pasūtītājam aktīvi jālemj par līguma turpināšanas iespējām un pieejamo instrumentu izmantošanu līguma izpildes nodrošināšanai. Publisko būvdarbu līguma grozījumi ir veicami, pusēm savstarpēji vienojoties, ņemot vērā, piemēram, šādus aspektus – katras konkrētas būvniecības ieceres raksturu, būvdarbu izpildes stadiju, riskus, kas ir saistīti ar noslēgta publiskā būvdarbu līguma pārtraukšanu, grozījumu samērīgumu un atbilstību pasūtītāja interesēm, pasūtītāja spēju nodrošināt papildus nepieciešamo finansējumu. Vienlaicīgi pasūtītājam būtu jānodrošina tādas darbības, lai lēmums par turpmāko rīcību tiek pieņemts iespējami īsā laikā, lai, nerisinot situāciju pēc būtības, netiktu radīti papildus riski projekta sekmīgai realizēšanai.

Vadlīnijas izstrādātas, balstoties uz EM informatīvo ziņojumu “Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos”, kurā norādīta Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā tiešā ietekme uz būvmateriālu sadārdzinājumu un piegādes traucējumiem. Vadlīnijas sagatavotas, ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, biedrības “Latvijas Lielo pilsētu asociācija” un biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” viedokli un pieredzi.

Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju  Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Vienlaikus atgādinām, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām un, balstoties uz biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Būvniecības padomes viedokli un pieredzi, ir izstrādājusi arī Vadlīnijas būvdarbu izmaksu indeksācijai, kas pamatā izstrādātas būvdarbu līguma cenas indeksācijai, taču līdzīgus principus pasūtītājs var piemērot arī citiem publiskajiem būvniecības pakalpojumu līgumiem.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Izejvielas un ražojumi Komunālie pakalpojumi Pētniecība un izstrāde

Energoresursu cenām nemazinoties, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā aptaujā uzņēmēji norāda, ka energoresursu cenām saglabājoties tik augstām, kādas tās ir šobrīd, produktu un pakalpojumu cenu palielināšana ir neizbēgama.

Ņemot vērā strauji pieaugušās energoresursu cenas, daudzi uzņēmēji ir vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par savām iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus, kā arī neskaidrību par iespējām uzņēmu darbību turpināt, saglabājot līdzšinējo ražošanas jaudu un kvalitāti. Lai noskaidrotu, kā energoresursu cenu pieaugums ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību, un kādas sekas varētu būt, ja energoresursu cenas ilgstoši saglabāsies tik augstas, LTRK veica biedru ekspress aptauju.

39% no aptaujātajiem uzņēmējiem atzina, ka energoresursu cenu pieaugums negatīvi ietekmē finanšu situāciju uzņēmumā un 22% norāda uzņēmuma attīstības iespēju samazināšanos. Aptaujas dalībnieki atzīmē arī to, ka apdraudēta ir uzņēmuma starptautiskā konkurētspēja, saistību izpilde pret sadarbības partneriem un saimnieciskā darbība līdzšinējā apmērā. Energoresursu cenām ilgstoši saglabājoties tik augstām, 45% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka būs jāpalielina savu piedāvāto produktu vai pakalpojumu cena, bet 21% būs spiesti pārtraukt investīcijas uzņēmuma attīstībā. Aptaujas dalībnieki norāda arī parādsaistību apjoma palielināšanos, darbinieku skaita vai darba algu samazināšanu un ražošanas apjomu mazināšanos.

“Šobrīd ļoti svarīga ir valdības iejaukšanās, lai amortizētu energoresursu cenu pieaugumu. Tāpat uzņēmēji sagaida cenu normalizēšanos nākotnē. Lielākais elektroenerģijas tirgotājs lauza līgumus ar tiem uzņēmējiem, kuriem tie bija noslēgti par pagājušā gada zemo tarifu un līgumus bija jāpārslēdz jau par vairākas reizes lielāku tarifu. Ilgtermiņa sadarbībai šāda taktika nerada labu iespaidu. Energoietilpīgajiem uzņēmumiem energoresursu cenu pieaugums ir dramatisks. Pārtikas rūpniecībā nepieciešami apmēram 6 mēneši, kamēr produkcijā var ielikt jaunās cenas, bet izdevumi aug jau šodien. Valdības piedāvātais atbalsts ar OIK un sadales tarifu samazinājumu var būt nepietiekams. Rēķinam par 80 000 eur šādā gadījumā ir apmēram 7000 eur samazinājums. Tā ir ļoti maza daļa. Ražojošajai biznesa daļai cenu pieauguma amortizācija ir nepieciešama, pretējā gadījumā ir apdraudēta šo uzņēmumu turpmāka darbība, “ stāsta SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite.

Kā iespējamo valdības atbalstu, aptaujātie uzņēmēji norāda īstermiņa PVN samazināšanu energoresursiem, tiešu atbalstu komersantiem, cenas fiksēšanu vai griestus pārdošanas cenai gala patērētājiem, valsts kapitālsabiedrību peļņas pārskatīšanu un novirzīšanu atbalstam, kā arī atbalsta palielināšanu atjaunojamo energoresursu ieguvei un veicināšanai.

LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris, komentējot aptaujas datus, norāda: ”Energoresursu cenu sadārdzinājumam jārod pēc iespējas ātri operatīvie risinājumi, vienlaikus neaizmirstot par izsvērtu vidējā un ilgāka termiņa politiku energoresursu cenu stabilitātes nodrošināšanai. Nenoteiktība, ar kuru šobrīd jārēķinās uzņēmējiem, iezīmē satraucošu ainu uzņēmumu izaugsmes kontekstā, kas noteikti ir nevēlams signāls brīdī, kad ekonomikai jāspēj atkopties pēc ilgstošajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.”

LTRK biedru ekspress aptauja norisinājās no 2022. gada 14. – 17. janvārim, tajā piedalījās 140 visu nozaru un lieluma LTRK biedri.  

Aptauja

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Izejvielas un ražojumi

Atkritumu pārstrādes hakatonā par labāko atzīst ideju stikla šķiedras atkritumu pārstrādei celtniecības materiālos

Latvijā pirmajā atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatonā “DaibeZero” par labāko atzīta starptautiskas komandas “Air Glass Technology” ideja par stikla šķiedras atkritumu pārstrādi ķieģeļos un citos celtniecības materiālos, aģentūrai LETA pavēstīja hakatona organizatori.

Hakatona uzvarētāji ieguva 10 000 eiro naudas balvu savas idejas attīstīšanai. Šai komandai savu simpātiju balvu pasniedza arī AS “Valmieras stikla šķiedra”. Hakatona labākā ideja kopā ar tās komandu tiek virzīta uz tālāku attīstību sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Kā informēja hakatona rīkotāji, aizvadītajā nedēļas nogalē divu dienu garumā komandas ar mentoru palīdzību strādāja pie riepu un stikla šķiedras pārstrādes ideju attīstīšanas, analizējot produkta potenciālu, tirgu, nosakot nepieciešamos resursus un finansiālo ieguldījumu. Mērķis ir samazināt poligonos nonākušo un noglabājamo materiālu daudzumu, tāpēc dalībnieki piedāvāja speciālu iekārtu izbūvi, izejmateriālu un jaunu produktu ražošanu.

Pārstrādātajiem atkritumiem jaunajos produktos tika saskatītas vairākas pozitīvas īpašības pret jau tirgū esošajiem, piemēram, siltumizolācijā, skaņas izolācijā un ekspluatācijas ilgumā. Tostarp jaunradītajos produktos tika saredzēts arī sabiedrības izglītošanas potenciāls par aprites ekonomikas jautājumiem. Veicot tirgus izpēti, dalībnieki atzina zaļā iepirkuma potenciālu, pārstrādes produktu izmantošanas veicināšanā Latvijā.

Atkritumu pārstrādes idejas izvērtēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), hakatona patrons un Saeimas deputāts Juris Pūce (AP), SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra “Daibe” vadītājs Ģirts Kuplais, LIAA Biznesa inkubatora departamenta direktore Laura Očegova, AS “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle, “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris, Vides risinājumu institūta dibinātājs, uzņēmējs Gundars Skudriņš, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
Hakatonu “DaibeZero” organizēja “ZAAO” kopā ar LIAA, LIAA Valmieras biznesa inkubatoru, Valmieras Attīstības aģentūru, “Valmieras stikla šķiedru” un citiem sadarbības partneriem.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība Zaļais iepirkums

2020.gadā būtiski palielinājies ZPI apjoms valsts un pašvaldību iepirkumos

2020.gadā zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) īpatsvars publisko iepirkumu apjomā, kas veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam finanšu izteiksmē bijis 29,1%, kas ir par 11,8 procentpunktiem vairāk kā 2019.gadā (17,3%). Absolūtās vērtībās* ZPI bijis 850 milj. eiro no kopējā Publisko iepirkumu likuma regulējumam pakļautā iepirkumu apjoma – 2 926 milj. eiro.

Statistikas dati norāda, ka 2020.gadā būtiski pieaudzis preču un pakalpojumu apjoms, kuru iegādē piemērotas vides aizsardzības prasības, sasniedzot 671 milj. eiro, jeb 46% lielu kāpumu. Salīdzinājumam – 2019.gadā tie bija 448 milj. eiro jeb 30% pēc iepirkumu skaita. Tāpat audzis arī īpatsvars ZPI obligātajās grupās sasniedzot 86% kāpumu, un ZPI brīvprātīgajās grupās sasniedzot 39%.

Šos rezultātus veicinājusi relatīvi nemainīgo kopējo iepirkto preču un pakalpojumu apjoms, uz ko attiecināmi MK noteikumu Nr.353 ” Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi.
Būvdarbi finansiālā izteiksmē ir lielākā no preču pakalpojumu grupām, kurās 2020.gadā tika piemērotas vides aizsardzības prasības. Šajā grupā tika ieguldīti 413.mij. eiro. Savukārt pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu grupā – 114 milj. eiro, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) grupā – 48 milj. eiro un transportā – 29 milj. eiro.

ZPI kā obligāti piemērojamās ir noteiktas septiņas grupas – biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. No ZPI brīvprātīgi piemērojamām 15 preču un pakalpojumu grupām pēc finansiālā īpatsvara nozīmīgākās ir būvdarbi un transports. Nozīmīga ietekme uz ZPI īpatsvaru ir ES fondu projektu īstenošanai, jo ir iespēja vērtējumā saņemt papildus punktus par ZPI piemērošanu. Taču tas gan atkarīgs no specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem.

Līdz 2021.gada 1.maijam tiks sagatavots ikgadējais, informatīvais ziņojums par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem, kas samazina ietekmi uz vidi, veicina sociālus uzlabojumus un panāk ietaupījumus budžetā.

Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta. ZPI ir viens no Eiropas Savienības vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās, kļūst prioritārs uzdevums arī Latvijā.

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Rūpniecība un tirdzniecība Statistika

Latvijas preču eksports 2020. gadā pieauga par spīti Covid-19 krīzei

2020. gads Latvijas eksportētājiem bija ļoti izaicinošs, jo ekonomiskās aktivitātes kritums visā pasaulē, robežu slēgšana, izejvielu un starppatēriņa preču piegādes ķēžu traucējumi, nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), kas ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem, negatīvi ietekmēja Latvijas preču eksporta attīstību. Tomēr par spīti pandēmijai un citiem negatīvajiem faktoriem Latvijas preču eksporta vērtība 2020. gadā bija lielāka nekā 2019. gadā, palielinoties par 1,7% un tādējādi sasniedzot 13,2 miljardus eiro.

Covid-19 krīzes negatīvā ietekme bija īpaši redzama pandēmijas sākumā, kad pērnā gada aprīlī un maijā Latvijas preču eksporta kritums gada griezumā sasniedza 15%, kas bija straujākais eksporta samazinājums kopš 2009. gada oktobra. Pērnā gada vasarā situācija ar ārējo pieprasījumu stabilizējās, kamēr pozitīvu eksporta izaugsmi izdevās sasniegt tieši gada pēdējos mēnešos. Kopš pērnā gada septembra tika fiksēta strauja un noturīga preču eksporta izaugsme. Pagājušā gada septembrī preču eksporta vērtība gada griezumā palielinājās par 13,7%, oktobrī par 7,7%, novembrī par 9,1% un decembrī par 12,5%, ko veicināja rekordaugsta graudaugu raža, koksnes un koka izstrādājumu eksports, kā arī elektroiekārtu reeksporta kāpums. Pašreizējos pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu gan 2020. gadā kopumā, gan pērnā gada nogalē var vērtēt kā pozitīvu.

2020. gadā kopumā epidemioloģiskā situācija Latvijā bija labāka nekā lielākajai daļai ES valstu, kas ļāva ražojošajiem uzņēmumiem turpināt strādāt. Tādējādi Covid-19 krīze Latvijas preču eksportētājus skāra mazāk salīdzinājumā ar pārējām ES dalībvalstīm. To apliecina arī Eurostat dati par preču eksportu ES dalībvalstīs. Pašreiz ir pieejami dati tikai 10 mēnešiem, kuri norāda, ka visām ES valstīm, izņemot Īriju, bija fiksēts preču eksporta kritums salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu. Kamēr Latvijai bija zemākais eksporta kritums starp visām ES dalībvalstīm (tikai 1,2%), pretstatā 10% samazinājumam vidēji ES, kas liecina par Latvijas preču eksporta konkurētspēju. Strauja Latvijas preču eksporta izaugsme pērnā gada nogalē palielināja vidējo gada pieaugumu, līdz ar to var secināt, ka Covid-19 krīze mazāk skāra Latvijas preču eksportētājus salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm.

Preču eksporta izaugsme pērnā gada decembrī bija fiksēta visās lielākajās preču grupās. Lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja elektroierīces un elektroiekārtas, to eksportam palielinoties par 34,6% jeb 38 miljoniem eiro. Šeit gan jāatzīmē, ka šo preču eksporta grupu labvēlīgi ietekmēja reeksporta apjoma pieaugums, jo strauji pieauguma tempi bija fiksēti telefonu aprātu, monitoru un projektoru eksportā. Uz to norāda arī importa dati, jo visām iepriekš minētajām precēm bija fiksēts līdzvērtīgs importa pieaugums. Šajā preču grupā fiksēts arī straujākais eksporta kāpums 2020. gadā kopumā, tādējādi nodrošinot 2,1 procentpunktu kopējā preču eksporta izaugsmē.

Būtisku devumu eksporta kāpumā gan decembrī, gan 2020. gadā kopumā nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 6,4% salīdzinājumā ar pērnā gada decembri, kamēr gada vidējais pieaugums veidoja 5,9%. Šeit visbūtiskākā ietekme bija graudaugu produktu un eļļas augu sēklu (rapša) eksporta pieaugumam, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir palielinājies attiecīgi par 19,3% un 52,3%. Graudaugu un eļļas augu sēklu eksporta kāpumu 2020. gadā veicināja rekordaugstā raža šajās lauksaimniecības kultūrās, kas eksporta datos atspoguļojās tieši rudens mēnešos. Graudaugu eksporta vērtību veicināja arī cenu pieaugums pasaules biržās saistībā ar ierobežoto graudaugu piedāvājumu un augošo pieprasījumu pasaulē kopumā.

2020. gada decembrī būtisku devumu eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu eksports. Šīs preču grupas eksports palielinājās par 22,5% jeb 35 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, ko labvēlīgi ietekmēja kokskaidu plātņu un citu kokmateriālu eksporta pieaugums. Vairāk nekā divas trešdaļas no koksnes un koka izstrādājumu eksporta pieauguma nodrošināja eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti. Koksnes un koka izstrādājumu eksports strauji palielinājās tieši 2020. gada nogalē. Tomēr jāatzīmē, ka 2020. gadā kopumā koksnes un koka izstrādājumu eksports samazinājies par 2,9%.

Koksnes un koka izstrādājumu eksporta kāpums pērnā gada nogalē visticamāk bija saistīts ar to, ka vienošanās par tirdzniecības nosacījumiem, sākot ar 2021. gadu, starp Apvienoto Karalisti un ES bija panākta tikai pērnā gada decembra beigās, un līdz tam brīdim nebija skaidrs, vai būs ieviesti muitas tarifi vai nē. Ņemot vērā to, ka Brexit pārejas periods beidzās 2020. gada nogalē, Apvienotās Karalistes uzņēmumi vēlējās papildināt savas noliktavas, izmantojot tā brīža tirdzniecības nosacījumus. Ņemot vērā, ka tirdzniecības nosacījumi palika nemainīgi, tad, sākot no 2021. gada, Lielbritānijas uzņēmumiem nebūs nepieciešamības steidzamības kārta turpināt papildināt savas noliktavas. Tādējādi 2021. gadā pieprasījumu pēc Latvijas koksnes un koka izstrādājumiem noteiks kopējā ekonomiskā situācija Apvienotājā Karalistē un it īpaši būvniecības nozarē. Jāatzīmē, ka 2020. gadā uz Apvienoto Karalisti bija eksportēts 21,7% no kopējās koksnes un koka izstrādājumu vērtības un tas bija lielākais noieta tirgus šai preču grupai.

Preču eksportu 2020. gada decembrī pozitīvi ietekmēja arī metālu preču un to izstrādājumu, kā arī minerālproduktu eksporta pieaugums, attiecīgi par 19,7% un 1,4%. Tomēr 2020. gadā kopumā  šo preču eksporta vērtība bija zemāka nekā iepriekšējā gadā. Minerālproduktu eksports samazinājās par 17,0%, ko noteica elektroenerģijas un gāzes produktu eksporta kritums. Elektroenerģijas eksportu negatīvi ietekmēja gan elektroenerģijas cenu samazinājums, gan elektroenerģijas patēriņa kritums Baltijas valstīs. Savukārt naftas pārstrādes produktu eksporta kritumu ietekmēja naftas cenu kritums pasaules biržās, kā arī zemāks pārvadāto naftas produktu apjoms Latvijas ostās. Metālu un to izstrādājumu eksporta kritums bija nebūtisks, vien 1,3%.  

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Izejvielas un ražojumi

Lielāko valsts naftas produktu drošības rezervju apjomu uzglabās uzņēmums “Vitol SA”

Lielāko valsts naftas produktu drošības rezervju apjomu uzglabās uzņēmums “Vitol SA” ar kuru pagājušā gada nogalē noslēgts līgums par 11,928 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB).
Noslēgtais līgums paredz, ka “Vitol SA” Latvijas teritorijā uzglabās 200 000 tonnas dīzeļdegvielas.

Otrs apjomīgākais līgums par 1 843 200 eiro bez PVN noslēgts ar Nīderlandē reģistrēto uzņēmumu “Gunvor Petroleum Rotterdam B.V” par 120 000 tonnu benzīna uzglabāšanu Nīderlandes teritorijā. Kā iepriekš norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks, “Gunvor” ilgus gadus piederējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņam Genādijam Timčenko.
Trešais apjomīgākais līgums par 236 016 eiro bez PVN noslēgts ar SIA “RDZ Energy” par 13 200 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.
Seko 234 024 eiro bez PVN vērtais līgums ar Lietuvas uzņēmumu “Okseta” par 9800 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Lietuvas teritorijā.
Piektais apjomīgākais līgums par 115 920 eiro bez PVN noslēgts ar SIA “Pirmas” par 3000 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.
Sestais pēc apjoma ir 100 800 eiro bez PVN vērtais līgums ar SIA “Circle K Latvia” par 1000 tonnu benzīna un 1000 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.
Septītais pēc apjoma ir 96 720 eiro bez PVN vērtais līgums, kas noslēgts ar AS “Ventbunkers” par 2600 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Latvijas teritorijā.
Savukārt astotais pēc apjoma ir 57 708 eiro bez PVN vērtais līgums ar Lietuvas uzņēmumu “Baltic Petrolium” par 2100 tonnu dīzeļdegvielas uzglabāšanu Lietuvas teritorijā.
Visi līgumi ar šiem uzņēmumiem noslēgti 2020.gada nogalē, pavēstīja BVKB pārstāvji.
BVKB pērn 17.decembrī noslēdzis iepirkumu “Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei” un izvēlējies astoņus uzņēmumus, ar kuriem līdz šā gada beigām slēgs līgumus par kopumā 352 700 tonnu dīzeļdegvielas un benzīna uzglabāšanu Latvijā, Lietuvā un Nīderlandē.
Plānotais līgumu darbības periods ir 2021.gads, savukārt kopējā paredzamā līgumcena – 14,6 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Līguma slēgšanas tiesības par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu 2021.gadā BVKB piešķīris astoņiem uzņēmumiem – SIA “Pirmas”, SIA “Circle K Latvia”, SIA “RDZ Energy”, AS “Ventbunkers”, “Vitol SA”, “Gunvor SA”, kā arī Lietuvas uzņēmumiem “Okseta” un “Baltic Petrolium”.
Šogad Latvijā uzglabājamās degvielas apjoms ir pieaudzis, sasniedzot 63%. Tāpat, valsts šajā gadā ik mēnesi ietaupīs vismaz vienu eiro par katru uzglabājamo degvielas tonnu, jo, salīdzinot ar 2018.gada rezervju iepirkumu, šajā iepirkumā vidējā svērtā cena par vienas tonnas uzglabāšanas pakalpojumu vienam mēnesim ir mazāka – 3,45 eiro/tonnā, informēja BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
Viņa arī atgādināja, ka valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas sistēma tuvākajā nākotnē kopumā ir jāpārskata – jāņem vērā arī fakts, ka primāri Eiropas Savienības līmenī šīs rezerves nepieciešams uzturēt tautsaimniecības vajadzībām, lai krīzes situācijā degviela būtu pieejama iedzīvotājiem, kā arī glābšanas dienestiem.
No kopējā rezervju apjoma 121 000 tonnu jeb 34% ir benzīns un 231 700 tonnas jeb 66% ir dīzeļdegviela. Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 63% (99,5% dīzeļdegviela, 0,5% benzīns), Nīderlandē 34% benzīna, bet Lietuvā 3% dīzeļdegvielas.
Kopumā BVKB iepirkuma procedūras pirmajā kārtā piedalījās 15 kandidāti, tie visi tika atzīti par piemērotiem un aicināti iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūras otrajā kārtā. Izvērtēšanas rezultātā no 10 iesniegtajiem piedāvājumiem astoņu pretendentu piedāvājumi atzīti par atbilstošiem iepirkuma procedūras otrās kārtas nosacījumiem. Birojs iepirkuma ietvaros veicis arī potenciālo degvielas uzglabāšanas vietu pārbaudes, ar mērķi pārliecināties par pretendentu piedāvātā apjoma faktisko pieejamību Latvijā.
Jau ziņots, ka BVKB jūnijā izsludinājis iepirkumu procedūru par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2021.gadam. Eiropas Savienības (ES) Direktīva 2009/119/EK Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, uzliek par pienākumu vienmēr uzturēt naftas produktu obligātās rezerves tādā daudzumā, kas atbilst 90 dienu vidējam importa daudzumam iepriekšējā kalendārajā gadā. Valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšana jāveic konkursā izvēlētiem komersantiem, kas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes gadījumā apņemas Latvijai šos naftas produktus piegādāt vajadzīgajā daudzumā.
BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, nepārsniedzot kopējo līgumcenu. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas teritorija vai citas ES dalībvalstis.
2021.gadā BVKB naftas produktu drošības rezervēm plāno īstenot ne vien apjoma, bet arī naftas produktu kvalitātes kontroli.
Kopš 2020.gada 1.janvāra BVKB pilda centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, organizējot iepirkumu drošības rezervju pakalpojumam valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei, kā arī administrē šo pakalpojumu.
Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai ceturtdienas valdības sēdē bija iesniegusi priekšlikumu turpmāk valstij pašai iegādāties nepieciešamo naftas produktu apmēru un izveidot aģentūru, kas nodarbosies ar naftas produktu pārvaldību.
Tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicināja uz divām nedēļām atlikt minētā jautājuma izskatīšanu, jo EM priekšlikumu nebija iesniegusi saskaņošanai Tieslietu ministrijā (TM). Jautājumu par naftas drošības rezervju glabāšanu pārrunās sadarbības sanāksmē, ceturtdien vienojās ministri.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

Zemkopības ministrija aicina ikdienā izvēlēties Latvijā ražotos pārtikas produktus

Zemkopības ministrija (ZM) aicina iedzīvotājus, valsts un pašvaldību institūcijas kā arī uzņēmumus un organizācijas gan ikdienas uzturam, gan sabiedriskajā ēdināšanai vairāk iegādāties Latvijā ražotos pārtikas produktus.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards: “Covid-19 pandēmija skar plašu Latvijas iedzīvotāju loku, tajā skaitā arī lauksaimniekus, pārtikas ražotājus un uzņēmējus. Šajā sarežģītajā laikā ir īpaši svarīgi turēties kopā, atbalstot vienam otru. Jo vairāk iedzīvotāji ikdienas gaitās savos pārtikas grozos izvēlēsies ielikt tieši vietējo ražotāju produktus, jo lielāku kopējo atbalstu mēs spēsim sniegt tiem, kuri ir rūpējušies par šo produktu nepārtrauktu pieejamību. Kā arī ne mazāk svarīgi ir valsts un pašvaldību iestādēm pilnvērtīgi izmantot zaļā publiskā iepirkuma sniegtās priekšrocības, tajā skaitā pārtikas pakās skolēniem jābūt iekļautiem tieši vietējiem – Latvijas produktiem. Ja institūcijas veidotā pārtikas pakā tiek iekļauts importa piens, tas ir uzskatāms piemērs tam, kā tiek laista garām iespēja nodrošināt bērniem kvalitatīvu pašmāju pārtiku, turklāt arī tas, ka institūcija izvēlas neizmantot iespēju sniegt palīdzīgu roku vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Tādēļ aicinu ikvienu ikdienas gaitās un darbos izvēlēties tieši vietējo lauksaimnieku, ražotāju un uzņēmēju produktus!”
ZM aicina pašvaldības raudzīties, lai iepirkumos sabiedriskajai ēdināšanai arvien vairāk tiktu izmantoti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, kas nodrošina salīdzinošas priekšrocības pārtikas produktiem, kas ražoti tuvākā attālumā, ir kvalitatīvāki un svaigāki, turklāt ir draudzīgāki videi un dod pienesumu novadu ražotājiem un pašvaldībām.
Tāpat pašvaldības ir aicinātas Latvijā ražoto pārtikas produkciju plašāk izmantot skolēnu pārtikas paku komplektēšanā, kas skolēniem tiek izsniegtas attālināto mācību laikā.
Informāciju sagatavoja Dagnija Muceniece, Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Atkritumu apsaimniekošana un vide Elektroniskais iepirkums Izejvielas un ražojumi Ķīmiskie produkti Zaļais iepirkums

Mazāk bīstamo vielu un zinošāki uzņēmumi

13 uzņēmumu ir samazinājuši bīstamās vielas savā ikdienas darbā. Vairāk nekā 30 kompāniju saņēmušas konsultācijas ķīmisko vielu pārvaldības jautājumos, bet aptuveni 600 uzņēmumu pārstāvju padziļinājuši zināšanas šajā jomā. Tāds ir īsais bīstamo vielu aizvietošanas atbalsta projekta LIFE Fit for REACH paveiktā kopsavilkums Latvijā.
Mazāk bīstamo vielu
Ne tikai lielas ķīmijas rūpnīcas, bet arī mazi uzņēmumi ikdienā izmanto bīstamās vielas. Daudzas no tām var ļoti nopietni kaitēt cilvēku veselībai un videi. Ja vien iespējams, šādas vielas jāaizvieto ar mazāk kaitīgām alternatīvām. Pateicoties LIFE Fit for REACH ekspertu padomam un projekta finansiālam atbalstam, 13 dažādi Latvijas uzņēmumi īstenoja kopumā 16 bīstamo vielu aizvietošanas. Starp tiem ir arī labi zināmi uzņēmumi kā Latvijas Balzams, Spodrība, Mežroze, bet visvairāk aizvietošanas gadījumu ir metālapstrādē un automobiļu apkopes jomā.
Uzņēmumi pilnveidoja procesus un iekārtas, izmēģināja drošākas alternatīvas, kā arī pilnībā izslēdza ķīmiskās vielas no ražošanas procesiem, ieviešot jaunas tehnoloģijas.
Starp vielām, kuras nu tiek izmantotas mazāk, ir arī īpaši bīstamās vielas, piemēram, borskābe, bisfenols A, toluols.
Zinošāki uzņēmumi
Projekta laikā vairāk nekā 30 uzņēmumu ir saņēmuši dažādas konsultācijas, galvenokārt ķīmisko vielu inventarizācijā, labāku tehnoloģiju pielietošanā, alternatīvu meklēšanā, vides paziņojumu izmantošanā.
Tāpat visa projekta laikā uzņēmumiem bija iespēja piedalīties vairāk nekā 20 apmācībās par ķīmisko vielu pārvaldību, projekta elektroniskajiem rīkiem un vides paziņojumu izmantošanu. Kopumā savas zināšanas papildinājuši vairāk nekā 600 dalībnieku.
Arī pēc projekta ikvienam uzņēmumam būs iespēja izmantot projekta izstrādātos elektroniskos rīkus ķīmisko vielu pārvaldības sakārtošanai un aizvietošanas alternatīvu izvērtēšanai, kā arī materiālus par zaļā iepirkuma organizēšanu uzņēmumā un vides paziņojumu pareizu lietošanu.
Ikviens uzņēmums var projekta mājaslapā iepazīties ar īstenotajiem aizvietošanas piemēriem, bet drīzumā vairāki detalizēti apraksti būs pieejami arī starptautiskajā aizvietošanas portālā Subsportplus.
Īsumā par projektu
Projekta mērķis bija atbalstīt Baltijas uzņēmumus ķīmisko vielu pārvaldības sakārtošanā un bīstamo vielu aizvietošanā, lai tie varētu ievērot ES ķīmisko vielu regulas REACH prasības. Projekts ilga piecus gadus (2015.-2020.gads). Projektā piedalījās organizācijas un uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. No Latvijas projektā darbojās Baltijas Vides forums, Ekodizaina kompetences centrs, LVĢMC un uzņēmums TenaChem.


Informāciju sagatavoja Kristīne Sēnele, Baltijas Vides foruma komunikācijas eksperte.

Baltijas Vides Forums un Ekodizaina kompetences centrs ielūdz uz tiešsaistes (ZOOM) tikšanos Cik gatavi ir Latvijas uzņēmumi bīstamo vielu aizvietošanai? š.g. 20. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.30.

Vairāk informācijas: https://www.bef.lv/aicinam-uz-tiessaistes-tiksanos-cik-gatavi-ir-latvijas-uznemumi-bistamo-vielu-aizvietosanai/

Kategorijas
Dizains Izejvielas un ražojumi Komercpakalpojumi

“Skinest Group” plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā uzņēmumā “Dzintars”

Igaunijas industriālā grupa “Skinest Group” plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā kosmētikas un parfimērijas uzņēmumā “Dzintars”, aģentūrai LETA pavēstīja SIA “Dzintars Production” valdes locekle Anastasija Udalova.
Pēc “Dzintara” iegādes septembrī “Skinest Group” paziņoja, ka ražošanu plānots atsākt oktobrī, tomēr tagad Udalova norādīja, ka nelielas nobīdes plānotajos termiņos ir radušās Covid-19 izplatības dēļ.
“Kopumā līdz šim paveikto vērtēju pozitīvi. Varu teikt, ka tie ir daži mēneši, līdz patērētājs veikalu plauktos varēs ieraudzīt sev ierastos produktus. Lai gan šobrīd mūsu prioritāte ir ražošanas atsākšana, tomēr vienlaikus veicam arī eksporta tirgu analīzi, veidojot atbilstošu produktu portfeli,” pauda Udalova.
Viņa piebilda, ka sākts ļoti intensīvs darbs pie ražošanas atjaunošanas, tostarp tiek testētas iekārtas un to kapacitāte, ir nokomplektēta pamata komanda, kas nepieciešama, lai atsāktu ražošanu.
Udalova sacīja, ka uzņēmuma komandai ir pievienojušies gan atsevišķi darbinieki, kuri iepriekš strādāja “Dzintara” ražotnē, gan vadošie speciālisti no saistītajām industrijām – ķīmijas un farmācijas.
“Paralēli strādājam arī pie produktu portfeļa izveides, lai “Dzintars”, saglabājot līdzšinējo produktu kvalitāti, atdzimtu jau jaunā veidolā, kas atbilst mūsdienu prasībām,” skaidroja Udalova.
Viņa piebilda, ka juridiski ražošanu īstenos uzņēmums “Dzintars Production”. “Tiklīdz ražošana būs sākta tādos apmēros, lai produkcija būtu pieejama patērētājiem, sniegsim plašāku informāciju,” sacīja Udalova.
Vienlaikus viņa neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, vai jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem izdevies atgūt “Dzintara” preču zīmes, kuras bijušais uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Iļja Gerčikovs reģistrējis uz sava vārda.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja “Dzintaru” par maksātnespējīgu.
Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas “Skinest Group” noslēdza līgumu par maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja “Dzintars” aktīvu iegādi. “Dzintara” aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās “Skinest Group” uzņēmums SIA “Ritrem”.
Kompānija “Ritrem” reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas “Skinest Group”, bet patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, kurš kopā ar “Latvijas dzelzceļa” bijušo vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. Atbilstoši apsūdzībai 2015.gada vasarā Osinovskis nodevis Magonim apmēram 500 000 eiro kukuli saistībā ar “LDz ritošā sastāva servisa” daudzmiljonu iepirkumu – vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma “Skinest Rail”. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Arī kompānija “Dzintars Production” reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA “Instruments”. Kompānijas pamatkapitāls ir 105 265 eiro, bet tās vienīgā īpašniece ir AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.
Vienlaikus “Dzintara” preču zīmes pieder Gerčikovam. Tās Gerčikovs reģistrējis uz sava vārda un par to patlaban notiek tiesvedība.