Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Pētniecība un izstrāde Vide un asenizācija

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem pieejams finansējums energoefektivitātes uzlabošanai un emisiju samazināšanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija  

Ministru kabinets apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos”, lai organizētu otro kārtu projektu iesniegšanai. Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisijas samazināšana un energoefektivitātes uzlabošana, veicot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu pārbūvi vai atjaunošanu. 

Būtiskākās izmaiņas, ko paredz grozījumi, salīdzinot ar sākotnējo konkursa nolikumu ir projektu iesniedzēju loka paplašināšana, kas papildus iekļauj valsts kapitālsabiedrības, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī biedrības un nodibinājumus. Projektu iesniedzēju loka paplašināšana nepieciešama, jo daudzi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir valsts kapitālsabiedrību, kā arī nodibinājumu un  biedrību īpašumā. 

Organizējot jauna projektu iesniegumu atlases kārtu, ir palielināts arī pieejamais finansējuma apjoms projektu īstenošanai. Konkursa ietvaros tie ir 35 milj. eiro, t.sk. palielināts pieejamais finansējums vienam projektam. Projekta otrās kārtas ietvaros paredzēts sniegt atbalstu finansiāli ietilpīgākiem projektiem, tādēļ ir pagarināts projekta īstenošanas periods par sešiem mēnešiem – nosakot īstenošanas laiku līdz 60 mēnešiem. 

Konkursa nolikumā ir iekļauta arī jauna projekta aktivitāte, kas paredz, ka ir atbalstāma ēkas pieslēgšana centralizētajai siltumapgādes sistēmai, siltummezgla izveide vai siltumapgādes sistēmas pārbūve. Vienlaikus tiek atbalstīta plašāka atjaunojamo energoresursu iekārtu iegāde un uzstādīšana. 

Lai turpinātu virzību uz klimata mērķu sasniegšanu 2030. gadam, kā arī klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, ir nepieciešams īstenot aktivitātes saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Līdz ar to kultūrvēsturisko objektu pārbūve un atjaunošana ir būtiska gan virzībā uz Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturības nodrošināšanu, gan saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu.  

Ar konkursa pirmās kārtas rezultātiem var iepazīties: šeit 

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Māksla, kultūra un atpūta Politika

Valsts prezidenta kancelejai par 19 000 eiro piegādās ziedus un to kompozīcijas

Valsts prezidenta kanceleja par 19 000 eiro iepirks ziedus un to kompozīcijas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Valsts prezidenta kanceleja bija izsludinājusi iepirkumu par ziedu kompozīciju un griezto ziedu piegādi kancelejas vajadzībām. Iepirkumā noslēgti divi līgumi par saistītu pakalpojumu veikšanu.

Iepirkumā par ziedu un floristikas materiālu piegādi uzvarēja SIA “K-Rent”, kas minētos produktus apņēmās nodrošināt par 5000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt ziedu kompozīcijas Valsts prezidenta kancelejai par kopumā 14 000 eiro bez PVN piegādās SIA “Karkadē”.

Līdz ar to kopumā ziediem un to kompozīcijām institūcija tērēs 19 000 eiro.

Saskaņā ar portālā “Firmas.lv” publicēto informāciju SIA “K Rent” dibināta 2010.gadā un tās pamatkapitāls ir 5691 eiro. 2019.gadā uzņēmums apgrozījis 5,75 miljonus eiro, nopelnot 267 712 eiro, savukārt jaunākie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2020.gadā vēl nav pieejami. SIA “Karkadē” dibināta 2010.gadā, pamatkapitāls – 2844 eiro. Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 234 090 eiro apgrozījumu un 3296 eiro peļņu.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Dizains Māksla, kultūra un atpūta Nozares

Atklātā konkursā izraudzīsies Likteņdārza Saieta nama būvnieku

30.decembrī izsludināts atklāts konkurss, kurā izraudzīsies būvuzņēmēju likteņdārza saieta nama būvdarbiem. Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika uzsākta 2016.gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Konkursā izvēlētā būvnieka uzdevums būs pilnībā pabeigt ēkas būvniecību, lai to varētu nodot ekspluatācijā.

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Kokneses fonda padomes priekšsēdētāja: “Saieta nams kopējā Likteņdārza koncepcijā ir viens no centrālajiem objektiem ar potenciālu kļūt par nozīmīgu mājvietu Latvijai un tās cilvēkiem svarīgiem notikumiem kā reģionālā, tā nacionālā mērogā. Nama būvniecībā līdz šim ieguldīts vairāk nekā viens miljons eiro, tostarp nozīmīgi ziedojumi kā no privātpersonām, tā uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām. Par prioritāri atbalstāmu objektu Likteņdārza Saieta namu atzinusi Amerikas Latviešu apvienība, projekta virzībai ziedojis latviešu kultūras mecenāts Gaidis Graudiņš, Saieta namā ieguldīts Gunāra Šūbiņa testamentārais novēlējums, arhitektu birojs “Arhis Arhitekti” nama projektēšanas darbus veicis kā ziedojumu Likteņdārzam. Līdz ar Saieta nama uzbūvēšanu, radīsim iespēju aktīvu darbību Likteņdārzā organizēt visa gada garumā, rīkojot piemiņas, izglītības un kultūras pasākumus plašām auditorijām.”

Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Saieta nams būs ne vien laikmetīgs no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma, jo iekštelpu apdare ir plānota no dabīgiem materiāliem, ēkai būs dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana un citi tālredzīgi risinājumi.

Saieta nama kopējā platība būs 700m² un tas kļūs par Likteņdārza sabiedrisko centru. Ēkā plānotas divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Nama jumts tiks veidots kā skatu laukums, bet ēkas foajē iecerēta neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti cilvēku vārdi un organizāciju nosaukumi, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstījuši Likteņdārza tapšanu.

Būvnieka izvēles atklātais konkurss tiek rīkots saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un komersanti savus piedāvājumus aicināti iesniegt Elektronisko iepirkumu sistēmā līdz 2021.gada 28.janvārim. Piedāvājumu izvērtēšanai biedrība “Kokneses fonds” izveidojusi iepirkuma komisiju sešu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā būvniecības procesā ilggadīgi pieredzējušus profesionāļus. Komisijā strādās uzņēmējs un Likteņdārza labās gribas vēstnieks Vilis Vītols, arhitekti Andris Kronbergs un Kristīne Klišāne, būvuzraugs Ingus Lejas-Krūmiņš, tāpat iepirkuma komisijā darbosies Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste Dace Svētiņa un biedrības “Kokneses fonds” valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.

Iepirkuma komisija pretendentu piedāvājumus vērtēs pēc vairākiem kritērijiem, kuru vidū nozīmīgākie ir finanšu piedāvājums, darbu izpildes laika un veikto būvdarbu garantijas termiņi. Potenciālajam būvdarbu veicējam jābūt ar pieredzi līdzīga apjoma publisko ēku būvniecības, pārbūves vai restaurācijas darbos, kas veikti pēdējos piecos gados.

Kopš 2018.gada ir spēkā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums, nosakot, ka dārzs ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20.gadsimtā. Likteņdārza Saieta nama būvdarbus būs iespējams pabeigt, pateicoties valsts budžeta finansējumam.

Mediju ievērībai!
Šajā saitē lejuplādējamas Likteņdārza Saieta nama vizualizācijas: https://failiem.lv/u/r9rn8zw2j

Par Likteņdārzu:
Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses.
Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20.gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.

Kategorijas
Dizains Izejvielas un ražojumi Komercpakalpojumi

“Skinest Group” plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā uzņēmumā “Dzintars”

Igaunijas industriālā grupa “Skinest Group” plāno dažu mēnešu laikā atjaunot ražošanu maksātnespējīgajā kosmētikas un parfimērijas uzņēmumā “Dzintars”, aģentūrai LETA pavēstīja SIA “Dzintars Production” valdes locekle Anastasija Udalova.
Pēc “Dzintara” iegādes septembrī “Skinest Group” paziņoja, ka ražošanu plānots atsākt oktobrī, tomēr tagad Udalova norādīja, ka nelielas nobīdes plānotajos termiņos ir radušās Covid-19 izplatības dēļ.
“Kopumā līdz šim paveikto vērtēju pozitīvi. Varu teikt, ka tie ir daži mēneši, līdz patērētājs veikalu plauktos varēs ieraudzīt sev ierastos produktus. Lai gan šobrīd mūsu prioritāte ir ražošanas atsākšana, tomēr vienlaikus veicam arī eksporta tirgu analīzi, veidojot atbilstošu produktu portfeli,” pauda Udalova.
Viņa piebilda, ka sākts ļoti intensīvs darbs pie ražošanas atjaunošanas, tostarp tiek testētas iekārtas un to kapacitāte, ir nokomplektēta pamata komanda, kas nepieciešama, lai atsāktu ražošanu.
Udalova sacīja, ka uzņēmuma komandai ir pievienojušies gan atsevišķi darbinieki, kuri iepriekš strādāja “Dzintara” ražotnē, gan vadošie speciālisti no saistītajām industrijām – ķīmijas un farmācijas.
“Paralēli strādājam arī pie produktu portfeļa izveides, lai “Dzintars”, saglabājot līdzšinējo produktu kvalitāti, atdzimtu jau jaunā veidolā, kas atbilst mūsdienu prasībām,” skaidroja Udalova.
Viņa piebilda, ka juridiski ražošanu īstenos uzņēmums “Dzintars Production”. “Tiklīdz ražošana būs sākta tādos apmēros, lai produkcija būtu pieejama patērētājiem, sniegsim plašāku informāciju,” sacīja Udalova.
Vienlaikus viņa neatbildēja uz aģentūras LETA jautājumu, vai jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem izdevies atgūt “Dzintara” preču zīmes, kuras bijušais uzņēmuma īpašnieks un vadītājs Iļja Gerčikovs reģistrējis uz sava vārda.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2019.gada 12.novembrī pasludināja “Dzintaru” par maksātnespējīgu.
Savukārt 2020.gada 14.septembrī Igaunijas “Skinest Group” noslēdza līgumu par maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja “Dzintars” aktīvu iegādi. “Dzintara” aktīvus par 5,5 miljoniem eiro iegādājās “Skinest Group” uzņēmums SIA “Ritrem”.
Kompānija “Ritrem” reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Igaunijas “Skinest Group”, bet patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, kurš kopā ar “Latvijas dzelzceļa” bijušo vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. Atbilstoši apsūdzībai 2015.gada vasarā Osinovskis nodevis Magonim apmēram 500 000 eiro kukuli saistībā ar “LDz ritošā sastāva servisa” daudzmiljonu iepirkumu – vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma “Skinest Rail”. Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Arī kompānija “Dzintars Production” reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA “Instruments”. Kompānijas pamatkapitāls ir 105 265 eiro, bet tās vienīgā īpašniece ir AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.
Vienlaikus “Dzintara” preču zīmes pieder Gerčikovam. Tās Gerčikovs reģistrējis uz sava vārda un par to patlaban notiek tiesvedība.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Dizains

Latvijas Universitāte paraksta līgumu par Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību

Rakstu māja ir nākamā ēka Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, kas kopā ar jau divām esošajām Dabas un Zinātņu mājām veidos būtisku daļu LU iecerētajā studentu pilsētiņā. Rakstu māja ir nākamais nozīmīgais solis uz LU infrastruktūras modernizēšanu un resursu koncentrēšanu LU Akadēmiskajā centrā ar mērķi veicināt studiju un pētniecības reformas, veicināt dažādu virzienu sadarbību, LU starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.

LU rektors profesors Indriķis Muižnieks pirmdien, 21.septembrī, ir parakstījis līgumu ar pilnsabiedrību “RERE BMW” par Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību.

“Akadēmiskā centra izveide Latvijas Universitātei palīdzēs LU kļūt par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un ieņemt atzītu vietu starp Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju centriem. LU zinātņu un studiju virzienu koncentrēšana vienuviet radīs savstarpēju sinerģiju un dos iespēju mūsu pētniekiem, akadēmiskajam personālam un studentiem kopā radīt jaunus pētījumus, jaunas idejas un inovatīvus produktus. Rakstu mājai ir ļoti būtiska nozīme LU Akadēmiskajā centrā. Šajā ēkā atradīsies lielākā daļa no humanitāro un sociālo zinātņu fakultātēm un institūtiem, kas nozīmē, ka mēs arvien vairāk pietuvojamies savam mērķim. Svarīga ir sinerģija ne tikai starp dabaszinātnēm, bet starp visiem zinātņu virzieniem kopā, kas līdz ar Rakstu mājas atklāšanu būs vienuviet Torņakalnā,” uzsver LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā Ina Druviete.

Konkurss par LU Akadēmiskā centra Rakstu mājas projektēšanu un būvniecību tika uzsākts 2019.gada oktobrī. Konkursa izvērtēšanas komisijā bija pārstāvēti topošās Rakstu mājas iemītnieki – fakultāšu un Studentu padomes pārstāvji, kā arī tika piesaistīti eksperti būvniecības un arhitektūras jomā.

Pirmajā posmā notika pretendentu kvalifikācijas atlase, kurā piedalījās septiņi pretendenti. Tālākai dalībai uz otro posmu kvalificējās pieci pretendenti. Otrajā posmā tika vērtēti kandidātu iesniegtie tehniskie, arhitektoniskie un finanšu piedāvājumi. Izvērtēšanā tika piesaistīti gan Latvijas, gan starptautiskie arhitektūras eksperti, kurus nominēja Lietuvas, Igaunijas un Latvijas arhitektu savienības.

Saskaņā ar ekspertu un iepirkumu komisijas vērtējumu vienbalsīgi par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu tika atzīts pilnsabiedrības “RERE BMV” piedāvājums.

“Līguma izpildei paredzēti 34 mēneši, kas nozīmē, ka Rakstu mājas būvniecību iecerēts pabeigt 2023.gada vasarā un mūsu mērķis ir uzsākt studijas Rakstu mājā ar 2023.gada 1.septembri,” informē LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Edīte Megne.

Rakstu mājas projektēšana norisināsies 14 mēnešus un 20 mēnešus paredzēta būvniecība.

Rakstu mājas celtniecība tiks realizēta par Eiropas finanšu institūciju sniegto finansējumu, ko Latvijas Universitātei ir piešķīrusi Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības banka (EPAB). Projekta īstenošanā un ēkas aprīkošanā tiks ieguldīti arī Latvijas Universitātes līdzekļi. Rakstu mājas projektēšanas un būvniecības līgumcena ir 34,7 miljoni eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. LU Akadēmiskā centra attīstība ir vienīgais Eiropas Stratēģisko Investīciju fonda atbalstītais projekts augstākās izglītības jomā Baltijas valstīs.

Rakstu mājas iekštelpu platība būs lielāka nekā Dabas un Zinātņu mājām. Uz Rakstu māju pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte. Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs un LU bibliotēka.

Rakstu mājā kopumā paredzētas 830 darba vietas, 110 auditorijas, ievērojams skaits IT laboratoriju, multimediju studija, prototipēšanas laboratorija, dizaina un mākslas darbnīcas, meditāciju telpa, vingrošanas zāle u.c.

Reizē ar Rakstu mājas būvniecību tiks labiekārtota arī plaša daļa LU Akadēmiskā centra teritorijas, lai veidotu studentiem, darbiniekiem un apmeklētājiem pievilcīgu Akadēmiskā centra ārtelpu.

Līdz ar Rakstu mājas izbūvi lielākā daļa LU eksakto, medicīnas, dzīvības, humanitāro un sociālo zinātņu potenciāla būs koncentrēts vienuviet, veicinot studiju un pētniecības virzienu sinerģiju un konsolidāciju, nodrošinot resursu koplietošanu.

LU Akadēmiskā centra turpmākās attīstības plāni ir sagatavoti sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku un starptautiskām auditorkompānijām. Tie paredz zinātniskās izcilības transformāciju tehnoloģiju risinājumos un jaunuzņēmumu atbalsta centra izveidi Tehnoloģiju mājā. Sadzīvei un veselīgam dzīves veidam nepieciešamo vidi studentiem, universitātes darbiniekiem, viesiem un apkaimes iedzīvotājiem veidos Studentu un viesu māja, Veselības māja, moderna sporta infrastruktūra. Sadarbībā ar Rīgas Domi un Rail Baltica projektu tiks veidots vienots teritorijas attīstības plāns.

LU aicina Latvijas valdību vairāk iesaistīties valstī nozīmīgu uz augstākās izglītības un zinātnes attīstību vērstu mērķu īstenošanā, lai augstskolām savas attīstības veicināšanai netiktu uzlikts slogs, ņemot aizņēmumus. Latvijas Universitātes attīstības un izcilības veicināšana ir ieguvums visai Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecības attīstībai.

Informāciju sagatavoja Sindija Grāvere, Latvijas Universitāte Komunikācijas un inovāciju departaments Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Dizains Komunālie pakalpojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Pašvaldības

Veic iepirkumu vasaras ziedu sezonai

Ventspils pilsētas galvenā dārzniece jau laikus strādā pie tā, lai 2021.gada un 2022.gada ziedu sezonā, visā pilsētā krāšņi ziedētu plašs ziedu sortiments pilsētas dobēs, puķu traukos un kastēs, kā arī īpašajās ziedu skulptūrās.

Ventspils pašvaldība “Komunālā pārvalde” šobrīd veic iegādi par vairāk nekā 80’000 viengadīgo augu un stādu piegādi vasaras puķu dobēm, skulptūrām un puķu podiem 2021.gada sezonai. Paralēli tiek veikts vēl kāds ziedu iepirkums, par ziedu trauku un kastu pieaudzēšanu ar puķēm 2021.gada un 2022.gada sezonai, kur nākamā gada sezonā kopumā 28 pilsētas vietās tiks uzstādīti kopumā 411 ziedu trauki kurus rotās 2790 ziedi, bet 2022.gada sezonā – 3240 ziedi, kā begonijas, pelargonijas, verbenas, dālijas u.c. Savukārt Ventspils pilsētas dobes rotās ļoti plašs ziedu sortiments, kā lauvmutītes, argirantēmas, begonijas, leduspuķes, kalocefāles, kannas, celozijas, kleomes, zeltnātrītes, kosmejas, dālijas, eiforbijas, lindheimera gauras, gazānijas, balzamīnes, ipomejas, lobēlijas, samtenes, cinijas un daudzas citas krāšņas ziedu šķirnes.

Pilsētā ir apskatāmas 9 unikālas puķu skulptūras un oriģināli veidoti apstādījumi, kas atrodas Bērnu pilsētiņā – “Pīļu ģimene”, pie Piedzīvojumu parka – “Zaķu ģimene”, Pārventā – “Mārīšu ģimene”, Ostas ielas promenādē – “Mārītes”, pie Piejūras Akvaparka – “Zemūdens pasaule”, Jaunpilsētas skvērā – “Bobsleja komanda”, Lielā prospekta un Kuldīgas ielu krustojumā – “Puķu pulkstenis”, pie Olimpiskā centra “Ventspils” – “Basketbola bumba”, Sarkanmuižas pļavā – “Puķu govs”. Arī puķu skulptūrām laikus tiek plānots tā īpašais noformējums. Nākamā gadā puķu skulptūras un puķu podus rotās begonijas, leduspuķes, kannas, celozijas, zeltnātrītes, dālijas, stohādu salmenes, hipoestes, balzamīnes pļavu zeltenes, petūnijas, salvijas, tievās stejulīgas, cinijas, laimiņš un daudzas citas burvīgas un smaržīgas ziedu šķirnes.

Informāciju sagatavoja Sigita Znotiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Ventspils pašvaldības P/i “Komunālā pārvalde”.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti

Rīgas pilij par gandrīz 32 000 eiro izgatavos astoņu vēsturisko krēslu kopijas

SIA “BDF” un SIA “Šusts” par 31 984 eiro Rīgas pilij izgatavos astoņu vēsturisko krēslu kopijas, liecina VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ar abiem uzņēmumiem noslēgtais līgums.

Iepirkuma nolikumā norādīts, ka krēslu karkass jāizgatavo no saplākšņa, kas nav plānāks par 10 milimetriem, savukārt pārējās krēsla daļas jāizgatavo no kvalitatīvas masīva ozola koksnes.

Paredzēts, ka krēsla krēslu tapsēšanai izmantos audumu “Dausman – 616 linen”. Tas ir no krāsotiem diegiem dubultauduma pinumā austs audums ar reljefu zīmējumu veidojošu rakstu, kuru veido simetriskā, vienmērīgā ritmā izkārtoti ģeometriski elementi.

Tehniskajā specifikācijā rakstīts, ka “auduma noskaņojums, iespaids un struktūras raksturs atbilst vēsturiski stilistiskiem kritērijiem ar atsauci uz etnogrāfiju”.

Uzņēmumi apņēmušies krēsliem un materiāliem nodrošināt garantijas laiku uz pieciem gadiem.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka mēbeļu ražotājs “BDF” reģistrēts 2010.gadā un tā pamatkapitāls ir 70 eiro. Uzņēmums pieder Jurim Zelmenim. 2018.gadā “BDF” strādāja ar 123 324 eiro apgrozījumu un 259 eiro peļņu.

Savukārt uzņēmums “Šusts”, kas nodarbojas ar mēbeļu un dzīvokļu iekārtu remontu, kā arī ar mēbeļu ražošanu, dibināts 2001.gadā un tā pamatkapitāls ir 8236 eiro. 2018.gadā “Šusts” strādāja ar 68 390 apgrozījumu un 116 eiro zaudējumiem. Uzņēmums pieder Andrim Šustam, liecina informācija “Firmas.lv”.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Dizains Māksla, kultūra un atpūta

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesniegti četri piedāvājumi

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā iepirkumā Jaunā Rīgas teātra būvniecībai Lāčplēša ielā 25, Rīgā saņemti piedāvājumi no četriem būvuzņēmējiem, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

VNĪ uzsākusi vērtēšanas procesu, par kura rezultātiem tiks ziņots mēneša laikā.

Piedāvājumus Jaunā Rīgas teātra pārbūvei iesnieguši būvuzņēmēji – AS “LNK Industries”, SIA “Ostas celtnieks”, piegādātāju apvienība 3A, kuru veido SIA “Abora”, SIA “Argus” un SIA “AB-rent”, kā arī personu apvienība SBSC, kuras dalībnieki ir SIA “Skonto būve” un SIA “Skonto Construction”. Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēšot runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

SBSC nav reģistrēta Komercreģistrā, taču VNĪ aģentūrai LETA skaidroja, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, personu apvienībai, iesniedzot piedāvājumu iepirkumā, nav jāreģistrējas Komercreģistrā.

Lai samazinātu nepamatoti lētu vai nepamatoti dārgu izmaksu riskus, iepirkuma prasības paredzējušas, ka būvniekam ir ne tikai jāuzbūvē Jaunais Rīgas teātris, bet turpmākos piecus gadus jāveic arī tā inženierkomunikāciju apkope. Jaunajā iepirkumā iekļauta arī teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde, par ko iepriekš tika plānota atsevišķa iepirkuma organizēšana.

JRT būvniecība notiks saskaņā ar Jaunā Rīgas teātra vajadzībām un pilnsabiedrības “Zaigas Gailes Birojs un Partneri” izstrādāto projektu. “Projektē un būvē” princips paredz vienotu atbildību teātra pārbūves ieceres īstenošanai un ļauj operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas rodas.

“Izvēlētais sadarbības modelis liek būvniekam “atklāt savas kārtis” jau parakstot līgumu un VNĪ kā pasūtītājs var redzēt patiesās projekta izmaksas. Piedāvājumu cenā ir iekļauti iespējamie būvdarbu riski, tai skaitā – būvnieku reālās iespējas īstenot projektu prasītajā termiņā un budžetā. Šādi ir iespējams panākt, ka būvnieks projektā izstrādā un īsteno tikai tādus risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem ir pilnībā pārliecināts. Turklāt šajā sadarbības modelī pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespēja palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu,” skaidroja Ivanovskis- Pigits.

Iepirkumā un projekta īstenošanā VNĪ ir izvirzījis stingras papildus kvalitātes kontroles prasības kuras ir izstrādājis Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar būvniecības nozares ekspertiem.

“Stingrās prasības var radīt augstākas darba izmaksas būvnieku sākotnējos piedāvājumos, jo būvniekam jāparedz papildus laiks drošu un saudzīgu risinājumu izstrādei un īstenošanai, tomēr tas aiztaupīs laiku un papildus izmaksas projekta īstenošanas gaitā. Būvējam Eiropas līmeņa teātri Rīgas vēsturiskajā centrā, intensīvas apkārtējās apbūves apstākļos, šis ir tehnoloģiski sarežģīts uzdevums,” norādīja Ivanovskis-Pigits.

Būtiska kopējā projekta sastāvdaļa ir teātra vajadzībām nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma iegāde – paredzēta energoefektīva LED skatuves apgaismojuma ierīkošana, kvalitatīvi akustiskie risinājumi un modernas skatuves tehnoloģijas ar ērti kontrolējamiem un programmējamiem pacēlājiem. Abām “black-box” veida zālēm ir paredzēti nospriegoto trošu režģa griesti, pa kuriem ir iespējams staigāt, pielāgojot zāles visdažādākajiem scenogrāfijas iecerēm.

Ivanovskis-Pigits uzsvēra, ka VNĪ ar pilnu atbildību dara visu, lai šis projekts tiktu pabeigts pienācīgā kvalitātē un apņēmušies pabeigt JRT ēkas pārbūvi tā, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022.gada vasarā. Būvniecības laikā VNĪ turpinās cieši sadarboties ar teātra pārstāvjiem, jo tieši viņi- jaunās ēkas nākotnes lietotāji, vislabāk pārzin teātra ikdienas specifiskās prasības.

Tuvākajās nedēļās iepirkumu komisijai jāizvērtē pretendentu un iesniegto piedāvājumu atbilstību iepirkuma nosacījumiem. Ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību, tad jau martā tiks paziņos konkursa uzvarētājs un noslēgts līgums par JRT pārbūves darbiem. Ar būvnieku tiks slēgts līgums atbilstoši Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas FIDIC būvniecības līguma standartam, kas atvieglos būvniecības projektu un līguma procesa vadību. Starptautiskais standarta līgums VNĪ tiek izmantots iepirkumos par summu virs viena miljona eiro.

Tikmēr JRT ēkai Lāčplēša ielā 25, Rīgā janvārī pabeigti konservācijas darbi un pagaidu jumta izbūve konstrukcijām, kuras paredzēts saglabāt, kas atvieglos tālāku būvdarbu norisi un pasargās objektu no laikapstākļu ietekmes.

Jaunā Rīgas teātra pārbūves projekts paredz dubultot ēkas apjomu vēsturiskā centra ietvaros, kur ir blīva apbūve, kas apgrūtina piekļuvi, kā arī sarežģīta izbūve pazemes daļā. Atbilstoši arhitektu iecerei un teātra vajadzībām teātra izmantoto telpu platību plānots teju divkāršot – no 5146 kvadrātmetriem līdz 9767,1 kvadrātmetram. Trīs skatītāju zāles, vairākas mēģinājumu zāles, pilnībā aktieriem un citiem teātra darbiniekiem nodots radošais stāvs, kā arī modernas darbnīcas pagraba stāvā. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot “teātris – māja” ieceri, no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu var īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus.

Kamēr teātris atrodas Miera ielā, uzsākta projektēšana “TabFab” radošajam kvartālam. Tā būvniecību plānots organizēt pa posmiem, sākot ar kvartāla ieejas mezglu – radošo industriju inkubatoru un Latvijas kultūras akadēmijas Filmu skolai paredzētajām elpām, netraucējot Jaunajam Rīgas teātrim un plānotā Eiropas finansējuma apguvei.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VNĪ un pilnsabiedrība “ReRe būve 1” pērn 9.decembrī vienojās par tiesas procesu izbeigšanu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas lietā.

Panāktā vienošanās paredz, ka abas puses atsauc tiesā iesniegtās prasības un izbeidz attiecīgās tiesvedības. Panāktās vienošanās ietvaros “ReRe būve 1” nodod VNĪ būvlaukumu, būvmateriālus un demontētos materiālus, kas nepieciešami tālākai ēkas rekonstrukcijai, kā arī vienošanās ietvaros paredz kompensāciju blakus esošo ēku bojājumu novēršanai un objektā veicamajiem konservācijas darbiem, un atmaksā avansu. Savukārt VNĪ norēķinās par būvsabiedrības reāli paveiktajiem, bet vēl neapmaksātajiem darbiem.

Tāpat ziņots, ka, laužot līgumu ar būvnieku, VNĪ kā pasūtītāja galvenās pretenzijas bija par darbu drošību, to kvalitāti un termiņu ievērošanu. “ReRe būve 1” nepiekrita līguma laušanai un vērsās tiesā, lai uzteikumu atzītu par spēkā neesošu un noteikt jaunu līguma izpildes termiņu. Šajā lietā tiesa piemēroja prasības nodrošinājumu – aizliegumu VNĪ slēgt līgumu par tālākajiem Jaunā Rīgas teātra būvdarbiem. Savukārt VNĪ iesniedza tiesā prasību par 209 852 eiro liela līgumsoda piedziņu.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Kategorijas
Dizains Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti

Iepirkumā meklē mēbeles Valsts prezidenta rezidencei Jūrmalā

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā plānots arī uzstādīt nišā iebūvētus plauktus, kā arī iebūvētu mēbeli ar spoguli un plauktu. Pretendentam būs jānodrošina, ka rezidencē atrodas arī 50 krēsli koncertiem un pasākumiem, kā arī divi ratiņi krēslu pārvadāšanai.

Kā norādīts EIS, piedāvājumu vērtēšanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kuru nosaka gan cena bez pievienotās vērtības nodokļa, gan arī mēbeļu garantijas termiņš.

Plānotais līguma izpildes laiks ir no 2.marta un ne ilgāk par 1.maiju.

Kategorijas
Dizains Nozares

Dizaina iepirkumi kā sajūtu māksla

Dizaina aģentūra “DUE”, viena no vispieredzējušākām Latvijā, darbojas profesionāli un godprātīgi, tāpēc par pasūtījumu trūkumu tā nesūdzas. SIA “DUE” pieredzi iepirkumos izklāsta uzņēmuma īpašnieks Kārlis Jakadels, radošā direktore Inta Bērente – Strenga un iepirkumu eksperts Kaspars Studāns.

– Kā izvēlaties iepirkumus, kuros vērts piedalīties?
Inta Bērente – Strenga:
– Dizaina nozare ir ļoti specifiska tāpēc, ka tajā darbojas daudz brīvmākslinieku jeb tā saucamo frīlanseru (no angļu val. freelancer). Arī tāpēc šis tirgus Latvijā ir ļoti šaurs. Tas gan attiecas uz lokāliem klientiem, nevis par ārpus Latvijas – Baltijas mēroga vai par Eiropas – klientiem. Iespējams, konkurence mums nāk par labu tādēļ, ka tā nozīmē saspringtu darbu. Profesionālu, kvalitatīvu un, pirmām kārtām, ļoti ātru darbu.

Mēs abonējam iepirkumi.lv, mums tas šķiet noderīgs un interesants informācijas avots. Izvēlamies iepirkumus, kas mums patīk, un tajos piedalāmies. Ar vienu būtisku nosacījumu – lai projekts radītu akūtu konkurenci starp mūsu pašu uzņēmuma māksliniekiem. Piemēram, ir jāveido skices nepazīstamam klientam. Tas rada darbā zināmu asumiņu – kā cilvēki mūs novērtēs? Patlaban “DUE” ar iepirkumiem darbojas viens projekta vadītājs. Mums ir gandrīz 20 gadu darbības pieredze, tas ļauj būt konkurētspējīgiem nozarē.