Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Politika

ECOFIN sanāksmē izskatīs Atveseļošanas fonda īstenošanas progresu

Finanšu ministrija

No 13. līdz 14. martam finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas sanāksmē un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas norisināsies Briselē, Beļģijā.

Eirogrupas sanāksmē plānots pārrunāt makroekonomiskās un fiskālās norises eirozonā, tostarp fiskālās politikas norādes 2024. gadam. Paredzēta gatavošanās starptautiskajām sanāksmēm, tostarp valūtas kursa izmaiņas un pārskats par G7 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju februāra sanāksmi. Dalībnieki pārrunās inflācijas tendences eirozonā un Eiropas Savienības dalībvalstīs, ekonomikas pārvaldības pārskata eirozonas aspektus, kā arī diskutēs par digitālā eiro politikas mērķiem.

ECOFIN sanāksmē paredzēts diskutēt un uzklausīt Eiropas Komisijas (EK) prezentāciju par Atveseļošanas fonda īstenošanu divu gadu laikā pēc instrumenta izveidošanas. Paredzētas arī diskusijas par Atveseļošanas fonda lomu, mazinot enerģētisko neatkarību no Krievijas. ES Padomē prezidējošā valsts Zviedrija ir sagatavojusi diskusiju dokumentu par Atveseļošanas fonda un RePowerEU ieguldījumu zaļajā pārejā un enerģētiskās neatkarības veicināšanā, aicinot dalībvalstis apsvērt, kā tās plāno organizēt tām piešķirto RePowerEU finansējumu un kādi ir būtiskākie izaicinājumi šajā kontekstā.

Sanāksmē EK prezentēs fiskālās politikas vadlīnijām 2024. gadam. Tāpat plānots apstiprināt secinājumus par ekonomikas pārvaldības pārskatu un izskatīt Krievijas Federācijas kara pret Ukrainu ekonomisko un finansiālo ietekmi ar uzsvaru uz ar enerģētiku saistītiem finanšu tirgus aspektiem.

Dalībnieki atskatīsies uz G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmi, kas norisinājās 24.-25. februārī, kā arī gatavosies G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei un Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmēm aprīlī.

Tāpat ECOFIN sanāksmē plānots pieņemt Padomes rekomendācijas par EK atslogošanu saistībā ar 2021. finanšu gada budžeta izpildi un apstiprināt secinājumus par ES budžeta vadlīnijām 2024. gadam. Katru gadu Padome pirms ikgadējā budžeta procedūras izstrādā pamatnostādnes, lai iezīmētu prioritātes nākamajam finanšu gadam un sniegtu vadlīnijas EK, kura izstrādā nākamā gada Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Politika Uzņēmējdarbība

“Sadales tīkla” īstenotā iebiedēšanas taktika neveicinās saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 27. jūlijs, Rīga – Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka AS “Sadales tīkls” grasās doties reidos uz mājsaimniecībām, kas uzstādījušas saules paneļus, Vides  aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs aicina uzņēmumu pārdomāt retoriku un darba metodes, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas kontroli un sekmīgu tās darbību.  

Ministrs Plešs: “Laikā, kad iedzīvotājiem nepieciešams atbalsts, lai samazinātu rēķinus, pārejot uz daudz plašāku saules paneļu izmantošanu, draudi ar došanos reidos ir visai ačgārns veids, kā esošajos ģeopolitiskajos apstākļos iedrošināt cilvēkus izmantot zaļu un drošu enerģiju. Turpretī pieeja, kas vērsta uz sadarbību – konsultējot, skaidrojot, atbalstot – nāks par labu mūsu visu centieniem veicināt enerģētisko neatkarību un ilgtermiņā atteikties no Krievijas fosilajiem resursiem, kas diemžēl joprojām tiek izmantoti, lai apsildītu mūsu mājas un uzlādētu mūsu ierīces. Konstatējot problēmas tīkla jaudā, aicinu “Sadales tīklu” izvēlēties tādus iedzīvotāju informēšanas, kā arī kontroles veidus, kas veicinātu godprātīgus iedzīvotājus uzstādīt saules paneļus un kas preventīvi iesaistītu komersantus problēmu novēršanā. Ticu, ka “Sadales tīkls” arī paralēli domā, ka attīstīt sistēmu, lai tā spētu uzņemt vairāk atjaunojamās elektroenerģijas jaudas kopējā tīklā.”

Šobrīd veiksmīgi jau ir uzstādītas saules elektrostacijas gandrīz 1050 mājsaimniecībās visā Latvijas teritorijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalsta programma ir veidota, lai nodrošinātu enerģiju mājsaimniecību pašpatēriņa vajadzībām; kā arī lai ļautu uzstādīt enerģijas ražošanas iekārtas pēc iespējas plašākam mājsaimniecību skaitam ar pēc iespējas atbilstošāku ražošanas jaudu apmēru salīdzinājumā ar patēriņu. Tūlītējs elektroenerģijas pašpatēriņš ir ekonomiski izdevīgākais elektroenerģijas ražošanas veids konkrētajam lietotājam – iedzīvotājam, elektroenerģijas sistēmai un sabiedrībai.

Vienlaikus iedzīvotājs (finansējuma saņēmējs) ir atbildīgs par savu izvēli, iegādājoties enerģiju ražojošās iekārtas, un tās lietošanu atbilstoši noteiktajām prasībām. Jāmin, ka esošā tiesību aktu sistēma skaidri reglamentē gan uzņēmumu izveidošanas, darbības un uzraudzības kārtību, gan to, kā iedzīvotājiem jārīkojas, ja tiek konstatēti pārkāpumi saistībā ar nekvalitatīvu iekārtu tirdzniecību un uzstādīšanu. VARAM arī neuzskata, ka ministrijai būtu korekti uzņemties lomu tirgus regulācijā.

Ministrija informē, ka nosacījumi ir savstarpēji saskaņoti gan VARAM, gan Ekonomikas ministrijas atbalsta programmās un to izstrādes laikā tika izvērtēts arī sistēmas operatora sniegtais viedoklis.

Kategorijas
Māksla, kultūra un atpūta Politika

Latvija paraksta starptautisku deklarāciju kultūrā Ukrainas atbalstam

Kultūras ministrija

29. jūnijā Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone pēc Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministra Oleksandra Tkačenko uzaicinājuma piedalījās tiešsaistes sanāksmē ar Ukrainas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas Kultūras ministriju pārstāvjiem.

Sanāksmē ministriju pārstāvji apsprieda desmit valstu kopīgo stratēģiju Krievijas agresīvās politikas ietekmes mazināšanai kultūrā, kā arī vienojās par kopīgu deklarāciju sadarbības mērķtiecīgai padziļināšanai Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kultūras un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret kara propagandu un vienotā starptautiskā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā. Deklarācija parakstīta 29. jūnijā.

“Katra valsts individuāli sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, un informāciju par to uzklausījām tikšanās reizē, taču, apvienojot spēkus un pūliņus, ieguldījumam būs lielāks efekts. Esmu gandarīta, ka visi Latvijas puses priekšlikumi, gatavojot deklarāciju, tika ņemti vērā un jāatzīst, ka koordinēts atbalsts konkrētām vajadzībām, ko Ukrainas kultūras ministrs identificēja, būs mērķtiecīgs valstu kopīgs pienesums, ” uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

Deklarācija paredz arī izvērtēt iespēju izveidot īpašu fondu Ukrainas kultūras mantojuma un plašsaziņas līdzekļu darbības atbalstam, kā arī izvērtēt iespējas nodrošināt Ukrainas televīzijai steidzami nepieciešamo aprīkojumu telekomunikāciju iekārtām, lai kara laikā uzturētu darba kārtībā kritiski nepieciešamo informatīvo infrastruktūru, kas šobrīd tiek mērķtiecīgi iznīcināta.

Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas karadarbības noliegšanas vai attaisnošanas apkarošanai, lai kopīgi turpinātu Eiropas Savienības pasākumus pret Krievijas kara propagandu, tostarp pagarinātu vai ieviestu jaunus ierobežojošus pasākumus (sankcijas) pret Krievijas organizācijām un personām, kas turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, tīši izplatot dezinformāciju un melus par karadarbību. Tiek paredzēta arī informācijas apmaiņa par konstatēto kultūras vērtību nelikumīgu tirdzniecību.

Šobrīd Ukrainas puse ir īpaši lūgusi Latvijas atbalstu, daloties mūsu kultūras mantojuma digitalizācijas pieredzē, līdz ar to, kā jau KM iepriekš informēja, Latvijas eksperti ar KM finansiālo atbalstu Ukrainā ir veikuši 3D skenēšanu, lai dokumentētu un saglabātu Ukrainas kultūras mantojumu pēc Krievijas karaspēka ofensīvas, kā arī sniegtu Ukrainas kultūras mantojuma speciālistiem atbalstu un zināšanas.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Politika

Valdībā atbalsta Partnerības līgumu ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam

Otrdien, 24. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Partnerības līgumu Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, aptverot vairāku būtisku investīciju programmu stratēģisko redzējumu, plānoto investīciju finansējuma sadalījumu un atbalsta savstarpējo koordināciju jaunajā plānošanas periodā.

Informatīvā ziņojuma mērķis bija informēt par Partnerības līguma būtību un saturu pirms tā oficiālas iesniegšanas Eiropas Komisijā (EK). Partnerības līgums ir hierarhiski augstākais investīcijas apkopojošs dokuments jeb “jumta” dokuments, kas ietver ES fondu atbalstu Latvijā, attiecīgi tajā ir apkopota informācija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda plus, Taisnīgās pārkārtošanās fonda un  Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda programmās plānoto investīciju finansējuma tvērumu, sadalījumu un atbalsta savstarpējo koordināciju.

Partnerības līgums ir izstrādāts, balstoties uz Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Turpinot līdzšinējo praksi, tajā ir atrunāts un papildināts jau iepriekšējā 2014.–2020. gada plānošanas periodā izveidotais koordinācijas un sadarbības mehānisms starp atbalsta instrumentiem un vadošajām un koordinējošajām iestādēm (ministrijām).

Pēc Partnerības līguma apstiprināšanas nacionālā līmenī, tas tiks iesniegts oficiālai apstiprināšanai EK, kas atbilstoši ES regulējumam savukārt ļaus EK oficiāli iesniegt visas trīs Partnerības līguma programmas – FM izstrādāto ES kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam, Zemkopības ministrijas izstrādāto programmu “Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam” un Labklājības ministrijas programmu “ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai”.

Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodam.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Politika Uzņēmējdarbība

Valdība dod zaļo gaismu publiskās pārvaldes inovācijas ekosistēmas izveidei

10. maija Ministru kabineta sēdē valdība apstiprinājusi informatīvo ziņojumu par publiskās pārvaldes inovācijas ekosistēmas attīstību. Ziņojumā Valsts kanceleja noteikusi nepieciešamos ieguldījumus no Atveseļošanas fonda, lai attīstītu publiskā sektora inovētspēju un tādējādi uzlabotu tā sniegto pakalpojumu kvalitāti.  

Informatīvajā ziņojumā aprakstītās reformas paredz būtiski palielināt publiskā sektora inovētspēju, lai attīstītu modernu un efektīvu publisko pārvaldi. Šāda pārvalde spēs gan piesaistīt konkurētspējīgus darbiniekus, gan uzlabot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, padarot tos ērtākus un plašāk pieejamus dažādām sabiedrības grupām.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks izstrādāts tiesiskais regulējums inovācijas ekosistēmas darbībai un turpmāk attīstīta t. s. inovācijas laboratorija, kurā tiks attīstīti un testēti jauni risinājumi un pakalpojumi, izmantojot inovatīvas, uz klientu vērstas metodes. Attīstot publiskā sektora inovācijas ekosistēmu, tiks piesaistīti inovācijas speciālisti, izveidotas piemērotas koprades telpas, tehniskais aprīkojums un digitālā vide, nodrošinātas arī mācības iesaistītajiem darbiniekiem un veikti citi nepieciešamie pasākumi.  

Darbaspējīgākos inovācijas laboratorijā radītos risinājumu prototipus testēs arī ārpus laboratorijas vides, lai pēc tam ieviestu reālajā vidē. Tāpat tiks izstrādāts plāns un mehānisms problēmu atlasei.

Investīcijas rezultātu sasniegšanu nodrošinās un tās ietvaros plānoto Atveseļošanas fonda projektu vadīs un pārraudzīs Valsts kanceleja, bet inovēšanā piedalīsies gan tiešās valsts pārvaldes iestādes, gan pašvaldības un plānošanas reģioni. Plānotajiem pasākumiem paredzēti 900 000 EUR, kas tiks ieguldīti no Atveseļošanas fonda. Projektu paredzēts īstenot līdz 2025. gada vidum.

Inovācijas laboratorija

Informācija par inovācijas laboratoriju un metodēm, kas veicina valsts pārvaldes inovācijas kultūru un eksperimentēšanu. Skatīt vairāk

Kategorijas
Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Politika

Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojums noslēdz Baltijas valstu reģiona integrēšanu vienotajā Eiropas gāzes tīklā

5. maijā, piedaloties Latvijas valsts prezidentam Egilam Levitam, Lietuvas valsts prezidentam Gitanas Nausēda (Gitanas Nausėda),Polijas valsts prezidentam Andžejam Dudam (Andrzej Duda), Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simson, kā arī Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas augsta līmeņa amatpersonām svinīgi tika atklāts Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums (GIPL).

“Šodien ir vēsturisks brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī visam Baltijas reģionam un tas ir vēl viens nozīmīgs ceļš gāzes piegāžu dažādošanai un energoapgādes drošībai. Tagad Latvija un visas Baltijas valstis varēs saņemt dabasgāzes piegādes ne tikai no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, bet no jebkuras valsts un termināla Eiropā, tādējādi paužot mūsu stingro apņemšanos atteikties no  Krievijas gāzes importa,” GIPL atklāšanas pasākuma uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atklātā Jauniūnai gāzes kompresoru stacija ir 508 km garā GIPL gāzesvada gala punkts Lietuvas teritorijā un tā jauda ir 34,5 MW. Gāzesvads GIPL savienos Lietuvu, pārējās Baltijas valstis un Somiju ar Eiropas Savienības gāzes tirgu, dažādojot reģionam pieejamos dabasgāzes piegādes ceļus un tādējādi būtiski stiprinot energoapgādes drošumu.

“Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma darbības uzsākšana apliecina mūsu reģiona valstu solidaritāti un apņēmību risināt vissarežģītākos jautājumus, lai stiprinātu reģiona enerģētisko neatkarību. Kopīgā mērķa sasniegšanai – reģiona gāzes tirgus stiprināšanai un gāzes piegāžu drošībai mums vēl ir jāpabeidz arī citi reģionālie gāzes infrastruktūras projekti Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā un Polijā,” norādīja ekonomikas ministrs.

GIPL projekts tika uzsākts 2018. gada 11. maijā, kad Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmu operatori pabeidza līguma noslēgšanas procesu par Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekta pārrobežu izmaksu segšanu. Gāzes starpsavienojums darbu uzsāka 2022. gada 1. maijā, nodrošinot gāzes plūsmu abos – Polijas – Lietuvas – Polijas virzienos. GIPL integrēs Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgus kopējā Eiropas Savienības gāzes tirgū, dažādojot piekļuvi alternatīviem gāzes piegādes avotiem un palielinās konkurenci reģionā. Vienlaikus, starpsavienojums palielinās gāzes piegādes drošību un uzticamību, jo tiek palielinātas piegādes jaudas, gan arī sniegs iespēju, nepieciešamības gadījumā, piemērot solidaritātes pasākumus starp dalībvalstīm.

Kategorijas
Politika Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Latvijas un Saūda Arābijas ārlietu ministri pārrunā abu valstu ekonomisko sadarbību un ES-Līča valstu partnerību

2022. gada 18. februārī, atrodoties vizītē Vācijā, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Saūda Arābijas ārlietu ministru princi Faisalu bin Farhānu Āl Saūdu (Prince Faisal bin Farhan Al Saud). Amatpersonu tikšanās notika 58. Minhenes Drošības konferences laikā, lai apspriestu Latvijas un Saūda Arābijas politiskā dialoga aktualitātes, sadarbību ekonomikā, kā arī ES un Līča reģiona valstu sadarbības stiprināšanas perspektīvas.

Pieskaroties Latvijas un Saūda Arābijas līgumtiesiskās bāzes paplašināšanās jautājumam, E. Rinkēvičs apliecināja Latvijas puses gatavību jau tuvākajā laikā parakstīt starpvaldību līgumu par ekonomisko sadarbību. Šis līgums būs otrais starpvalstu dokuments ekonomiskās sadarbības jomā, papildinot 2021. gada 1. jūlijā stājušos spēkā dubultnodokļu konvenciju.

Lai apspriestu ekonomiskās sadarbības veicināšanu, Latvijas uzņēmumu pārstāvji kopā ar Latvijas ekonomikas ministru ir gatavi šogad apmeklēt Saūda Arābiju, atzīmēja E. Rinkēvičs.  “Vēlamies pastiprināt uzņēmumu sadarbību ar Saūda Arābijas partneriem nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību: IKT un digitālie risinājumi, viedās tehnoloģijas, viedās pilsētas, farmācija, medicīnas tūrisms,” teica Latvijas ārlietu ministrs.

Puses izteica cerību, ka jau drīzumā pēc epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās būs iespējams atsākt sarunas par abu valstu ārlietu ministriju politiskajām konsultācijām, lai nostiprinātu dažādas sadarbības iespējas.

Tikšanās laikā abu valstu ārlietu ministri pārrunāja aktualitātes Persijas līča reģionā. E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka Saūda Arābijai kā Līča sadarbības padomes (GCC) vadošajai valstij ir liela loma reģiona stabilizācijas un jaunas drošības arhitektūras izveides centienos. Latvija turpina iestāties par Eiropas Savienības un Līča valstu partnerības atjaunošanu un attiecību turpmāku stiprināšanu.

“Ceram, ka ES-Līča sadarbības padomes ārlietu ministru sanāksme 21. februārī ES Ārlietu padomes ietvaros Briselē kļūs par jaunu impulsu attiecību attīstībai,” atzīmēja Latvijas ministrs. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka ES sadarbības stiprināšana ar Līča valstīm sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu problēmu risināšanā, savienojamības uzlabošanā ar Eiropu, kā arī cīņā pret pandēmiju.

Kategorijas
Komunikācija Politika Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības

Latvija noslēgs sadarbības līgumu ar Saūda Arābiju

Ar mērķi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, veicinot eksporta pieaugumu un investīciju piesaisti, Ministru kabinets šā gada 9. novembra sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu. MK deleģēja līgumu Latvijas valdības vārdā parakstīt ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.

“Gan Latvijas uzņēmēji, gan arī Saūda Arābijas amatpersonas ir norādījušas uz pieaugošo interesi ciešākai mūsu abu valstu sadarbībai. Tādēļ līguma noslēgšana pavērs plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jau šobrīd visaktīvāk interesi par Saūda Arābijas tirgu ir izteikuši Latvijas uzņēmēji, kas pārstāv IT, tehnoloģiju, izglītības, farmācijas, kosmētikas, tekstila, izglītības sektorus. Tādēļ ekonomiskajā sadarbībā ir daudz potenciāla, piemēram, tehnoloģiju, e-pārvaldes u.c. aspektos, kas sasaucas arī ar Saūda Arābijas valdības izstrādāto attīstības stratēģiju “Saudi Vision 2030”.

Pēc parakstīšanas līgums kļūs par svarīgāko divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošo vienošanos, kas aptvers sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, ieguldījumi, finanšu nozare, rūpniecība, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība, transports un loģistika, zinātne, tehnoloģijas un inovācijas, tūrisms, farmācija un kosmētikas nozare, informācijas un sakaru tehnoloģijas un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību

Līgums arī paredz izveidot Latvijas un Saūda Arābijas Apvienoto komiteju, kuras ietvaros tiks skatīti aktuālie ekonomiskās sadarbības jautājumi un tās paplašināšanas iespējas.

Sarunas par starpvaldību ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšanu starp Latvijas Republiku un Saūda Arābijas Karalisti tika uzsāktas 2020.gada sākumā.

2020.gadā Saūda Arābija bija 39. lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības (preču un pakalpojumu) partneris. Kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums veidoja 88,41 milj. EUR, tai skaitā eksports: 88,35 milj. EUR (87% augu valsts produkti – kvieši, kviešu un rudzu maisījums, kā arī mieži), imports: 0,07 milj. EUR.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Dizains Māksla, kultūra un atpūta Politika

Valsts prezidenta kancelejai par 19 000 eiro piegādās ziedus un to kompozīcijas

Valsts prezidenta kanceleja par 19 000 eiro iepirks ziedus un to kompozīcijas, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Valsts prezidenta kanceleja bija izsludinājusi iepirkumu par ziedu kompozīciju un griezto ziedu piegādi kancelejas vajadzībām. Iepirkumā noslēgti divi līgumi par saistītu pakalpojumu veikšanu.

Iepirkumā par ziedu un floristikas materiālu piegādi uzvarēja SIA “K-Rent”, kas minētos produktus apņēmās nodrošināt par 5000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Savukārt ziedu kompozīcijas Valsts prezidenta kancelejai par kopumā 14 000 eiro bez PVN piegādās SIA “Karkadē”.

Līdz ar to kopumā ziediem un to kompozīcijām institūcija tērēs 19 000 eiro.

Saskaņā ar portālā “Firmas.lv” publicēto informāciju SIA “K Rent” dibināta 2010.gadā un tās pamatkapitāls ir 5691 eiro. 2019.gadā uzņēmums apgrozījis 5,75 miljonus eiro, nopelnot 267 712 eiro, savukārt jaunākie dati par uzņēmuma darbības rezultātiem 2020.gadā vēl nav pieejami. SIA “Karkadē” dibināta 2010.gadā, pamatkapitāls – 2844 eiro. Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 234 090 eiro apgrozījumu un 3296 eiro peļņu.

Kategorijas
Politika Uzņēmējdarbība

Ar Eiropas Savienības fondu investīcijām cels ekonomikas ražīgumu

Kā liecina Eiropas Savienības (ES) fondu līdzšinējais ietekmes novērtējums, to pienesums iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmei ir vidēji 1-1,5% gadā. Šajā ziņā Latvija ir viena no sekmīgākajām ES valstīm. Kopš Latvijas iestāšanās ES, būtiski samazinājusies atšķirība ar Eiropas valstu vidējo IKP.

No 2014. līdz 2020. gadam pieejamais ES fondu finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā ir bijis būtisks Latvijas izaugsmei un ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu IKP palielināšanā un nodarbinātības veicināšanā.

Fokuss uz produktivitāti un konkurētspēju

Nākamajā plānošanas periodā Latvija koncentrēsies uz reformām un investīcijām, kas cels Latvijas ekonomikas ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju, turpinot Latvijas ekonomikas pārveidi uz zināšanās balstītu ekonomiku. Latvijas uzņēmējiem zaļā un digitālā pāreja ļaus veidot jaunus produktus un pakalpojumus. Fondu ieguldījums palīdzēs nodrošināt, lai izaugsme sasniegtu visus Latvijas reģionus un iedzīvotājus.

Demogrāfijas un darba tirgus tendences liecina, ka panākt būtisku tuvošanos attīstītāko valstu dzīves līmenim var tikai ar lielu lēcienu ekonomikas produktivitātē. Arī ES fondu ieguldījumu kontekstā caur produktivitātes prizmu būs jāmēra ne tikai ieguldījums atbalstam uzņēmējdarbībā, bet arī investīcijas visās nozarēs. Lai to sasniegtu, nozīmīgi ir ieguldījumi pārdomātos projektos, kas veicina izmaksu ietaupījumus un rada ienākumus.

Ieguldīs sešos stratēģiskajos attīstības virzienos

Latvija nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir izvirzījusi sešus galvenos virzienus, kas  ietverti arī nacionālajā attīstības plānā. Pirmais no tiem – viedāka Eiropa – paredz inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, pētniecības un prasmju attīstīšanu, atbalstu uzņēmējdarbībai un digitalizācijai, tai skaitā digitālajai savienojamībai. Otrais virziens – zaļāka Eiropa, virzoties uz klimatneitralitāti, pielāgojoties klimata pārmaiņām un īstenojot vides aizsardzības politiku. Trešais – savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta attīstība. Ceturtais ieguldījumu virziens – sociālāka Eiropa, nodrošinot vienādas iespējas un piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, kā arī taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Piektais virziens – iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un līdzsvarotu reģionu attīstību. Un pēdējais, sestais ieguldījumu virziens – atbalsts sociālekonomisko grūtību risināšanai saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

Nākamajiem septiņiem gadiem – 4,4 miljardi eiro

Tuvojoties ES fondu jaunā perioda sākšanai, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments šā gada 24. jūnijā apstiprināja regulējumu, nosakot fondu ieviešanas kārtību 2021. – 2027. gadā. Kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejams apmēram 4,4 miljardu eiro liels ES fondu finansējums. Atbildīgās institūcijas Latvijā jau strādā pie nacionālo tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas, un  ES fondu ieviešanas plānu valdībā paredzēts apstiprināt līdz šā gada beigām. Projektu uzsākšana provizoriski plānota 2022. gada vidū.