Kategorijas
Atpūta Iepirkumi, ES fondi

Izsludina ES fondu projektu atlasi filmu producēšanai

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Nacionālo kino centru sagatavot projekta iesniegumu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu saņemšanai, ar ko atbalstīt vismaz sešu filmu producēšanu. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) šim mērķim pieejami vairāk nekā 5,48 miljoni eiro.   

Kultūras ministrijas izstrādātās ES fondu programmas “Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā”  trešās atlases kārtas mērķis ir sniegt atbalstu filmu producentiem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas un saglabātu darbavietas organizācijās, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs.  ES fondu atbalsts sekmēs kultūras nozares organizāciju pielāgošanos jaunajiem apstākļiem un veicinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionālās kultūrvides aktivizēšanos un ekonomisko attīstību.

Plānots, ka par pieejamo atbalstu – 6 450 001 eiro, ko 85% apmērā jeb 5 482 500 eiro sedz ERAF un 967 501 eiro valsts budžeta līdzekļu – tiks atbalstīta vismaz sešu Nacionālā kino centra izveidotās ekspertu padomes izvēlēto filmu producēšana un ražošana.

Projektu atlases dokumentācija pieejama vietnē atlase.cfla.gov.lv. Nacionālajam kino centram projekta iesniegums jāsagatavo līdz š.g. 20. maijam, savukārt projekts jāīsteno līdz 2023. gada beigām.

Atbalsts kino producēšanai, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paredzēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” trešajā projektu iesniegumu atlases kārtā “Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi”.

Kategorijas
Atpūta Māksla, kultūra un atpūta

Kultūras projektu konkursā atbalstu saņems 14 projekti

Liepājas Kultūras pārvaldes rīkotajā kultūras projektu konkursā šogad tika vērtēti 63 iesniegtie projektu pieteikumi, no kuriem atbalstu saņēma 14. Tiem tiks sadalīts konkursā paredzētais finansējums 50 000 eiro apmērā.

Liepājas kultūras dzīves nevalstiskā un privātā sektora dalībnieku iesniegtie projektu pieteikumi pārstāvēja plašu kultūras nozaru spektru. Divdesmit projektu pieteikumu bijuši par mūzikas un dejas mākslu, desmit – starpdisciplināri, astoņi – vizuālās mākslas jomā, septiņi – literatūras un rakstniecības projektu atbalstam, pa pieciem projektu pieteikumiem teātra mākslas un kultūras mantojuma atbalstam, četri veltīti kino mākslai, divi pieteikumi paredzēja pasākumus tradicionālajā kultūrā un divi – norises dizaina un arhitektūras nozarēs.

Kultūras projektu konkursā pieteikumus varēja iesniegt tikai par tādiem notikumiem vai pasākumiem, kuru realizācija plānota Liepājā, kuru rezultāti būtu sabiedriski nozīmīgs ieguvums pilsētai, kā arī mudinot uz kultūras notikumu realizēšanu pandēmijas ierobežojumu laikā.

Projektu izvērtēšanā svarīgi aspekti bija iesniegto projektu kvalitāte, tajos plānoto kultūras norišu konceptuālās idejas un daudzveidība, tradicionālās un laikmetīgās kultūras attīstība un citi kritēriji. Informācija liepājniekiem, kad notiks atbalstīto projektu aktivitātes, būs pieejama sekojot līdzi notikumiem kalendars. liepaja.lv.

2022. gada Kultūras projektu konkursā atbalstītie projekti:

  • “Lekciju un meistarklašu cikls restaurācijā ZINĀT / NOVĒRTĒT / SAGLABĀT” (SIA “Liepājas restaurācijas centrs”);
  • Ceļojošā izrāde “Vai esam tikušies agrāk?” (biedrība “Cita Abra”);
  • “Ērika Vilsona monoizrāde jauniešiem” (kultūras attīstības biedrība “Tapala lapa”);
  • “Svinības Liepājas dzīvoklī” (SIA “Piens fest”);
  • ISTABAS TEĀTRIS “Izrādes “UZVARA IR MIRKLIS” (režisors Valters Sīlis) izrāde Liepājā (biedrība “Pusstāvs”);
  • “Nošu grāmatas “STRAZDA DZIESMAS” izdošana” (IK “CITI PUTNI”);
  • “Janas Egles dzejoļu krājums “Vitrāžas”” (AS “Latvijas Mediji”);
  • “Jauno mediju mākslas festivāls “UPDATE”” (biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”);
  • “Ceturtdienu “Jazz&Groove” Liepājas kanālmalā”(„SIA “Virkavi R” – Restorāns “SPĪĶERIS 53″);
  • “Liepāja Lake Music 2022” (SIA “Liepaja Music”);
  • “El Lobo Letón” (Latviešu vilks) dokumentālā seriāla pirmās sērijas filmēšana Liepājā” (SIA “Studija Lokomotīve”);
  • “Liepājas sienu gleznojumi papildinātajā realitātē” (biedrība “Digitālo inovāciju parks”);
  • “Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums” (biedrība “Liepāja 400”)
  • “Māksla – izklaide – izglītība – zinātne” (IK “Labs Cilvēks”).

Konkursam iesniegto projektu vērtēšanas komisiju vada Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns un komisijas locekļi ir Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora padomniece Antra Brūna, koncertzāles “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons, māksliniece Agnese Rudzīte, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Sintija Pusaudze, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Liepājas pilsētas Būvvalde” galvenā māksliniece Agita Ansule, mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla, komisijas sekretāre ir Liepājas Kultūras pārvaldes starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja Agita Auza.

Kategorijas
Atpūta Māksla, kultūra un atpūta

Latvijas filmu industrijai piešķir 6 miljonus eiro jaunu pilnmetrāžas filmu un seriālu izveidei

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1. februāra sēdē lēma par 5,1 miljona eiro REACT–EU finansējuma un 0,9 miljonu eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai nozarē strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas. Par iegūtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt 6 – 8 jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus.

KM piesaistītais finansējums ļaus izveidot kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas Latvijas pilnmetrāžas filmas, kā arī oriģinālseriālus (daudzsēriju filmas), ražošanas procesā saglabājot darbavietas nozarē strādājošajiem. Uzņemtie jaunie kino darbi veicinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību pašmāju auditorijā.

“Latvijas valsts simtgades programmā būtiska loma tika atvēlēta arī nacionālā kino tapšanai. Lai noturētu simtgades laikā sasniegto līmeni nozares attīstībā, turpmākajos gados bija svarīgi rast iespējas papildu finansējuma piesaistē: Covid laikā kinonozarei tika piešķirts papildfinansējums un darbība neapstājās, tieši otrādi – tapa un top daudzas jaunas filmas, tā veicinot gan nodarbinātību, gan profesionālo prasmju mērķtiecīgu pielietošanu. Ar šīsdienas valdības lēmumu nozarei būs iespēja divu gadu laikā radīt 6 līdz 8 filmas ar sešu miljonu eiro finansējumu, ko Kultūras ministrija piesaistījusi no React-EU resursa,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Lai programmu* ieviestu Nacionālais kino centrs īstenos projektu atlasi – izveidos ekspertu padomi un atlasīs projekta sadarbības partnerus – filmu producentus (ražotājus), kuri projekta ietvaros varēs veikt 6 – 8 filmu un seriālu ražošanu. NKC ekspertu padome veiks projektu mākslinieciskās un profesionālās kvalitātes vērtējumu; projektu atlases un ieviešanas uzraudzību veiks Finanšu ministrijas padotības iestāde – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Nacionālais kino centrs projektu pieteikšanu plāno izsludināt līdz š.g. 7. februārim. Jaunos seriālus un filmas būs jāuzņem līdz 2023. gada beigām.

Ekspertu padome projektus vērtēs atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumiem Nr.975 “Kārtība, kādā Nacionālais kino centrs piešķir publisko finansējumu filmu nozares projektiem.”

Tā kā Covid-19 pandēmijas izraisītā ārkārtējā situācija un ar tās izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, ir būtiski ietekmējuši kultūras un radošās nozares, kur strādājošo radošo personu un organizāciju darbība tikusi pilnībā apturēta, Latvijai pieejams REACT-EU finansējums, kura ietvaros paredzēts sniegt atbalstu kultūras un radošajām nozarēm krīzes seku pārvarēšanai gan tās laikā, gan arī pēc tās.

Atbalsts tiks īstenots 3 šādos virzienos:

  1. Atbalsts profesionālām nevalstiskām kultūras nozares organizācijām;
  2. Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijā;
  3. Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi.

Atbalsta nosacījumus katram no virzieniem paredzēts izstrādāt atsevišķu Ministru kabineta noteikumu veidā.

* – Ministru kabineta noteikumi par REACT-EU kino jomas atbalsta programmu – “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai” 13.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā” trešās projektu iesniegumu atlases kārtas “Atbalsts kino industrijas uzņēmumiem, veicinot to profesionālo kapacitāti un izaugsmi” īstenošanas noteikumi.”

Kategorijas
Atpūta Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi

LIAA plāno tērēt 30 000 eiro Latvijas tūrisma nozares sabiedrisko attiecību pakalpojumu popularizēšanai

 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) plāno tērēt 30 000 eiro Latvijas darījumu un pasākumu tūrisma nozares sabiedrisko attiecību pakalpojumu popularizēšanai Latvijā un starptautiskajā vidē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija.

LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta pārstāvis Jānis Kovaļevskis aģentūrai LETA skaidroja, ka kopš pandēmijas sākuma Latvijas darījumu un pasākumu nozares darbība bijusi būtiski ierobežota, zaudējot līdzšinējās iestrādes un sadarbības partnerus. “Atkopjoties no krīzes, nozarei ļoti būtisks ir informatīvais un mārketinga atbalsts, tādēļ LIAA ir izsludinājusi iepirkumu, kura mērķis ir popularizēt Latvijas darījumu un pasākumu tūrisma nozari Latvijā un starptautiskajā vidē,” teica Kovaļevskis.

Saskaņā ar tehnisko specifikāciju pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina vietējā un starptautiskā komunikācija gan mediju attiecību, gan sociālo tīklu komunikācijas jomā.

Latvijas mērogā LIAA vēlas popularizēt valsts atbalsta iespējas nozarei, īpaši akcentējot plānotās izmaiņas Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā, kurā tiks paplašināts to pakalpojumu loks, par kuriem uzņēmēji varēs saņemt līdzfinansējumu līdz 80% no attiecināmajām izmaksām.

Programmā rosināts pazemināt atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī paplašināt aktivitāšu loku, kuras varēs iekļaut atbalsta pieprasījumā kā atbalstāmās izmaksas. Piemēram, plānots samazināt kritēriju par starptautisko pasākumu dalībnieku skaitu no 1000 līdz 500, tāpat sagatavoti priekšlikumi par to, lai atbalstam tiktu attiecinātas arī telpu un zemes noma, kā arī transporta un ēdināšanas izdevumi.

“Darījumu tūrisma nozarē šobrīd valda piesardzīgs optimisms, ka šogad varētu atsākties plašāka mēroga pasākumi vai vismaz to plānošana turpmākajiem periodiem,” sacīja Kovaļevskis.

Savukārt starptautiskajā komunikācijā pakalpojumu sniedzējam būs jāsagatavo nozares ziņas, popularizējot Latviju kā pievilcīgu darījumu tūrisma galamērķi, kā arī jānodrošina komunikācija par Latvijas piedāvājumu darījumu un pasākumu tūrisma jomā sociālajā tīklā “Linked In” un mājaslapā “meetlatvia.com”.

Vienlaikus Kovaļevskis uzsvēra, ka darbs darījumu un pasākumu tūrisma nozarē turpinājās arī pandēmijas laikā. Tostarp ar LIAA atbalstu, ievērojot epidemioloģisko noteikumus, noorganizēti seši nozarei veltīti pasākumi.
Viņš arī informēja, ka ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas atbalstu darījumu tūrisma nozarē pandēmijas laikā atbalstu 108 804 eiro apmērā saņēmuši septiņi uzņēmumi.

Atbalsts 95 220 eiro apmērā sniegts arī četriem pasākumiem – Jātnieku federācijas organizētajām sacensībām, Rīgas maratonam, festivālam “Rīga – Jūrmala” un “Ralijkrosa” sacensību organizatoriem.

Savukārt kā atbalsts konferenču organizēšanai 13 584 eiro apmērā izmaksāts trīs uzņēmumiem

Līgums par minēto pakalpojumu sniegšanu tiks slēgts uz 12 mēnešiem un kopējās plānotās izmaksas ir līdz 30 tūkstošiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Konkursam var pieteikties līdz 8.februārim.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Būvniecība un nekustamais īpašums Māksla, kultūra un atpūta Nekustamais īpašums

Atklātā konkursā izvēlēts Likteņdārza Saieta nama būvnieks


Noslēdzies atklātais konkurss Likteņdārza Saieta nama būvdarbu pabeigšanai un tiesības to veikt ieguvusi SIA “Mapri būve”. Saieta nama būvniecība Likteņdārzā tika uzsākta 2016.gada nogalē, kad ēkas pamatos ievietoja simbolisku kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Konkursā izvēlētā būvnieka uzdevums būs pilnībā pabeigt ēkas būvniecību, lai to varētu nodot ekspluatācijā.


Konkursā tika saņemti piecu pretendentu piedāvājumi, kas tika vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, kuru vidū nozīmīgākie ir finanšu piedāvājums, darbu izpildes laika un veikto būvdarbu garantijas termiņi. Potenciālajam būvdarbu veicējam tika prasīta pieredze līdzīga apjoma publisko ēku būvniecības, pārbūves vai restaurācijas darbos, kas veikti pēdējos piecos gados. SIA “Mapri būve” Saieta nama būvdarbus apņēmusies paveikt piecos mēnešos, būvdarbu garantijas termiņš ir septiņi gadi, bet darbu kopējās izmaksas plānotas 1, 213 861,20 EUR (bez PVN).


Saieta nama projekta autors ir arhitekts Andris Kronbergs un SIA “Arhis Arhitekti”. Ēka telpiski veidota kā kalns vai tilta aizsākums, simboliski atainojot Likteņdārza ideju – no pagātnes uz nākotni. Saieta nams būs ne vien laikmetīgs no arhitektūras viedokļa, bet arī no ēkas tehniskā izpildījuma, jo iekštelpu apdare ir plānota no dabīgiem materiāliem, ēkai būs dabiskā vēdināšana, zemes siltuma izmantošana un citi tālredzīgi risinājumi.


Saieta nama kopējā platība būs 700m² un tas kļūs par Likteņdārza sabiedrisko centru. Ēkā plānotas divas multifunkcionālas zāles dažādiem pasākumiem, t.sk. konferencēm, koncertiem un citiem notikumiem, kā arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Nama jumts tiks veidots kā skatu laukums, bet ēkas foajē iecerēta neliela izstāžu zāle un goda siena, uz kuras būs iemūžināti organizāciju nosaukumi un cilvēku vārdi, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstījuši Likteņdārza tapšanu.


Būvnieka izvēles atklātais konkurss tika rīkots saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Piedāvājumu izvērtēšanai biedrība “Kokneses fonds” izveidoja iepirkuma komisiju sešu cilvēku sastāvā, iekļaujot tajā būvniecības procesā ilggadīgi pieredzējušus profesionāļus. Komisijā strādāja uzņēmējs un Likteņdārza labās gribas vēstnieks Vilis Vītols, arhitekti Andris Kronbergs un Kristīne Klišāne, būvuzraugs Ingus Lejas-Krūmiņš, tāpat iepirkuma komisijā darbojās Kokneses novada domes iepirkumu speciāliste Dace Svētiņa un biedrības “Kokneses fonds” valdes priekšsēdētājs Jānis Karalis.


Kopš 2018.gada ir spēkā Saeimā pieņemts īpašs Likteņdārza likums, nosakot, ka dārzs ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20.gadsimtā. Likteņdārza Saieta nama būvdarbus būs iespējams pabeigt, pateicoties valsts budžeta finansējumam.


Par Likteņdārzu: Likteņdārzs ir unikāla, par ziedojumiem veidota piemiņas vieta, kas pēc pasaulē pazīstama Japānas ainavu arhitekta Šunmjō Masuno (Masuno Shunmyō) projekta un arhitekta Andra Kronberga uzraudzībā top uz salas Daugavā pie Kokneses. Likteņdārzs top kā gaišas atceres dārzs, kur svinēt latviešu tautas izturību un gara spēku. Tas veltīts visu latviešu piemiņai, kuri 20.gadsimtā gājuši bojā vai cietuši svešu varu dēļ. Dārzs apvieno izcilu kultūrainavu, arhitektūru ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas krāšņumu.


Informāciju sagatavoja Elīna Bīviņa.

Kategorijas
Atpūta Elektroniskais iepirkums Komunikācija Medicīna, farmācija, veselība Reklāma

Valsts par 330 000 eiro plāno īstenot integrētu kampaņu Covid-19 izplatības mazināšanai un emocionālās spriedzes mazināšanai

Valsts plāno veltīt 330 000 eiro, lai īstenotu kampaņu iedzīvotāju emocionālās spriedzes mazināšanai un aktīva dzīvesveida veicināšanai.


Otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par Covid -19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo integrētās komunikācijas kampaņu īstenošanu 2021.gadā.


Ziņojumā teikts, ka līdzšinējo pieeju Covid-19 krīzes risināšanā valdības un valsts pārvaldes komunikācijā nepieciešams papildināt ar integrētās komunikācijas iniciatīvām, kas fokusētas uz to, lai iedzīvotājiem būtu nepieciešamā izpratne, apstākļi un atbalsts epidemioloģiski droša uzvedības modeļa īstenošanai ilgtermiņā. Ar kampaņu iecerēts spēkā esošos drošības pasākumus un ierobežojumus komunicēt kā skaidri saprotamus, viegli uztveramus un emocionāli saistošus uzvedības modeļus.


Integrētās komunikācijas kampaņu mērķis ir ne tikai veicināt Covid-19 izplatības samazināšanos, veicinot droša uzvedības modeļa nostiprināšanos iedzīvotāju sadzīvē ilgtermiņā, bet arī mazināt emocionālo spriedzi sabiedrībā, veicināt iedzīvotāju psiholoģisko noturību un pieejamā atbalsta instrumentu izmantošanu.


Ar integrēto kampaņu iecerēts veicināt veselīgu, aktīvu un sabalansētu dzīves veidu atbilstoši epidemioloģiski vēlamajiem uzvedības modeļiem. Aktīva un veselīga dzīves veida veicinošu aktivitāšu popularizēšanā plānots izmantot informatīvas kampaņas, reklāmas kampaņas un aktivitātes mērķauditorijām atbilstošos informācijas kanālos, kā arī iesaistīt sadarbības partnerus.


Integrētās kampaņas ietvaros iecerēts īstenot valsts mēroga kampaņa “Gribu vasaru!”, kuras īstenošanai plānots novirzīt 70 000 eiro.
Kampaņai epidemioloģiskās drošības veicināšanai darba vietās plānots piešķirt 50 000 eiro, sociālā dizaina elementu izstrādei un ieviešanas veicināšanas kampaņai – 50 000 eiro, ar socializēšanos saistīto risku mazināšanas komunikācijas aktivitātēm – 20 000 eiro, mazākumtautību iedzīvotāju informēšanas aktivitātēm – 50 000 eiro, mediju un sabiedrisko attiecību ilgtermiņa iepirkumam – 40 000 eiro, bet reklāmas aģentūras ilgtermiņa atbalstam – 40 000 eiro.


Aktīvu un veselīgu dzīvesveidu veicinošas komunikācijas kampaņai un aktivitātēm paredzēts novirzīt 30 000 eiro, bet iedzīvotāju emocionālo veselību veicinošas komunikācijas kampaņai un aktivitātēm – 30 000 eiro.


Augstāk minēto integrēto komunikācijas kampaņu īstenošanu Valsts kanceleja plāno sākt martā un to intensitāti, kā arī saturisko fokusu pielāgot aktuālajai epidemioloģiskajai situācijai un prognozēm par tās attīstību.


Kampaņas “Gribu vasaru!” pamatā tiks ņemts Valsts kancelejas sarunu procedūras ceļā veikts iepirkums, pielāgojot tās saturu aktuālajām komunikācijas vajadzībām un izvēršot to par nacionāla līmeņa komunikācijas kampaņu, kā rezultātā iepriekš veiktajā sarunu procedūrās izvirzītās prasības nemainīsies un attiecīgi cita iepirkuma procedūra nebūs nepieciešama.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Atpūta Likumdošana, normatīvie akti Nozares Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Ārkārtējās situācijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi var tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai

Ministru kabineta ārkārtas sēdē š.g. 6. novembrī, nolemts uz ārkārtējās situācijas laiku ieviest arī stingrākus epidemioloģiskās drošības pasākumus sabiedriskās ēdināšanas sektorā.

Lai samazinātu cilvēku drūzmēšanos un ilgstošāku uzturēšanos sabiedriskās ēdināšanas vietās, piemēram, kafejnīcās, restorānos, ēdnīcās, bāros, ārkārtējas situācijas laikā – no š.g. 9. novembra līdz 6. decembrim sabiedriskās ēdināšanas vietās drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs Ministru kabineta sēdē norādīja uz šāda pasākuma kritisko ietekmi uz nozares darbību un lūdza MK protokollēmumam pievienot savu īpašo viedokli, uzverot: “Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbības pārtraukšana klātienē būtiski ietekmēs sabiedriskās ēdināšanas nozari, kas nodarbina 23 tūkstošus darbinieku, tādējādi radot negatīvu ietekmi uz sabiedrības labklājību un ekonomiku kopumā. Tāpēc neatbalstu normas pieņemšanu šādā redakcijā, pirms nav nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts sabiedriskās ēdināšanas nozares darbiniekiem un uzņēmumiem.”

Šis ierobežojums neattieksies uz skolām, bērnudārziem un darba vietām, kā arī VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” termināli. Šajās vietās strādājošiem sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem sabiedriskās ēdināšanas vietā jānodrošina:

mutes un deguna aizsegu lietošana gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem,

divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena,

pie viena galdiņa neatrodas vairāk par diviem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi,

apmeklētāji atrodas tikai sēdvietās,

galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam izsniedz individuāli,

pēc katras ēdienreizes (katra apmeklētāja) galdiņus dezinficē,

apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) ir izvietota skaidri salasāma publiski pieejama informācija, tai skaitā svešvalodā, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā.

Kategorijas
Atpūta Māksla, kultūra un atpūta Pētniecība un izstrāde

Dziesmu un deju svētku padome norāda uz nepieciešamību pēc pētījuma koru mēģinājumu un koncertu norisei Covid-19 apstākļos

Dziesmu un deju svētku padome notikušajā sēdē rosinājusi valstī veikt pētījumu, kas sniegtu zinātniski pamatotas vadlīnijas koru mēģinājumu un koncertu norisei pašreizējos epidemioloģiskajos apstākļos.
Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene, 25.septembra sēdē padome uzklausīja veselības speciālistu ieteikumus par apstākļiem un rīcību, kas iespējami mazinātu inficēšanās risku koru un vokālo ansambļu mēģinājumos un koncertos.
Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns aicināja ciešā sadarbībā ar pašvaldībām veicināt šo norādījumu īstenošanu un kopīgiem spēkiem meklēt veidus amatierkoru kustības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Kazlauskiene atzīmēja, ka sēdē tika izskatīti jautājumi, kas skar amatiermākslas kolektīvu – koru un vokālo ansambļu – darbību epidemioloģisko ierobežojumu kontekstā, gatavošanos 2021.gadā plānotajiem XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kā arī Svētku infrastruktūras būvniecības gaitu.
Latvijas Universitātes profesors, infektologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja klātesošos par pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un pasaulē. Ņemot vērā tendenci Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam pieaugt, veselības nozares speciālisti ieteica arī turpmāk ievērot divu metru distanci amatierkoru un vokālo ansambļu dalībnieku vidū.
Pēc LNKC pārstāves paustā, par gatavošanos XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem vēstīja Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta direktore Agra Bērziņa. Rēķinoties ar epidemioloģisko situāciju valstī, patlaban tiek meklēti dažādi risinājumi un formas 2021.gadā plānoto svētku sarīkošanai un tradīcijas pēctecības nodrošināšanai.
Savukārt sēdē par Mežaparka Lielās estrādes būvniecības gaitu informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks, Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins.
Viņš pavēstīja, ka pamatprojekts tiks īstenots laikā līdz XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Pēc tiem būvniecības darbi atsāksies, tostarp tiks veikta vēsturiskā paviljona rekonstrukcija un Dziesmusvētku ekspozīcijas izveide, ko plānots pabeigt nākamā gada nogalē.
Tāpat sēdē pievērsās jautājumam par VSIA “Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions”” ledus halles projekta realizāciju. Kā informēja centra valdes loceklis Daniēls Nātriņš, projekta īstenošana notiek līgumā noteiktajos termiņos.
Nātriņš akcentējis, ka ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2021.gada 17.martā. Savukārtmultifunkcionālās manēžas projekta realizācijai nepieciešamās būvatļaujas saņemšana varētu notikt līdz septembra beigām, pēc kā tiks sagatavota iepirkuma dokumentācija, lai realizētu projektēšanas un būvdarbu iepirkumu.
VSIA “Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions”” valdes loceklis skaidroja, ka centrālā sporta laukuma, vieglatlētikas treniņa laukuma rekonstrukcijas projekta realizācija, kā rezultātā būvdarbus paredzēts sākt 2021.gada rudenī, līdz tam laikam veicot projektēšanas darbus.
Kā LETA jau vēstīja, paredzēts, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2021.gadā. Atbilstoši Dziesmu un deju svētku likumam konkrētu Svētku norises laiku noteiks Ministru kabinets.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Atpūta Dizains Komunālie pakalpojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Pašvaldības

Veic iepirkumu vasaras ziedu sezonai

Ventspils pilsētas galvenā dārzniece jau laikus strādā pie tā, lai 2021.gada un 2022.gada ziedu sezonā, visā pilsētā krāšņi ziedētu plašs ziedu sortiments pilsētas dobēs, puķu traukos un kastēs, kā arī īpašajās ziedu skulptūrās.

Ventspils pašvaldība “Komunālā pārvalde” šobrīd veic iegādi par vairāk nekā 80’000 viengadīgo augu un stādu piegādi vasaras puķu dobēm, skulptūrām un puķu podiem 2021.gada sezonai. Paralēli tiek veikts vēl kāds ziedu iepirkums, par ziedu trauku un kastu pieaudzēšanu ar puķēm 2021.gada un 2022.gada sezonai, kur nākamā gada sezonā kopumā 28 pilsētas vietās tiks uzstādīti kopumā 411 ziedu trauki kurus rotās 2790 ziedi, bet 2022.gada sezonā – 3240 ziedi, kā begonijas, pelargonijas, verbenas, dālijas u.c. Savukārt Ventspils pilsētas dobes rotās ļoti plašs ziedu sortiments, kā lauvmutītes, argirantēmas, begonijas, leduspuķes, kalocefāles, kannas, celozijas, kleomes, zeltnātrītes, kosmejas, dālijas, eiforbijas, lindheimera gauras, gazānijas, balzamīnes, ipomejas, lobēlijas, samtenes, cinijas un daudzas citas krāšņas ziedu šķirnes.

Pilsētā ir apskatāmas 9 unikālas puķu skulptūras un oriģināli veidoti apstādījumi, kas atrodas Bērnu pilsētiņā – “Pīļu ģimene”, pie Piedzīvojumu parka – “Zaķu ģimene”, Pārventā – “Mārīšu ģimene”, Ostas ielas promenādē – “Mārītes”, pie Piejūras Akvaparka – “Zemūdens pasaule”, Jaunpilsētas skvērā – “Bobsleja komanda”, Lielā prospekta un Kuldīgas ielu krustojumā – “Puķu pulkstenis”, pie Olimpiskā centra “Ventspils” – “Basketbola bumba”, Sarkanmuižas pļavā – “Puķu govs”. Arī puķu skulptūrām laikus tiek plānots tā īpašais noformējums. Nākamā gadā puķu skulptūras un puķu podus rotās begonijas, leduspuķes, kannas, celozijas, zeltnātrītes, dālijas, stohādu salmenes, hipoestes, balzamīnes pļavu zeltenes, petūnijas, salvijas, tievās stejulīgas, cinijas, laimiņš un daudzas citas burvīgas un smaržīgas ziedu šķirnes.

Informāciju sagatavoja Sigita Znotiņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste Ventspils pašvaldības P/i “Komunālā pārvalde”.

Kategorijas
Atpūta Elektroniskais iepirkums Iespieddarbi un izdevējdarbība Māksla, kultūra un atpūta

KP aicina novērst konkurences ierobežojumus biļešu tirdzniecības pakalpojumu iepirkumos

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secina, ka kultūras iestādes, izvēloties biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējus, iepirkumos iekļauj konkurenci ierobežojošus noteikumus. Vienlaikus kultūras iestādēm, iepirkumos izvēloties sadarbības partnerus, svarīgi būtu papildus vērtēt apkalpošanas maksas, ko biļešu tirgotāji piemēro patērētājiem par biļešu iegādi. KP uzraudzības mērķis ir palielināt konkurenci koncentrētā biļešu izplatīšanas tirgū un mazināt izmaksas pasūtītājiem un arī patērētājiem.

Biļešu tirdzniecības pakalpojumu nozarē Latvijā darbojas divi nozīmīgi un savstarpēji līdzvērtīgi konkurenti – SIA “Biļešu serviss” un SIA “Biļešu paradīze”. Kultūras iestādēs lielākoties biļešu tirdzniecību nodrošina SIA “Biļešu paradīze”, savukārt SIA “Biļešu serviss” kopējais tirdzniecību vietu skaits ir vairāk nekā trīs reizes lielāks. Papildu tam biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedz arī vairāki mazie tirgus dalībnieki, piemēram, SIA “Ekase”, SIA “Aula Events”, SIA “First Row Technology” un citi.

Nevērtē apkalpošanas maksas patērētājiem

Biļešu tirdzniecības uzņēmumi gūst ienākumus no tirdzniecības vietu, t.sk. valsts un pašvaldību kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību komisijas maksām par biļešu pārdošanu, kā arī no patērētājiem papildu piemērotās apkalpošanas maksas par biļešu iegādi internetā. Atkarībā no izvēlētā biļešu tirgotāja tās tiek noteiktas gan fiksētas maksas veidā līdz 1,50 eiro par vienu biļeti, gan procentuālā formā līdz pat 7% no biļetes summas. KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka kultūras iestādes, izvēloties iepirkumā saimnieciski izdevīgāko pakalpojumu, ne vienmēr ņem vērā patērētājiem piemērotās apkalpošanas maksas apmēru. KP ieskatā, lai radītu lielāku konkurenci, kā arī iepirktu finansiāli izdevīgāko risinājumu patērētājiem, tās būtu jāparedz iepirkuma prasībās.

Tāpat KP novēroja, ka sadarbības līgumi par biļešu tirdzniecību tiek slēgti uz pārmērīgi ilgu laiku, tāpēc ierasto piecu gadu vietā līgumus būtu ieteicams slēgt uz periodu no gada līdz trim gadiem. KP secina, ka atruna par biļešu tirgotāju komerciālajiem riskiem nav pietiekama, lai attaisnotu konkurences izslēgšanu uz tik ilgu periodu.

Iepirkumos nepieciešams vērtēt ietekmi uz konkurenci

Pasūtītāja noteiktajiem iepirkuma nosacījumiem ir būtiska ietekme, vai starp pretendentiem pastāvēs konkurence un vai tās rezultātā būs iespējams saņemt piedāvājumu par zemāku cenu un augstākā kvalitāti. Tādējādi kultūras iestādēm nepieciešams rūpīgi izvērtēt, cik pamatotas ir konkurenci ierobežojošās prasības, lai neizslēgtu potenciālo konkurentu iespējas piedalīties iepirkumā.

Par konkurences ierobežojumu var uzskatīt arī atsevišķos iepirkumos iekļauto prasību nodrošināt dāvanu karšu pārdošanu tieši plastikāta formā, ko pašlaik piedāvā tikai viens no tirgotājiem. KP ieskatā, iespēju patērētājiem nezaudēt un saglabāt nākamajam pirkumam neiztērēto dāvanu kartes atlikumu var nodrošināt arī citos veidos, ne tikai plastikāta dāvanu karšu formā, ko savukārt piedāvā konkurējošs tirgotājs.

Vienlaikus arvien vairāk biļešu tirdzniecība norit attālināti, kas mazina tirdzniecības klātienē nozīmi. Neskaitot divus lielākos tirgus spēlētājus, pārējie biļešu tirgotāji savus pakalpojumus piedāvā tikai internetā. KP ieskatā, kultūras iestādēm būtu jāpaplašina biļešu tirdzniecības iespējas internetā, jo prasība iepirkumos pēc klātienes tirdzniecības vietām ietekmē uzņēmumu piemērotās komisijas maksas un samazina konkurenci. Taču, ņemot vērā, ka kultūras iestādēm joprojām ir augsts pieprasījums pēc klātienes tirdzniecības vietām, ieteicams nodrošināt iespēju vairākiem biļešu tirgotājiem uzstādīt biļešu kases un tirgot biļetes uz kultūras pasākumiem.

Informāciju sagatavoja Zane Gorškova, Konkurences padomes Komunikācijas speciāliste.