Kategorijas
Nekustamais īpašums Pārtika un dzērieni Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi

Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu un ēdināšanu nodrošinās pašvaldības

Ministru kabineta ārkārtas sēdē (aptaujas kārtībā) š.g. 12. martā tika apstiprināta kārtība, kādā Ukrainas iedzīvotājiem (bēgļiem) Latvijā tiks nodrošinātas izmitināšanas vietas un ēdināšanas pakalpojumi līdz pastāvīgas dzīves vietas atrašanai, lai persona varētu vieglāk atrast darbu un turpmāk pati par sevi parūpēties. Valsts palīdzība šo pakalpojumu sniegšanā paredzēta līdz 90 dienām, paredzot kopumā izmitināt līdz 10 000 personām un šim mērķim no valsts budžeta novirzot 13,5 miljonus EUR.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinās pašvaldība. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem koordinēs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Valsts robežsardzi un pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām.

Pakalpojumu sniegšanā pašvaldībai jāņem vērā katra Ukrainas civiliedzīvotāja individuālās vajadzības (piemēram, bērnu skaits ģimenē vai personu grupā, personu specifiskas vajadzības). Proti, pašvaldības kompetencē ir izvērtēt, kurš no pašvaldības organizētajiem izmitināšanas pakalpojuma resursiem (tūristu mītne, dienesta viesnīca, u.c.) ir vispiemērotākais un lietderīgākais konkrēto personu izmitināšanas un ēdināšanas vajadzību nodrošināšanai.

Pašvaldībai jāveic cenu jeb tirgus izpēte, tādējādi atlasot ekonomiski pamatotāko pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kas attiecīgi nodrošinātu, ka minētajiem pakalpojumu sniedzējiem netiek segtas izmaksas, kas pārsniegtu tirgus cenu, plānotais pasākums nerada ekonomiskās priekšrocības attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, secīgi – pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

Izdevumus pašvaldībai par nodrošināto izmitināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem segs valsts 100% apmērā no  izmitināšanas faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā 20 EUR diennaktī par personu. Arī izdevumus pašvaldībai par nodrošināto ēdināšanas pakalpojumu Ukrainas civiliedzīvotājiem segs valsts 100% apmērā no ēdināšanas faktiskajām izmaksām. Ja ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādē, ēdināšanas izmaksas nedrīkst pārsniegt konkrētās pašvaldības teritorijas ēdināšanas iestādes ēdināšanas pakalpojuma izcenojumu.

Pašvaldībai, t.i. sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijai, jāizveido un jāuztur Ukrainas civiliedzīvotāju saraksts, kuriem pašvaldības administratīvajā vai sadarbības teritorijā tika nodrošināts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojums, norādot arī pakalpojuma sniegšanas vietu un izmantošanas apmēru diennaktīs. Pārskatu par attiecīgajā mēnesī sniegtajiem pakalpojumiem un to apmēru pašvaldībai jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas attiecīgi reizi mēnesī kompensēs pašvaldībām izdevumus, kas radušies par sniegto atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Kā zināms, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.pantā ir paredzēts pienākums valstij līdz 90 dienām nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājiem, cita starpā, arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus. Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka valsts jau esošā regulējuma ietvaros nodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem iespēju saņemt pirmās nepieciešamības preces.

Detalizēti ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem” var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā (1.1. jautājums). 

Kategorijas
Atpūta Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi

LIAA plāno tērēt 30 000 eiro Latvijas tūrisma nozares sabiedrisko attiecību pakalpojumu popularizēšanai

 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) plāno tērēt 30 000 eiro Latvijas darījumu un pasākumu tūrisma nozares sabiedrisko attiecību pakalpojumu popularizēšanai Latvijā un starptautiskajā vidē, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija.

LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta pārstāvis Jānis Kovaļevskis aģentūrai LETA skaidroja, ka kopš pandēmijas sākuma Latvijas darījumu un pasākumu nozares darbība bijusi būtiski ierobežota, zaudējot līdzšinējās iestrādes un sadarbības partnerus. “Atkopjoties no krīzes, nozarei ļoti būtisks ir informatīvais un mārketinga atbalsts, tādēļ LIAA ir izsludinājusi iepirkumu, kura mērķis ir popularizēt Latvijas darījumu un pasākumu tūrisma nozari Latvijā un starptautiskajā vidē,” teica Kovaļevskis.

Saskaņā ar tehnisko specifikāciju pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina vietējā un starptautiskā komunikācija gan mediju attiecību, gan sociālo tīklu komunikācijas jomā.

Latvijas mērogā LIAA vēlas popularizēt valsts atbalsta iespējas nozarei, īpaši akcentējot plānotās izmaiņas Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā, kurā tiks paplašināts to pakalpojumu loks, par kuriem uzņēmēji varēs saņemt līdzfinansējumu līdz 80% no attiecināmajām izmaksām.

Programmā rosināts pazemināt atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī paplašināt aktivitāšu loku, kuras varēs iekļaut atbalsta pieprasījumā kā atbalstāmās izmaksas. Piemēram, plānots samazināt kritēriju par starptautisko pasākumu dalībnieku skaitu no 1000 līdz 500, tāpat sagatavoti priekšlikumi par to, lai atbalstam tiktu attiecinātas arī telpu un zemes noma, kā arī transporta un ēdināšanas izdevumi.

“Darījumu tūrisma nozarē šobrīd valda piesardzīgs optimisms, ka šogad varētu atsākties plašāka mēroga pasākumi vai vismaz to plānošana turpmākajiem periodiem,” sacīja Kovaļevskis.

Savukārt starptautiskajā komunikācijā pakalpojumu sniedzējam būs jāsagatavo nozares ziņas, popularizējot Latviju kā pievilcīgu darījumu tūrisma galamērķi, kā arī jānodrošina komunikācija par Latvijas piedāvājumu darījumu un pasākumu tūrisma jomā sociālajā tīklā “Linked In” un mājaslapā “meetlatvia.com”.

Vienlaikus Kovaļevskis uzsvēra, ka darbs darījumu un pasākumu tūrisma nozarē turpinājās arī pandēmijas laikā. Tostarp ar LIAA atbalstu, ievērojot epidemioloģisko noteikumus, noorganizēti seši nozarei veltīti pasākumi.
Viņš arī informēja, ka ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmas atbalstu darījumu tūrisma nozarē pandēmijas laikā atbalstu 108 804 eiro apmērā saņēmuši septiņi uzņēmumi.

Atbalsts 95 220 eiro apmērā sniegts arī četriem pasākumiem – Jātnieku federācijas organizētajām sacensībām, Rīgas maratonam, festivālam “Rīga – Jūrmala” un “Ralijkrosa” sacensību organizatoriem.

Savukārt kā atbalsts konferenču organizēšanai 13 584 eiro apmērā izmaksāts trīs uzņēmumiem

Līgums par minēto pakalpojumu sniegšanu tiks slēgts uz 12 mēnešiem un kopējās plānotās izmaksas ir līdz 30 tūkstošiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Konkursam var pieteikties līdz 8.februārim.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine