Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pašvaldības

Izstrādāta Risku vadības rokasgrāmata publiskās pārvaldes iestādēm

Finanšu ministrija

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Risku vadības ieviešanas rokasgrāmatu, kuras mērķis ir palīdzēt Latvijas publiskās pārvaldes iestādēm izvēlēties vajadzībām un iespējām piemērotu un visaptverošu risku vadības modeli un nodrošināt izvēlētā modeļa ieviešanu un sistemātisku pilnveidošanu, sekmējot vienotas izpratnes par risku vadības nepieciešamību un ieguvumiem rašanos iestādēs.

“Rokasgrāmata ir pirmais dokuments, kurā ir apkopota un strukturēti atspoguļota informācija par publiskajam sektoram piemītošajiem, raksturīgākajiem riskiem. Paldies visiem iestāžu vadītājiem, risku vadības speciālistiem un iekšējie auditoriem, kas iesaistījās darba grupās un diskusijās par Rokasgrāmatas projektu. Tā būs nozīmīgs papildinājums mūsu visu ikdienas darbā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

Rokasgrāmatas mērķauditorija ir ministriju valsts sekretāri, iestāžu vadītāji, pašvaldību vadītāji, risku vadības speciālisti, risku vadības procesa dalībnieki, kvalitātes vadītāji, procesu vadītāji, iekšējie auditori un citi iestāžu un pašvaldību darbinieki. Rokasgrāmatas izstrādē nozīmīgu atbalstu sniedza arī iestāžu vadītāji, risku vadības speciālisti un iekšējie auditori, iesaistoties darba grupās.

2021. un 2022. gadā ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienības veica horizontālu risku vadības iekšējo auditu resoros vai konsultāciju ar mērķi novērtēt risku vadības sistēmas brieduma līmeni un sniegt ieteikumus risku vadības sistēmas ieviešanai un attīstībai ministrijās un iestādēs, tādējādi stiprinot kopējo pārvaldību. Auditu un konsultāciju rezultāti sniedza skaidru vēstījumu, ka ir nepieciešama valsts pārvaldes specifikai atbilstoša, vienota, detalizēta un praktiski pielietojama risku vadības metodika, lai veicinātu institūciju vadītāju un darbinieku izpratni par visaptverošas risku vadības sistēmas lomu, nozīmi un pievienoto vērtību institūcijas pārvaldībā un mērķu sasniegšanā, paaugstinātu teorētiskās un praktiskās zināšanas par risku vadības procesu, kā arī iedzīvinātu pozitīvu risku vadības kultūru katrā institūcijā un kopumā valsts pārvaldē.

Rokasgrāmatas pielikumos ir iekļautas metodiskas veidlapas, kas iestādēm ir pieejamas arī digitālā  veidā, lai tās būtu ērti un ātri ieviešamas un pielāgojamas praktiskajā darbībā.

Rokasgrāmata veidota, piesaistot biedrību “Iekšējo Auditoru Institūts” un pieaicinot profesionālus, pieredzējušus un praktizējošus risku vadības ekspertus. Tā finansēta no Latvijas valsts budžeta.

Risku vadības rokasgrāmata pieejama Finanšu ministrijas mājaslapā.

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi

Ar Atveseļošanas fonda atbalstu modernizēs ugunsdrošības un civilās aizsardzības procesu pārvaldību

 Iekšlietu ministrija

20. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Iekšlietu ministrijas informācijas centra (IeM IC) projektu “Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana”, kas ļaus uzsākt valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba digitalizāciju.

Šī projekta stratēģiskais mērķis ir samazināt ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu, kā arī ilgtermiņā uzlabot kopējo ugunsdrošības situāciju Latvijā.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis norāda, ka infrastruktūras attīstība gan ugunsdzēsības un glābšanas jomā, gan arī civilās aizsardzības jomā kopumā ilgstoši ir bijusi bez pienācīgas uzmanības, un šobrīd tiek aktīvi strādāts, lai šos jautājumus risinātu.

Lai pienācīgi rūpētos par cilvēku drošību, ir svarīgi, lai atbildīgie dienesti savlaicīgi būtu informēti par potenciālo dažāda veida apdraudējumu un tādējādi spētu iespējami efektīvāk reaģēt. Civilās aizsardzības procesu pārvaldības modernizācija jeb digitalizācija ir svarīgs solis šajā virzienā,” tā M. Kučinskis.

Sabiedrības ieguvumi no VUCAP izveides būs cilvēku bojāejas un materiālo zaudējumu mazināšanās, kas tiks panākts, uzlabojot VUGD reaģēšanas spējas un ugunsdrošību Latvijā. Sabiedrība tiks mērķtiecīgi informēta par aktuālajām ugunsdrošības prasībām un saņems personalizētus atgādinājumus par ugunsdrošības stāvokli un statusu ugunsdrošības objektos. Ņemot vērā, ka VUGD jau vairākus gadus trūkst personāla, ir svarīgi, ka līdz ar VUCAP izstrādāšanu tiks atslogoti nodarbinātie, kas šobrīd veic manuālu darbu ar datiem, tādējādi darbaspēku varēs novirzīt citiem ar VUGD pamatdarbību saistītiem pienākumiem.

Vienoto ugunsdrošības un civilās aizsardzības platformu (VUCAP) plānots izstrādāt līdz 2026. gadam. VUCAP ieviešana nodrošinās iespēju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) digitāli pārvaldīt valsts ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības darba procesus. Pašlaik informācijas aprite pārsvarā notiek pārsvarā papīra formātā.  Tāpat VUCAP ieviešana nodrošinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu par VUGD resursu izvietojumu, kā arī ļaus efektīvāk apzināt objektus, kur VUGD plānot un veikt ugunsdrošības pārbaudes.

Projektu īsteno finansējuma saņēmējs – IeM IC sadarbībā ar VUGD. Projekta kopējais finansējums ir 2 197 272 eiro, no kuriem Atveseļošanas fonda finansējums ir 1 848 000 eiro, savukārt nacionālais finansējums ir 349 272 eiro.

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi

No 1. jūlija stājas spēkā vairākas izmaiņas sociālajā jomā

Labklājības ministrija

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP vecuma gadījumā, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.

VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un  persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. VSNP izmaksu nodrošina VSAA.

Tāpat no 1. jūlija tiks palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 3000 eiro pusgadā jeb 500 eiro mēnesī.

Kategorijas
Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi

Platformā Hugo.lv piedāvā automātisko tulkošanu arī ukraiņu valodai

Atbalstot Ukrainas kara bēgļus, kuri ierodas Latvijā, un veicinot pēc iespējas sekmīgāku un ātrāku šo cilvēku sadzīves jautājumu risinājumu un iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, no aprīļa piedāvājam automātiskās tulkošanas iespējas arī ukraiņu valodai valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformā Hugo.lv, kas ir ikvienam interesentam brīvi pieejams valodu rīks tīmeklī un nodrošina automatizētu tulkošanu latviešu, angļu, krievu, un tagad arī ukraiņu valodā no un uz latviešu valodu. Platforma Hugo.lv izveidota ar Eiropas Savienības atbalstu, to pārvalda Kultūras informācijas sistēmu centrs, un tajā pieejamos valodas tehnoloģiju risinājumus izstrādājis informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Tilde”.

Platformas Hugo.lv izveidē pielietoti jaunākie mākslīgā intelekta risinājumi, turklāt platforma ir īpaši pielāgota latviešu valodai un valsts pārvaldes dokumentiem, līdz ar to tulkošanas kvalitāte uz/no latviešu valodas ar Hugo.lv ir daudz augstāka, salīdzinot ar globālajiem tiešsaistes tulkošanas pakalpojumiem. Ar Hugo.lv var tulkot gan atsevišķus vārdus, gan garākus tekstus un dokumentus, kā arī veselas tīmekļvietnes. Lai nodrošinātu tulkošanu no un uz ukraiņu valodu, mākslīgā intelekta apmācībai kopumā izmantoja 5 miljonus tulkošanas segmentu.

Iespēja ātri un ērti veikt tulkošanu uz un no ukraiņu valodas speciāli Latvijas sabiedrībai un valsts pārvaldei pielāgotā tulkošanas platformā noteikti palīdzēs mūsu valstī uzņemtajiem ukraiņu tautas pārstāvjiem ātrāk iedzīvoties Latvijā, nokārtot formalitātes, kas saistītas ar dzīvesvietas atrašanu, darbā iekārtošanos, kā arī ar veselības, izglītības un citu sociālās sfēras pakalpojumu izmantošanu. Turklāt vienkārši lietojams tulkošanas rīks viedierīcē noteikti palīdzēs arī savstarpējā ukraiņu un Latvijas iedzīvotāju sadzīviskā un cilvēciskā saziņā.

Tulkošanas platforma Hugo.lv ir augstu novērtēta un plaši izmantota Latvijas iedzīvotāju vidū. Hugo.lv ievērojamais izmantojums skaidri apliecina platformas vērtību un nozīmi valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā – pagājušā gada laikā tajā veikti 19 miljoni tulkošanas pieprasījumu un iztulkoti 433 miljoni vārdu, turklāt, salīdzinot ar 2020. gadu, tās lietotāju skaits pieaudzis par 18%, saskaņā ar Kultūras informācijas sistēmu centra apkopotajiem datiem.

Kopš Latvija ir sākusi uzņemt Ukrainas kara bēgļus, gandrīz katru dienu varam lasīt medijos un arī paši sastopamies ar ukraiņu augsto motivētību, gatavību uzsākt darbu un apgūt mūsu valsts valodu. Ceram, ka Hugo.lv piedāvātais tulkošanas risinājums ukraiņu valodai būs labs atbalsts un palīdzēs šiem cilvēkiem ātrāk un sekmīgāk sakārtot savas dzīves apstākļus Latvijā.

Kategorijas
Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība

Veiksmīgi noritējusi publiskā apspriede par Valsts policijas formas tērpu iegādi

Pagājušajā piektdienā, 21. janvārī, Valsts policija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju (DAIF Latvija) organizēja publisku apspriedi par Valsts policijas jaunā dizaina formas tērpu iepirkumu, lai piesaistītu potenciālos formas tērpu piegādātājus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

Apspriedē epidemioloģiski drošos apstākļos klātienē un tiešsaistes platformā “Webex” bija pārstāvēti septiņi uzņēmēji un Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija, kā arī Valsts policijas un Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas pārstāvji.

Uzņēmēji pozitīvi novērtēja Valsts policijas iniciatīvu un atvērtību dialogam, uzaicinot potenciālos piegādātājus uz diskusiju, lai abas puses izprastu katra iespējas un vajadzības, kā arī kvalifikācijas un līguma izpildes jautājumus. Policijas izstrādātās kvalifikācijas un tehniskās prasības tika atzītas par atbilstošām, vienlaikus diskusijas dalībnieki sniedza priekšlikumus iepirkuma dokumentu precizējumiem, lai Valsts policija iegādātos kvalitatīvu formas tērpu un uzņēmējiem būtu skaidri nosacījumi līguma izpildē. Jāpiemin, ka šajā diskusijā netika skarti jautājumi par formastērpa dizainu, bet gan tā nodrošināšanu – dizains nemainās!

“Vērtējot sanāksmē apspriesto, kā arī ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, uzskatām, ka šī diskusija bija veiksmīga, jo varējām izzināt problēmas un noskaidrot ražotāju viedokli, paraudzīties no viņu skatupunkta un saprast, kas jāuzlabo, lai pēc iespējas vairāk ieinteresētu un motivētu pretendentus pieteikties. Esam pateicīgi par dalībnieku sniegto viedokli un novērojumiem, arī argumentētu kritiku un paustajiem priekšlikumiem. Gūtās atziņas bija noderīgas, jo mums visiem ir viens galvenais mērķis – sniegt policistiem kvalitatīvu produktu,” pauž Valsts policijas Iepirkumu nodaļas priekšnieks Gundars Jankovs.

Vienlaikus Valsts policija pauž pateicību Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijai par atbalstu un sadarbību apspriedes īstenošanā, kā arī ražotāju uzrunāšanā.

Jāpiemin, ka līdz šim jaunā dizaina formas tērpi, kas tika oficiāli apstiprināti 2019. gadā, šobrīd ir nodrošināti gandrīz trešdaļai Valsts policijas amatpersonu, kuriem būtu vien nepieciešams atjaunot pāris formas tērpu priekšmetus. Savukārt atlikušie policisti vēl ikdienā nēsā vecā dizaina formas tērpus.

Lai gan pilnvērtīga pāreja uz jaunā dizaina formas tērpiem ir paredzēta līdz 2024. gada 1. jūnijam, Valsts policija cer, ka jau šogad izdosies noslēgt Valsts policijai nozīmīgo līgumu par formas tērpu iegādi un iespējas ātrāk apgādāt policistus ar šiem formas tērpiem, lai ikdienā viņi būtu redzami mūsdienīgās, ērtās un kvalitatīvās formās.

Iepirkumu “Jaunā dizaina formas tērpu un to sastāvdaļu iegāde Valsts policijas amatpersonām uz četriem gadiem” plānots izsludināt februāra sākumā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Nozares Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi

EK saskaņojusi izmaiņas apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā Covid-19 ietekmētajiem uzņēmumiem, kas par mēnesi pagarina apgrozāmo līdzekļu granta programmu, palielina kopējo finansējumu uzņēmēju atbalstam, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru un mainot vairākus nosacījumus atbalsta saņemšanai, lai atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem par š.g. maiju un jūniju saņemtu visvairāk Covid-19 ietekmētie uzņēmumi.

“Neskatoties uz ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu, vairākas nozares joprojām nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību. Uzņēmumu pieprasījums pēc apgrozāmiem līdzekļiem operacionālo izmaksu segšanai turpina pieaugt, tāpēc esam palielinājuši finansējumu atbalsta programmai, kā arī fokusējuši atbalstu uz Covid-19 krīzē vistiešāk cietušajiem. Ir svarīgi palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, kā arī kompensēt radušos zaudējumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pakāpeniski mazinot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai, no 2021. gada maija tiek mainīti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta sniegšanu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota, līdz ar to:

atbalsts būs pieejams arī jūnija mēnesī,

tiek noteikts nozaru ierobežojums atbalsta saņemšanai – identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no š.g. maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; IKT; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c.

– tāpat no š.g. maija piešķiramā granta apmērs tiks noteikts ne lielāks kā apgrozījuma kritums 2021. gada maijā un attiecīgi arī jūnijā, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020. gada attiecīgo mēnesi 30 % apmērā jaunajiem uzņēmumiem (MK noteikumu 4.2.1. un 4.2.4. apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem); vai salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 20% apmērā – MK noteikumu 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem.

Vienlaikus precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, t.i., ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (izņemot gadījumu, ja tas izslēgts pēc savas iniciatīvas vai ir izpildījis Valsts ieņēmumu dienesta prasības un pārkāpumu novērsis, bet nav atkārtoti reģistrā reģistrēts, jo uz to nav attiecināmas Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības par obligātu reģistrāciju) un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.

Atbalsta apmērs par maiju un jūniju noteikts 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 EUR mēnesī.

Atbalsta programmas turpināšanai piešķirts papildu finansējums 223 miljonu EUR apmērā, palielinot kopējo atbalsta programmas finansējumu līdz 533,8 miljoniem EUR.

Atbalsta programmas termiņš pagarināts līdz 2021. gada 30. jūnijam. Tas nozīmē, ka atbalstam par iepriekšējiem mēnešiem, t.sk. maiju ar precizētajiem nosacījumiem, komersanti varēs pieteikties līdz š.g. 15. jūnijam, savukārt š.g. 15. jūnijā tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem. Atbalstam par jūniju komersanti varēs iesniegt pieteikumu līdz š.g. 15.jūlijam.

Tāpat precizētas normas attiecībā uz VID aprēķināto 200 EUR nodokļa aprēķinu – tiek noteikts, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

– iepriekšējo sešu mēnešu laikā (2020. gada maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī) pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (2020.g. novembrī) un 2019. gada brīvi izvēlētu sešu mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā;

– MKK noteikumu 4.2.2.apakšpunktā minētie uzņēmumi 2020. gada brīvi izvēlētu trīs mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (2020.g. novembrī) Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā.

MK noteikumos precizētas arī normas par iepriekš esoša soda identificēšanu, nosakot, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 500 EUR.

Tāpat MK noteikumos precizēts, ka atbalsts komersantam jāizlieto līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz š.g. 30. novembrim (līdz šim bija noteikts š.g. 30. jūnijs).

Tāpat precizētas arī citas normas atbalsta programmas nosacījumos. Esošā situācija liecina, ka praksē, ņemot vērā uzņēmuma individuālo grāmatvedības politiku un no tās izrietošo darījumu noformēšanu, var atšķirties konkrētā perioda uzņēmuma apgrozījuma krituma rezultāts, tādējādi ietekmējot granta atbalsta saņemšanu. Minēto situāciju ietekmē avansa rēķina formas izvēle darījuma noformēšanai un iegrāmatošanai, kā arī ieņēmumu deklarēšanas brīža izvēle. Lai risinātu minēto situāciju, MK noteikumos precizēts, ka apgrozījumu un tā kritumu nosaka, vērtējot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas datus. Uzņēmumiem, kas nav pievienotās vērtības nodokļu maksātāji, apgrozījumu kritumu vērtē, ņemot vērā ieņēmumus no saimnieciskās darbības.

Detalizēti nosacījumus apgrozāmo līdzekļu granta saņemšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Uzņēmējdarbība

Apgrozāmo līdzekļu granta programmā piešķir papildu finansējumu un fokusē atbalstu uz Covid-19 krīzē visvairāk cietušajiem


Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, Ministru kabinets š.g. 29. aprīļa sēdē piešķīra papildu finansējumu 173 miljonu EUR apmērā programmas īstenošanai, vienlaikus lemjot turpmāk atbalstu fokusēt uz tiem komersantiem, kas Covid-19 krīzē cietuši visbūtiskāk. Grozījumi atbalsta programmā stāsies spēkā pēc to saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.


“Nav diskusiju – kamēr valsts ir noteikusi ierobežojumus uzņēmējiem, tikmēr valsts šos ierobežojumu radītos zaudējumus kompensē. Šobrīd uzņēmējiem akūti ir nepieciešami līdzekļi operacionālo izmaksu segšanai. Apgrozāmo līdzekļu grantu programmas dati rāda, ka interese un pieteikumu skaits ik mēnesi būtiski palielinās, jau šobrīd sasniedzot programmas finansējuma griestus. Izvērtējot situāciju, ka atsevišķām nozarēm ieviestie ierobežojumi tieši nav ietekmējuši saimnieciskās darbības veikšanu, pārskatījām programmas regulējumu un veicām izmaiņas, gan palielinot kopējo finansējumu, gan nosakot mērķētāku Covid-19 krīzes skarto uzņēmēju atbalsta saņēmēju loku, ” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.


Ņemot vērā, ka līdz š.g. 19. aprīlim komersanti iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestā pieteikumus granta apgrozāmajiem līdzekļiem saņemšanai par kopējo summu 336,45 milj. EUR apmērā, kas jau pārsniedz programmas kopējo finansējumu (310,8 milj. EUR), Ministru kabinets piešķīra papildu 173 milj. EUR, kas nodrošinās šā atbalsta turpināšanu Covid-19 ietekmētajiem komersantiem līdz š.g. maija beigām. Līdz ar to atbalsta programmas kopējais finansējums sasniegs 483,8 milj. EUR.


Kā zināms, līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu pakāpeniski tiek mazināti ierobežojumi saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to valdība lēma, ka no 2021. gada maija tiek precizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta sniegšanu fokusējot tieši uz tiem komersantiem, kuru darbība joprojām ir pilnībā vai daļēji ierobežota, līdz ar to:


tiek noteikts nozaru ierobežojums atbalsta saņemšanai – identificētas 54 nozares, kuru komersantiem no š.g. maija apgrozāmo līdzekļu grants nebūs pieejams. Tās ir nozares, kuru darbībai iepriekš nav bijuši noteikti ierobežojumi un kuri šobrīd īsteno pilnvērtīgu saimniecisko darbību, piemēram, būvniecība; nodrošināšana ar personālu; IKT; elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība; remonts; biroju administratīvie pakalpojumi, u.c.


– tāpat no š.g. maija piešķiramā granta apmērs tiks noteikts ne lielāks kā apgrozījuma kritums 2021. gada maijā, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020. gada attiecīgo mēnesi 30 % apmērā jaunajiem uzņēmumiem (MK noteikumu 4.2.1. un 4.2.4. apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem); vai salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 20% apmērā – MK noteikumu 4.2.2. un 4.2.3.apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem.


Vienlaikus MK noteikumos precizēti gadījumi, kad uzņēmums nekvalificējas atbalstam, t.i., ja uzņēmums ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (izņemot gadījumu, ja tas izslēgts pēc savas iniciatīvas vai ir izpildījis Valsts ieņēmumu dienesta prasības un pārkāpumu novērsis, bet nav atkārtoti reģistrā reģistrēts, jo uz to nav attiecināmas Pievienotās vērtības nodokļa likuma prasības par obligātu reģistrāciju) un tas nav atjaunots pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība.

Tāpat precizētas normas attiecībā uz VID aprēķināto 200 EUR nodokļa aprēķinu – tiek noteikts, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:


– iepriekšējo sešu mēnešu laikā (2020. gada maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī) pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (2020.g. novembrī) un 2019. gada brīvi izvēlētu sešu mēnešu laikā Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā;


– MKK noteikumu 4.2.2.apakšpunktā minētie uzņēmumi 2020. gada brīvi izvēlētu trīs mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (2020.g. novembrī) Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 EUR apmērā.

MK noteikumos precizētas arī normas par iepriekš esoša soda identificēšanu, nosakot, ka atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums un gada laikā naudas sodu kopsumma nepārsniedz 500 EUR.


Tāpat MK noteikumos precizēts, ka atbalsts komersantam jāizlieto līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no VID lēmuma pieņemšanas. Vienlaikus pagarināts VID lēmuma pieņemšanas termiņš līdz š.g. 30. novembrim (līdz šim bija noteikts š.g. 30. jūnijs).


Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Finanšu un apdrošināšanas darbības Komercpakalpojumi Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Politika Uzņēmējdarbība

FM sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2021. – 2024. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2021., 2022., 2023. un 2024. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

“Stabilitātes programma ir pirmais svarīgais solis 2022.gada valsts budžeta veidošanā. Budžetam jābūt sabalansētam, un tā ir esošās situācijas fotogrāfija, kurā nofiksējam, kādi būs faktiskie ieņēmumi, izdevumi, prognozes. Balstoties uz Stabilitātes programmu, augustā Ministru kabinets spriedīs par valsts budžeta vajadzībām, salāgojot tās ar iespējām un rocību,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.


Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šī Stabilitātes programma tiek sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, kad Covid-19 pandēmija ir ikdienas realitāte gan Latvijā, gan pasaulē.


Šā gada februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs pieņemts, ka ekonomikas attīstību vēl līdz 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties. Prognozes balstās uz Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.


2021. gadā FM prognozē ekonomikas izaugsmi 3,0% apmērā, savukārt 2022. gadā jau 4,5% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, bet 2022. gadam IKP pieaugums prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.


Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām.


Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp veicinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.


Bezdarba līmenis pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl nedaudz paaugstināsies līdz 8,3%, ekonomikas krīzei darba tirgū atspoguļojoties ar nelielu nobīdi. Savukārt 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs, pēc FM prognozēm, atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.


Stabilitātes programmas fiskālajā scenārijā tiek pieņemts, ka 2021. gadā un 2022. gadā joprojām spēkā būs Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula un darbosies Fiskālā disciplīnas likuma atkāpes nosacījums, tādējādi pieļaujot budžeta deficītu tādā apmērā, cik tas ir nepieciešams Covid-19 krīzes seku mazināšanai. Savukārt 2023. un 2024. gadā tiek pieņemts, ka atkāpes no budžeta disciplīnas nosacījumiem beidzas.


Atbilstoši FM novērtējumam vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā bija 5,4% no IKP, tai skaitā Covid-19 atbalsta pasākumu tiešā fiskālā ietekme uz vispārējās valdības budžeta deficītu bija 3,7% no IKP. Aktualizētās fiskālās prognozes, kas balstās atjaunotajā makroekonomiskās attīstības scenārijā un ietver līdz šā gada 23. martam valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus tautsaimniecībai Covid-19 ietekmes mazināšanai, šogad paredz deficītu 9,3% no IKP apmērā. 2022. gadā un 2023. gadā deficīts tiek prognozēts attiecīgi 2,7% no IKP un 1,3% no IKP, savukārt 2024. gadā samazinās līdz 0,3% no IKP.


Sekojot ekonomikas attīstības tendencēm un vispārējās valdības budžeta deficīta būtiskajam pieaugumam, vispārējās valdības parāds 2020. gadā sasniedza 43,5% no IKP. Ņemot vērā, ka arī šogad tiek turpināts un paplašināts atbalsts tautsaimniecībai un iedzīvotājiem Covid-19 krīzes seku mazināšanai, 2021. gadā tiek prognozēts parāda līmeņa pieaugums līdz 48,9% no IKP, savukārt 2022. gadā pašreizējās prognozes paredz parāda palielinājumu līdz 50,3% no IKP. Turpmākajos divos gados tiek prognozēts pakāpenisks parāda līmeņa samazinājums.


Pašreizējās Stabilitātes programmas budžeta prognozes pie nemainīgas politikas norāda uz augstāku budžeta deficītu 2023. gadā, nekā to pieļauj fiskālās disciplīnas noteikumi, savukārt 2024. gadā deficīts ir zemāks. Attiecīgi uz Stabilitātes programmas sagatavošanas brīdi 2023. gadā veidojas negatīva fiskālā telpa, attiecīgi -0,9% no IKP apmērā, turpretī 2024. gadā – pozitīva fiskālā telpa +0,1% no IKP apmērā.


Izstrādājot valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, augustā Ministru kabinetā tiks atkārtoti izskatītas aktualizētas makroekonomiskās un budžeta prognozes, precizētie budžeta bilances mērķi un fiskālās telpas aprēķins.


Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) sagatavotās Stabilitātes vai Konverģences programmas, kurās tiek sniegtas makroekonomiskās un budžeta prognozes turpmākajiem gadiem. Uz šo dokumentu pamata EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem un izstrādā specifiskas rekomendācijas, kuras dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot nacionālos budžetus.


Latvijas Stabilitātes programma 2021.-2024.gadam pieejama MK mājaslapā.MK mājaslapā.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Enerģētika, siltumapgāde Iepirkumi, ES fondi Komunikācija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Rūpniecība un tirdzniecība Transports Uzņēmējdarbība Vide un asenizācija Zaļais iepirkums

ES fondu projektu īstenotājus aicina pieteikt projektus konkursā “RegioStars Awards”

Šogad jau četrpadsmito reizi norisināsies Eiropas Komisijas (EK) rīkotais konkurss “RegioStars Awards” Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenotājiem. Arī projektu īstenotāji no Latvijas aicināti konkursam iesniegt inovatīvus un iedvesmojošus ar ES līdzfinansējumu īstenotos Kohēzijas politikas projektus, ar kuriem projektu īstenotāji lepojas un ir gatavi dalīties pieredzē.

“Mums ir daudz izcilu un inovatīvu projektu dažādās jomās un visos Latvijas reģionos, ar kuriem varam lepoties ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī. Šī ir lieliska iespēja projektu īstenotājiem ne tikai dalīties pieredzē, bet arī saņemt pelnīto atzinību par savu mērķtiecīgo ieguldījumu un neatlaidīgo darbu,” atzīst Armands Eberhards, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.

Konkurss “RegioStars Awards” laika gaitā ir kļuvis par sava veida izcilības zīmi ES projektiem, kas demonstrē inovatīvu un iekļaujošu pieeju reģionālajai attīstībai. 2018. gadā “RegioStars” konkursa finālā no Latvijas iekļuva Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotais Jauniešu garantijas projekts, bet 2017. gadā – Latvijas Nedzirdīgo savienības projekts “Nepalikt vieniem klusumā”.

Šogad projektus var pieteikt šādās konkursa kategorijās:
1) Vieda Eiropa: vietējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana digitālajā pasaulē;
2) Zaļa Eiropa: zaļas un noturīgas kopienas pilsētu un lauku vidē;
3) Godīga Eiropa: integrācijas un diskriminācijas novēršanas veicināšana;
4) Urbāna Eiropa: videi nekaitīgu, ilgtspējīgu aprites pārtikas sistēmu veicināšana pilsētu teritorijās;
5) Šī gada tēma: zaļās mobilitātes veicināšana reģionos: Eiropas Dzelzceļa gads 2021.

Konkursam var pieteikties līdz 9. maijam. Lai pieteiktu projektu, jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama EK mājaslapā, norādot projekta galvenos mērķus, plānotos vai jau sasniegtos rezultātus, projekta ieguldījumu reģionālā vai nacionālā līmenī, kā arī citu informāciju. Tāpat jāpievieno vizuālie materiāli jeb fotogrāfijas no projekta kādā no tā īstenošanas fāzēm. Aizpildīto pieteikumu lūdzam nosūtīt FM kā ES fondu vadošajai iestādei uz e-pasta adresi esfondi@fm.gov.lv, kura sniegs apstiprinājumu projekta tālākai virzīšanai konkursā. Pieteikums kopā ar FM apstiprinājuma vēstuli jāiesniedz elektroniski, mājaslapā https://regiostarsawards.eu/.

Visu ES dalībvalstu “RegioStars Awards” konkursā pieteiktos projektus izvērtēs neatkarīga žūrija – augsta līmeņa akadēmisko aprindu pārstāvji. Arī sabiedrībai būs iespēja nobalsot par savu favorītu no finālā iekļuvušajiem projektiem. Konkursa finālistiem būs iespēja piedalīties apmācībās par komunikāciju. Konkursa uzvarētāji iegūs publicitātes iespējas medijos 5000 eiro vērtībā.

Plašāka informācija par konkursu pieejama EK mājaslapā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Likumdošana, normatīvie akti Medicīna, farmācija, veselība Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Politika Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā nepieciešams lielāks uzsvars uz reformām

Pagājušajā nedēļā Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsāka sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības plāna (ANM) projektu. Šobrīd notikušas tematiskās diskusijas par diviem no ANM plāna virzieniem – veselību un nevienlīdzības mazināšanu. Šonedēļ diskusijas turpināsies.

ANM plāns veselības jomā paredz stiprināt veselības sistēmas noturību un pieejamību kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Plāna ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kas stiprinās veselības nozares noturību un pieejamību ilgtermiņā, attīstot integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo infrastruktūru, nodrošinot ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, kā arī attīstot uzlabotus pakalpojumu sniegšanas modeļus, tai skaitā uzlabojot ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu un izveidojot vienotus principus onkoloģijas jomā. Sarunās EK norādīja, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz nozarē plānotajām reformām, līdz ar to turpināsies diskusijas par nepieciešamajiem precizējumiem, pilnveidojot veselības jomā paredzētos pasākumus.

Savukārt, nevienlīdzības mazināšanas jomā ANM plāns paredz mazināt sabiedrības teritoriālo un sociālo nevienlīdzību un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus reģionos. Tas tiks paveikts, uzlabojot sociālo pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību reģionos, sekmējot augstas kvalitātes vispārējās vidējās izglītības nodrošinājumu pašvaldību teritorijās, veicinot mājokļu pieejamību, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī nodrošinot atbilstošu un pieejamu ceļu infrastruktūru, administratīvi teritoriālās reformas mērķu pilnvērtīgai sasniegšanai. Arī šajās sarunās EK turpināja uzsvērt nepieciešamību piedāvāt skaidrākas reformas, kas atbilst identificētajiem izaicinājumiem. Papildus EK aicināja piedāvāt skaidrākus reformu progresa mērījumu indikatorus, kas labāk atspoguļotu kvalitatīvāku nozares politikas veidotāju priekšlikumus iepriekšminēto izaicinājumu risinājumam.

ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar EK par iesniegto ANM plānu. Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus.

Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.

Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).

Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf@fm.gov.lv.