Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Valsts pārvalde un pašvaldības Zaļais iepirkums

Lauksaimnieki pauž satraukumu par Rīgas domes pārtikas un ēdināšanas iepirkumiem

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) pauž satrau par Rīgas domes mēra M.Staķa pieņemto lēmumu 2023. gada janvāra mēnesī Rīgas Centrālajai administrācijai noteikt par pienākumu pasākumos atteikties no Latvijas vietējo ražotāju gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu izmantošanu ēdienu iegādē. Atklātā vēstulē LOSP pieprasa Rīgas domes mēram sniegt informāciju par veiktajiem iepirkumiem šā Rīgas domes sasaukuma laikā (2020.-2022.g.), kas veikti saistībā ar ēdienu iegādi, norādot precīzu apjomu, cik iepirkumos izmantotas Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) sniegtās priekšrocības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: “Ilgspējīga, uz dabas resursu saglabāšanu vērsta saimniekošana, šodienas apstākļos Latvijas lauksaimniekiem ir ikdienas realitāte – kā institūcijās, tā arī “uz lauka”. Tomēr – kamēr lauksaimnieki savā darbā turpina ieviest reālus “zaļos” risinājumus, pilnveidojot un attīstot savas saimniecības, tikmēr Rīgas domes mērs nodarbojas ar absurdu, no reālās dzīves atrautu populismu – ne tikai atsakoties no vietējo ražotāju gaļas un citiem nozares produktiem, bet arī maldīgi pamatojot to ar “vides draudzīgumu”, metot ēnu arī pār latviešu tradicionālo virtuvi, it sevišķi svētku laikā.”

Atklātajā vēstulē uzsvērts, ka informācija tiek pieprasīta ne tikai par Rīgas domes ietvaros veiktajiem iepirkumiem ar ZPI procedūru un pirkumiem pārtikas un ēdināšanas sektorā, bet arī par Rīgas domes pārraudzībā esošajām iestādēm, t.sk. pirmsskolas izglītības iestādēm, pamatskolām, vidusskolām un ģimnāzijām, pansionātiem un citām institūcijām, kas iepērk un/vai nodrošina ēdināšanas pakalpojumus. Tāpat LOSP atklātajā vēstulē tiek pieprasīta informācija par šā Rīgas domes sasaukuma laikā veiktajām pārtikas un ēdienu iegādēm ārpus iepirkuma procedurām.

“Latvija var lepoties ar vērtīgu, kvalitatīvu un plaša spektra vietējo produkciju, kas nāk no mūsu pašu laukiem, no Latvijas lauksaimniekiem. Nedrīkstētu būt tāda situācija, ka galvaspilsētas pasākumos un svētkos galdi tiek klāti, nevis ar vietējo produktu, kas atvests no pašmāju ražotājiem, bet ar importa produktiem, kuri mērojuši ceļu pār trejdeviņām jūrām. Piemēram, katrs avokado, kas nonāk Latvijā, visticamāk, pa pasauli ir ceļojis vairāk, nekā vidēji viens latvietis ceļojis pēdējo gadu laikā. Tas, kādu negatīvo ietekmi veido avokado “lidināšana” pa pasauli – lidmašīnu un citu transportēšanas veidu radītie izmeši ir graujoši un to negatīvā ietekeme uz vidi ir nesalīdzināma ar vietējā produkta un tā piegādes ietekmi,” uzsver G.Gūtmanis.

LOSP norāda, ka lauksaimniekiem radušās pamatotas šaubas par Rīgas domes vēlmi un spēju piemērot Zaļo publisko iepirkumu, kas pēc būtības sniedz visas iespējas kā domei, tā arī pārraudzībā esošajām institūcijām, kļūt “zaļākām” un “neapēst zemeslodi” ikdienā un ilgtermiņā, nevis kampaņveidīgi. “Tai nav jābūt īslaicīgai un populismā mērcētai vēlmei izrādīties un imitēt zaļo domāšanu – Zaļajam publiskajam iepirkumam jābūt ikdienas darba procesu kārtībā ikkatrai valsts un pašvaldības institūcijai kā pienākumam, nevis iespējamībai. ZPI sniedz reālas iespējas rīkoties un darīt, nevis tikai paziņot par “zaļākas” darba vides veidošanu uzkodu pasūtīšanā atsevišķiem pasākumiem, primitīvi atsakoties no individuāli izvēlētām pārtikas produktu grupām. Rezultātā tas nav “zaļāks” dzīves vai darba stils, bet populāro kultūru imitējošs paziņojums, kas nes vairāk ļauna visai sabiedrībai, videi, lauksaimniekiem un tautsaimniecībai kopumā,” uzsver LOSP priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe. 

Tāpat LOSP biedri pauž neizpratni, kamdēļ galvaspilsētas vadītājs M.Staķis uzskata, ka ir svarīgāk tiekties uz sava tēla spodrināšanu, nevis pieturēties pie latviskām un nacionālām vērtībām, gatavojot un pasniedzot tradicionālus ēdienus arī pēcsvētku laikā. LOSP atgādina mēram, ka Latvijā jau izsenis tautā mīlētas receptes sastāv no gaļas un citiem dzīvnieku valsts produktiem – cūkas šņukurs, zirņi ar speķi u.c.

LOSP apvieno valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Šobrīd LOSP apvieno 53 nozaru organizācijas, pārstāvot teju 10 tūkst. lauku uzņēmējus, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājus u.c. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem

Kategorijas
Zaļais iepirkums

2021.gadā ZPI apjoms pieaudzis par gandrīz 300 milj. eiro

2021. gadā Publisko iepirkumu likuma ietvaros veiktā zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) apjoms  finanšu izteiksmē pieaudzis par 298 milj. eiro sasniedzot 1 147 milj. eiro bez PVN (2020.gadā – 850 milj. eiro). Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars 2021.gadā publiskajos iepirkumos veido 28,4%, kas ir nedaudz mazāk kā 2020.gadā (29,1%).  

Preču un pakalpojumu, kuru iegādē piemērojamas vides aizsardzības prasības (saskaņā ar MK noteikumiem Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”), īpatsvars obligāti piemērojamās ZPI grupās sasniedzis 92%, savukārt brīvprātīgi piemērojamās grupās – 44%. 

Finanšu izteiksmē ietilpīgākās preču un pakalpojumu grupas, kurās iepirkumos piemērotas vides aizsardzības prasības 2021.gadā bija būvdarbi – 703,5 milj. eiro; pārtika un ēdināšanas pakalpojumi – 116,5 milj. eiro un transports – 46,7 milj. eiro.  

Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem, kas samazina ietekmi uz vidi, veicina sociālus uzlabojumus un panāk ietaupījumus budžetā. Plašāka informācija: https://www.varam.gov.lv/lv/zalais-publiskais-iepirkums 

Informatīvais ziņojums “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2021. gadā”

Kategorijas
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Uzņēmējdarbība Zaļais iepirkums

Vidzemes inovāciju nedēļā 2022 aicina uz semināru-diskusiju “Būt vai nebūt vietējam kartupelim skolas pusdienu galdā: pārtikas zaļie publiskie iepirkumi”

Piektdien, 25.februārī, plkst. 10.00 Vidzemes plānošanas reģions (VPR), Latvijas Lauku forums (LLF) un projekts “CITIES2030” aicina ikvienu interesentu uz semināru-diskusiju “Būt vai nebūt vietējam kartupelim skolas pusdienu galdā: pārtikas zaļie publiskie iepirkumi”. Pasākums notiks Vidzemes inovāciju nedēļas 2022 ietvaros, tajā tiks apspriesti aktuāli un sasāpējuši jautājumi, kas saistīti ar pārtikas zaļajiem publiskajiem iepirkumiem (turpmāk-ZPI) pašvaldību pakļautībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs. 

Interesenti aicināti reģistrēties pasākumam līdz 24. februārim, piesakoties ŠEIT.

Pasākumu ievadīs Vidzemes plānošanas reģiona ekonomikas ekspertes Irīnas Kulitānes prezentācija “Pārtikas zaļie publiskie iepirkumi – kas notiek Vidzemē?”. Viņa iepazīstinās ar VPR un LLF sadarbībā veikto pašvaldību un vietējo ražotāju aptauju (2021) rezultātiem, kas atklāj pašreizējās situācijas kopainu par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu publiskajiem iepirkumiem Vidzemes reģiona pašvaldību pakļautībā esošajām izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēm. Rezultāti rāda, ka vietējo ražotāju līdzdalība ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā ir zema, un vietējas pārtikas īpatsvars iepirkumos ir neliels. Abas puses – pašvaldības un vietējie ražotāji – ir ieinteresētas sadarbībā, tomēr ir virkne šķēršļu, kas jāpārvar. Savukārt PVD PUD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa informēs par aktualitātēm Zaļā publiskā iepirkuma kontrolē.

Ko darīt? Kas jāmaina? Kuri būtu gatavi iesaistīties pārmaiņu veicināšanā?
Paneļdiskusijā “Karstais kartupelis -pārtikas zaļais publiskais iepirkums” uzaicināti eksperti -pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu publiskajos iepirkumos pašvaldībās ieinteresēto un iesaistīto pušu pārstāvji. Viņi, daloties savā pieredzē un viedokļos, centīsies iezīmēt, kādiem apstākļiem un faktoriem būtu jāmainās, lai skolās, bērnudārzos, aprūpes centros un citās publiskās pašvaldības iestādēs maltīšu pagatavošanai vairāk iepirktu vietējos produktus. Interesentiem, kuri būs pievienojušies pasākumam, būs iespēja arī uzdot savus jautājumus sarunas dalībniekiem.

Paneļdiskusijā piedalīsies Līga Sējāne (ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Pārtikas nozares nodaļas vadītāja vietniece), Inese Pelša (VARAM Stratēģijas un ilgtspējīgas attīstības nodaļas vecākā eksperte), Sniedze Sproģe (LPS padomniece lauku attīstības jautājumos), Tatjana Marčenkova (PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja), Ilga Zepa (PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte), Lita Kalniņa (Smiltenes novada pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece iepirkumu jautājumos), Lāsma Aļeksejeva (AREI pētniece, Mg.oec.), Jūlija Križinauskaite (SIA “Very Berry” tirdzniecības vadītāja) un Ivo Apenītis (PKS “Straupe” tirdzniecības vadītājs).

Diskusiju vadīs biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” valdes priekšsēdētāja Jana Simanovska.

Pasākums tiek rīkots projektā “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030″ mērķu sasniegšanai (CITIES2030)”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, līguma nr. 101000640.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Ceļu, tiltu būve Elektroniskais iepirkums Pašvaldības Valsts pārvalde un pašvaldības Vide un asenizācija Zaļais iepirkums

Par svarīgāko veikumu aizvadītajā gadā Plešs uzskata pašvaldību reformu, klimata mērķus un depozīta sistēmu

Nozīmīgākie paveiktie darbi aizvadītajā gadā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Arturam Tomam Plešam (AP) saistās ar pašvaldību reformas stāšanos spēkā, izvirzītajiem klimata mērķiem un dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas izveidošanu.


Šodien preses konferencē Plešs norādīja, ka aizvadītais gads iezīmē nozīmīgas desmitgades sākumu, kura laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) īstenojusi būtiskas reformas, pieņēmusi uz ilgtspējīgu attīstību vērstus lēmumus un devusi nepieciešamo stimulu virzībai uz šajā desmitgadē noteikto mērķu sasniegšanu.


Viens no būtiskākajiem atskaites punktiem 2021.gadā ir 1.jūlijs, kad spēkā stājās Administratīvi teritoriālā reforma un darbu sāka 43 pašvaldību domes līdzšinējo 119 vietā. Šo piecu mēnešu laikā virknē pašvaldību jau vērojams līdzekļu ietaupījums, ko novirzīt iedzīvotājiem nozīmīgu iniciatīvu realizēšanai vai pakalpojumu pilnveidei.


Preses konferencē ministrs uzsvēra, ka īstenotā reforma nodrošinās līdzsvarotāku reģionālo attīstību visā Latvijas teritorijā, aicinot vietvaru pārstāvjus izmantot reformas sniegtās iespējas par labu pašvaldības izaugsmei ilgtermiņā.


Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku, VARAM arī šogad turpināja īstenot valsts aizdevumu programmu pašvaldību investīciju projektiem, un kopumā Ministru kabinets atbalstījis 270 investīciju projektus par 119 miljoniem eiro, no kuriem valsts aizdevums ir teju 100 miljoni eiro.


Tāpat pašvaldībām bija iespēja pieteikties arī citām atbalsta programmām – augstas gatavības investīciju projektiem, pašvaldību prioritāti īstenojamiem projektiem; jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo atjaunošanai u.c. 


Gada laikā rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm esot samazināta par 21%, savukārt piešķirtie līdzekļi radīs 2500 jaunas vietas bērnudārzos.


Pašvaldību reformas kontekstā valsts autoceļu attīstībai 2021.gadā tika piešķirts finansējums teju 92 milj. EUR apmērā; turklāt šogad finanšu ekonomijas rezultātā radies gandrīz 12 miljonu eiro ietaupījums, kas 2022.gadā ļaus atjaunot papildu ceļus.


“Pašvaldību projekti, kuriem ministrija šogad sniegusi atbalstu, materializēsies aptuveni 1000 kilometros atjaunotā ceļu segumā, pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi sniegs elektroenerģijas ietaupījumu, kas mērojams 10 500 elektroauto uzlādes reižu, rindu uz bērnudārziem samazināšanu par vairāk nekā 20%; īres dzīvokļu izveidi reģionos ar dzīvojamo platību Rundāles pils izmērā,” teica ministrs.


Ministrija šogad aktīvi sekojusi līdzi pašvaldību darba tiesiskuma ievērošanai. Pašvaldību darbības uzraudzības ietvaros šogad izvērtēti 1366 saistošo noteikumu projekti un par 303 no tiem sniegti iebildumi.

 
VARAM šogad turpināja darbu pie Eiropas Zaļā kursu īstenošanas, lai līdz 2030.gadam sasniegtu kāpināto Eiropas Savienības (ES) mērķi – vismaz 55% siltumnīcefekta gāzu jeb SEG emisiju neto samazinājumu salīdzinājumā ar 1990.gadu, – bet 2050.gadā sasniegtu klimatneitralitāti.
Šogad izveidots klimata politikas sarunu apaļais galds, lai veicinātu diskusijas par klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu ar nevalstiskajām organizācijām, nozaru pārstāvjiem, pašvaldībām un valsts institūcijām. Šādu formātu ministrs iecerējis turpināt arī nākamgad.


2021.gadā turpināta zaļā iepirkuma īstenošana publiskajos iepirkumos, un tas piemērots arvien biežāk. 


Šogad norisinājies arī aktīvs darbs pie depozīta sistēmas ieviešanas dzērienu iepakojumam; tajā skaitā tika izstrādāti un pieņemti grozījumi tiesību aktos, lai nodrošinātu pilnvērtīgu depozīta sistēmas ieviešanu un darbību. 


Depozīta sistēma, par ko spriests 20 gadus, uzsāks darbu 2022.gada 1.februārī.


Šī gada 3.jūlijā stājās spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kā rezultātā tirdzniecībā jau ir samazinājies noteiktu vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu apjoms, šo produkciju aizstājot ar plastmasu nesaturošiem izstrādājumiem. Tāpat ir samazinājies šādu plastmasu saturošu izstrādājumu radītais piesārņojums dabā un saražotais plastmasas atkritumu apjoms.


Kā būtisks ieguldījums vides aizsardzībā jāmin šogad Ministru kabinetā apstiprinātais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Tajā ietverta atkritumu rašanās novēršanas programma, kā arī iezīmēti rīcības virzieni, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi, kā arī palielinātu atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas rezultātā.


Tāpat ieviesti uzlabojumi arī riepu apsaimniekošanas jomā, un Ministru kabinets jau apstiprinājis VARAM priekšlikumu līdz 2025.gadam pakāpeniski paaugstināt nolietotu riepu savākšanas mērķi no 65% uz 90% no tirgū laistā riepu apjoma gadā.


Kā viens no digitālās politikas stūrakmeņiem jāmin šogad apstiprinātās Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021-2027.gadam, kas nosaka valsts digitālās attīstības vidēja termiņa prioritātes.


Šogad ielikti pamati un tiesiskais ietvars vienotai Valsts Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jeb IKT pārvaldības reformai un radīta Digitālo risinājumu būvvalde, kas būtībā ir noteikumu kopums, kas nosaka, ka arī digitālajā telpā jāpielieto tie paši uzraudzības kritēriji, kādiem sekojam, veidojot un attīstot vidi fiziskajā telpā. Līdz šim prasības valsts informācijas sistēmu tehniskajiem risinājumiem bija formulētas tikai ieteikumu un vadlīniju formā, tādēļ šādas būvvaldes izveidošana ir būtisks atspēriena punkts centralizācijas un resursu koplietošanas veicināšanā, skaidroja ministrs.


Savukārt ar grozījumiem Elektronisko sakaru likumā nostiprināta iespēja iedzīvotājiem nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus – eiD; e-paraksts mobile – izmantot arī komercsektora pakalpojumu saņemšanai.


Šogad ministrija īstenojusi arī plašu investīciju programmu klāstu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalstot virkni projektu Latvijas pašvaldībās ar mērķi stiprināt reģionu ekonomiku un uzņēmējdarbības kapacitāti, mazināt nevienlīdzību un Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.


Ministrs preses konferencē īpaši izcēla Ministru kabineta apstiprināto Latvijas Atveseļošanas fonda plānu, kas paredz investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā sešās tautsaimniecībai būtiskās jomās – digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, veselībā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformā, kā arī likuma varas stiprināšanā.


Kopumā VARAM aktivitātēm Atveseļošanās fonda plānā plānoti 364 miljoni eiro, paredzot būtiskas investīcijas digitālās transformācijas jomā, klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanai, vides ilgtspējas veicināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanu reģionos.
 

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Enerģētika, siltumapgāde Zaļais iepirkums

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” pieteiktas 29 ēkas

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2021” ir saņemti 29 pieteikumi, no tiem lielākā daļa – 20 pretendē uz uzvaru nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2020”.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau 10 gadus gadus. Konkurss tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam piecās kategorijās varēja iesniegt līdz šā gada 18. jūnijam.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par labbūtību, ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2021” iesniegti 20 pieteikumi:

  1. Grīzupes iela 9, Liepāja;
  2. Māras iela 5, Jelgava;
  3. Lakstīgalas iela 3, Sigulda;
  4. Skolas iela 14, Dobele;
  5. Ezera iela 3, Talsi;
  6. Bētiņu iela 4, Talsi;
  7. Atbrīvošanas aleja 145a, Rēzekne;
  8. Atbrīvošanas aleja 147, Rēzekne;
  9. Dārzu iela 9, Rēzekne;
  10. Baznīcas iela 26a, Rēzekne;
  11. Bērzupes iela 23, Rīga;
  12. Gaujas iela 2, Valmiera;
  13. Apiņa iela 10, Valmiera;
  14. Stacijas iela 41, Valmiera;
  15. Viestura laukuma 2a, Valmiera;
  16. Pērnavas iela 7, Mazsalaca;
  17. Rožu iela 2, Turaida, Krimuldas novads;
  18. Turaida-1, Turaida, Krimuldas novads;
  19. “Saules 2”, Piņķi, Babītes novads;
  20. Liepu iela 13, Valle, Vecumnieku novads.

Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2021. Jaunbūve” iesniegti četri pieteikumi:

  1. Antonijas iela 17A, Rīga;
  2. Akāciju iela 2C, Rīga;
  3. Akāciju iela 2E, Rīga;
  4. Rūpniecības iela 25, Rīga.

Nominācijā „Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2021” iesniegti četri pieteikumi;

  1. Daugavgrīvas iela 58, Rīga, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas ēka;
  2. Peldu iela 5, Liepāja, Liepājas pašvaldības Biroju ēka / klientu apkalpošanas centrs;
  3. Aspazijas bulvāris 7, Rīga; Latvijas Republikas prokuratūras nams;
  4. Komandanta iela 9, Daugavpils, Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā Valsts arhīva ēka.

Konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu, vasarā tiks veikta ēku apsekošana to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs augusta beigās. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2021. gada 23. septembrī.

Nominācijā “Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2021”  iesniegts viens pieteikums – Sīpeles iela 1A, Rīgā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris”. Sīkāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvniecības valsts kontroles biroju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Rīgas Stradiņa universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Minerālvates ražotāju asociāciju un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Uzņēmējdarbība Zaļais iepirkums

2020.gadā būtiski palielinājies ZPI apjoms valsts un pašvaldību iepirkumos

2020.gadā zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) īpatsvars publisko iepirkumu apjomā, kas veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likuma regulējumam finanšu izteiksmē bijis 29,1%, kas ir par 11,8 procentpunktiem vairāk kā 2019.gadā (17,3%). Absolūtās vērtībās* ZPI bijis 850 milj. eiro no kopējā Publisko iepirkumu likuma regulējumam pakļautā iepirkumu apjoma – 2 926 milj. eiro.

Statistikas dati norāda, ka 2020.gadā būtiski pieaudzis preču un pakalpojumu apjoms, kuru iegādē piemērotas vides aizsardzības prasības, sasniedzot 671 milj. eiro, jeb 46% lielu kāpumu. Salīdzinājumam – 2019.gadā tie bija 448 milj. eiro jeb 30% pēc iepirkumu skaita. Tāpat audzis arī īpatsvars ZPI obligātajās grupās sasniedzot 86% kāpumu, un ZPI brīvprātīgajās grupās sasniedzot 39%.

Šos rezultātus veicinājusi relatīvi nemainīgo kopējo iepirkto preču un pakalpojumu apjoms, uz ko attiecināmi MK noteikumu Nr.353 ” Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” nosacījumi.
Būvdarbi finansiālā izteiksmē ir lielākā no preču pakalpojumu grupām, kurās 2020.gadā tika piemērotas vides aizsardzības prasības. Šajā grupā tika ieguldīti 413.mij. eiro. Savukārt pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu grupā – 114 milj. eiro, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) grupā – 48 milj. eiro un transportā – 29 milj. eiro.

ZPI kā obligāti piemērojamās ir noteiktas septiņas grupasbiroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. No ZPI brīvprātīgi piemērojamām 15 preču un pakalpojumu grupām pēc finansiālā īpatsvara nozīmīgākās ir būvdarbi un transports. Nozīmīga ietekme uz ZPI īpatsvaru ir ES fondu projektu īstenošanai, jo ir iespēja vērtējumā saņemt papildus punktus par ZPI piemērošanu. Taču tas gan atkarīgs no specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem.

Līdz 2021.gada 1.maijam tiks sagatavots ikgadējais, informatīvais ziņojums par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē.

Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldību iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā dzīves cikla izmaksas produktiem vai pakalpojumiem, kas samazina ietekmi uz vidi, veicina sociālus uzlabojumus un panāk ietaupījumus budžetā.

Latvijā publiskais iepirkums veido 17% no iekšzemes kopprodukta. ZPI ir viens no Eiropas Savienības vides, klimata un enerģijas politikas prioritārajiem instrumentiem, un vides nosacījumu iekļaušana iepirkumu specifikācijās, kļūst prioritārs uzdevums arī Latvijā.

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Atkritumu apsaimniekošana un vide Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļu, tiltu būve Enerģētika, siltumapgāde Iepirkumi, ES fondi Komunikācija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Rūpniecība un tirdzniecība Transports Uzņēmējdarbība Vide un asenizācija Zaļais iepirkums

ES fondu projektu īstenotājus aicina pieteikt projektus konkursā “RegioStars Awards”

Šogad jau četrpadsmito reizi norisināsies Eiropas Komisijas (EK) rīkotais konkurss “RegioStars Awards” Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenotājiem. Arī projektu īstenotāji no Latvijas aicināti konkursam iesniegt inovatīvus un iedvesmojošus ar ES līdzfinansējumu īstenotos Kohēzijas politikas projektus, ar kuriem projektu īstenotāji lepojas un ir gatavi dalīties pieredzē.

“Mums ir daudz izcilu un inovatīvu projektu dažādās jomās un visos Latvijas reģionos, ar kuriem varam lepoties ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas līmenī. Šī ir lieliska iespēja projektu īstenotājiem ne tikai dalīties pieredzē, bet arī saņemt pelnīto atzinību par savu mērķtiecīgo ieguldījumu un neatlaidīgo darbu,” atzīst Armands Eberhards, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos.

Konkurss “RegioStars Awards” laika gaitā ir kļuvis par sava veida izcilības zīmi ES projektiem, kas demonstrē inovatīvu un iekļaujošu pieeju reģionālajai attīstībai. 2018. gadā “RegioStars” konkursa finālā no Latvijas iekļuva Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotais Jauniešu garantijas projekts, bet 2017. gadā – Latvijas Nedzirdīgo savienības projekts “Nepalikt vieniem klusumā”.

Šogad projektus var pieteikt šādās konkursa kategorijās:
1) Vieda Eiropa: vietējo uzņēmumu konkurētspējas palielināšana digitālajā pasaulē;
2) Zaļa Eiropa: zaļas un noturīgas kopienas pilsētu un lauku vidē;
3) Godīga Eiropa: integrācijas un diskriminācijas novēršanas veicināšana;
4) Urbāna Eiropa: videi nekaitīgu, ilgtspējīgu aprites pārtikas sistēmu veicināšana pilsētu teritorijās;
5) Šī gada tēma: zaļās mobilitātes veicināšana reģionos: Eiropas Dzelzceļa gads 2021.

Konkursam var pieteikties līdz 9. maijam. Lai pieteiktu projektu, jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama EK mājaslapā, norādot projekta galvenos mērķus, plānotos vai jau sasniegtos rezultātus, projekta ieguldījumu reģionālā vai nacionālā līmenī, kā arī citu informāciju. Tāpat jāpievieno vizuālie materiāli jeb fotogrāfijas no projekta kādā no tā īstenošanas fāzēm. Aizpildīto pieteikumu lūdzam nosūtīt FM kā ES fondu vadošajai iestādei uz e-pasta adresi esfondi@fm.gov.lv, kura sniegs apstiprinājumu projekta tālākai virzīšanai konkursā. Pieteikums kopā ar FM apstiprinājuma vēstuli jāiesniedz elektroniski, mājaslapā https://regiostarsawards.eu/.

Visu ES dalībvalstu “RegioStars Awards” konkursā pieteiktos projektus izvērtēs neatkarīga žūrija – augsta līmeņa akadēmisko aprindu pārstāvji. Arī sabiedrībai būs iespēja nobalsot par savu favorītu no finālā iekļuvušajiem projektiem. Konkursa finālistiem būs iespēja piedalīties apmācībās par komunikāciju. Konkursa uzvarētāji iegūs publicitātes iespējas medijos 5000 eiro vērtībā.

Plašāka informācija par konkursu pieejama EK mājaslapā.

Kategorijas
Arhitektūra, interjers, dizains Būvniecība un nekustamais īpašums Uzņēmējdarbība Zaļais iepirkums

Zaļās būvniecības sistēmas izveides priekšdarbi būs viena no Būvniecības padomes prioritātēm šogad

Zaļās būvniecības sistēmas izveides priekšdarbi būs viena no Latvijas Būvniecības padomes prioritātēm šogad, aģentūru LETA informēja padomes pārstāvji.

Latvijas Būvniecības padome, kas apvieno nozares 15 biedrību deleģētus pārstāvjus, ir noteikusi piecus galvenos darbības virzienus 2021.gadā. Padomes dalībnieki ir vienojušies, ka šogad jāturpina pilnveidot būvniecības regulējums, būvspeciālistu sertificēšanas sistēma, publisko iepirkumu sistēma, jāizveido priekšnoteikumi efektīvai zaļās būvniecības attīstībai un jāveic kvalitatīvas izmaiņas pašā Latvijas Būvniecības padomes darbības modelī.

Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norādīja, ka 2021.gads vēl tiks aizvadīts pandēmijas apstākļos, tomēr būvniecības nozares uzņēmēji un speciālisti ir pierādījuši, ka spēj droši darboties gan birojos, gan būvlaukumos. Tāpat Miķelsons uzsvēra, ka 2020.gadā nozares apgrozījums noturēts 2019.gada līmenī.

“Šogad tiks turpināts darbs pie iesāktiem būvniecības nozares īstermiņa jautājumiem, būvniecības regulējuma un publisko iepirkumu procesu standartizācijas, lai mazinātu administratīvo slogu un pušu strīdus. Kā vidēja termiņa būtiska prioritāte ir definēta zaļās būvniecības sistēmas izveide, lai kopā ar valsts pārvaldi vienotos par jauniem nozares standartiem un ekonomikas atveseļošanās pasākumu programmu,” skaidroja Miķelsons.

Izmaiņas būvniecības regulējumā nozīmētu apstiprinātus grozījumus ar skaidrāk definētām būvniecības procesa dalībnieku atbildībām Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos, kā arī jauna Būvprojekta standarta izstrādi un obligātās apdrošināšanas sistēmas izveidi. Tāpat Būvniecības padomes ieskatā šajā gadā jāpārskata arī citi saistītie Ministru kabineta noteikumi, lai precizētu būtiskās prasības būvēm un vienkāršotu ēku pārbūves un pieņemšanas ekspluatācijā procedūras.

Tiks turpināts darbs pie Būvniecības informācijas sistēmas otrās kārtas ieviešanas un tiks definētas prasības sistēmas trešās kārtas attīstībai, lai veicinātu nozares digitalizācijas priekšrocību izmantošanu.

Būvniecības padomes ieskatā nepieciešams veikt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” saistībā ar deleģējuma līgumu pārslēgšanu. Tāpat nepieciešams izstrādāt vienotas vadlīnijas sertificēšanas institūcijām, t.sk. precizēt ugunsdrošības projektēšanas un uzraudzības jomu atbildības.

Publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanā šajā gadā nepieciešama straujāka virzība, jo to nosaka esošā ekonomiskā situācija, kas izveidojusies pandēmijas rezultātā, uzskata Būvniecības padome. Lai būvniecības nozare tās plašākajā izpratnē varētu pārliecinoši reaģēt uz tirgus vajadzībām, nepieciešams izveidot publiskā pasūtījuma prognožu sistēmu vismaz turpmākajiem diviem līdz trīs gadiem ar iekļautu atbalstu no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas programmām.

Būvniecības padomes pārstāvji norādīja, ka šajā gadā būtu jāredz rezultāts iepriekš iesāktajam darbam pie tipveidu līgumu ieviešanas. Līdz ar ES zaļā kursa uzstādījumiem, nepieciešams pārskatīt vadlīnijas par saimnieciski izdevīgākajiem kritērijiem, definējot tā saucamos zaļos kritērijus. Savukārt, lai publiskie iepirkumi būtu efektīvāki, jārisina standartu formu ieviešanas jautājums elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS).

Latvijas būvniecības nozarei sekojot globālam pieprasījumam ir jāuzsāk kopīgas aktivitātes pie zaļās būvniecības sistēmas izveides, pirmkārt, būtu jānodefinē precīzāk, kas ir zaļās būvniecības prioritātes, kā arī jāveicina plašāku starptautiski atzītu zaļās būvniecības mērījumu sistēmu izmantošana, pavēstīja Būvniecības padomes pārstāvji.

Sistēmas izveide jāskata kopā ar ES publisko investīciju programmām līdz 2027.gadam, to skaitā zaļajiem publisko iepirkumu kritērijiem. Būvniecības padomes ieskatā šajā sistēmā jāiekļauj arī ēku energoefektivitātes un aprites ekonomikas dimensija, ietverot būvgružu pārstrādes, siltumnīcefekta gāzu emisiju jautājumus būvniecībā, videi draudzīgo būvmateriālu izmantošanas veicināšanu un plašāku atbalstu sabiedrisko daudzstāvu koka un viedo ēku būvniecībai.

Būvniecības padomes pārstāvji arī norādīja, ka risināmo jautājumu skaits būvniecības nozarē nemazinās gadu no gada, iekavējas definēto uzdevumu un mērķu izpilde, kas neveicina nozares izaugsmi, tāpēc nepieciešams stiprināt nozares pārstāvību un sadarbības formātu ar nozari pārraugošo Ekonomikas ministriju un citām ministrijām.

Latvijas Būvniecības padomes pārstāvji ir apņēmušies līdz šī gada septembrim pārskatīt Ministru kabineta noteikumus “Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība” un tur definēto sastāvu, pienākumus un tiesības, kas sekmētu nozares dialogu ar valsts pārvaldi un uz konkrētiem rezultātiem vērstu darbību.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz EM un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī ES starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padomes sastāvā ir 15 būvniecības nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji, kuri pārstāv aptuveni 6000 būvkomersantus un aptuveni 30 000 darba ņēmēju.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Atkritumu apsaimniekošana un vide Elektroniskais iepirkums Izejvielas un ražojumi Ķīmiskie produkti Zaļais iepirkums

Mazāk bīstamo vielu un zinošāki uzņēmumi

13 uzņēmumu ir samazinājuši bīstamās vielas savā ikdienas darbā. Vairāk nekā 30 kompāniju saņēmušas konsultācijas ķīmisko vielu pārvaldības jautājumos, bet aptuveni 600 uzņēmumu pārstāvju padziļinājuši zināšanas šajā jomā. Tāds ir īsais bīstamo vielu aizvietošanas atbalsta projekta LIFE Fit for REACH paveiktā kopsavilkums Latvijā.
Mazāk bīstamo vielu
Ne tikai lielas ķīmijas rūpnīcas, bet arī mazi uzņēmumi ikdienā izmanto bīstamās vielas. Daudzas no tām var ļoti nopietni kaitēt cilvēku veselībai un videi. Ja vien iespējams, šādas vielas jāaizvieto ar mazāk kaitīgām alternatīvām. Pateicoties LIFE Fit for REACH ekspertu padomam un projekta finansiālam atbalstam, 13 dažādi Latvijas uzņēmumi īstenoja kopumā 16 bīstamo vielu aizvietošanas. Starp tiem ir arī labi zināmi uzņēmumi kā Latvijas Balzams, Spodrība, Mežroze, bet visvairāk aizvietošanas gadījumu ir metālapstrādē un automobiļu apkopes jomā.
Uzņēmumi pilnveidoja procesus un iekārtas, izmēģināja drošākas alternatīvas, kā arī pilnībā izslēdza ķīmiskās vielas no ražošanas procesiem, ieviešot jaunas tehnoloģijas.
Starp vielām, kuras nu tiek izmantotas mazāk, ir arī īpaši bīstamās vielas, piemēram, borskābe, bisfenols A, toluols.
Zinošāki uzņēmumi
Projekta laikā vairāk nekā 30 uzņēmumu ir saņēmuši dažādas konsultācijas, galvenokārt ķīmisko vielu inventarizācijā, labāku tehnoloģiju pielietošanā, alternatīvu meklēšanā, vides paziņojumu izmantošanā.
Tāpat visa projekta laikā uzņēmumiem bija iespēja piedalīties vairāk nekā 20 apmācībās par ķīmisko vielu pārvaldību, projekta elektroniskajiem rīkiem un vides paziņojumu izmantošanu. Kopumā savas zināšanas papildinājuši vairāk nekā 600 dalībnieku.
Arī pēc projekta ikvienam uzņēmumam būs iespēja izmantot projekta izstrādātos elektroniskos rīkus ķīmisko vielu pārvaldības sakārtošanai un aizvietošanas alternatīvu izvērtēšanai, kā arī materiālus par zaļā iepirkuma organizēšanu uzņēmumā un vides paziņojumu pareizu lietošanu.
Ikviens uzņēmums var projekta mājaslapā iepazīties ar īstenotajiem aizvietošanas piemēriem, bet drīzumā vairāki detalizēti apraksti būs pieejami arī starptautiskajā aizvietošanas portālā Subsportplus.
Īsumā par projektu
Projekta mērķis bija atbalstīt Baltijas uzņēmumus ķīmisko vielu pārvaldības sakārtošanā un bīstamo vielu aizvietošanā, lai tie varētu ievērot ES ķīmisko vielu regulas REACH prasības. Projekts ilga piecus gadus (2015.-2020.gads). Projektā piedalījās organizācijas un uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. No Latvijas projektā darbojās Baltijas Vides forums, Ekodizaina kompetences centrs, LVĢMC un uzņēmums TenaChem.


Informāciju sagatavoja Kristīne Sēnele, Baltijas Vides foruma komunikācijas eksperte.

Baltijas Vides Forums un Ekodizaina kompetences centrs ielūdz uz tiešsaistes (ZOOM) tikšanos Cik gatavi ir Latvijas uzņēmumi bīstamo vielu aizvietošanai? š.g. 20. novembrī no plkst. 10.00 līdz 13.30.

Vairāk informācijas: https://www.bef.lv/aicinam-uz-tiessaistes-tiksanos-cik-gatavi-ir-latvijas-uznemumi-bistamo-vielu-aizvietosanai/

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Zaļais iepirkums

VARAM: aktualizētas zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču pakalpojumu grupās

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība””. Grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, VARAM sagatavojusi noteikumu projektu, kurā iekļautas aktuālākās Eiropas Komisijas ZPI vadlīnijas vairākām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi gan veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos, gan vienkāršojot ZPI piemērošanas prasības.

Kopumā tiek veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir ZPI obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un IKT infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un? pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst šādi publiskie pakalpojumi – būvniecība, ceļu būve, mēbeles, transports, kā arī ir izstrādāti jauni ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai.

Jaunie ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija un/vai nolietotas riepas. Tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu (riepu, gumijas, platsmasas, metāla, u.c.) noietu.

Pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas iegādi. Tas nozīmē, ka, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1.janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, savukārt iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piem., auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tāpat noteikumu grozījumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi- nosakot, ka pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attālumā no pārtikas produktu audzēšanas/ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Tādējādi tiks mazinātas transportēšanas laikā radītās emisijas, kā arī veicināts kvalitatīvu vietējas izcelsmes produktu noiets.

Aktualizētajos ZPI kritērijos mēbelēm tiek noteikts, ka pretendentam jānorāda REACH* jeb īpaši bīstamu vielu klātbūtne, ja koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1% (masas). Lai nodrošinātu mēbeļu kvalitāti un atbilstību izmantošanai, Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības, ka mēbeļu izstrādājumam jāatbilst attiecīgu Eiropas (EN) standartu jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un stiprību. Tāpat tiek paaugstinātas ZPI prasības attiecībā uz mēbeļu garantijas laiku, piešķirot vismaz trīs gadu garantiju, termiņu sākot no izstrādājuma piegādes vai pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta remonta iespēju.

Laika posmā kopš MK noteikumu stāšanās spēkā (01.07.2017.), ZPI īpatsvars audzis gan finansiālā izteiksmē, gan pēc veikto iepirkumu skaita. 2019.gadā ZPI finanšu apjoms Publiskā iepirkuma likuma ietvaros sasniedzis 515 miljonus EUR, jeb 17,3% un ZPI skaits sasniedzis 1494, jeb 13,2% no kopējā iepirkumu skaita.

* REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņ❠ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.