Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kā vienu nozīmīgām savām vērtībām ir nosaukusi ilgtspēju. Mūsu universitātes zaļie un sociāli atbildīgi iepirkumi ir praktisks apliecinājums sekošanai šīm vērtībām.
Turpinām rakstu sēriju par ilgtspēju RSU.
“Zaļais iepirkums nozīmē, ka pasūtītājs ir izvēlējies tādus produktus vai pakalpojumus, vai būvdarbus, kur domāts par ilgtspēju, vides saglabāšanu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā ir domāts, kā varēsim lietot preci, teiksim, kādas būs apkopes izmaksas, kā tiks apsaimniekoti atkritumi, kas radīsies saistībā ar produkta lietošanu, vai kāda ēka būs savā dzīves ciklā,” skaidro RSU Iepirkumu nodaļas vadītāja Sabīna Bušmane (attēlā).
Zaļais publiskais iepirkums ir process, kurā valsts iestādes cenšas iepirkt preces, pakalpojumus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu mazāka nekā precēm, pakalpojumiem, kam raksturīgas tādas pašas primārās funkcijas, bet kas būtu iegādāti, piemērojot citādus iepirkuma principus. Tāpat attiecībā uz būvdarbiem šādi mēs samazinām ietekmi uz vidi, veicinām sociālos uzlabojumus, ilgtermiņā ietaupām.

Sabīna Bušmane piekrīt, ka būtībā jebkuru iepirkumu var veikt kā zaļo iepirkumu, iekļaujot prasības, kas to apliecina vai pat pārsniedz tās.
RSU atbilstoši izvirzītajām vajadzībām, iepirkuma priekšmeta specifikai iespēju robežās īsteno stratēģiskus iepirkumus, tajā skaitā iegādājas preces, pakalpojumus un būvdarbus, kuru ietekme uz vidi visā to dzīves ciklā būtu iespējami mazāka, īstenojot zaļo publisko iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un 20.06.2017. Ministru Kabineta (MK) noteikumiem*.
“MK noteikumi nosaka obligātās grupas, kur pasūtītājam ir jāveic zaļais iepirkums, un tad ir vēl ieteicamās grupas, kur ir izvēle, ko vēl zaļu izmantot,” papildina speciāliste. “Mēs RSU primāri rīkojamies, ņemot vērā obligātās prasības, piemēram, tehniskajā specifikācijā tiek iekļautas obligātās prasības.
Bet ir, piemēram, būvniecības projekti, kur darām vairāk, nekā prasa MK noteikumi.
Piemēram, Farmācijas studiju un pētniecības centrā Konsula ielā ne tikai ievērojām pamatprasības, bet arī izmantojām “zaļās” prasības, lai iegādātos ilgtspējīgas mēbeles.
Šajā projektā 15 % bija jāattiecina uz zaļo publisko iepirkumu, bet nebija noteikts, tieši uz ko. Nolēmām daļā no tā iekļaut būvmateriālus. Mēs tāmē skaitījām šīs pozīcijas, kurām var noteikt prasības, kas attiecināmas uz zaļo publisko iepirkumu, teiksim, materiāli ar ekomarķējumu, plus vēl bija iepirkums par mēbelēm, kurās arī tika piemērots zaļais publiskais iepirkums,” atceras speciāliste.
Iepirkumā, protams, dokumentāli ir jāapstiprina produkta ilgtspējība. “Piemēram, izvēloties šādas mēbeles, mēs pārbaudām, vai izmantotie materiāli atbilst zaļajām prasībām, teiksim, no kurienes ir iegūti kokmateriāli, vai nav aizliegtu sastāvdaļu. Ja runa ir par ilgtspējīgām mēbelēm, tad ņem vērā faktorus, vai tās ir viegli demontējamas un remontējamas, lai pasūtītājs, piemēram, pārvācoties uz citām telpām, tās viegli pats varētu izjaukt un atkal salikt, jo tas nozīmē, ka, mainoties apstākļiem, šīs mēbeles joprojām varēs lietot,” skaidro Sabīna Bušmane.
Jaunu mēbeļu piegāde un uzstādīšana veido arī daudz atkritumu – kastes, ietinamie materiāli… Arī šie aspekti tiek ņemti vērā, vērtējot ilgtspēju, tādēļ vērtējam jautājumus par piegādi un videi draudzīgu iepakojumu.
Vērienīgais sporta kompleksa projekts Cigoriņu ielā
Kā piemēru zaļajam iepirkumam var nosaukt arī vērienīgo RSU sporta kompleksa būvniecību Cigoriņu ielā. Šis zaļais iepirkums bijis interesants ar to, ka bija jānosaka īpašas kompetences būvdarbu vadītājam: “Katrā iepirkumā ejam cauri MK noteikumu prasībām punktu pa punktam, lai tas būtu atbilstošs tieši konkrētajā gadījumā. Un Cigoriņu ielā bija vajadzīgs atbildīgais būvdarbu vadītājs, kuram ir pieredze nojaukšanas un būvlaukuma atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanai.
Piemēram, bija jābūt pieredzei norobežojošo konstrukciju uzlikšanai un noņemšanai būvdarbos, bija jābūt datiem par energoefektivitātes pieredzi, kā arī datiem par ūdens patēriņa efektīvu sistēmu ierīkošanu. Tātad kopumā bija vairāki ar ilgtspēju saistīti jautājumi, ko mēs papildus vērtējām. Atšķirībā no citiem projektiem šajā uzņēmējiem bija jāparedz plāns, kā viņi īstenos zaļās prasības. Proti, bija zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, un mēs prasījām, lai uzņēmums izstrādā plānu vai vismaz izstāsta, kā to visu nodrošinās. Prasījām, lai būtu pieejama dokumentācija, mērījumi, līdz ar to pasūtītājs tādā veidā parādīja, kā darbību kontrolēs, lai tiktu izpildītas noteiktās prasības,” izstāsta Sabīna Bušmane.
Pakalpojumu sniedzēji ir gatavāki zaļajām prasībām
Kas ir lielākie izaicinājumi zaļo iepirkumu jautājumos? “Lielākoties mūsdienās preču un pakalpojumu sniedzēji saprot, ko no viņa sagaida, bet ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad ir grūtāk pierādīt produktu ilgtspēju. Piemēram, precēm, nav pievienoti sertifikāti vai dokumenti, kas apliecina to ilgtspēju. Vai arī saistībā ar Zaļā publiskā iepirkuma prasībām, kas reizēm būvprojekta vadītājam vai izstrādātājam prasa pieredzi vai būvdarbu vadītājam pieredzes pārbaudi 3. grupas ēkām, sākotnēji ir bijis jālauza galvu, kā pierādīt atkritumu efektīvo apsaimniekošanu vai pieredzi ūdens patēriņa ziņā efektīvu ietaišu realizēšanā – kā pārbaudīt, un gan pasūtītājam, gan otrai pusei pielāgoties, lai saprastu, kurus dokumentus vērtēt, kā atrast informāciju. Grūtāk ir mazos pakalpojumu līgumos, kur pretendentu loks varbūt nav tik gatavs un viņiem nav tik daudz speciālistu, kas savāc nepieciešamo informāciju, bet kopumā zaļais iepirkums ir ienācis pakāpeniski un tirgus ir pielāgojies,” min Sabīna Bušmane.
Kopumā viņa vērtē, ka pašlaik piegādātāji ir gatavi zaļo iepirkumu prasībām, jo pa šiem gadiem jau ir pielāgojuši savu produktu un piedāvājumu publisko iepirkumu pasūtītāju vajadzībām un likumā noteiktajām prasībām.
Viņi jau gadiem ir praktizējuši zaļos iepirkumus un ir tiem gatavi. Turklāt prasības tiek ieviestas pakāpeniski un nav pārsteigums.
Iepirkums ir sacensība par cenu, un uzvarēt ieinteresēts ir ikviens pretendents. Tomēr – no diviem pretendentiem, kur vienam būs augstāka cena, bet viņam būs visi zaļā publiskā iepirkuma kritēriji izpildīti un piedāvāts ilgtspējīgs piedāvājums, viņš drīzāk uzvarēs nekā pretendents, kurš visus punktus nav izpildījis, bet piedāvā zemāku cenu.
“Mēs skatāmies uz ilgtspējīgiem risinājumiem, jo arī universitātē viena no vērtībām ir vides saglabāšana. Iepirkuma prasības paver skatu uz pasūtītāja mērķi. Ja runājam par zaļo publisko iepirkumu, mēs runājam par stratēģisku iepirkumu, un man ir pārliecība, ka stratēģiskais iepirkums var pastāvēt tikai tad, ja pašam pasūtītājam ir stratēģija. Mums ir savs skatījums un stratēģija, un mēs ieguldām līdzekļus un zināšanas šīs stratēģijas īstenošanā, arī caur iepirkumiem. Veidojam apzināti iepirkuma prasības, lai ir ilgtermiņa ieguvumi, universitāte šajā ziņā tiešām daudz ko ir darījusi,” noslēdz Sabīna Bušmane.
* MK noteikumi nr. 353 Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība, šādiem iepirkumu priekšmetiem: biroja papīrs, drukas iekārtas, datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūra, ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, trešās grupas ēku jauna būvniecība, pārbūve, projektēšana un nojaukšana, vieglo automobiļu iegāde u. c.↩
