Kategorija: Veselības aizsardzība

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Veselības aizsardzība

41,3 miljonu eiro papildu finansējums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 tūkstošus pacientu

Veselības ministrija

 

Lai novērstu ārkārtas situāciju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un līdz gada beigām nodrošinātu pacientiem valsts apmaksātas ārstniecības nepārtrauktību gan ambulatori, gan stacionāros, Ministru kabinets 12.septembrī, apstiprināja 41,3 miljonu eiro papildu finansējuma sadalījumu.

Saskaņā ar lemto, finanšu līdzekļi tiks izlietoti: kompensējamo medikamentu apmaksai, ārstu nozīmēto laboratorisko izmeklējumu apmaksai, ārstēšanas nodrošināšanai slimnīcās, tajā skaitā intensīvajā terapijā, ēdināšanas izmaksu segšanai pacientiem slimnīcās, kā arī ultrasonogrāfijas izmeklējumiem bērniem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kopumā šis piešķīrums pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 320 tūkstošu pacientu ārstēšanu.

 

 

Par papildu piešķirtajiem finanšu līdzekļiem:

  • 227 815 pacientiem būs iespēja veikt dažādus laboratoriskos izmeklējumus,
  • 71 406 pacientiem tiks nodrošināta valsts apmaksāta stacionārā veselības aprūpe, savukārt ap 11 300 pacientiem ārstēšanu intensīvās terapijas nodaļās;
  • 170 545 pacienti varēs saņemt valsts kompensējamās zāles,
  • 5 371 bērns Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā varēs saņemt valsts apmaksātu ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

Laboratoriskajiem izmeklējumiem kopumā papildu tiks atvēlēti 11,2 miljoni eiro. Savlaicīgi laboratoriskie izmeklējumi ir būtiski ārstniecības procesa nepārtrauktības nodrošināšanai, lai pacients saņemtu atbilstošu ārstēšanu. Nacionālais veselības dienests turpmāk pastiprināti uzraudzīs korelāciju starp nosūtījumu kvotām un ar tiem saistīto izmeklējumu kvotām. 2024.gadā ir plānots ieviest Digitālās veselības Laboratorisko izmeklējumu pārvaldības moduli, kas ļaus analizēt pakalpojumu plūsmu un pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī Veselības ministrija ar laboratorijām ir uzsākusi darbu arī pie apmaksas nosacījumu pārskatīšanas. Lai ilgtermiņā izvairītos no pašreizējās situācijas, kā viens no risinājumiem tiek izskatīta vienota valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu izsole.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcās, oktobrim, novembrim un decembrim stacionāriem papildus tiks piešķirti kopumā 9,6 miljoni eiro. Slimnīcas varēs turpināt nodrošināt 71,4 tūkstošiem pacientu gan neatliekamo palīdzību, gan plānveida ārstniecību, tādējādi novēršot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu.

Slimnīcu intensīvās terapijas gultasdienu tarifa palielināšanai oktobrī, novembrī un decembrī papildus tiks novirzīti 4,5 miljoni eiro, lai apmaksātu 40 713 intensīvās terapijas gultasdienas jeb ārstēšanu intensīvajā terapijā tādējādi varēs saņemt 11,3 tūkstoši pacientu. Savukārt ēdināšanas nodrošināšanai slimnīcās tiks palielināts finansējums no 5 eiro uz 7 eiro dienā, kam līdz gada beigām papildus rasti 1,14 miljoni eiro.

Kompensējamām zālēm un medicīnas ierīcēm papildus tiks novirzīti 14,76 miljoni eiro, kas nodrošinās medikamentu pieejamību 170 545 pacientiem.

Jau ziņots, ka veselības nozare saskaras gan ar finanšu nepietiekamību, kad pacientu reālās vajadzības ir lielāks nekā tam atvēlētais valsts finansējums, gan ar būtisku izmaksu pieaugumu, kad valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, tādējādi radot zaudējumus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat pieaudzis unikālo pacientu skaits – šogad pēc medicīniskās palīdzības vērsušies par 20% vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš.

Savlaicīgi pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu un ilgstošu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī lai sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Tāpat veselības aprūpes sistēmu būtiski ietekmē sabiedrības novecošanās, kas visā Eiropā, un arī Latvijā, veselības aprūpes sistēmai rada aizvien lielāku slogu. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus no mājsaimniecības budžeta.

Valdība šā gada 21. jūnijā lēma par papildus 140 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei. Pirmo piešķīrumu no šīs summas 57 miljonu eiro apmērā valdība akceptēja 13.jūlijā, bet otro – 41,3 miljonu eiro apmērā – 5.septembrī. 

Kategorijas
Pašvaldības Veselības aizsardzība

SPKC aktualizējis Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā

Veselības inspekcija

Lai pašvaldību darbiniekiem, kuri plāno un īsteno dažādus veselības veicināšanas, slimību profilakses pasākumus pašvaldībā, nodrošinātu metodisko atbalstu, 2011. gadā ar Veselības ministrijas 29.12.2011. rīkojumu Nr. 243 tika apstiprinātas Vadlīnijas pašvaldībām veselības veicināšanā (turpmāk – Vadlīnijas).

Ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus un aktuālos politikas plānošanas dokumentus, veikta Vadlīniju aktualizēšana.

Vadlīnijas veido divas galvenās sadaļas:

– vispārīgā sadaļa (sabiedrības veselība un veselības veicināšana, Pasaules Veselības organizācijas programmas veselības veicināšanas jomā u. c.) un

– sadaļa, kurā tiek aprakstīti ieteikumi iedzīvotāju (t. sk. dažādu mērķgrupu) veselības veicināšanai pašvaldībās. Aktualizējot Vadlīnijas, minētā sadaļa papildināta ar divām jaunām apakšsadaļām – ieteikumi neinfekcijas slimību profilaksei un ieteikumi vides veselības jomā.

Vadlīnijās ir norādītas arī ar veselības jomu saistītās tematiskās kalendāra dienas un sniegti ieteikumi atbilstošu tematisko pasākumu organizēšanai.

Aicinām pašvaldību pārstāvjus un citus interesentus izmantot aktualizētās Vadlīnijas, plānojot un īstenojot dažādus veselības veicināšanas, slimību profilakses pasākumus

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Veselības aizsardzība

No 1. augusta kompensācijas pieteikumus par darbu reģionos pieņems no ģimenes ārstu praksēs strādājošajiem

Veselības ministrija

Ņemot vērā izteiktu paaudžu nomaiņas aktualitāti primārajā veselības aprūpē, no šā gada 1. augusta Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projektā “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” (turpmāk – projekts) pieteikumi naudas kompensācijai par darba vietu reģionā tiks pieņemti tikai no ģimenes ārstu praksēs strādājošajiem, tas ir, no ģimenes ārstiem, māsām un ārstu palīgiem.

Projektā, kas sākts 2017. gada nogalē un tuvojas noslēgumam, ir sasniegti projekta rezultāti par piesaistīto ārstniecības personu skaitu – atbalstu kopumā saņēmušas vairāk nekā 1 500 ārstniecības personas, kurām līdz ar to noteikts laika posms ir jānostrādā ārpus Rīgas. Turklāt projekta finansējums vairākkārtīgi palielināts par labu mediķiem no citiem ministrijas īstenotajiem ES fondu projektiem – lielās ārstniecības personu intereses dēļ projekta finansējums no sākotnējiem 6,9 miljoniem eiro palielināts līdz pat 17 miljoniem.

Veselības ministrija uzsver, ka arī turpmāk īstenos projektus cilvēkresursu jomā, piesaistot tam ES fondu finansējumu, lai risinātu izaicinājumus, kas saistīti ar cilvēkresursiem nozarē. Jau 2024. gada sākumā aicināsim sniegt pieteikumus naudas kompensācijas saņemšanai tās ārstniecības personas, kuras pacientiem nodrošinās valsts apmaksāto veselības aprūpi un strādās valsts sektorā. 

ESF projekta “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” īstenošanas laikā noslēgti 1 522 kompensācijas līgumi, tostarp šo finanšu atbalstu saņēmuši 252 ārsti, 267 ārsta palīgi, 301 medicīnas māsa, 20 vecmātes, 42 fizioterapeiti, 10 ergoterapeiti, kā arī zobārsta asistenti, zobu higiēnisti, mākslas terapeits un audiologopēds. Pēc ārstniecības iestāžu ikgadējām aptaujām projekta laikā tika paplašināts ārstniecības personu loks, kas varēja pretendēt uz naudas kompensāciju par darba vietu reģionā.

Ņemot vērā izteiktu paaudžu nomaiņas aktualitāti  primārajā veselības aprūpē un ietaupījumus citos Veselības ministrijas realizētajos ES fondu projektos, Ministru kabinets šā gada 6.jūnijā atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu projektam, to turpmāk novirzot ārstniecības personām, kuras nodrošina primārās veselības aprūpēs pakalpojumus, proti, ģimenes ārstu praksēm (t.sk. ģimenes ārstiem, ģimenes ārstu praksēs nodarbinātajām vispārējas aprūpes māsām un ārsta palīgiem).  Tādēļ no šā gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. oktobrim pretendentu pieteikumus šī ESF projekta ietvaros pieņems tikai no ģimenes ārstu praksēs strādājošajiem – ģimenes ārstiem, māsām, ārstu palīgiem. 

Veselības ministrija 2024.gadā uzsāks jaunā 2021.-2027.gada plānošanas perioda ESF specifiskā atbalsta mērķa 4.1.2. “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju” projekta īstenošanu. Tam sākoties, tiks sniegta informācija par nosacījumiem atbalsta saņemšanai gan ārstniecības iestādēm, gan mediķiem.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Veselības aizsardzība

Neatliekamiem pasākumiem veselības nozarē novirza 57 miljonus eiro

Veselības ministrija

Lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023. gadā, valdība šodien, 13. jūlijā, pieņēma lēmumu veselības nozarei papildus novirzīt 57 miljonus eiro, kas tiks izlietoti kompensējamām zālēm, bērnu zobārstniecībai, primārai ambulatorai veselības aprūpei, ēdināšanai slimnīcās, plānveida stacionāra pakalpojumiem, izmeklējumiem, dienas stacionāra pakalpojumiem un speciālistu konsultācijām u.c.

Veselības nozare globālo izaicinājumu rezultātā šobrīd saskaras ar akūtu nepieciešamību papildus finansējuma piesaistei, lai savlaicīgi un atbilstoši Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklim nodrošinātu  pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.


Līdz ar to Veselības ministrija sarunās ar nozari – slimnīcām, ģimenes ārstiem, profesionālajām organizācijām u.c. – sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem  finansējuma pārdalei veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošanai 2023. gadā”, kurā detalizēti skaidrota šā brīža situācija, pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un izmaksu pieaugums, lai Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu savlaicīgu valsts apmaksātu veselības aprūpes saņemšanu.

Līdz ar šodienas lēmumu veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošanai 2023. gadā papildus iedalīti 57 036 910 eiro:

  • 15,4 miljoni eiro kompensējamām zālēm un materiāliem;
  • 7,6 miljoni eiro primārai ambulatorai veselības aprūpei, tajā skaitā 5,5 miljoni eiro primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un 2,1 miljoni eiro bērnu zobārstniecībai;  
  • 16,1 miljoni eiro ambulatorajiem izmeklējumiem, speciālistu konsultācijām un dienas stacionāra pakalpojumiem;
  • 17,7 miljoni eiro slimnīcu darbības nodrošināšanai, tajā skaitā 15,3 miljoni plānveida pakalpojumiem stacionāros un 2,4 miljoni eiro ēdināšanas izdevumu segšanai.

Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai 2023.gadā ir rezervēti 140 miljoni eiro kā papildus finansējums nozarei. Sākotnēji veikta finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no citu nozaru ministrijām, savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums, kas pakāpeniski, vērtējot budžeta izpildes rādītājus, tiks segts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.

Tāpat ministrija turpinās strādāt pie veselības aprūpes sistēmas efektīvas pārvaldības, vienlaikus vērtējot un plānojot nozares vajadzībām atbilstošu papildu finansējuma apmēru arī 2024., 2025., 2026. gadam un turpmāk.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Veselības aizsardzība

Ar ES Atveseļošanas fonda finansējumu Latvijā plānots ieviest vairākus inovatīvus risinājumus valsts apmaksātajā veselības aprūpē

Nacionālais veselības dienests

Lai valsts apmaksātajā veselības aprūpē ieviestu inovatīvus risinājumus un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, Nacionālais veselības dienests (NVD) izveidojis veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratoriju, kurā līdz 2026. gadam būs iespējams testēt un pārbaudīt inovatīvus vai līdz šim mazāk attīstītus veselības aprūpes pakalpojumu modeļus.  Aktivitāti finansē ES Atveseļošanas un noturības mehānisma fonds.

“Šādas sistēmas izveide Latvijā ir jaunums un veselības aprūpes pakalpojumu modeļu laboratorijas vide tiek veidota līdzīga digitālo inovāciju laboratorijas sistēmai, kur jaunradīti risinājumi tiek testēti reālā vidē. Pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijā notiks jaunu, inovatīvu risinājumu dzīvotspējas testēšana Latvijas veselības aprūpē, lai labu rezultātu sasniegšanas gadījumā, tos varētu iekļaut valsts apmaksāto pakalpojumu programmā,” skaidro NVD direktors Āris Kasparāns.

Lai atrastu atbilstošus veselības aprūpes pakalpojumu modeļus, NVD rīkos atklātu pilotprojektu atlasi. Savus pakalpojumu modeļus veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijā varēs pieteikt ikviens veselības aprūpes dalībnieks – gan ārstniecības iestāde, gan izglītības iestāde, gan ārstu vai pacientu interešu pārstāvošās organizācijas, medikamentu, medicīnas ierīču vai tehnoloģiju ražotāji u.c. NVD sagaida tādus pakalpojumu modeļus, kam nepieciešama pārbaudes jeb pilotēšanas fāze.

Jaunradītos vai Latvijas situācijai adaptētos veselības aprūpes pakalpojumu modeļus varēs iesniegt jebkurā veselības aprūpes jomā, tomēr NVD noteikusi arī prioritātes – onkoloģija, psihiskā veselība, sirds-asinsvadu slimību mazināšana, mātes un bērna veselība, paliatīvā aprūpe, reto slimību ārstēšana, hronisko pacientu aprūpe, medicīniskā rehabilitācija, muguras un galvas sāpju mazināšanai, audu un asins komponentes, u.c.

Laboratorijas darbības process sadalīts 4 posmos. Tas sācies ar veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijas sistēmas izveidi, atlases procesam nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu un turpināsies ar atklātu pakalpojumu modeļu atlasi trīs kārtās.  Pirmajā – interesenti iesniegs vienkāršu aprakstu par izstrādāto pakalpojuma modeli, kuru vērtēs NVD un eksperti. Otrajā kārtā izvirzītos pilotprojektus būs iespēja pilnveidot, sadarbojoties ar mentoriem un veidojot kopsadarbības ar citiem atlases dalībniekiem, kuri piedāvā līdzīgus risinājumus. Pilotprojekti, kas tiks virzīti turpmākajam procesam jeb pilotēšanai, sabiedrībai tiks demonstrēti publiskā pasākumā EXPO, kur piedalīties varēs ikviens interesents. Lēmums par finansējuma piešķiršanu konkrētu pakalpojumu modeļu testēšanai tiks pieņemts pēc EXPO pasākuma.

Visa informācija par projekta norisi  pieejama šeit – https://www.vmnvd.gov.lv/lv/projekta-veselibas-aprupes-pakalpojumu-modelu-attistibas-laboratorija-istenosanas-process.

NVD projektu īsteno Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.komponentes “Veselība” 4.3. reformu un investīciju virziena “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana” 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” un 4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” ietvaros. Tā īstenošanai paredzēti vairāk nekā 16 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Veselības aizsardzība

Veselības jaunuzņēmumiem iespēja iegūt finansējumu un attīstīt savu biznesu

Rīgas Stradiņa universitāte

Aprīlī un maijā ir atvērta pieteikšanās deviņām Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības aprūpes zināšanu un inovāciju kopienas (EIT Health) programmām. Tajās jaunuzņēmumi un jaunie profesionāļi, kas darbojas veselības aprūpes jomā, varēs gūt pieredzi inovāciju veicinošā vidē, attīstīt savu biznesa ideju vai uzņēmumu, saņemt finansējumu un mentoringu, kā arī sadarboties ar domubiedriem un ekspertiem visā Eiropā. EIT Health aicina izvēlēties sev interesējošo programmu, kā arī sekot līdzi pieteikšanās termiņam, kas katrai programmai ir atšķirīgs.

“Mūsu mērķis ir sekmēt arvien plašāku inovāciju ienākšanu veselības aprūpes jomā, un šīs programmas sniedz iespēju darboties modernā, atvērtā un dinamiskā vidē, attīstot savu ideju vai uzņēmumu jaunā līmenī. Līdzšinējā pieredze rāda, ka programmas ir lielisks atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam vai jaunajam profesionālim, gūstot milzīga apjoma jaunu zināšanu, kā arī pieredzi sava biznesa uzlabošanai,” saka RSU Starptautisko sakaru departamenta direktore un EIT Health Latvija centra vadītāja Baiba Pētersone.

Jaunuzņēmumiem agrīnā posma stadijā ir veltītas piecas programmas – “InnoStars Awards”, “EIT Jumpstarter”, “Wild Card”, “Regulatory Pathways to Market Bootcamp” un “MedTech Bootcamp”. Uzņēmumi var pieteikties tādās programmās, kas palīdz pārveidot prototipus un minimāli dzīvotspējīgus produktus par reāliem risinājumiem vai produktiem veselības aprūpes jomā un ieviest tos tirgū, kā arī tādām, kuru mērķis ir palīdzēt zinātniskajām idejām un inovācijām kļūt par veiksmīgiem uzņēmumiem. Tāpat var pieteikties programmām, kas piedāvā nepieciešamos resursus, lai pārbaudītu jaunos risinājumus, atvieglotu to ienākšanu tirgū vai sniegtu iespēju izstrādāt skaidru un derīgu koncepcijas pamatojumu uzņēmējdarbības uzsākšanai Eiropas tirgū.

EIT Health programmu sarakstā var arī atrast tādas, kas piemērotas jaunuzņēmumiem ar jau lielāku pieredzi. Programma “Bridgehead” apvieno Eiropas veselības aprūpes uzņēmējus, kuri vēlas attīstīt uzņēmējdarbību Eiropas tirgū sadarbībā ar EIT Health tīkla inkubatoriem un akseleratoriem. “Catapult” programmas ietvaros jaunuzņēmumi piedalās intensīvās apmācībās, palielinot savu uzticamību un atpazīstamību Eiropas mērogā, savukārt “User Validation Labs” saved jaunuzņēmumus kopā ar EIT Health partneriem Eiropā.

“Patien Innovation Bootcamp” programma ir unikāla ar to, ka piedāvā mentoringu, kā arī klātienes un tiešsaistes apmācības, lai atbalstītu tādu inovatīvu risinājumu izstrādi un ieviešanu, kurus radījuši cilvēki ar veselības traucējumiem. Programmas mērķis ir palīdzēt ideju autoriem izveidot prototipu un nonākt līdz gatavam produktam.

Papildu informācija, pieteikšanās un termiņi pieejami šeit

Par EIT Health

EIT Health ir Eiropas publiskā un privātā sektora tīklojums veselības aprūpes jomā, kuru ir izveidojuši vairāk nekā 150 partneri (t.i., Eiropas vadošie uzņēmumi, universitātes, pētniecības un attīstības centri, kā arī slimnīcas un institūti). Tīklojuma uzdevums ir nodrošināt tādu veselības aprūpi, kas nākotnē sniegs Eiropas iedzīvotājiem iespēju dzīvot ilgāk un veselīgāk. EIT Health uzlabo Eiropas veselības aprūpes speciālistu prasmes, investējot viņu profesionālajā attīstībā un veicinot inovatīvu medicīnas produktu komercializāciju starptautiskajā mērogā. EIT Health Latvijas centrs atrodas Rīgas Stradiņa universitātē kopš 2019. gada janvāra.

Kategorijas
Medicīna, farmācija, veselība Veselības aizsardzība

Eiropas Atveseļošanas fonda projekta ietvaros slimnīcu infrastruktūrā ieguldīs vairāk nekā 180 miljonus eiro

Lai attīstītu uz pacientu centrētu integrētu un visaptverošu veselības aprūpi, paaugstinātu pakalpojumu efektivitāti un stiprinātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu, Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta ietvaros turpmāko 4 gadu laikā veselības infrastruktūrā plānots investēt 181 miljonu eiro, Veselības ministrija informēja Ministru kabinetā.*

Investīciju mērķis ir stiprināt universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru, nodrošināt visaptverošu, ilgtspējīgu, integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu un mazināt infekciju slimību izplatību, uzlabojot epidemioloģisko prasību ievērošanu. Ieguldījumi nepieciešami gan telpu atjaunošanas, pārbūves un jaunas būvniecības īstenošanas pasākumiem, medicīnas tehnoloģiju, iekārtu un aprīkojuma iegādei, saimnieciskā aprīkojuma, mēbeļu un inženiertehnisko iekārto nodrošinājumam, kā arī drošības risinājumiem epidemioloģisko prasību ievērošanai.

Finansiālais atbalsts paredzēts 10 slimnīcu, kas nodrošina valsts apmaksātos pakalpojumus, infrastruktūras uzlabošanas projektiem un ārstniecības procesam nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju iegādei. Lielāko daļu finansējuma – 149,5 miljonus eiro Latvija saņems no ES AF, savukārt pārējā summa tiks segta no nacionālā līdzfinansējuma.

Finansējums tiks novirzīts SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” un VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”, SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”, SIA “Rēzeknes slimnīca”, SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” un SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”.

Atveseļošanas fonds ir jauna budžeta programma, kas izveidota kā koordinēta ES reakcija Covid-19 krīzei. Atveseļošanas fonda mērķis ir mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi ilgtermiņā, kā arī atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar ES dalībvalstu pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku.

* Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju 4.1.1.2.i. “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā”

Kategorijas
Veselības aizsardzība

Antigēna paštestu piegādātājs izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam

Antigēna paštestu pirmās partijas piegādātājs “Ekspress laboratorija” izvēlēts atbilstoši zemākajai cenai un īsākajam piegādes termiņam, un uzņēmums ir pārbaudīts starptautisko sankciju datu bāzēs, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) pirmo līgumu par Covid-19 slimību izraisošā vīrusa (SARS-CoV-2) antigēna paštestu piegādi noslēdzis ar uzņēmumu “Ekspress laboratorija” par kopumā trīs miljoniem eiro.

AM runasvīrs Kaspars Galkins aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem iepirkumā bija brīvi ļauts pieteikties visiem ieinteresētajiem piegādātājiem, tādējādi nodrošinot brīvu un plašāku konkurenci.

Sarunu procedūras rīkošanā izmantota Veselības ministrijas izstrādātā tehniskā specifikācija. Sarunu procedūrā piedāvājumus iesniedza 30 pretendenti, no kuriem tikai 26 iesniedza preču paraugus, līdz ar to tika izskatīti šo 26 pretendentu piedāvājumi.

Sarunu procedūras uzvarētāju noteikšanai tika piemēroti saimnieciskā izdevīguma kritēriji, pēc kuriem tika izvēlēti pieci komersanti, ar kuriem noslēgt vispārīgo vienošanos, lai nodrošinātu ātrāku turpmākās vajadzības apjomu iegādi, un noteikts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, par kuru noslēgt pirmo piegādes līgumu par četru miljonu paštestu piegādi.
Vērtēšanas kritēriji bija cena, kas veidoja 60% no iepirkuma īpatsvara, un piegādes ātrums, kas veidoja 40% no īpatsvara.

Pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas tika veiktas visas likumos noteiktās pārbaudes, proti, veiktas pārbaudes Ministru kabineta noteiktajā informācijas sistēmā – EIS, un pieprasīta informācija visu ANO, Eiropas Savienības, Latvijas nacionālo un ASV sankciju datubāzē.
Tas bija nepieciešams, lai konstatētu, vai uz pretendentiem, uzņēmumu valdes locekļiem, patiesā labuma guvējiem, pārstāvēttiesīgajām personām nav attiecināmi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minētie pārkāpumi. 

“Attiecīgi vispārīgās vienošanās slēgšanas tiesības ir piešķirtas tādiem komersantiem, kas atbilst publiskos iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un nav bijis iemesla to noraidīšanai,” uzsvēra Galkins.

Uz norādi, ka “Ekspress laboratorija” reģistrēta vien šā gada pavasarī, Galkins atbildēja, ka uzņēmuma dibināšanas laiks nav noteikts ar tiesību aktiem kā viens no atlases kritērijiem, uz kura pamata pretendents būtu izslēdzams vai gluži pretēji tiktu izvēlēts kā atbilstošs.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka medicīnas preču tirgotājs “Ekspress laboratorija” pieder Tomam Bindem, Jeļenai Putviķei un Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Ļebedevam. Uzņēmums reģistrēts vien šā gada pavasarī, līdz ar to dati par tā finanšu rādītājiem vēl nav pieejami.
Uzņēmumam ir interneta mājaslapa “antigentest.lv”, kurā tiek piedāvāts iegādāties “ātrus un uzticamus Covid-19 Antigen testus uzņēmumiem, sporta klubiem, kultūras iestādēm, viesnīcām, valsts iestādēm, pašvaldībām, medicīnas iestādēm, privātpersonām”, kā arī citas medicīnas preces, tai skaitā maskas, halātus, cimdus, termometrus. Uzņēmuma internetveikalā piedāvāto Covid-19 antigēnu testu klāsts ir visai plašs, un lētākais no tiem maksā 2,15 eiro.

VALIC 9.novembrī izsludināja cenu aptauju par paštestu piegādi saskaņā ar Veselības ministrijas sagatavoto tehnisko specifikāciju. Kopumā tika saņemti 30 piedāvājumi.

Pēc iesniegto piedāvājumu vērtēšanas pieņemts lēmums par vispārīgās vienošanās slēgšanu ar pieciem pretendentiem – “Ekspress laboratorija”, “Brief”, “ADDO Defense”, “A-birojs” un “A.Medical”.

Šo pretendentu piedāvātās cenas četru miljonu testu piegādei ir 0,75-1,25 eiro par testu, piegādes minētajam apjomam nodrošinot piecu līdz 20 darba dienu laikā no līguma noslēgšanas.

Plānotais pirmās četru miljonu testu partijas piegādes laiks ir piecas darba dienas un par šī iepirkuma uzvarētāju atzīta “Ekspress laboratorija”. Kopējā līguma summa ir trīs miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Ja tiks pieņemts lēmums palielināt iegādājamo testu skaitu, tad attiecībā uz nākamo testu partiju piegādi notiks jauna uzvarētāja noteikšana starp minētajiem pieciem pretendentiem.

No 6.decembra, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojuma saņēmējiem vai apmeklētājiem, būs jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Prasība attieksies uz visiem darbiniekiem – gan pret Covid-19 vakcinētiem, gan nevakcinētiem.

Pēc valdības sēdes Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis žurnālistiem norādīja, ka testus pamatā apmaksās valsts.

Līdz 6.decembrim atbildīgās iestādes sagatavos mehānismus kā šos testus izplatīt, un citas praktiskas detaļas.

Pēc sākotnējām aplēsēm testi Latvijai astoņu nedēļu periodam varētu izmaksāt apmēram 14 līdz 15 miljonus eiro.

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Finanšu un apdrošināšanas darbības Izglītība un zinātne Medicīna, farmācija, veselība Pētniecība un izstrāde Veselības aizsardzība

Saeima pieņem 2022.gada valsts budžetu

Saeima otrdien, 23.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma 2022.gada valsts budžeta likumu.

“Viena no nākamā gada budžeta prioritātēm ir konkurētspēja, tādēļ būtiski, ka 2022.gadā tiek palielināts neapliekamais minimums, atbalsts zinātnei, uzņēmumiem un reģionālajai attīstībai. Otrkārt, ir būtiski, ka ievērojams papildu finansējums paredzēts veselības aprūpei – pieaugs atalgojums mediķiem, vairāk naudas būs onkoloģijai. Treškārt, finansējums palielināts iekšlietu sistēmā strādājošajiem, kā arī pedagogu algām,” nākamā gada valsts budžeta projekta izskatīšanas gaitā atzīmēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, visvairāk papildu līdzekļu nākamgad plānots novirzīt veselības jomas pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai – 131,2 miljonus eiro. Savukārt papildu 12,1 miljoni eiro nākamgad piešķirti augstas gatavības projektiem šīs krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai.

Medicīnas jomai papildus paredzēts novirzīt 130,5 miljonus eiro. No tiem 49,8 miljoni eiro paredzēti kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam onkoloģijas jomā, savukārt 40,6 miljoni eiro – ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, tostarp 35 miljoni eiro medicīnas personālam, bet 5,9 miljoni – ārstiem-rezidentiem. 4,6 miljonus novirzīs paliatīvās aprūpes nodrošināšanai. Tāpat papildu līdzekļi piešķirti ierīču nodrošināšanai insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem.

Nākamgad darba samaksas pieaugums paredzēts ne vien ārstniecības personām, bet arī vairākās citās jomās strādājošajiem. Iekšlietu jomā nodarbināto algu pieaugumam novirzīs 20,7 miljonus, bet pedagogu atalgojuma pieaugumam – 17,5 miljonus eiro, tostarp 2,3 miljoni paredzēti pirmsskolas pedagogiem. 9,9 miljoni eiro piešķirti aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, astoņi miljoni – kultūras jomas darbiniekiem, trīs miljoni – valsts drošības iestādēs strādājošajiem, savukārt papildu 1,4 miljoni eiro – nodarbinātajiem probācijas dienestā.

Nākamgad 91,3 miljonus eiro novirzīs šī gada jūlijā uzsāktās ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai, savukārt stipendiju paaugstināšanai studējošajiem – 6,2 miljonus eiro, tostarp 3,7 miljoni piešķirti sociālajām stipendijām studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm.

Papildu 57,7 miljonus eiro nākamgad ieguldīs reģionālo autoceļu pārbūvē un atjaunošanā, 14,5 miljonus eiro valsts robežas infrastruktūras izveidē, bet 12 miljonus – ugunsdzēsēju un glābēju autotransporta bāzes atjaunošanā. Papildu 10,6 miljoni eiro piešķirti zinātnes bāzes finansēšanai, fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, trīs miljoni – policistu un izmeklētāju izglītības sistēmas pilnveidei, bet 2,6 miljoni eiro – Mediju atbalsta fondam.

Lai mazinātu darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no nākamā gada paaugstināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, vienlaikus tas paaugstināts arī pensionāriem. No 2022.gada 1.janvāra neapliekamais minimums būs 350, bet no 1.jūlija – 500 eiro apmērā. Līdz šim maksimālais neapliekamais minimums bija 300 eiro, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālā summa 2022.gadā no līdzšinējiem 62 800 eiro palielināta līdz 78 100 eiro.

No nākamā gada grāmatām, preses izdevumiem un ziņu portāliem piemēros samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi piecu procentu apmērā līdzšinējo 12 procentu vietā.

Nākamgad nodokļu ieņēmumus ietekmēs iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu jomā. Lielāks būs dabas resursu nodoklis atsevišķiem objektiem, akcīzes nodoklis cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai, karsējamai tabakai, e-cigarešu šķidrumiem un to izgatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem, kā arī saldinātajiem dzērieniem.   

2022.gada budžeta likums noteic, ka lielās valsts kapitālsabiedrības budžetā ieskaitīs 64 procentus no šī gada peļņas, tostarp AS “Latvenergo” ieskaitīs ne mazāk kā 70,16 miljonus eiro, VAS “Latvijas valsts meži” – ne mazāk kā 55,89 miljonus eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk kā 29,14 miljonu eiro, AS “Latvijas loto” – ne mazāk kā 5,29 miljonus eiro, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – ne mazāk kā 2,2 miljonus eiro.

Skatot budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus finansiāli atbalstīt dažādus pasākumus un projektus, Saeima atbalstīja finanšu līdzekļu piešķiršanu virknei nevalstisko organizāciju un biedrību, kā arī skolām, kultūras iestādēm, sporta būvēm, pašvaldību projektiem, sociālās rehabilitācijas pasākumiem, baznīcu uzturēšanai, jaunuzņēmumu atbalstam un citiem pasākumiem.

Tāpat papildu finansējums piešķirts Centrālajai vēlēšanu komisijai 14.Saeimas vēlēšanu organizēšanai, kā arī atbalstam maznodrošinātiem iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai.

Nākamgad valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 10,6 miljardu eiro, savukārt izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.


Ieņēmumi nākamgad plānoti par 1,078 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – par 1,642 miljardiem eiro lielāki nekā 2021.gadā.

2022.gada valsts budžeta likums, vidēja termiņa budžeta ietvara likums 2022., 2023. un 2024.gadam un grozījumi 12 likumos, kas saistīti ar budžetu, stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.  

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Iepirkumi, ES fondi Veselības aizsardzība

Piešķir vairāk nekā 9 miljonus eiro Covid-19 uzliesmojuma un seku novēršanai

Valdība vakar, 18. martā, piešķīra vairāk nekā 9,2 miljonus eiro, lai segtu izdevumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma un tā seku novēršanu aizvadītā gada nogalē. Līdzekļi paredzēti norēķiniem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanu un veikšanu un epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikā.

Ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem novirzīs vairāk nekā 1,4 miljonus eiro par izdevumiem, kas radušies pastiprinātas epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanai, tostarp, dezinfekcijas un individuālās aizsardzības līdzekļu iegādei, kā arī pacientu saskarsmes un plūsmas mazināšanas pasākumiem, saglabājot nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību.

Vairāk nekā 2,9 miljonus eiro no piešķirtā finansējuma novirzīs izdevumu segšanai, kas radušies slimnīcām nodrošinot Covid-19 analīžu paņemšanu un veikšanu stacionētajiem pacientiem, dezinfekcijas un individuālās aizsardzības līdzekļus pacientu un personāla epidemioloģiskai drošībai, kā arī organizējot pacientu nogādāšanu dzīvesvietā gadījumos, kad ārstēšanas process pabeigts slimnīcas etapā un pacientam nav bijusi iespēja pašam epidemioloģiski droši nokļūt dzīvesvietā.

Laboratorisko pakalpojumu organizēšanai un nodrošināšanai novirzīs 4,9 miljonus eiro sešiem Covid-19 testēšanas pakalpojumu sniedzējiem. Nepieciešamības gadījumā šis pakalpojums nodrošināts arī pacientu dzīvesvietā, ja Covid-19 aizdomu gadījumā cilvēkam nebija iespējas nokļūt ar savu transportu līdz paraugu paņemšanas punktam vai arī to liedza veselības stāvoklis, apgrūtinot vai liedzot pārvietošanos.

Tāpat līdzekļi paredzēti pakalpojumu nepārtrauktības un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai, piemēram, zobārstiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ģimenes ārstiem u.c. veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pandēmijas laikā.