Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Iepirkumi, ES fondi

Izsludināta ES fondu projektu atlase augstskolām digitalizācijas iniciatīvām

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi augstskolām, kas ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu varēs ieviest digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes pilnveidei, nodrošinot mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu mācību procesu. Šim mērķim pieejamais Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums – gandrīz 6,7 miljoni eiro.

ES fondu finansējumu varēs izmantot mācību metodiku iegādei, tai skaitā pārņemot pasaules labo praksi, inovatīvu digitālo tehnoloģisko risinājumu integrācijai studiju saturā, praktisko un pētniecisko darbu īstenošanā. Tāpat augstskolas varēs ieviest mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, datu ieguves un analīzes risinājumus, attālināto pārbaudījumu veikšanas un zināšanu novērtēšanas tehnoloģijas. Finansējums paredzēts gan tehniskā aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, gan esošo datu centru datu masīvu papildināšanai un veiktspējas palielināšanai.

Projektus augstskolas īstenos sadarbībā ar vismaz divām citām augstskolām, tāpat tās kā sadarbības partnerus papildus varēs piesaistīt zinātniskās institūcijas, privātās vai publiskās organizācijas un ārvalstu augstskolas.

Plānots, ka šīs Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotās ES fondu programmas kārtā ESF finansējumu saņems 7 augstskolas, projekta izmaksām iekļaujoties robežās no 600 tūkstošiem līdz 2,6 miljoniem eiro. No ES fondu līdzekļiem tiks segtas 85% projekta izmaksu, bet atlikušie 15% būs valsts budžeta līdzekļi. Kopējais finansējums projektu īstenošanai – 7 860 001 eiro, tai skaitā ESF finansējums ir 6 681 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 179 001 eiro.

Augstskolu iesniegumus CFLA gaidīs līdz š.g. 7. maijam, savukārt projektu realizācijai atvēlēts laiks līdz 2023. gada beigām. Atlases nolikums un cita dokumentācija projektu iesniegumu sagatavošanai pieejama CFLA mājaslapā.

ES fondu atbalsts šim mērķim paredzēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” ietvaros, kas, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, papildināts ar 14.1.1.1. pasākumu “Digitalizācijas iniciatīvas studiju kvalitātes pilnveidei”.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Iepirkumi, ES fondi Izglītība un zinātne

Īstenos ES fondu programmu portatīvo datoru iegādei skolēniem

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir uzaicinājusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sagatavot pieteikumu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma saņemšanai, kas paredzēts portatīvās datortehnikas iegādei pamatizglītības apguvei. Šim mērķim pieejamais ERAF finansējums – gandrīz 9,5 miljoni eiro.

IZM sagatavotās Eiropas Savienības (ES) fondu programmas mērķis ir valsts un pašvaldību dibināto speciālās, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu nodrošināšana ar mācību procesam atbilstošu, izmaksu efektīvu un drošu portatīvo datortehniku, nodrošinot to pieejamību izglītojamiem mācību procesā, lai paaugstinātu mācību efektivitāti un mazinātu nevienlīdzību, ievērojot principu “dators ikvienam bērnam”.

Plānots, ka IT aprīkojumu mācību procesa nodrošināšanai  saņems 614 skolas. Mērķa grupā neietilpst izglītojamie, kas apgūst vispārējās pamatizglītības programmas tālmācības formā.

Projekta īstenošanai pieejamais finansējums ir 11 140 678 eiro, ko veido ERAF finansējums  9 469 576 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums  – 1 671 102 eiro.

IZM iesniegums finansējuma saņemšanai jāiesniedz līdz šī gada 28. februārim, savukārt projekta īstenošanai atvēlēts laiks līdz 2023. gada beigām.

ERAF atbalsts paredzēts plānošanas dokumenta – darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 8.1.2. “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros, kas, izmantojot REACT-EU sniegto finansējumu, paplašināts ar 13.1.2.2. pasākumu “Izglītības iestāžu digitalizācija”.

Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama sadaļā atlase.cfla.gov.lv.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Tehnoloģijas un iekārtas Valsts pārvalde un pašvaldības

Valdībā skatīs priekšlikumu par papildu datoru iepirkšanu VM

17.nov. skatīs priekšlikumu, kas paredz, ka attālinātā darba sekmīgai nodrošināšanai Veselības ministrija (VM) par 122 458 eiro iepirks datorus, liecina ministrijas uz šodienas valdības sēdi sagatavotā informācija.
Portatīvo datoru iegādei plānots atvēlēt 79 200 eiro, bet sacionāro datoru iegādei – 43 258 eiro.
Ministrija skaidro, ka datoru nomaiņas rezultātā, VM darbiniekiem tiks nodrošināta attālināta darba iespējas un iespēja piedalīties attālinātajās sanāksmēs Covid-19 pandēmijas periodā.
Pēc VM paustā, ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu bāze nav atbilstoša, jo ierobežota finansējuma dēļ nav pienācīgi atjaunota kopš 2015.gada, kas negatīvi ietekmē VM darbību Covid-19 pandēmijas periodā, kad ministrijai jānodrošina attālināta darba iespējas un jāveic informācijas droša un operatīva apmaiņa VM resora ietvaros.
Lai nodrošinātu VM pamatfunkciju izpildes nepārtrauktību Covid-19 pandēmijas laikā, VM ir jāspēj nodrošināt attālinātā darba iespējas, kas nav iespējams bez atbilstoša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju materiāltehniskā nodrošinājuma, uzsver VM.
Datoru iepirkumu plānots veikt Elektronisko iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu sistēmā.
VM lūdz valdības atļauju šim mērķim izmantot ministrijas budžeta apakšprogrammā “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” neizlietoto finansējumu.
Programmā izveidojusies līdzekļu ekonomija 553 108 eiro apmērā sakarā ar to, ka iepirkums “Nacionālā veselības dienesta valsts informāciju sistēmu uzturēšana izmaiņu analīze un realizācija, 12 mēnešu garantijas nodrošināšana” vēl atrodas izvērtēšanas procesā. Iepirkumā piedalās pieci pretendenti, kuru piedāvājumu izskatīšana ir darbietilpīgs process, norāda VM.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika

VID attālinātā darba vajadzībām iegādājies 205 portatīvos datorus par teju 230 000 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) iegādājies 205 portatīvos datorus par 228 445,58 eiro, liecina vietnē “covid19.gov.lv” publicētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārskats par institūciju līgumiem par precēm un pakalpojumiem, kas nepieciešami Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, kas noslēgti, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu.

Vietnē publicētais pārskats liecina, ka 132 datori iegādāti no SIA “Atea” par 143 588,28 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Viena portatīvā datora cena ir 1087,79 eiro ar PVN.

Vēl 53 portatīvie datori no “Atea” iegādāti par 58 358,3 eiro ar PVN. Šajā līgumā viena portatīvā datora cena ar PVN ir 1101,1 eiro.

Savukārt 20 portatīvie datori iegādāti no SIA “Capital” par 26 499 eiro ar PVN. Šajā līgumā viena portatīvā datora cena ir 1324,95 eiro ar PVN.

VID pārstāvji skaidroja, ka šie portatīvie datori ir iegādāti, lai operatīvi nodrošinātu VID darbiniekiem iespēju strādāt attālināti, ievērojot kiberdrošības prasības, “Cert.lv”, Satversmes aizsardzības biroja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rekomendācijas.

“Tāda veida datorus VID izmantos vismaz septiņus gadus. Papildus informējam, ka šie datori ir izmantoti dažādu funkciju veikšanai, tajā skaitā apjomīgai datu apstrādei,” norādīja VID pārstāvji.

Dienestā norādīja, ka tika veikta tirgus izpēte, lai noskaidrotu kāda datortehnika ir pieejama noliktavās un pieprasījumi tika nosūtīti pieciem piegādātājiem. Visi saņemti piedāvājumi tika vērtēti pēc tehniskās specifikācijas, apjoma un piegādes laika.

Portatīvo datoru specifikācija atbilst VID prasībām un ļaus arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas pilnvērtīgi izmantot darbam ar VID informācijas sistēmām un lielo datu apjomu analīzei, skaidroja VID pārstāvji.

“Portatīvie datori tika iegādāti kopā ar portu replikatoriem un operētājsistēmas licenci, lai ilgtermiņā varētu pilnvērtīgi izmantot darbam kā pamatdatoru. Piemēram, iegādātā “Lenovo” portatīva datora cena ir 740 eiro bez PVN, porta replikatora cena ir 170 eiro bez PVN,” skaidroja VID.

Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanas pasākumus finansē no valsts budžeta. Vietnē “covid19.gov.lv” sadaļā “Finanšu ieguldījums krīzes pārvarēšanai” ir pieejama informācija par to, kādas iestādes, kādā apjomā un kādiem nolūkiem ir izmantojušas piešķirto finansējumu, kādi līgumi ir noslēgti, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu, kā arī saraksti ar dīkstāves pabalstu saņēmējiem.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Tehnoloģijas un iekārtas Zaļais iepirkums

IUB pagarina vērtēšanas termiņu uzņēmumu sūdzību izskatīšanai par datortehnikas piegādi ar ASV zaļo sertifikātu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pagarinājis datortehnikas tirgotāju sūdzību izskatīšanas termiņu par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosināto prasību ieviest datortehnikas ASV zaļo sertifikātu EPEAT Latvijas iepirkumos, liecina IUB publiskotais starplēmums.

Lietas izskatīšanai IUB pagarināja termiņu līdz šī gada 28.februārim.

Skatot datortehnikas tirgotāju “Capital” un “Atea” iesniegtās sūdzības, IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija 6.februāra starplēmumā nolēma, ka lietas izskatīšanai papildus nepieciešams skaidrojums no Latvijas nacionālās standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts”.

Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

LETA jau ziņoja, ka datortehnikas tirgotāji iebilst pret Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosināto prasību ieviest datortehnikas ASV zaļo sertifikātu EPEAT Latvijas iepirkumos.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra pērn novembrī izsludināja konkursu par datortehnikas piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, kurā paredzēts, ka turpmāk Latvijas datortehnikas iepirkumos iekļaus ASV zaļo sertifikātu EPEAT. Savukārt 2019.gada 18.decembrī iebildumus par Valsts reģionālās attīstības aģentūras rosinājumu iekļaut sertifikātu EPEAT datortehnikas iepirkumos iesniedza datortehnikas tirgotājs “Atea”, bet 23.decembrī – datortehnikas vairumtirgotājs “Capital”.

“Capital” valdes loceklis Ivars Šulcs intervijā aģentūrai LETA skaidroja, ka datortehnikas tirgū ir lielas domstarpības par Valsts reģionālās attīstības aģentūras jauno katalogu un prasību ieviest EPEAT sertifikātu – valsts iestādēm tehnika ir jāiegādājas Elektronisko iepirkumu sistēmā, kuru uztur Valsts reģionālās attīstības aģentūra, un prasības tiek izstrādātas četriem gadiem, tādējādi, tas, kas prasībās tiks iekļauts tagad, spēkā būs nākamos četrus gadus.

“Interesanti ir tas, ka pašlaik kā prasība datortehnikai ir ielikts EPEAT sertifikāts, kurš vispār ir izstrādāts ASV, lai pārbaudītu datortehnikas atbilstību zaļajām prasībām, sākot no tā, vai tiks pārstrādāts kartona iepakojums, kurā piegādāja datoru, beidzot ar to, kur nonāks dators, kad tas salūzīs. Ja kāds ASV grib pārdot datorus, tam ir jāatbilst šī sertifikāta prasībām. Valsts reģionālās attīstības aģentūra nezin kādēļ ir izdomājusi, ka arī Latvijā datoriem, kurus iegādājas valsts pārvalde, ir jāatbilst šim sertifikātam. Problēma ir tajā, ka Eiropā pašā ir noteiktas zaļās prasības, kuras Latvija ir pārņēmusi un izveidojusi Zaļo publisko iepirkumu, kurā ir ļoti skaidras prasības, sākot no datortehnikas energoefektivitātes un beidzot ar pārstrādi,” sacīja Šulcs.

Vienlaikus viņš pauda aizdomas, ka patiesais EPEAT sertifikāta iekļaušanas iemesls prasībās varētu būt vēlme izstumt no tirgus “Capital” datorus, jo EPEAT sertifikāts ir lielajiem konsorcijiem, no kuriem liela daļa bāzējas ASV, un pašlaik tas ir tikai vienam Eiropas Savienības ražotājam Spānijā.

“Attiecīgi tas ir izdevīgi tiem uzņēmumiem, kuri datorus tikai pērk un pārdod tālāk, bet paši tos neražo. Taču tad tas ir dārgāk par vietējā ražojuma datoriem,” minēja Šulcs.

Jautāts, vai vietējie Latvijas ražotāji šo EPEAT sertifikātu nevarat iegūt, Šulcs atzīmēja, ka Baltijas līmeņa uzņēmumiem tas ir nereāli. Sertifikācija maksā apmēram 30 000-50 000 ASV dolāru. Turklāt šīs sertifikācijas ietvaros ir jāiziet arī “Energy Star” energoefektivitātes sertifikācija, kuru kopš 2018.gada veic tikai ASV.

“Tādēļ, lai mēs varētu pārdot datorus Latvijā, mums tie būtu jāsāk pārdot ASV,” pauda Šulcs.

Viņš piebilda, ka, pēc “Capital” aplēsēm, pašlaik tajās pozīcijās, kurās paredzēts iepirkt tehniku ar EPEAT sertifikātu, salīdzinot ar vietējā tirgū pieejamajiem ražojumiem, valsts pārmaksās apmēram 40%. “Ja šī prasība netiks izņemta, tad mēs pozīcijās, kur tiek prasīts šis sertifikāts, valsts sektoram pārdosim dārgākos “Dell” datorus. Pēc analoģijas ar mašīnām būtu, ka, ja Valsts reģionālās attīstības aģentūra pateiktu, ka vēlas sporta mašīnu, kura var braukt ar 300 kilometriem stundā, tad pircēji varēs izvēlēties, kas ir lētāks – “Ferrari” vai “Lamborghini”,” pauda Šulcs.

Jau vēstīts, ka 2018.gadā “Capital” strādāja ar 19,752 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 40,7% un bija 101 347 eiro.

Kompānija “Capital” reģistrēta 1992.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 2,817 miljoni eiro.

Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Nozares

Kā izvēlēties veselībai nekaitīgu datortehniku

Šķiet, ka Latvijā ledus ir sakustējies, un zaļais iepirkums vairs nav tikai teorētisks jēdziens: pašvaldības un valsts iestādes apsver zaļāku preču un pakalpojumu iegādi.
Datoru un serveru tehnikas iegāde sastāda trešo daļu no Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču apgrozījuma (jeb 6,26 miljonus latu 2010. gadā. Kādi faktori būtu jāņem vērā un jāparedz iepirkumā, iegādājoties datortehniku?
Par to, kādiem jābūt datoru tehniskajiem parametriem, lai spriež datorspeciālisti un datoru lietotāji. Šoreiz par to, kā samazināt datoru nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un darbinieku veselību.

Kad pirms vairākiem gadiem kādā Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā veica darba vides riska novērtējumu, liels bija uzņēmuma vadības pārsteigums, kad izrādījās, ka darbavietas ar kaitīgāko ietekmi uz veselību bija nevis ražošanas cehos, bet gan birojā pie datoriem: datoru ergonomisko standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme darbinieku veselības aizsardzībā. Savukārt datora ietekme uz vidi izpaužas visā tā dzīves ciklā. Datoru ražošanai tiek patērēti vērtīgi resursi, kuru ieguve saistīta gan ar Zemes resursu noplicināšanu, gan ar vides piesārņojumu. Datoru darbībai nepieciešami gana lieli energoresursi, tāpēc ļoti svarīga ir energoefektivitāte: Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs 2010. gadā datortehnika pakalpojumu sektorā patērēja aptuveni 11,4 % no kopējā pakalpojumu sektora enerģijas patēriņa, ko ar mērķtiecīgiem energoefektivitātes pasākumiem varētu samazināt uz pusi. Datora plastmasu sastāvā var būt kaitīgi komponenti, piemēram, pretaizdegšanās vielas, kas mazos daudzumos var izdalīties un piesārņot iekštelpu gaisu.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine