Šķiet, ka Latvijā ledus ir sakustējies, un zaļais iepirkums vairs nav tikai teorētisks jēdziens: pašvaldības un valsts iestādes apsver zaļāku preču un pakalpojumu iegādi.
Datoru un serveru tehnikas iegāde sastāda trešo daļu no Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču apgrozījuma (jeb 6,26 miljonus latu 2010. gadā. Kādi faktori būtu jāņem vērā un jāparedz iepirkumā, iegādājoties datortehniku?
Par to, kādiem jābūt datoru tehniskajiem parametriem, lai spriež datorspeciālisti un datoru lietotāji. Šoreiz par to, kā samazināt datoru nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un darbinieku veselību.
Kad pirms vairākiem gadiem kādā Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā veica darba vides riska novērtējumu, liels bija uzņēmuma vadības pārsteigums, kad izrādījās, ka darbavietas ar kaitīgāko ietekmi uz veselību bija nevis ražošanas cehos, bet gan birojā pie datoriem: datoru ergonomisko standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme darbinieku veselības aizsardzībā. Savukārt datora ietekme uz vidi izpaužas visā tā dzīves ciklā. Datoru ražošanai tiek patērēti vērtīgi resursi, kuru ieguve saistīta gan ar Zemes resursu noplicināšanu, gan ar vides piesārņojumu. Datoru darbībai nepieciešami gana lieli energoresursi, tāpēc ļoti svarīga ir energoefektivitāte: Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs 2010. gadā datortehnika pakalpojumu sektorā patērēja aptuveni 11,4 % no kopējā pakalpojumu sektora enerģijas patēriņa, ko ar mērķtiecīgiem energoefektivitātes pasākumiem varētu samazināt uz pusi. Datora plastmasu sastāvā var būt kaitīgi komponenti, piemēram, pretaizdegšanās vielas, kas mazos daudzumos var izdalīties un piesārņot iekštelpu gaisu. Datora dzīves cikla beigās tas kļūst par elektroniskajiem atkritumiem, kas var būt gan vērtīgs izejvielu avots, gan vides piesārņotājs, tāpēc tas, vai datori tiek nodoti otrreizējai pārstrādei, cik labi tie izjaucami un sadalāmi pa materiālu frakcijām, cik labi šie materiāli ir pārstrādājami, būtiski iespaido datortehnikas kopējo ietekmi uz vidi. Šo ietekmi uz vidi (un arī izmaksas) mazina iespēja datoru labot tā dzīves cikla laikā un papildināt tā tehniskās iespējas.
Bet kā, izstrādājot zaļā iepirkuma prasības, visus iepriekš minētos faktorus ņemt vērā? Viena iespēja ir izmantot Eiropas Komisijas izstrādātos zaļā iepirkuma kritērijus datoriem. Otra iespēja ir izmantot esošos datoru sertifikācijas sistēmu kritērijus, tomēr jāatceras, ka iepirkuma specifikācijā nedrīkst pieprasīt konkrētu sertifikātu, bet gan tikai atbilstību tā kritērijiem. Ja produkts ir sertificēts, tas ir pietiekams pierādījums produkta atbilstībai iepirkuma prasībām, bet iepirkuma pretendents drīkst uzrādīt arī citus pierādījumus, kas apliecina atbilstību, un tad pašam iepirkuma veicējam ir jāpārliecinās par izvirzīto kritēriju sasniegšanu.
Kuru no pieejamajām sertifikācijas sistēmām izvēlēties? Tabulā apkopota informācija par pazīstamākajām datortehnikas sertifikācijas sistēmām. Visas šīs sistēmas raksturo augsta uzticamība, to kritēriji un sertificēto produktu saraksts ir pieejami ikvienam interesentam. TCO, Eiropuķītes un EnergyStar sertifikāta iegūšanai atbilstību kritēriju prasībām pārbauda trešā puse, Ziemeļu gulbim pārbaudes veic atbildīgā iestāde, bet EPEAT gadījumā trešā puse veic pārbaudes tikai izlases veidā. EPEAT, salīdzinot ar Eiropas sertifikācijas sistēmām, neparedz ergonomiskās prasības un ir mazāk stingrs ķīmisko vielu ziņā. EnergyStar sertifikāts paredz tikai energoefektivitātes prasības.
Dažkārt ir uzskats, ka starptautiskiem sertifikātiem atbilstoša tehnika ir pārāk dārga. Nereti tie ir nepamatoti stereotipi, jo īpaši datortehnikas gadījumā, tās energoefektivitāte ietekmē datortehnikas darbināšanas izmaksas. Eiropas Komisijas pētījums par zaļā publiskā iepirkuma izmaksām liecina, ka zaļajiem datoriem to kopējais izmaksu diapazons var būt visai plašs: tās var būt gan par 7 % augstākas, gan par 3 % zemākas nekā parastajiem datoriem. Zaļie piezīmjdatori ir par 6‒24 % dārgāki, turpretī zaļie displeji palīdz ietaupīt 10‒22 %. Potenciālo ietaupījumu var aprēķināt ar EnergyStar enegoefektivitātes kalkulatoru.
TEKSTS: JANA SIMANOVSKA, Dr.sc.ing., Ekodizaina kompetences centrs
Atbildēt