Spānijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir savs Publisko iepirkumu likums, kurā nevar būt iekļautas tiesību normas, kas ir pretrunā ar ES noteikto regulējumu. Galvenās atšķirības nacionālajos likumos parasti skar sistēmas modernizācijas pakāpi, pieeju iepirkumu centralizācijai, kā arī pārsūdzību efektivitāti.
Visi minētie faktori būtiski ietekmē valsts Publisko iepirkumu sistēmu un tās veidošanas jēgu, tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai mazinātu birokrātiju un motivētu uzņēmējus būt atbildīgiem, lieki neizšķiežot resursus dažādu aizdomīgu shēmu atbalstīšanai.
Spānija kopā ar Portugāli pievienojās desmit valstu kopienai 1986. gadā, kad vēl nebija noslēgts 1993. gada Māstrihtas līgums, bet bija jau pieņemtas pirmās divas publisko iepirkumu direktīvas ‒ 1971. gada 26. jūlija Padomes direktīva 71/305/EEK par procedūru koordinēšanu, piešķirot uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (grozījumi izdarīti ar direktīvu 89/440/EEK) un 1976. gada 21. decembra Padomes direktīva 77/62/EEK, kura koordinē procedūras piegādes līgumu piešķiršanai valsts vajadzībām (grozījumi izdarīti ar direktīvu 88/295/EEK).
Tagad savus piedāvājumus Spānijas izsludinātajās iepirkumu procedūrās var iesniegt teju ikvienas pasaules valsts uzņēmēji, ja vien tie ievēro starptautisko līgumu, ES un pašas Spānijas noteiktos nosacījumus.
Saskaņā ar Pasaules Bankas sniegto informāciju Spānijas karalistes ekonomika ir devītā lielākā pasaulē un piektā lielākā ekonomika Eiropas mērogā. Publiskajiem iepirkumiem tā tērē aptuveni 13 % no IKP. 1999. gadā Spānijā tika ieviesta eiro valūta.
Atsaukties iesniegt piedāvājumus Spānijas valsts un pašvaldību iestāžu publiski izsludinātajās iepirkuma procedūrās tiek aicināti uzņēmumi, kuri atbilst izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un to ir attiecīgi pierādījuši. Lai atvieglotu akreditāciju minētajām prasībām, Spānijā ir izveidota uzņēmumu klasifikācijas sistēma. Tajā vēlams reģistrēties ikvienam uzņēmumam, kurš ir gatavs un vēlas noslēgt publiska iepirkuma līgumu. Reģistrā tiek norādīts, uz kādiem līgumiem katrs no uzņēmumiem var pretendēt. Citu ES valstu uzņēmumi atbilstību kvalifikācijas prasībām var pierādīt ar attiecīgiem dokumentiem, sertifikātiem, kā arī esamību savas valsts līdzvērtīgā, atzītā reģistrā, kas izveidots tādam pašam nolūkam.
Sistēmas modernizācija
Ikvienam uzņēmumam ir svarīgi, lai publiskā iepirkuma procedūra būtu vienkārša un rezultāts – prognozējams. Spānija ir modernizējusi publisko iepirkumu sistēmu, akcentējot, ka tas tiek darīts, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos. Moderna iepirkumu sistēma nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un piegādātājiem galvenokārt norit elektroniski – pasūtītājs vienuviet publicē sludinājumu un iepirkuma dokumentāciju, savukārt kvalificēts piegādātājs elektroniski iesniedz savu piedāvājumu, kuru pasūtītājs novērtē un paziņo par rezultātu. Ja kritēriji ir objektīvi, tad ikvienam ir saprotams, kāda iemesla dēļ tas ir vai nav atzīts par labāko.
Galvenie Publisko iepirkumu direktīvā nr. 2004/18EK paredzētie modernizētas sistēmas elementi ir: kvalifikācijas sistēma, dinamiskā iepirkumu sistēma un elektroniskā izsole. Ja tās tiek ieviestas ar paredzēto mērķi, tad praktiski tiek izslēgta otkatu sistēmas pastāvēšana un zūd argumenti pārsūdzībām.
Iepirkumu centralizācija
Spānijā tiek izmantoti publisko iepirkumu centralizācijas elementi, valsts iestāžu vajadzībām ir izveidots un darbojas arī elektroniskais katalogs, kas daļēji līdzinās Latvijā izveidotajam EIS katalogam. Sistēma tiek modernizēta, lai praktiski atvieglotu un vienkāršotu pasūtītāja un piegādātāju praktiskos soļus savstarpējā komunikācijā, īpaši ievērojot mazo un vidējo uzņēmumu tiesības uz publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu. Tāpēc tiek veidotas dinamiskās iepirkumu sistēmas, pastāvīgi iekļaujot sistēmā arvien jaunus piegādātājus, un tiek veiktas elektroniskās izsoles.
Spānijā nav vērojama visas iepirkumu sistēmas centralizācija. Centralizēti mēdz veikt tikai iepirkumus augstākstāvošu valsts iestāžu pakļautībā vai pārraudzībā esošu iestāžu vajadzībām un šim nolūkam ir izveidota Centrālā iepirkumu sistēma. Tā tiek izmantota, lai iegādātos preces, pakalpojumus un būvdarbus ne tikai savām, bet arī zemāk stāvošu iestāžu vajadzībām, izmantojot elektronisko katalogu, tā ir ērti lietojama un to parasti izmanto lielākā daļa valsts iestāžu. Viena valsts iestāde konstatē, ka vajadzīgs iepirkums, uz kuru attiecas centralizācija, izvēlas piegādātājus un organizē līgumu slēgšanu. Citas iestādes, ja tām nepieciešams kāds no katalogā iekļautajiem iepirkuma priekšmetiem, centralizētajai iepirkumu institūcijai iesniedz pieprasījumu, un tā attiecīgi informē par to piegādātāju, kurš arī veic piegādi.
Spānija ir iedalīta 17 autonomajos apgabalos un divās autonomajās pilsētās. Minētais sadalījums tiek iedalīts vēl sīkāk, tas ir, 50 provincēs. Katalonijā pastāv vēl sīkāks iedalījums komarkās, savukārt viszemākais administratīvais iedalījums Spānijā ir municipalitāte.
Katram autonomajam apgabalam ir izveidots publiskā iepirkuma portāls vai platforma, kas darbojas tiešsaistē: Andalūzija, Aragona, Astūrija, Baleāru salas, Kanāriju salas, Kantabrija, Kastīlija-Lamanča, Kastīlija un Leona, Katalonija, Valensija, Ekstremadūra, Galīcija, Larjoha, Madrides kopiena, Navarras īpašais apgabals, Baskuzeme, Mursija, autonoma pilsēta Ceuta, autonoma pilsēta Meliļa.
Savas valsts uzņēmēju priekšrocības
Neskatoties uz ES vienojošajiem tiesību aktiem, starptautiskajiem līgumiem un atklātību, Spānijā saviem uzņēmumiem ir novērotas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, tas attiecas uz valodu, jo bez spāņu valodas zināšanām komunikācija var sagādāt pamatīgas neērtības. Otrkārt, Spānijā tiek veikti nopietni pasākumi savu ražotāju aizsardzībai, piemēram, pati savām acīm lasīju vietējā laikrakstā publicētu rakstu par valstī noteikto aizliegumu ievest citrusaugļus, kuri nav audzēti Spānijā. Arī banānu plantācijās audzētie augļi tiek plaši reklamēti un vietējos veikalos, neskatoties uz paaugstināto cenu, citu valstu augļi netika manīti. Savukārt būvniecībā savus ierobežojumus uzliek kalnainais reljefs, kas būtiski ietekmē tāmē iekļaujamās izmaksas, izmantoto tehniku un praktiskas līguma izpildes spējas. Vienlaikus atsevišķi apgabali labprāt redzētu investorus, piemēram, Kanāriju salās ir noteikta speciālās ekonomiskās zonas nodokļu politika – uzņēmumu peļņas nodoklis ir tikai 4 %. Kanāriju salu īpašā nodokļu sistēma ar Eiropas Komisijas lēmumu ir spēkā no 2000. līdz 2019. gadam.
Publisko iepirkumu uzraudzība un strīdi
Spānijā pēc publiskā iepirkuma noslēgšanas tiek veikta līguma izpildes uzraudzība. Pārkāpumu gadījumā var tikt noteikta īslaicīga līguma darbības apturēšana vai pat līguma laušana un kompensācijas piedziņa. Pēc līguma noslēgšanas pasūtītājs reģistrē līguma izpildes gaitu, vai tas ir apmierināts ar piegāžu vai darbu izpildi, pastāvīgi tiek veikta valsts izdevumu kontrole.
Visas iespējamās domstarpības un strīdus risina valsts struktūrvienība Līgumattiecību apelācijas tiesa, kuras lēmumu var apstrīdēt tiesā.
Publiskā sektora organizācijas, uz kurām attiecas privātā sektora tiesību akti, ar publiskajiem iepirkumiem saistīto domstarpību atrisināšanai var izmantot šķīrējtiesu piedāvātos pakalpojumus.
TEKSTS: ILONA JAKUBSONE, publisko iepirkumu eksperte
Atbildēt