Kategorijas
Biroja un skaitļošanas tehnika Nozares

Kā izvēlēties veselībai nekaitīgu datortehniku

Šķiet, ka Latvijā ledus ir sakustējies, un zaļais iepirkums vairs nav tikai teorētisks jēdziens: pašvaldības un valsts iestādes apsver zaļāku preču un pakalpojumu iegādi.
Datoru un serveru tehnikas iegāde sastāda trešo daļu no Elektroniskās iepirkumu sistēmas preču apgrozījuma (jeb 6,26 miljonus latu 2010. gadā. Kādi faktori būtu jāņem vērā un jāparedz iepirkumā, iegādājoties datortehniku?
Par to, kādiem jābūt datoru tehniskajiem parametriem, lai spriež datorspeciālisti un datoru lietotāji. Šoreiz par to, kā samazināt datoru nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un darbinieku veselību.

Kad pirms vairākiem gadiem kādā Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumā veica darba vides riska novērtējumu, liels bija uzņēmuma vadības pārsteigums, kad izrādījās, ka darbavietas ar kaitīgāko ietekmi uz veselību bija nevis ražošanas cehos, bet gan birojā pie datoriem: datoru ergonomisko standartu ievērošanai ir ļoti liela nozīme darbinieku veselības aizsardzībā. Savukārt datora ietekme uz vidi izpaužas visā tā dzīves ciklā. Datoru ražošanai tiek patērēti vērtīgi resursi, kuru ieguve saistīta gan ar Zemes resursu noplicināšanu, gan ar vides piesārņojumu. Datoru darbībai nepieciešami gana lieli energoresursi, tāpēc ļoti svarīga ir energoefektivitāte: Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs 2010. gadā datortehnika pakalpojumu sektorā patērēja aptuveni 11,4 % no kopējā pakalpojumu sektora enerģijas patēriņa, ko ar mērķtiecīgiem energoefektivitātes pasākumiem varētu samazināt uz pusi. Datora plastmasu sastāvā var būt kaitīgi komponenti, piemēram, pretaizdegšanās vielas, kas mazos daudzumos var izdalīties un piesārņot iekštelpu gaisu.

Kategorijas
Nozares Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Pārtikas iepirkumi jeb Kā ieslēgt zaļo gaismu savējiem

Pārtikas vairumtirdzniecības kompānijas Futurus Food komercdirektors ĒRIKS JANSONS jau vairāk nekā desmit gadus piedalās valsts un pašvaldības iestāžu organizētajos pārtikas iepirkuma konkursos. Tos rīko, lai nodrošinātu ēdināšanu skolās, bērnudārzos, pansionātos un citās iestādēs.
It kā vienkārša, pašsaprotama lieta. Arī iepirkumu summas nav pārāk lielas. Tomēr izrādās – tieši ar pārtikas iepirkumiem saistīts bezgala daudz dīvainību, un tās iegāde ir viena no grūtāk kontrolējamām iepirkuma procedūrām. Tas savukārt paver iespēju aizmuguriskiem darījumiem un konkursā ļauj ieslēgt zaļo gaismu savējiem.

No putraimu fasēšanas līdz iepirkumiem

SIA Futurus Food darbība sākās ar putraimu fasēšanu un apmēram 10 darbiniekiem. Ēriks Jansons, kurš šajā vairumtirdzniecības kompānijā nonācis 2001. gadā, atceras, ka toreiz gada apgrozījums bijis kādi 50–60 tūkstoši latu. Tomēr pakāpeniski uzņēmuma darbība paplašinājusies. Nesen tas pievērsies eksportam, atvēris savu krekeru un cepumu ražotni, tāpēc pašlaik mazumtirgotājiem spēj piedāvāt jau ap 800 dažādu nosaukumu pārtikas preces, bet apgrozījums šajā laikā pieaudzis līdz astoņiem miljoniem latu gadā.
Līdzīgi attīstījusies situācija ar iepirkumiem. Sākumā uzņēmums bijis vienīgais, kas ar tiem nodarbojies.

„Tolaik bija cita sistēma. Informācija par mazajiem, lokālajiem iepirkumiem tika publicēta attiecīgajās mājaslapās, bet mums nebija tik daudz resursu, lai tās visas pārbaudītu. Pirmos četrus gadus orientējāmies tikai uz tiem, par kuriem ziņas bija atrodams Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā – tātad strādājām vienīgi ar lielajiem iepirkumiem,” atceras Ēriks Jansons. Tagad viņam esot divi asistenti, kas ļauj vidēji gadā katru darbdienu piedalīties pat vairāk nekā vienā iepirkumā, un pērn to skaits bijis 260.

Vienlaikus gan jāsaprot, ka runa nav par celtniecības pakalpojumiem vai elektroenerģijas piegādi, bet gan – par pārtikas iepirkumu. „Tās ir pavisam citas summas – 70 000–100 000 latu gadā pārtikai jau ir ļoti liels iepirkums,” skaidro komercdirektors. „Bet pēdējā laikā mēs piedalāmies arī konkursos ar kopējo summu 1000 lati gadā. Futurus Food priekšrocība ir tāda, ka, strādājot ar lielveikaliem, mūsu mašīnas piegādā produktus visā Latvijā, tad kāpēc gan šo iespēju neizmantot arī mazākiem pasūtītājiem! Parēķinu, kāds ir autotransporta noslogojums, attālums un rezultātā tie ir papildus kādi 100 lati mēnesī.”