Kategorija: Tieslietas

Kategorijas
Ceļu, tiltu būve Iepirkumi, ES fondi Tieslietas

Eiropas Dzelzceļa līnijas: tiesa ļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību

Satiksmes ministrija

Otrdien, 28. novembrī, Administratīvā rajona tiesa ir noraidījusi iepirkumā zaudējušā pretendenta  – Turcijas uzņēmumu apvienības “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” – pieteikumu  apturēt pārsūdzētā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma darbību un atļauj slēgt līgumu par Rail Baltica pamattrases būvniecību.

Tāpat kā Iepirkumu uzraudzības birojs, arī tiesa ir izskatījusi konkursa norisi pēc būtības un nav saskatījusi iemeslus, lai neslēgtu līgumu ar konkursā uzvarējušo pretendentu.

“Mums ir dziļa pārliecība gan par profesionālu un caurspīdīgu konkursa gaitu, gan par uzvarējušā pretendenta kvalifikāciju un spēju kļūt par vienu no atslēgas partneriem Rail Baltica infrastruktūras būvniecībā, uzņemoties saistības, dalot ar mums atbildību un riskus. Katrs no kopuzņēmuma dalībniekiem ir ar plašu pieredzi stratēģiskās nozīmes objektu būvniecībā Eiropā, zaudējušā pretendenta pieredze Eiropā nav tik pamanāma. Jāuzsver, ka Rail Baltica ir stratēģiskās nozīmes un duālās izmantošanas infrastruktūra, kurā ļoti rūpīgi tiek vērtēti visi riski, tāpēc un arī saskaņā ar likumu Valsts drošības dienests rūpīgi izvērtēja pilnīgi visus pretendentus,” uzsver Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Ņemot vērā Rail Baltica stratēģisko un drošības nozīmi, visos Rail Baltica iepirkumos tiek prasīts Valsts drošības dienesta atzinums par visiem pretendentiem. Šajā gadījumā tas par Turcijas uzņēmumu apvienību “IC Ictas Insaat Sanayi Ve Ticaret A.S.” un “Doguş Insaat Ve Ticaret A.S.” konkursa otrajā kārtā ir bijis negatīvs, līdz ar to liedzot iespēju turpināt konkursa sarunas ar konkrēto pretendentu.

Tiesa cita starpā iepazinās ar konkursa uzvarētāju  – personu apvienības “E.R.B. Rail Baltica JV” – sniegto informāciju. Tas rada paļāvību, ka visa iepirkuma procedūra analizēta rūpīgi un pēc būtības.

Zaudējušā pretendenta paustais par it kā lētāku piedāvājumu ir spekulācija, jo, saņemot negatīvu drošības iestāžu atzinumu, zaudētāja iesniegtais sākotnējais finanšu piedāvājums pēc būtības netika vērtēts un tas netika pakļauts konkursa sarunām, kuru rezultātā konkursa dalībniekiem bija jāsagatavo galīgais piedāvājums. Tikai galīgais piedāvājums tika vērtēts atbilstoši piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem.

Konkursā par uzvarētāju atzīta uzņēmumu apvienība “E.R.B Rail Baltica JV”, kurā ietilpst  – Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija).

Rail Baltica pamattrases būvniecības darbu uzsākšanai ir nodrošināti visi priekšnoteikumi – pieejami nekustamie īpašumi, finansējums pirmajai būvdarbu kārtai, būvprojekts, kā arī starptautiski atzīts un pieredzējis būvuzraugs.

Pamattrases būvdarbus plānots uzsākt dienvidu jeb Lietuvas virzienā, jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgs, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu. Pirmie būvdarbi plānoti Bauskas novadā pie Iecavas Rail Baltica infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, kā arī ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās un apstrādes darbus.

Par SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas: 

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic projekta Rail Baltica realizēšanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem starp CINEA (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency), kas ir Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS, kas ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kas atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Satiksmes ministrija.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Tieslietas

Lemjot par publisko iepirkumu dokumentācijā ietvertu komercnoslēpuma izsniegšanu

Augstākā tiesa

Senāta Administratīvo lietu departaments 7.novembrī atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts žurnālista pieteikums un Rīgas domei uzlikts pienākums izsniegt pieteicējam Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētājas sagatavoto tāmi. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai.

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās Rīgas domē, lūdzot izsniegt Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas iepirkuma uzvarētāja pilnsabiedrības „LNK, RERE” sagatavotās būvniecības tāmes. Rīgas dome atteica informācijas izsniegšanu, norādot, ka tā satur komercnoslēpumu. Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot iestādes atteikumu atzīt par prettiesisku un uzdot iestādei izsniegt pieteicējam pieprasīto informāciju.

Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, piemērojot tikai vispārīgo regulējumu par informācijas pieejamību. Tiesa atzina, ka strīdus tāmēs nav ietverts tāds komercnoslēpums, kura izsniegšana apdraudētu pilnsabiedrības konkurētspēju, un pieteikumu apmierināja.

Kasācijas sūdzību iesniedza pilnsabiedrība „LNK, RERE”, norādot, ka tiesa kļūdaini secinājusi, ka strīdus tāmēs nav ietverts pilnsabiedrības komercnoslēpums un ka tā izsniegšana nevar radīt kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Tāpat pilnsabiedrība uzsvēra, ka tiesa kļūdaini nav ņēmusi vērā speciālo tiesisko regulējumu par publisko iepirkumu dokumentācijas konfidencialitāti.

Senātam izskatāmajā lietā vispirms bija jāvērtē, kāds regulējums un no tā izrietoši apsvērumi ņemami vērā, lemjot par komercnoslēpumu saturošas informācijas, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, izsniegšanu.

Senāts, izvērtējot Latvijas tiesisko regulējumu kopsakarā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas atziņām, secināja, ka šāda veida lietās ir piemērojams ne tikai vispārīgais informācijas pieejamības regulējums, bet arī speciālais regulējums, kam tiesa nepamatoti nebija pievērsusi nekādu uzmanību.

Senāts, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas norādes, spriedumā atzina, ka gadījumos, kad atbilstoši Informācijas atklātības likumam iestādei iesniegts pieprasījums izsniegt komercnoslēpumu saturošu informāciju, kas iestādes rīcībā nonākusi publisko iepirkumu procedūras rezultātā, šāda informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, kuras aizsardzība ir nepieciešama ne vien konkrēta komersanta komerciālo interešu labad, bet jo īpaši – netraucētas konkurences nodrošināšanas interesēs. Lemjot par šādas informācijas izsniegšanu, jāpatur prātā, ka netraucētas konkurences nodrošināšana ir galvenais mērķis, kura dēļ publisko iepirkumu procedūrā iesniegtai pretendentu komerciālajai informācijai ir noteikta aizsardzība, un netraucēta konkurence ir arī visas sabiedrības būtiska interese. Līdz ar to šādas informācijas izsniegšana varētu būt pieļaujama vien tad, ja to konkrētajā gadījumā attaisno kādas sevišķas sabiedrības intereses nodrošināšanas nepieciešamība.

Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka šāda veida lietās tiesai, pienācīgi iedziļinoties, vispirms ir jāizvērtē, vai pieprasītā strīdus informācija ietver komercnoslēpumu, kura izsniegšana radītu attiecīgā komersanta konkurētspējas apdraudējumu un visas sabiedrības intereses uz netraucētu konkurenci apdraudējumu. Ja tiek konstatēts, ka pieprasītā informācija ietver šādu komercnoslēpumu, tiesai tālāk jāizvērtē, kā samērot konkurences aizsardzības interesi ar interesi, kuras labad pieteicējs informāciju pieprasījis.

Izskatāmajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa bija kļūdījusies jau pirmajā solī, proti, tiesa nebija pienācīgi pārbaudījusi, vai pieprasītajās tāmēs ir ietverts komercnoslēpums, un nepamatoti bija atzinusi, ka tāmju izsniegšana neradītu kaitējumu pilnsabiedrības konkurētspējai. Šāda kļūda pati par sevi neļauj pienācīgi vērtēt to, kā samērojamas lietā pretstatītās intereses, tāpēc Senāts atzina, ka tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. 

Vienlaikus Senāts nepiekrita pilnsabiedrības argumentiem, ka gadījumā, kad pieprasītā informācija ietver komercnoslēpumu, sabiedrības interešu nodrošināšanai pietiek ar to, ja publisko līdzekļu izlietojumu vērtē tiesībaizsardzības iestādes. Senāts uzsvēra, ka analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par tai būtiskām tēmām demokrātiskā sabiedrībā nevar aizstāt ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu likumpārkāpumu izmeklēšanā. Senāts uzsvēra, ka, iegūstot un analizējot informāciju par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem ar mērķi par to informēt sabiedrību, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju un šādu funkciju demokrātiskā valstī neviens cits kā žurnālisti pēc būtības pilnvērtīgi neveic un nevar veikt. Senāts arī nepiekrita pilnsabiedrībai, ka žurnālistu darbs ir nozīmīgs vienīgi gadījumā, kad žurnālists pēta jautājumu, saistībā ar kuru viņam ir īpaša izglītība un specializācija. Senāts uzsvēra, ka ikviena profesionāla žurnālista darba specifika ir godprātīgi un pilnīgi iedziļināties un izpētīt analizējamo jautājumu, lai tā rezultātā sabiedrībai varētu sniegt objektīvu un kompetentu skatījumu. Līdz ar to nav pamata žurnālistu devumu sabiedrībai novērtēt par zemu.

Administratīvajai rajona tiesai, izskatot lietu no jauna, Senāta atziņas būs jāņem vērā.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-183/2023 (A420202419)

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Pašvaldības Tieslietas

Tiks īstenots pilotprojekts, sniedzot bezmaksas konsultācijas juridiskos jautājumos

Tieslietu ministrija

Septiņās Latvijas pašvaldībās – Aucē, Madonā, Kuldīgā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Siguldā, kā arī Mālpilī – no 2.oktobra līdz 8.decembrim tiks īstenots bezmaksas juridisko konsultāciju pilotprojekts. Tieslietu ministrijas, Eiropas Padomes komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) un Juridiskās palīdzības administrācijas kopīgi īstenotā projekta ietvaros iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas saņemt sākotnēju konsultāciju par juridiskā veidā risināmiem jautājumiem.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pilnveidošana, tostarp sākotnējās juridiskās palīdzības sistēmas ieviešana un sabiedrības pieejas tiesiskumam uzlabošana ir akcentēta visos nozīmīgākajos valsts politikas plānošanas dokumentos un izvirzīta kā Tieslietu ministrijas prioritāte. Projekts tiek īstenots, lai paplašinātu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību Latvijā un veicinātu sabiedrības izpratni par nepieciešamību juridiska rakstura problēmas risināt to agrīnā stadijā.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šim bijis pieejams kvalitatīvs juridiskais atbalsts dažādu dzīves situāciju risināšanā, savukārt juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku. Piemēram, nesakārtoti ātrie kredīti, mantojuma, nekustamā īpašuma vai ilgstoša uzturlīdzekļu piedziņas prasības necelšana ietekmē ģimenes labklājību. Valsts ir atbildīga par tiesiskuma stiprināšanu un pieeju tam, tāpēc esam uzsākuši pilotprojektu, lai nodrošinātu bezmaksas juridisko atbalstu savlaicīgai jautājumu risināšanai. Saredzu, ja būs pieprasījums šādam pakalpojumam, turpmāk valsts to varētu nodrošināt pastāvīgi visā Latvijas teritorijā.”

Konsultācijas būs iespējams saņemt jautājumos, kas saistīti ar mantojumu, īpašumu un parādiem, dzīvokļa īri un darba attiecībām, ģimenes problēmām, kuras nav izdevies atrisināt saviem spēkiem, kā arī gadījumos, kad saņemtas vēstules no tiesām, valsts un pašvaldību iestādēm, par kuru saturu un nepieciešamo tālāko rīcību nav radusies skaidra izpratne vai pārliecība.

Konsultācijas sniegs speciālisti, kas parasti ir pirmie, pie kuriem cilvēki vēršas pēc palīdzības, – pašvaldību sociālo dienestu, krīžu centru un nevalstisko organizāciju darbinieki, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs. “Šo konsultāciju galvenais uzdevums ir panākt, lai cilvēki apzinās savu problēmu un sāk to risināt, pirms tā samilzusi,” atzina Juridiskās palīdzības administrācijas direktora vietniece Jeļena Bārbale.

“Jau 2020. gadā īstenotais pilotprojekts pierādīja, ka Latvijas iedzīvotāji sākotnējo juridisko palīdzību izmanto labprāt un, ka tā viņiem ir nepieciešama,” pirms jaunā projekta uzsākšanas uzsvēra CEPEJ pārstāvis Morics Teilors (Moritz Taylor), norādot, ka nepieciešamā atbalsta saņemšana ir viena no cilvēka pamattiesībām.

Plašāka informācija par konsultāciju saņemšanas laikiem un vietām būs pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas interneta vietnē www.jpa.gov.lv.

– Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta finansēto projektu “Strengthening the access to justice in Latvia through fostering and legal aid services (2-nd phase)” (“Stiprināt pieeju tiesiskumam Latvijā, veicinot mediācijas un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumus (2. daļa)) īsteno Eiropas Padomes komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ), sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorātu. Tieslietu ministrija un Juridiskās palīdzības administrāciju ir labuma guvēji projektā.

– Projekta ietvaros atbalstu sākotnējās juridiskās palīdzības sniedzējiem nodrošina “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” SIA.

Kategorijas
Tieslietas

Tiesai nodod lietu pret “Rīgas kartes” bijušajiem valdes locekļiem

LETA

Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu pret pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” meitasfirmas “Rīgas karte” bijušajiem valdes locekļiem Pāvelu Tulovski un Aleksandru Brandavu, kā arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Baltijas komunikāciju centrs” valdes priekšsēdētāju Gintu Federu.

Fiziska persona apsūdzēta par krāpšanu un naudas līdzekļu legalizēšanu, bet divi Rīgas pašvaldības meitasuzņēmuma valdes locekļi – par valsts amatpersonas bezdarbību un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, informēja prokuratūrā.

Saskaņā ar apsūdzībām starp Rīgas pašvaldības meitasuzņēmumu un juridisko personu tika noslēgti vairāki līgumi par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu.

Juridiskās personas pārstāvis iesniedza Rīgas pašvaldības meitasuzņēmumam līgumu izpildi pamatojošus dokumentus, apzinoties, ka sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika faktiski veikti, kā arī faktiski veiktie sabiedrisko attiecību pakalpojumi netika veikti šī uzņēmuma interesēs.

Par uzņēmuma līgumu izpildes uzraudzību un kontroli atbildīgais Rīgas pašvaldības meitasuzņēmuma valdes loceklis, neveicot savus pienākumus, apstiprināja juridiskās personas pārstāvja iesniegtos rēķinus, kā rezultātā no Rīgas pašvaldības meitas uzņēmuma juridiskās personas labā tika izkrāpti naudas līdzekļi 43 076 eiro apmērā. Savukārt citam Rīgas pašvaldības meitasuzņēmuma valdes loceklim apsūdzība celta par rēķina parakstīšanu, pārkāpjot savu pilnvarojumu.

Apsūdzētā fiziskā persona juridiskās personas kontā iegūtos naudas līdzekļus izmantoja privātmājas būvniecībai, tādējādi legalizējot naudas līdzekļus 25 000 eiro apmērā.

Lieta arī nodota par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai par tās labā fiziskās personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Krimināllieta izskatīšanai nodota Ekonomisko lietu tiesai.

Jau ziņots, ka lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Izmeklētais noziegums noticis laika posmā no 2018.gada 27.jūlija līdz 2019.gada 30.janvārim. KNAB kriminālprocesu sāka 2021.gada 20.septembrī.

Feders iepriekš teica, ka lieta ir nepamatota un savu nevainību viņš pierādīšot. 

“Firmas.lv” informācija liecina, ka Feders ir vienīgais īpašnieks un amatpersona uzņēmumos “Baltijas komunikāciju centrs”, “GF Communications” un “Alfa Investments”, kā arī viņam pieder 20% uzņēmuma “BB WakePark” daļu.

Savukārt bijušās Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas uzstādītājas un apkalpotājas SIA “Rīgas karte” īpašnieki ir pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” un Francijā reģistrētais uzņēmums “Conduent Business Solutions S.A.S.”.

Tulovskis uzņēmuma valdē strādāja laikā no 2013. gada līdz 2020.gada martam. Līdz 2019.gadam “Rīgas kartes” valdes loceklis bija arī toreizējais partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs Aleksandrs Brandavs.

Pērn uzņēmums apgrozīja 2 287 460 eiro un 54 912 eiro zaudējumiem.

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas Transports

Tiesa uzdod atcelt 200 miljonu EUR vērtus autotransporta pārvadājumu līgumus

Katrīne Pļaviņa-Mika, Zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” 

Administratīvā tiesa atzinusi, ka Autotransporta direkcijai jāatkāpjas no 200 miljonus eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu „Nordeka“, kas paredzētajā laikā nav uzsācis pasažieru pārvadājumus Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs. 2.marta spriedumā Administratīvās tiesa nosprieda, ka Autotransporta direkcijai nebija nekāda pamata kartelī iesaistītajai AS “Nordeka” dot papildu laiku pārvadājumu uzsākšanai. Līdz pat šai dienai “Nordeka” nav sākusi sniegt pakalpojumus Vidzemē, kur pārvadājumus turpina nodrošināt iepriekšējais pārvadātājs – AS “CATA”.

Tiesa secināja, ka Autotransporta direkcija patvaļīgi grozīja iepirkuma līgumus ar AS “Nordeka” un pagarināja termiņu jauno autobusu uzrādīšanai un pārvadājumu uzsākšanai. Tā kā AS „Nordeka” vēl nav uzsākusi pārvadāt pasažierus Vidzemē, tiesa atzina, ka Autotransporta direkcijas pienākums ir iepirkuma līgumus izbeigt, nemeklējot citus AS “Nordeka” labvēlīgus risinājumus. Autotransporta direkcijai un AS “Nordeka” ir tiesības pārsūdzēt spriedumu Senātā.

Tiesa atzina, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšana par gadu ir uzskatāma par būtisku iepirkuma noteikumu grozīšanu un līguma izpildes noteikumu atvieglošanu, tādējādi padarot līguma izpildi izdevīgāku AS “Nordeka”, salīdzinot ar citiem pretendentiem. Ne iepirkuma nolikumā, ne līgumā nav paredzēta iespēja grozīt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas laiku.

Tiesa konstatēja, ka līgumu grozījumos faktiski nav atklāts pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas termiņa pagarināšanas iemesls. No pierādījumiem lietā tiesa secināja, ka autobusu piegāžu kavējums ir noticis tieši AS „Nordeka” bezdarbības rezultātā, proti, AS „Nordeka” nav pilnā apmērā savlaicīgi veikusi līgumos ar piegādātājiem noteiktos avansa maksājumus, kas attiecīgi ir aizkavējis autobusu ražošanas uzsākšanu.

Autotransporta direkcija bija iepriekš apsvērusi risku, ka pārvadātājs var neuzsākt pakalpojuma sniegšanu noteiktajā laikā, un šādā situācijā paredzējusi vienpusēji atkāpties no līguma. Turklāt, gatavojot iepirkuma dokumentus, Autotransporta direkcijai jau bija jāapsver riski saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām. Savukārt līgumu slēgšanas brīdī, kad kopš Covid-19 ierobežojošo pasākumu piemērošanas bija apritējis gads, Autotransporta direkcijai nebija pamata atsaukties uz Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto pasākumu radītajām sekām kā iepriekš neparedzamām.

Tiesa, vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz līgumu saistību izpildi, norādīja, ka karadarbība sākās 10 mēnešu pēc līgumu noslēgšanas un trīs mēnešus līdz autobusu piegādes termiņa beigām. Tādēļ saistībā ar karadarbību Krievijai un Baltkrievijai noteiktajām sankcijām nevarēja būt būtiska ietekme uz sagatavošanos līguma izpildei un tas nevarēja kalpot par iemeslu atlikt autobusu piegādes termiņu.

2023.gada 17.februārī Konkurences padome informēja sabiedrību, ka AS “Nordeka”, AS “Liepājas autobusu parks” un SIA “Latvijas Sabiedriskais autobuss” aizliegti vienojās, lai prettiesiski iegūtu tiesības slēgt iepirkuma līgumus par pasažieru pārvadājumiem Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs un citur kopā vairāku simtu miljonu vērtībā.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas

Pat aizdomas par dalību kartelī tagad liedz piedalīties iepirkumos. Vai tas strādā?

LSM

Kopš gada sākuma Konkurences padomes atklāto karteļu dalībniekus iepirkumu komisijas var izslēgt no pretendentu loka, kaut vai sodītie uzņēmumi konkurences uzraugu lēmumu apstrīd tiesā. To paredz jaunie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir cīnīties pret konkurences principu pārkāpējiem. Šogad bijuši arī pirmie gadījumi, kad iepirkumu pasūtītāji izmanto jaunās likumā paredzētās tiesības prasīt Konkurences padomei viedokli par aizdomīgiem pretendentiem, kuri varētu būt savā starpā vienojušies. Neviens gan tieši šī iemesla dēļ no iepirkuma vēl nav izslēgts.

Konkurences padomes atklāto karteļu dalībniekiem līdz šim nebija šķēršļu turpināt piedalīties valsts iepirkumos, kamēr konkurences uzraugu piemērotie sodi ir apstrīdēti tiesā. Tomēr no 1.janvāra kārtība mainīta, un tagad iepirkumu komisijas var karteļu dalībniekus no pretendentu loka izslēgt, pat ja Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzēts.

Vai kāda komisija karteļu dalībniekus no pretendentu loka jau ir izslēgusi, Iepirkumu uzraudzības birojs nevar pateikt, jo sūdzības par to birojā šobrīd nav. Starp paziņojumiem biroja mājaslapā redzams, ka šogad izsludinātos iepirkumos Konkurences padomes sodītie uzņēmumi nav uzvarējuši.

 

Liepājas cietuma projektā 40% būvnieku no karteļa dalībniekiem

Tomēr daži no tiem paspējuši uzvarēt iepirkumos, kas izsludināti pirms stājušies spēkā jaunie likuma grozījumi. Piemēram, “Būvnieku karteļa” lietā iesaistītā firma “Arčers” janvārī noslēdza līgumu ar Izglītības un zinātnes ministrijai piederošo “Latvijas Nacionālo sporta centru” par 20 miljonu eiro vērtas sporta halles būvniecību.

Tāpat “Arčers” kā apakšuzņēmums piesaistīts Liepājas cietuma būvniecībai, par ko līgums parakstīts novembra beigās. 125 miljonus eiro vērtajā iepirkumā uzvarēja valstij daļēji piederošā uzņēmuma “Tet” meitaskompānija “Citrus Solutions”, un tā plāno 25% darbu nodot SIA “Arčers” un vēl 15% – SIA “Abora”, kas arī bija “būvnieku karteļa” lietā.

Uz jautājumu, kādēļ izvēlēti tieši šie apakšuzņēmumi, “Citrus Solutions” rakstiski atbildēja, ka piedāvājums iesniegts vēl pirms Konkurences padomes lēmuma, turklāt iebildis nav arī pasūtītājs.

“Speciālisti projektam tika piesaistīti, ņemot vērā augstās un specifiskās konkursa prasības un Latvijā pavisam nelielo skaitu speciālistu ar atbilstošu kvalifikāciju un nepieciešamo realizēto objektu apjoma pieredzi. Nevienā no iepirkumu procedūras kārtām projekta pasūtītājam – Tiesu namu aģentūrai – nav bijuši jautājumi vai iebildumi par šiem piesaistītajiem apakšuzņēmumiem un speciālistiem,” atbildēja “Citrus Solutions” pārstāve Anna Celma.

Regulējumā lielas pilnvaras pasūtītājiem

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš norādīja, ka līdz šim Latvijā iepirkumu regulējums konkurences pārkāpumu gadījumā bijis salīdzinoši maigs pret pretendentiem, kaut gan Eiropas Savienības noteikumi pieļauj krietni stingrāku pieeju. Taču situācija ir būtiski mainījusies, un iepirkumos, kas izsludināti pēc 1.janvāra, pasūtītājam ir tiesības pretendentus izslēgt arī uz aizdomu pamata, ka starp kandidātiem varētu būt kādas vienošanās.

Vadlīnijas ar piemēriem, kas šādas aizdomas rada, ir publicētas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

“Protams, mums prakses šobrīd nav, jo mums tas regulējums ir salīdzinoši jauns. Protams, paies kāds laiks, kamēr prakse izveidosies. Pirmie gadījumi, kur būs apstrīdēšana pie mums [IUB], tālāk jau noteikti arī uz tiesu aizies; tiesa jau varēs šo novērtējumu dot, prakse noteikti izveidosies. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka citās valstīs šāds regulējums darbojas,” sacīja Lapiņš.

Pirmie ziņojumi no LU un BKUS

Likums noteic – lai pretendentu izslēgtu, vajadzīgas “pārliecinošas norādes”, lai secinātu, ka pastāv vienošanās starp pretendentiem, kā arī Konkurences padomes viedoklis par to. Pirmajos divos mēnešos kopš jaunā regulējuma stāšanās spēkā

viedokli Konkurences padomei lūguši trīs pasūtītāji, kuriem bijušas aizdomas par konkurences pārkāpumiem.

“Pasūtītāji vismaz divos gadījumos pavisam noteikti ir vērsušies pilnīgi pamatoti ar pamatotām bažām. Un arī mēs, apskatoties tās pazīmes, ko norādījis pasūtītājs un iegūstot nedaudz vēl papildu informāciju, norādījām savā viedoklī, ka jā, šeit, visticamāk, mēs šādas pamatotas pazīmes saskatītu, ka šī iepirkuma pretendenti nav bijuši līdz galam godīgi,” teica Konkurences padomes Aizliegto vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Viens no šiem gadījumiem ir saistīts ar Latvijas Universitātes (LU) autobusu nomas iepirkumu. Pieteicās vairākas firmas, no kurām viena uz universitātes papildu jautājumiem atbildēja, ka labāk informāciju prasīt kādai citai personai un atsūtīja kontaktinformāciju. Telefona numurs izrādījies tāds pats, kādu norādījis cits pretendents, ar kuru it kā būtu jākonkurē.

“LU rīkotā atklātā konkursā “Transporta pakalpojumi neregulāriem pasažieru pārvadājumiem Latvijas Universitātes vajadzībām” viena un tā pati fiziskā persona bija sagatavojusi divu pretendentu (uzņēmumu) piedāvājumus EIS. Tāpat tika konstatēts, ka abi pretendenti konkurēja, piedāvājot cenas līdzīgā apmērā atsevišķās iepirkuma daļās. Minētās pazīmes varēja liecināt par konkurenci ierobežojošas vienošanās starp diviem uzņēmumiem par piedalīšanos un tās noteikumiem atklātā konkursā esību,” rakstiskā atbildē situāciju komentēja LU.

Universitāte lēma iepirkumu izbeigt, taču pamatojums tam nebija aizdomas par konkurences pārkāpumiem, bet gan tas, ka neviens piedāvājums nav atbildis prasībām.

Otrs pasūtītājs, kura aizdomas par konkurences pārkāpumiem padome atzina par pamatotām, bija Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS). Arī tā atbildēja, ka pretendentu izslēdza citu iemeslu dēļ.

BKUS Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja vietniece Ārija Vecmane norādīja: “Esam vērsušies Konkurences padomē, kad iepirkuma komisijai radās aizdomas par iespējamu konkurences pārkāpumu. Taču paralēli iepirkuma komisija piedāvājumu vērtēšanas laikā konstatēja, ka piedāvājums ir noraidāms ar konkurences pārkāpumiem nesaistītu iemeslu dēļ, tāpēc Konkurences padomes viedoklim nebija nozīmes lēmuma pieņemšanā. Iepirkums bija saistīts ar medicīnas iekārtu iegādi.”

Konkurences padomes pārstāve norādīja, ka padomes viedokli pasūtītājs var arī neņemt vērā. Atbildīgais par izslēgšanu tāpat ir pasūtītājs. Turklāt 10 dienu termiņš, kura laikā padomei jādod sava atbilde, ir pārāk īss, lai uz tās pamata vien balstītu lēmumu.

“Protams, nekāda izmeklēšana padziļināti 10 darba dienās noteikti nevar notikt, jo tas laiks nav absolūti adekvāts. Ja mēs zinām, kāds ir likumā paredzētais termiņš, lai Konkurences padome izpētītu un pieņemtu lēmumu, tad tas maksimums ir divi gadi. Šajā gadījumā tas arī nav tam paredzēts. Šis regulējums ir vairāk domāts, lai pasūtītājs pieņemtu patstāvīgi šo lēmumu,” norādīja Šmite.

Jau noslēgtos līgumus vienpusēji lauzt nevar

Pēdējais atklātais karteļa gadījums bija pasažieru pārvadājumu jomā. Ar iesaistītajiem uzņēmumiem Autotransporta direkcija salīdzinoši nesen noslēgusi ilgtermiņa līgumus, līdz ar to kartelī iesaistītās firmas varēs saņemt valsts kompensācijas par pasažieru vadāšanu vēl septiņus līdz desmit gadus. Autotransporta direkcija secinājusi, ka arī pēc jaunajiem likuma grozījumiem jau noslēgtos līgumus vienpusēji lauzt nevar.

Vienīgās iespējas ir gaidīt, kad Konkurences padomes sodus apstiprinās arī tiesa, vai arī vienoties ar uzņēmumiem līgumus lauzt labprātīgi, ko direkcija arī piedāvājusi darīt. Iestāde tagad vērtē, vai bez kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iespējams nosegt Latvijas maršrutu tīklu.

“Jāatzīmē, ka brīvie resursi ir visai mazi. Tie noklāj tikai aptuveni 30% no mums vajadzīgā maršrutu tīkla. [..] Lai atrastu, kas varētu aizvietot, ir noteikti jārīko atkārtots iepirkums uz tādiem ilgtermiņa nosacījumiem, dodot laiku sagatavoties pārvadātājam, kas varētu nodrošināt šo nepārtrauktību,” sacīja Autotransporta direkcijas Juridiskās daļas vadītāja Vizma Bahareva.

Viņa arī norādīja, ka Konkurences padomes sodītie uzņēmumi oficiālas atbildes par iespēju līgumus lauzt labprātīgi vēl nav snieguši. Nekādas kompensācijas par to direkcija nepiedāvājot. Apmaksāts tikšot tikai padarītais darbs.

Ierobežo arī viena pretendenta iepirkumus

Vēl viens nozīmīgs grozījums likumā kopš Jaunā gada ir tas, ka viena pretendenta gadījumā iepirkums būs jāpārtrauc.

Ir gan arī vairāki izņēmumi, piemēram, iepirkuma pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai veselības aizsardzības intereses.

Statistika liecina, ka Latvijā šobrīd ceturtajā daļā iepirkumu ir tikai viens pretendents, kas faktiski nozīmē, ka konkurence izpalikusi. Turklāt Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš atklāja, ka IT jomā viena pretendenta iepirkumu īpatsvars ir pat aptuveni 50%.

Viena pretendenta iepirkumu varēs turpināt arī gadījumā, ja pirms iepirkuma izsludināšanas pasūtītājs ir rīkojis apspiedi ar potenciālajiem piegādātājiem. Lapiņš norādīja, ka grozījumu mērķis nav viena pretendenta iepirkumus pārtraukt pilnībā, jo objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr konkurence ir iespējama. Tomēr jaunais regulējums mudinās iepirkumus rīkot tā, lai tiem varētu pieteikties lielāks pretendentu skaits.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija Tieslietas

Krimināllieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā Valsts policijas rīkotajā formastērpu iepirkumā nodota tiesai

Latvijas Republikas prokuratūra

2022. gada izskaņā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtīja krimināllietu, kurā apsūdzība celta trīs valsts amatpersonām par mantkārīgā nolūkā izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas radījušas būtisku kaitējumu, un četrām privātpersonām par šo darbību atbalstīšanu.

Saskaņā ar apsūdzību visas trīs valsts amatpersonas ar privātpersonu atbalstu panāca vienam pretendentam (konkrētai SIA) izdevīgu prettiesisku priekšrocību nodrošināšanu Valsts policijas formastērpu iepirkumā. Viena no apsūdzētajām amatpersonām arī izpauda pretendentam ar plānoto iepirkumu saistītas neizpaužamas ziņas, tādējādi gan ierobežojot brīvas konkurences iespējamību iepirkumā, gan kaitējot Valsts policijas interesēm.

Apsūdzētās amatpersonas, organizējot, vadot un kontrolējot Valsts policijas un iepirkuma komisijas darbu, īstenoja to pārvaldības procesu un lēmumu pieņemšanu tādā veidā, ka ar konkrēto SIA uz tai izdevīgiem nosacījumiem nepamatoti un nelikumīgi  tika noslēgts līgums par policijas formastērpu un to sastāvdaļu piegādi uz trīs gadiem par 2 479 338 eiro. Valsts policijai kā pasūtītājam tika liegta objektīva piedāvājumu izvēle iepirkumā, apdraudot saimnieciski izdevīgākā un policijas vajadzībām piemērotākā pakalpojuma iepirkšanu.

Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas tiesai vispārējā kārtībā pret apsūdzētajām personām un piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Tieslietas

Sāks iztiesāt lietu pret bijušo IeM Informācijas centra amatpersonu par bezdarbību iepirkumā

Leta

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā sāks iztiesāt krimināllietu, kurā bijusī Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra (IC) amatpersona apsūdzēta par bezdarbību 2,9 miljonus eiro vērtā iepirkumā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

“Amatpersona, būdama centra rīkotā publiskā iepirkuma komisijas priekšsēdētāja, apzinoties un ignorējot to, ka pretendenta apakšuzņēmējam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, pretēji likuma nosacījumiem tīši pieļāva pretendenta uzvaru publiskajā iepirkumā”, proti, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu par kopējo summu 2 935 091 eiro, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Likums paredz, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja tiek konstatēts, ka pretendentam lēmuma par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā ir nodokļu parāds, kas pārsniedz iepriekš minētos 150 eiro.

Apsūdzētā persona pirmstiesas kriminālprocesā no liecību sniegšanas atteikusies.

Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka lietā apsūdzēta Līga Peipiņa.
Jau ziņots, ka šo lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja Iekšējās drošības birojs (IDB).

Tiesai nodotā lieta ir saistīta ar citu IC veikto iepirkumu un tā nav saistīta ar pērn izskanējušo informāciju, ka IDB veic izmeklēšanu par IC amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas saistītas ar centra organizētajiem videonovērošanas sistēmu iepirkumiem.

Šis kriminālprocess tika sākts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un šajā lietā turpinās izmeklēšana IDB.

Tāpat ziņots, ka iepriekš no amata pienākumu pildīšanas atstādināta IC priekšniece Līga Lapiņa. Tas darīts, jo viņai piemērots drošības līdzeklis kādā krimināllietā, kura patlaban ir Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Šajā lietā apsūdzība celta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Saskaņā ar apsūdzību amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, deva prettiesiskus rīkojumus sagatavot nepieciešamos dokumentus mantas norakstīšanai un utilizācijai. Mantas nosaukums prokuratūras paziņojumā nav minēts, taču LETA jau rakstīja, ka saskaņā ar IDB iepriekš informēto tā ir sakaru ierīce.

Kategorijas
Tieslietas

Rīgā norisinās OECD augsta līmeņa diskusija par pieeju tiesiskumam

Tieslietu ministrija

No 21. līdz 22. septembrim Rīgā norisinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Globālā apaļā galda diskusija par pieeju tiesiskumam – 2022. Diskusijās klātienē piedalīsies vairāk nekā 100 dalībnieku no 35 OECD dalībvalstīm un partnervalstīm.

Globālā apaļā galda diskusiju Rīgā, Mazajā Ģildē atklās ar augsta līmeņa tikšanos, kurā OECD dalībvalstu valdību pārstāvji apspriedīs demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanas izaicinājumus šī brīža mainīgajos apstākļos. Kopumā divās dienās noritēs deviņas diskusiju sesijas par aktuāliem tieslietu jomas jautājumiem.

21. un 22. septembrī notiekošais globālais dialogs Rīgā ir apliecinājums ciešai Latvijas un OECD sadarbībai tieslietu jomā, kas OECD ietvaros tiek aktīvi attīstīta tieši pēdējo gadu laikā. Latvijas Tieslietu ministrija ir kļuvusi par nozīmīgu OECD Publiskās pārvaldības direktorāta sadarbības partneri, jau trešo reizi uzņemot augsta līmeņa OECD tieslietu līderus Rīgā – Rīgā jau norisinājās ikgadējā Globālā apaļā galda diskusija 2018.gadā, savukārt pērn tieslietu ministra vadībā notika Pasaules tieslietu līderu dialogs.

Sadarbība ar OECD Latvijai ir devusi atbalstu un iespējas sasniegt ļoti būtiskus rezultātus, piemēram, OECD ieguldījums Latvijas komerctiesību un tieslietu pakalpojumu pieejamības novērtējumā bija izšķirošs Ekonomisko lietu tiesas izveidei un veiksmīgai attīstīšanai. Pulcējot Latvijā OECD dalībvalstu valdību pārstāvjus, Latvijas tieslietu nozares ekspertiem ir iespēja iegūt jaunu pieredzi un zināšanas par tieslietu inovācijām, digitālās attīstības tendencēm, labākās prakses rezultātiem un atbilstību labāku pārmaiņu veikšanai. Šāda pieredze stiprina Latvijas ekspertīzi un līderību, kas nepieciešama, gan veiksmīgi turpinot attīstīt Ekonomisko lietu tiesu, gan veidojot Tieslietu akadēmiju kā vienotu tieslietu mācību centru, tādējādi – nodrošinot Latvijas sabiedrībai arvien kvalitatīvākus un pieejamākus tieslietu pakalpojumus.

OECD Globālā apaļā galda diskusiju svarīgumu apliecina arī citu nozīmīgu starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanās – tajās piedalās ne tikai OECD dalībvalstu pārstāvji, bet arī pārstāvji no Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Pasaules Bankas. Diskusijās Rīgā būs pārstāvētas Kembridžas un Boloņas universitātes, savukārt nozīmīgu lomu tieslietu sektora sadarbībai ar uzņēmējiem nodrošina Ārvalstu investoru padome Latvijā.

OECD Globālā apaļā galda diskusija par pieeju tiesiskumam – 2022 ir augsta līmeņa starptautisks līderu forums savstarpējai pieredzes apmaiņai, kas tiek rīkots katru gadu. Šogad OECD Apaļais galds tiek rīkots Rīgā sadarbībā ar OECD Publiskās pārvaldības komiteju un Latvijas Republikas Tieslietu ministriju ESF projekta “Justīcija attīstībai” (Nr.3.4.1.0/16/I/001) ietvaros.

Apaļā galda diskusiju darba kārtība un dalībnieku saraksts ir pieejams Tieslietu ministrijas mājas lapā.

Apaļā galda diskusijas tiešraide pieejama latviešu, angļu un franču valodās Tieslietu ministrijas Youtube kontā.

Kategorijas
Likumdošana, normatīvie akti Tieslietas

Publicēta Senāta 2021.gada nozīmīgāko nolēmumu gadagrāmata

Augstākā tiesa

Augstākā tiesa savā tīmekļvietnē publicējusi Senāta 2021.gada nolēmumu krājumu. Tāpat kā iepriekšējā gadā, krājumā publicēti nevis pilni nolēmumi, bet būtiskāko nolēmumu kopsavilkumi, kas ļauj pārskatīt īsi aprakstītus lietas faktiskos apstākļus un iepazīties ar Senāta atziņām. Pārskatāmība kalpo uztveramībai, un tāds ir mērķis – lai Senāta nolēmums kalpotu tiesību vienveidīgai izpratnei.

Kopsavilkumi sakārtoti pa departamentiem, sagrupēti pēc lietu kategorijām. Nolēmuma kopsavilkumam ir pievienots virsraksts un norādīti atslēgvārdi, izceltas Senāta atziņas.

Grāmatas ievadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda – kasācijas instances nolēmums ir īpašs tiesas nolēmums: “Senāta nolēmumam vienlaikus jāapvieno, no vienas puses, argumentācijas dziļums un izvērsums, lai veidotu izpratni par tiesību normu piemērošanu un dotu nepieciešamo pienesumu juridiskās domas attīstībai, un, no otras puses, uztveramība un precizitāte, lai nodrošinātu Senāta atziņu nepārprotamību, autoritāti un tālāku izmantošanu.”

Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmē, ka dinamiskā tehnoloģiju attīstība un nepārtrauktie sociālie, ekonomiskie, un ģeopolitiskie izaicinājumi uzliek pienākumu tiesām un citiem tiesību normu piemērotājiem rūpīgi iedziļināties ikvienā situācijā, rūpēties par pamattiesību nodrošināšanu un būt gataviem attīstīt tiesību piemērošanu, nepieciešamības gadījumā pat atkāpjoties no iepriekšējās judikatūras. Protams, attīstības vai atkāpšanās gadījumā jābūt argumentētai komunikācijai, lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai kontrolēt un izprast tiesu atziņu un tiesiskuma principa attīstību.

Visplašākais judikatūras klāsts tiek publicēts Augstākās tiesas tīmekļvietnē Judikatūras nolēmumu arhīvā. Taču vēl viens veids, kā tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar iepriekšējā gada judikatūru, ir nolēmumu gadagrāmatas. Tajās tiek iekļauti nolēmumi, kuros ir risināti sevišķi nozīmīgi tiesību jautājumi, lai interesentiem pēc iespējas pārskatāmāk būtu iespēja iegūt informāciju par konkrētajā gadā risināto tiesību jautājumu aktualitātēm un tendencēm.

Grāmatu “Latvijas Republikas Senāta spriedumi un lēmumi 2021” sagatavoja Senāta departamentu priekšsēdētāji Veronika Krūmiņa, Normunds Salenieks, Anita Poļakova un Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas konsultantes Annija Lazdiņa, Zinaida Indrūna un Kristīne Ivulāne. Redaktores Anita Zikmane un Liena Henke. Grāmatas izdevējs ir Augstākā tiesa.

Grāmatu drukātā veidā saņems Latvijas tiesas, augstskolu Juridiskās fakultātes, Nacionālā bibliotēka. Elektroniski grāmata bez maksas pieejama Augstākās tiesas tīmekļvietnē.

Latvijas Republikas Senāta spriedumi un lēmumi 2021