Kategorija: Statistika

Kategorijas
Nozares Statistika

Latvijas ekonomika kara un energokrīzi pērn pārvarējusi labāk nekā prognozēts

Finanšu ministrija

Latvijas ekonomika 2022. gadā gan Covid-19 krīzi, gan arī kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas ir pārvarējusi labāk, nekā sākotnēji gaidīts, un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinājumā ar 2021. gadu ir palielinājies par 2,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) otrdien publiskotie dati.

Ekonomikai atgūstoties no Covid-19 ierobežojumiem, strauja izaugsme pērn bijusi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs un lielāko devumu IKP pieaugumā nodrošinājis 15,7% pieaugums komercpakalpojumu nozarēs. Būtiska loma bijusi arī 57,5% pieaugumam izmitināšanas un ēdināšanas nozarē un 26,6% pieaugumam mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.  Ļoti veiksmīgi pērn attīstījusies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, uzrādot 14,0% pieaugumu, kas ir ļoti augsti vērtējams rezultāts, ņemot vērā, ka atšķirībā no pārējām pakalpojumu nozarēm, informācijas un komunikācijas pakalpojumus iepriekš daudz mazāk bija negatīvi ietekmējuši pandēmijas apturēšanai noteiktie ierobežojumi.

Sekmīgi pagājušajā gadā kopumā strādājusi arī apstrādes rūpniecība, kas, neskatoties uz apjomu samazinājumu divās lielākajās apakšnozarēs – kokapstrādē un pārtikas ražošanā, spējusi sasniegt 2,7% pieaugumu. Kopumā pagājušā gada dati rāda, ka Krievijas sāktā kara negatīvā ietekme pērn atspoguļojusies lielākoties tikai vairumtirdzniecības nozares apjomu kritumā par 18,7% salīdzinājumā ar 2021. gadu. Bez šāda samazinājuma ekonomikas izaugsme pērn būtu pat bijusi samērā tuva 2021. gada rezultātam, kad IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 4,1%.

Vienlaikus negatīva dinamika pērn saglabājusies būvniecības nozarē, kas pēc 9,8% krituma 2021. gadā pērn samazinājusies vēl par 11,3%, strauji pieaugot būvniecības izmaksām un kavējoties līgumu pārslēgšanai.

Skatoties ekonomikas attīstību pagājušā gada laikā pa ceturkšņiem, koriģētie CSP dati rāda, ka pretēji iepriekš ziņotajam otrajā un trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika bija nonākusi nelielā recesijā, IKP pret iepriekšējiem ceturkšņiem samazinoties attiecīgi par 0,3% un 1,0%, tomēr gada griezumā nevienā no ceturkšņiem ekonomikas izaugsme nav bijusi negatīva. Ceturtajā ceturksnī ekonomikas kritums pret iepriekšējo ceturksni praktiski ir apstājies un gada griezumā izaugsme palielinājusies līdz 0,3%. Siltā ziema un valsts energoatbalsta pasākumi ne tikai palīdzējuši saglabāt privātā patēriņa līmeni, bet arī nodrošinājuši tā visai spēcīgu pieaugumu gan pret iepriekšējo ceturksni, gan pret 2021. gada attiecīgo periodu.

Ceturtā ceturkšņa dinamika rāda, ka ekonomika attīstība arī 2023. gadā varētu būt labāka, nekā prognozēts iepriekš, un pretēji pagājušā gada beigu prognozēm šogad kopumā neuzrādīs kritumu. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos jau ir vērojams būtisks energoresursu cenu kritums, un pēdējo mēnešu laikā ir uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam.

Vienlaikus Krievijas sāktā kara un pieaugušo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi nekā sākotnēji gaidīts, atstājot tālejošāku negatīvu ietekmi jau uz 2024. gadu. Par šāda scenārija iespējamību brīdina Lietuvas un Igaunijas dati, kur apstrādes rūpniecība gada griezumā pēdējos mēnešos piedzīvojusi jau vairāk nekā 10% kritumu gada griezumā.

Taču pagaidām apsteidzošie, operatīvie indikatori Latvijai ir pozitīvāki un par krasu iespējamu kritumu nesignalizē. Mazumtirdzniecībā janvārī ir saglabājies salīdzinoši spēcīgs pieaugums, gada sākumā būtiski pieaugušas valsts investīcijas pamatkapitāla veidošanā, norādot uz būvniecības aktivitātes palielināšanos, un pēdējos mēnešos turpinājuši uzlaboties arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji. Latvijas kopējais ESI indekss februārī ir paaugstinājies līdz pozitīvākajam līmenim kopš pagājušā gada marta, vienlaikus uzlabojoties gan patērētāju, gan būvnieku un rūpnieku konfidencei. Tomēr jāatzīmē, ka patērētāju noskaņojums joprojām ir negatīvāks nekā Covid-19 krīzes laikā un jauni, negaidīti un nekompensēti cenu kāpumi var atstāt arī visai negatīvu ietekmi uz privātā patēriņa līmeni.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Statistika

Augstais ražošanas cenu pieaugums neliedz apstrādes rūpniecībai augt par 2,6% 2022. gadā

Finanšu ministrija

Pērnais gads Latvijas apstrādes rūpniecības nozarē noslēdzies ar 2,6% izaugsmi, kas ir par 4,7 procentpunktiem mazāka nekā 2021. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pērnā gada pirmajā pusgadā ražošanas apjomi salīdzināmās cenās pieauga par 6,6%, kad nozare turpināja 2021. gadā uzņemto izaugsmes tempu, taču otrajā pusgadā ražošanas apjomi samazinājās par 0,9%, ko ietekmēja augstās energoresursu izmaksas, dārgās izejvielas un ārējā pieprasījuma samazināšanās. Taču, ņemot vērā rekordaugsto ražošanas cenu pieaugumu, nozares izaugsme 2022. gadā liecina par uzņēmēju spēju pielāgoties skarbākiem apstākļiem.

Rūpniecības nozare kopā pērn augusi par 0,8%, ko negatīvi ietekmēja sarukums 11,5% apmērā elektroenerģijas un gāzes apgādē, bet ieguves rūpniecības izlaide samazinājusies par 0,6%. Tā kā apstrādes rūpniecības īpatsvars rūpniecībā veido 80,7%, izaugsme 2,6% nodrošina arī visas rūpniecības izaugsmi 2022. gadā. Savukārt pērnā gada decembrī rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu samazinājums par 4,4%, tostarp 6,2% sarukums elektroenerģijas un gāzes apgādē, 3,6% samazinājums apstrādes rūpniecībā un apjomu kritums par 17,8% salīdzinoši mazajā ieguves rūpniecībā.

Pēc 4,2% izaugsmes apstrādes rūpniecībā pērnā gada novembrī, decembrī apjomi samazinājās par 3,6%. Lieli ražošanas apjomu kritumi bija tādās nozarēs kā poligrāfija un ierakstu reproducēšana (-39%), kas saistīta arī ar norisēm kokrūpniecības nozarē, ķīmisko vielu un produktu ražošanā (-29%), būvmateriālu ražošanā (-25,3%), ko ietekmēja gan augošās ražošanas izmaksas, gan problēmas būvniecības nozarē. Apjomu kritums fiksēts arī metālizstrādājumu ražošanā (-15%), un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-38%). Turpretī pēc sešu mēnešu pārtraukuma 3,3% izaugsmi uzrādījusi kokrūpniecības nozare, kas ir lielākā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Ievērojama izaugsme arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+44,4%) un elektrisko iekārtu (+13,9%) ražošanā. Arī iekārtu un ierīču remonts un apkope augusi par 24%.

Apgrozījuma pieauguma temps apstrādes rūpniecībā 2022. gada otrajā pusē samazinājās un decembrī apgrozījums bija par 9,6% lielāks nekā gadu iepriekš, kas ir otrs zemākais pieaugums pērnā gada laikā (+21,8% 2022. gadā kopā). Sašaurinoties izejvielu importa tirgum, apgrozījums vietējā tirgū 2022. gada otrajā pusgadā auga ievērojami straujāk (+20,1%) nekā eksporta tirgū (+8,9%).

Pērnā gada decembrī elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi saruka par 6,2%. Elektroenerģijas apjomi ražoti par 4,6% mazāk nekā gadu iepriekš, ko noteica 42% ražošanas apjomu samazinājums hidroelektrostacijās un 18,8% palielinājums koģenerācijas staciju izlaidē. Decembrī ierasti elektroenerģijas apjomi tiek saražoti lielos apjomos, arī pērnā gada decembris nav izņēmums, tādējādi elektroenerģija importēta 1,1 reizi vairāk nekā eksportēta. Taču 2022. gadā kopā importa apjomi bija 1,9 reizes lielāki par eksporta apjomiem.

Ražošanas cenas apstrādes rūpniecībā pērnajā gadā pieauga par 19,1%, kas ir augstākais rādītājs novērojumu vēsturē un par 6,6 procentpunktiem pārsniedz 2021. gada pieaugumu. Savukārt pērnā gada decembrī ražošanas cenas palielinājās par 16,6%, tostarp lielākie pieaugumi tieši energoietilpīgākajās apakšnozarēs, kā būvmateriālu (+33,7%) un pārtikas produktu (+26,3%) ražošanā.

Eiropas Komisijas apkopotais apstrādes rūpniecības konfidenču indekss šā gada janvārī norāda uz nelielu noskaņojuma uzlabošanos nozarē. Rūpnieku konfidence gan Eiropā, gan Latvijā pasliktinājās kopš pagājušā gada februāra, bet pērnais decembris un šā gada janvāris ir pirmie divi mēneši, kad rūpnieki aptaujās norāda uz nelielu situācijas uzlabošanos nozarē, ko galvenokārt nodrošina optimisms par turpmāku ražošanas apjomu palielināšanos, turpretī kā galvenais nozares ierobežojošais faktors tiek minēts pieprasījuma trūkums. Arī kopējais ekonomikas konfidences indekss norāda uz līdzīgām pozitīvām izmaiņām, ko Eiropā nodrošina visu nozaru konfidenču rādītāju uzlabošanās, izņemot būvniecību. Savukārt Latvijā noskaņojums uzlabojas visos rādītājos, izņemot patērētāju noskaņojumu.

Paredzams, ka 2023. gads apstrādes rūpniecībai būs sarežģīts, ko ietekmēs ražošanas apjomu samazinājums gada pirmajā pusgadā un joprojām augstās ražošanas izmaksas.  

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Statistika

Inflācija saglabājas 21,8% līmenī

Finanšu ministrija

Šā gadā novembrī patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt gada griezumā vidējais cenu līmenis bija par 21,8% augstāks, kas ir līdzvērtīgs pieaugumam oktobrī. Kopš šā gada jūlija inflācija Latvijā svārstās 21,5%-22,2% robežās. Pamatojoties uz aktuālākajiem datiem par gāzes, naftas un pārtikas cenām pasaulē, inflācijas pieaugums Latvijā tuvākajos mēnešos nav gaidāms. Patēriņa cenu kāpums decembrī gada izteiksmē būs ļoti tuvs tam līmenim, kāds bija novērots pēdējos mēnešos, līdz ar to 2022. gada vidējā inflācija varētu sasniegt 17,3%.

Noteicošā loma tik straujam patēriņa cenu kāpumam galvenokārt ir saistīta ar ārējiem faktoriem jeb energoresursu un pārtikas cenu pieaugumu pasaulē. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos grūti apgalvot, vai cenu kāpums Latvijā sasniedza savu pīķi, jo joprojām pastāv liela nenoteiktība ap gāzes cenām Eiropā. Ja gāzes cenas īstermiņā strauji nepalielināsies, tad nav pamata sagaidīt vēl augstāku patēriņa cenu pieaugumu. Inflācija ap 21%-22% Latvijā saglabāsies līdz nākamā gada pavasarim, bet pēc tam cenu kāpums pakāpeniski samazināsies augstās bāzes dēļ.

Patēriņa cenu kāpumu šā gada novembrī lielā mērā ietekmēja pārtikas, degvielas, gāzes, siltumenerģijas, kā arī elektroenerģijas cenu kāpums. Pakalpojumu cenas arī turpināja palielināties un gada griezumā bija par 11,0% augstākas. Pakalpojumu cenu kāpumu visbūtiskāk ietekmēja veselības aprūpes, ēdināšanas un viesnīcu, atpūtas un kultūras, kā arī personīgās aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada novembrī noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums par 29,5%, tādējādi izskaidrojot trešdaļu no fiksētās inflācijas. Par spīti tam, ka neapstrādātās pārtikas cena pasaulē samazinās jau astoņus mēnešus pēc kārtas, pārtikas cenu pieaugums Latvijā ar katru nākamo mēnesi paliek tikai augstāks. Tas, ka neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē samazinās, vērtējams pozitīvi, bet augstās apstrādes un loģistikas izmaksas energoresursu cenu kāpuma dēļ neļauj samazināt pārtikas gala cenu. Tas apliecina, ka energoresursu cenu pieaugumam ir būtiska netieša ietekme arī uz pārējo preču cenām. Pārtikas cenu stabilizēšanos Latvijā redzēsim tikai nākamgad.

Būtisku devumu inflācijā nodrošināja arī ar mājokļa apsaimniekošanu saistīto pakalpojumu un preču sadārdzinājums par 44,4%, ko ietekmēja elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas, cietā kurināmā, kā arī kanalizācijas un atkritumu savākšanas cenu pieaugums. Lielā mērā šo preču un pakalpojumu cenu kāpumu negatīvi ietekmēja augstās gāzes cenas, jo gāze tiek izmantota gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas ražošanā. Gāze bija par 105% dārgāka nekā 2021. gada novembrī, bet siltumenerģija sadārdzinājās par 75,0%. Jāatzīmē, ka šāds siltumenerģijas tarifa pieaugums atspoguļo vidējo kāpumu visām mājsaimniecībām.

Ņemot vērā, ka siltumenerģijas tarifi ir decentralizēti – katrā pašvaldībā siltumenerģijas tarifi ir dažādi, līdz ar to atsevišķās pašvaldībās kāpums varētu būt augstāks par vidējo. Svarīgi norādīt arī to, ka gāzes cenu kāpuma ietekme uz siltumenerģijas tarifiem Latvijā vēl nav pilnībā atspoguļojusies. Tas saistīts ar to, ka siltumenerģijas tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, un starp tarifu projekta sagatavošanu, iesniegšanu un apstiprināšanu paiet zināms laiks. Atsevišķās pašvaldībās tarifus varētu vēlreiz palielināt. Šā gada novembra beigās AS “Rīgas siltums” šogad ceturto reizi palielināja siltumenerģijas tarifu. Siltumenerģijas tarifus vidējā termiņa ietekmēs gāzes cenas pasaules tirgos. Būtiski palielinoties malkas un granulu pieprasījumam, strauji pieauga arī cietā kurināmā cena, salīdzinājumā ar pērnā gada novembri palielinoties par 115%.

Lai arī degvielas cena šā gada novembrī bija par 28,4% dārgāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, pašreiz tā ir vienīgā patēriņa prece, kuras cenu dinamika var nedaudz uzlabot garastāvokli, jo vairāku nedēļu garumā degvielas cena pakāpeniski samazinās. Pašreiz BRENT markas jēlnaftas svārstās ap 79 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš šā gada janvāra. Novembrī vidējā dīzeļdegvielas cena veidoja 1,927 eiro par litru, bet 95. benzīna vidējā cena bija 1,782 eiro par litru.

Kategorijas
Būvniecība un nekustamais īpašums Statistika

Ekonomikas lejupslīdi trešajā ceturksnī noteicis kritums vairumtirdzniecībā un būvniecības apjomu samazināšanās

Finanšu ministrija

Latvijas ekonomikas izaugsmei 2022. gada laikā aizvien bremzējoties, iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājies par 0,6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem IKP samazinājies par 1,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šis samazinājums bijis tieši tāds pats, kā pirms mēneša rādīja IKP ātrā novērtējuma dati.

Lai arī izaugsmes tempi gada laikā arvien samazinājušies un trešajā ceturksnī jau piedzīvots kritums, negatīvie faktori bijuši tādi paši kā iepriekšējos ceturkšņos un būtiskākā negatīvā ietekme uz IKP samazinājumu trešajā ceturksnī bijusi vairumtirdzniecības un būvniecības nozarēm, kur piedzīvots attiecīgi 23,0% un 13,6% kritums pret pagājušā gada trešo ceturksni. Nozīmīga loma bijusi arī produktu nodokļu apjoma samazinājumam par 7,6%, un atšķirībā no gada pirmajiem ceturkšņiem izaugsme vairs nav vērojama apstrādes rūpniecībā, kas trešajā ceturksnī samazinājusies par 1,6%.

Ja vairumtirdzniecībā kritums lielā mērā saistīts ar darījumu ierobežošanu ar Krieviju, būvniecības nozari vistiešāk skāris izmaksu pieaugums, kavējot darbu izpildi vai liekot atteikties no jauniem projektiem. Izmaksu pieaugums un ārējā pieprasījuma vājināšanās sākusi ietekmēt arī apstrādes rūpniecību, kur kritumu trešajā ceturksnī piedzīvojušas abas lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokapstrāde un pārtikas produktu ražošana, samazinoties attiecīgi par 9,0% un 2,0%.

Vienlaikus pakalpojumu nozares, tajā skaitā tās, kuru darbība visvairāk bija ierobežota Covid-19 pandēmijas laikā, turpina uzrādīt ļoti spēcīgus pieauguma tempus. Vislielākā pozitīvā ietekme trešajā ceturksnī bijusi informācijas un komunikāciju nozares pieaugumam par 14,2%. būtisks kāpums bijis izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 33,1%, komercpakalpojumu nozarēs – par 13,2% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 26,2%.

Līdzīgi arī IKP izlietojuma puses dati parāda joprojām samērā spēcīgu privātā patēriņa pieaugumu, tam salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni palielinoties par 5,5%, ko nodrošinājusi pakalpojumu nozaru darbības atjaunošanās pēc pandēmijas ierobežojumiem. Ļoti spēcīga izaugsme saglabājusies eksportā – par 12,3%, kamēr  investīciju apjomi līdz ar problēmām būvniecībā un augot privāto investoru piesardzībai, palielinājušies tikai ļoti mēreni – par 0,4%, un mērens pieaugums bijis arī valdības patēriņā – par 1,6%.

2022. gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā ekonomikas izaugsme veidojusi 2,4%, taču ceturtajā ceturksnī prognozējams vēl nedaudz lielāks ekonomikas kritums, ko noteiks straujā cenu kāpuma pieaugošā negatīvā ietekme uz privātā patēriņa apjomu. Vājinās arī ārējais pieprasījums, un visa šī gada laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un straujā energoresursu cenu kāpuma pasaules tirgos, gan pasaules, gan Eiropas Savienības valstu ekonomikas izaugsmes prognozes ir tikušas pastāvīgi samazinātas.

Ņemot vērā trešā ceturkšņa IKP datus, kas parādīja straujāku ekonomikas sabremzēšanos, kā arī zemākus pasaules ekonomikas un Latvijas partnervalstu ekonomikas izaugsmes tempus, Finanšu ministrija pašlaik aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes, pārskatot uz leju IKP pieauguma tempus 2022. un 2023. gadam.

Kategorijas
Elektroniskais iepirkums Korupcija Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Statistika Uzņēmējdarbība

Katrs desmitais uzņēmējs un pašvaldība ir gatavi iesaistīties konkurences tiesību pārkāpumā

Konkurences padome

Konkurences padomes (KP) Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka, neskatoties uz pieaugošo sabiedrības izpratni par godīgu konkurenci un piemērotajiem konkurences tiesību pārkāpuma soda apmēriem, katrs desmitais uzņēmējs un pašvaldība atbalstītu iesaisti konkurences pārkāpumā, ja tādējādi uzņēmumi gūtu papildu peļņu vai tirgus priekšrocības, bet tā iemesla dēļ patērētājiem paaugstinātos cenas.

BŪTISKĀKĀS KONKURENCES VIDES PROBLĒMAS

Aptaujā piedalījās uzņēmēji, asociācijas, juridiskie biroji un pašvaldības. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu garumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos. To norāda 83 % uzņēmēju un pašvaldību un 65 % asociāciju pārstāvju. Kā otra aktuālākā godīgas konkurences vides problēma tiek minēta publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, kuru izceļ vairāk nekā puse (55 %) aptaujāto uzņēmēju un asociāciju, un trešdaļa pašvaldību pārstāvju. Taujāti par nozarēm, kurām KP būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, aptaujātie visbiežāk minēja būvniecības un enerģētikas nozares.

UZLABOJUSIES IZPRATNE PAR KONKURENCES PĀRKĀPUMIEM

Aptaujas rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekš, 2018. gadā, veikto pētījumu ir uzlabojušies sabiedrības priekšstati par konkurences tiesību regulējumu. Vairāk nekā 80 % aptaujāto zina, ka valsts un pašvaldības iestādes nedrīkst diskriminēt uzņēmējus, radot nepamatotas konkurences priekšrocības, kā arī, ka ir aizliegtas uzņēmumu aizliegtas vienošanās par cenu un ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli tirgū.

Savukārt tikai 19 % uzņēmēju un 60 % juridisko biroju ir dzirdējuši par “Iecietības programmu” un iespējām ziņot KP par veikto pārkāpumu, saņemot atbrīvojumu no soda. Kā galvenos neziņošanas iemeslus respondenti min neuzticību valsts pārvaldei, bailes tikt identificētam kā ziņotājam un bailes no pārējiem kartelī iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

Neraugoties uz respondentu pieaugošo izpratni par konkurences tiesību pārkāpumu veidiem un aizliegumiem attiecībā uz negodprātīgu komercpraksi, salīdzinājumā ar 2018. gadā veikto pētījumu ir palielinājies to uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju loks, kuri atbalstītu iesaistīšanos konkurences pārkāpumā, ja tas uzņēmumam dotu papildu peļņu vai tirgus priekšrocības, bet vienlaikus patērētājiem paaugstinātos cenas. Apzināti kropļot konkurenci pretlikumīgas peļņas gūšanas dēļ šogad ir gatavi 11 % uzņēmēju iepriekšējo 10 % vietā un 10 % pašvaldības pārstāvju iepriekšējo 8 % vietā.

POZITĪVI VĒRTĒ LĒMUMU IETEKMI UZ TIRGU

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Konkurences padome jau 30 gadu garumā rūpējas par godīgas konkurences vides nodrošināšanu Latvijā. Aptaujas rezultāti iezīmē pozitīvu tendenci – pēdējos gados ir palielinājusies gan sabiedrības izpratne par to, kas ir konkurences tiesību pārkāpums un kādas darbības ir aizliegtas, gan pozitīvāk tiek vērtēts Konkurences padomes darbs kopumā. Vispozitīvāk Konkurences padomes darbu kopumā vērtēja pašvaldības un juridiskie biroji – vairāk nekā 60 %. Nedaudz ieturētāku vērtējumu par Konkurences padomes darbu sniedza aptaujātie uzņēmēji un asociācijas – teju 40 % un 50 % gadījumu sniegts pozitīvs vērtējums. Tas tikai apstiprina, ka nākamajā periodā ir vieta izaugsmei un Konkurences padomei ir jāstiprina izglītošanas aktivitātes šajās prioritārajās grupās.”

Divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka pieņemtie lēmumi ir kvalitatīvi, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka iestādes lēmumi pozitīvi ietekmē tirgu, izceļot lēmumu juridisko pamatojumu skaidrību un pozitīvo ietekmi uz tirgu.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 75 % aptaujāto uzņēmēju, pašvaldību un asociāciju pozitīvi vērtē saziņas iespējas ar Konkurences padomi, tās darbinieku atsaucību un kompetenci. Kopumā pozitīvi, bet rezervētāk nekā 2018. gadā sadarbība ar Konkurences padomi tiek vērtēta juridisko biroju grupā. Tostarp  uzņēmēji un asociācijas izceļ informācijas pieprasījuma procesa vienkāršību, norādot, ka atbilžu sagatavošanas process uz pieprasījumiem ir viegls un ātrs.

Savukārt piemēroto sodu apmēru respondenti vērtē kā pietiekami samērīgu, lai preventīvi atturētu tirgus dalībniekus no konkurences tiesību pārkāpumu veikšanas. Tā domā 91 % pašvaldību, 74 % juridisko biroju, 50 % asociāciju pārstāvju, kā arī 58 % aptaujāto uzņēmēju.

JĀTURPINA IZGLĪTOŠANAS AKTIVITĀTES

Būtiski pieaudzis to pašvaldību, juridisko biroju un asociāciju pārstāvju īpatsvars, kas uzskata, ka KP īstenotās aktivitātes sabiedrības informēšanai ir pietiekamas. Tās ir 77 % pašvaldību, 52 % juridisko biroju un 48 % asociāciju. Salīdzinājumā ar iepriekšējās aptaujas datiem pozitīvs vērtējums pašvaldību grupā pieaudzis par 39 %, juridisko biroju grupā –  par 16 % un asociāciju vidū  –  par 12 %.

Savukārt katrs ceturtais uzņēmējs pauž viedokli, ka izglītošanas aktivitātes ir pietiekamas. Padziļināta interese tika pausta par tādām tēmām kā aizliegtas vienošanās (par cenām, par tirgus sadali), par publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā un par lielu, dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību.

Vairākums (72 % juridisko biroju, 63 % pašvaldību un 55 % asociāciju) no visiem pētījuma dalībniekiem uzskata, ka KP būtu lietderīgi organizēt seminārus un konferences par konkurences tiesību jautājumiem, piemēram, konkurences tiesībām Latvijā un ES, iepirkumu specifiku un publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā. Papildus interese tiek pausta par aizliegtu vienošanos tēmu, konkrētāk, par cenām un tirgus sadali.

_______________

Sabiedriskās domas aptauju KP veic reizi divos gados, lai noskaidrotu uzņēmēju, asociāciju un pašvaldību informētību par konkurences tiesībām, KP darbu, kā arī gūtu plašāku ieskatu par aptaujāto vēlmēm attiecībā uz turpmāko iestādes darbību. Aptaujas dati tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes stratēģiju un vērtējot iestādes darbības uzlabošanu un komunikāciju ar sabiedrību.

Aptauju KP uzdevumā veica pētījumu aģentūra Latvijas Fakti.

Kategorijas
Statistika

Preču eksporta kāpums vēl aizvien pārsniedz 30%

Finanšu ministrija

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada septembrī turpinājās straujš preču eksporta kāpums. Pirmo reizi kopš ārējās tirdzniecības statistikas datu uzskaites sākšanas preču eksports pārsniedzis 2 miljardus eiro. Kopējā eksporta vērtība šā gada septembrī veidoja 2137 miljonus eiro, kas bija par 32,3% lielāka nekā pērnā gada septembrī. Tādējādi saglabājās iepriekšējo mēnešu straujā preču eksporta pieauguma tendence. 2022. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 31,9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ko veicināja visas preču eksporta grupas, izņemot metāla preču grupu.

Tāpat kā iepriekšējos mēnešos viens no galvenajiem iemesliem tik straujai preču eksporta izaugsmei bija cenu kāpums. Dati par septembri vēl nav pieejami, bet augusta dati liecina, ka eksporta vienības vērtības indekss gada laikā ir palielinājies par 21,3%. Attiecinot augustā fiksēto eksporta cenu kāpumu uz septembra preču eksporta datiem, reālā izteiksmē (jeb izslēdzot cenu ietekmi) preču eksports septembrī pieauga par 11,0%. Savukārt pirmajos deviņos mēnešos eksporta reālā izaugsme bija 9,5%.

Cenu kāpums vērojams praktiski visām izejvielām, proti, energoresursiem, pārtikai, metāliem, koksnei, tādējādi ietekmējot gala preču cenas, jo loģistikas un ražošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Augsts izejvielu cenu līmenis saglabāsies vismaz līdz pat šā gada beigām un turpināsies arī nākamā gada sākumā. Tādējādi nominālā izteiksmē preču eksporta vērtība palielināsies arī turpmākajos mēnešos, bet pieaugums pakāpeniski bremzēsies, ko ietekmēs pieprasījuma kritums ārējos tirgos. Vienlaicīgi ir svarīgi norādīt, ka, pat ja izslēgtu cenu efektu, preču eksporta pieaugums ap 10% salīdzināmās cenās tiek vērtēts kā ļoti labs sniegums.

Preču eksporta vērtības pieaugums šā gada septembrī bija fiksēts visām preču grupām, izņemot metālu un to izstrādājumu grupai. Var atzīmēt divas preču grupas, kuras nodrošināja lielāko devumu eksporta izaugsmē jeb vairāk nekā divas trešdaļas. Pirmā grupa ir lauksaimniecības un pārtikas preču eksports, to eksporta vērtībai pieaugot par 57% jeb par 206 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada septembri. Pusi no tik straujā pieauguma nodrošināja graudaugu eksporta kāpums. Tradicionāli tieši rudens mēnešos tiek fiksēti augstāki graudaugu eksporta apjomi, kas saistīts ar šīs lauksaimniecības kultūras ražas novākšanas sezonas pabeigšanu. Atbilstoši lauksaimnieku novērtējumiem šī gada graudaugu raža tiek uzskatīta par labu, līdz ar to sagaidāms, ka graudaugu eksports arī turpmākajos mēnešos veicinās kopējo preču eksportu. No pārējām lauksaimniecības un pārtikas preču grupām var atzīmēt arī piena produktu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu.

Savukārt, otrā preču grupa ar nozīmīgu devumu eksporta kāpumā ir minerālprodukti. Būtiski palielinoties elektroenerģijas eksportam, kā arī naftas pārstrādes produktu un dabasgāzes reeksportam, minerālproduktu eksports pieauga vairāk nekā trīs reizes jeb par 192 miljoniem eiro. Eksporta vērtības izmaiņas citās preču grupās ir atspoguļotas grafikā.

Augstās energoresursu cenas un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un investoru aktivitāti gan Eiropā, gan arī pārējos pasaules reģionos. Starptautisko organizāciju prognozes attiecībā uz ekonomikas attīstību šogad ir pārskatītas uz leju. Samazinātas ekonomiskās attīstības perspektīvas arī nākamajam gadam. Savukārt aktuālākie dati par uzņēmēju un mājsaimniecību konfidenci apstiprina bažas par ekonomikas attīstības tempu bremzēšanos. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas sentimenta indikators samazinās jau kopš pērnā gada novembra, bet šā gadā jūlijā indikatora vērtība paslīdēja zem 100 punktiem. Kritums turpinājās arī nākamajos mēnešos, oktobrī indikatora vērtībai sasniedzot jau 90 punktus. Negatīvi vērtējams tas, ka uzņēmēju un patērētāju novērtējums par ekonomisko aktivitāti kļūst sliktāks praktiski visās ES dalībvalstīs, kā arī visās jomās, tajā skaitā rūpniecībā un būvniecībā, kas svarīgākas tieši Latvijas eksportētājiem. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums turpināsies arī nākamajos mēnešos, bet šā gada nogalē un 2023. gada sākumā pieauguma tempi visticamāk kļūs būtiski zemāki salīdzinājumā ar pašreizējiem.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Statistika

Trešais ceturksnis apstrādes rūpniecībā noslēdzas ar negatīvu zīmi

Finanšu ministrija

Šā gada septembrī apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 1,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir apjomu samazinājums otro mēnesi pēc kārtas salīdzināmās cenās gada griezumā. Samazinājumu noteica ražošanas apjomu sarukums lielākajās apakšnozarēs kā kokrūpniecība, pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Savukārt kopējā rūpniecībā samazinājums par 3,7% elektroenerģijas un gāzes apgādes samazinājuma dēļ 26% apmērā, bet ieguves rūpniecībā bijis 6,6% pieaugums.

Deviņu mēnešu griezumā apstrādes rūpniecībā saglabājas 3,6% izaugsme, ko noteica galvenokārt izaugsme dzērienu, būvmateriālu un metālizstrādājumu apakšnozarēs. Savukārt šā gada trešajā ceturksnī ražotie apjomi apstrādes rūpniecībā kritušies par 1,6%, attiecīgi pēc 7,4% un 5,8% pieaugumiem pirmajā un otrajā ceturksnī.

Rūpniecībā kopā deviņos mēnešos 1,5% izaugsme, ko negatīvi ietekmēja 14% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē, savukārt ieguves rūpniecībā 2,1% pieaugums.

Latvijas lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā – ražošanas apjomi pret pērno gadu turpina samazināties jau ceturto mēnesi pēc kārtas, septembrī uzrādot 5,7% sarukumu. Koksnes un tās izstrādājumu apgrozījuma tendences norāda uz eksporta apjomu samazināšanos, sākot ar šā gada jūniju, tikmēr vietējā tirgū apgrozījums joprojām pieaug. Jāpiemin, ka eksports kokrūpniecības ražojumiem ir lielāks nekā noiets Latvijā. Taču eksporta apjomi uz lielākajām sadarbības valstīm kā Angliju un Zviedriju kopš šā gada jūnija ir sarukuši.

Pārtikas ražošanas apjomi septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, samazinājušies par 2,3%, kas ir samazinājums jau ceturto mēnesi pēc kārtas gada griezumā. Pārtikas ražošana starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm ir otrā nozīmīgākā nozare aiz kokrūpniecības, taču tā ir arī viena no energoietilpīgākajām nozarēm. Tādējādi energoresursu cenu kāpums nozīmīgi ierobežo nozares izaugsmi. Piemēram, gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” norāda, ka energoresursu sadārdzinājums galvenokārt tiek kompensēts uz uzņēmuma peļņas rēķina, nevis uz produkcijas cenas palielināšanas. Šāda peļņas samazināšana gan var būt kritiska mazajiem ražotājiem.

Savukārt gatavie metālizstrādājumi ražoti par 10,1% mazāk nekā gadu iepriekš, kas ir lielākais samazinājums pēdējo divu gadu laikā. Metālizstrādājumu apgrozījuma pieauguma tempi vietējā tirgū kopš jūlija pakāpeniski samazinājušies, bet eksporta apgrozījums septembrī gada griezumā pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā ir samazinājies. Metālizstrādājumu eksporta tirgus ir ļoti diversificēts. Lielākie partneri ir Zviedrija, Dānija un Lietuva.

Lai arī lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs situācija pasliktinās, apjomu pieaugumus uzrāda daudzas mazākas nozares, tajā skaitā būvmateriālu ražošana pieaugusi par 10,3%, dzērienu ražošanas apjomi auguši par 26,5%, tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas apjomi palielinājušies attiecīgi par 11,8% un 8%, elektrisko iekārtu ražošanā pieaugums par 8,8%, bet autobūvē palielinājums par 18,4%.

Saražotā elektroenerģija turpina uzrādīt zemus apjomus jau ceturto mēnesi, kopš jūnija nepārsniedzot 300 milj. kWh un septembrī saražojot vien 214 milj. kWh, kas ir par 36,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Tajā skaitā koģenerācijas staciju izlaide bijusi par 42,4% mazāka, bet hidroelektrostaciju ražotie apjomi sarukuši par 27,7%. Ražoto apjomu samazinājumus nosaka gan laikapstākļi, gan kurināmā sadārdzinājums koģenerāciju staciju darbībai. Kopējie elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi septembrī samazinājušies par 26% pret pērnā gada septembri.

Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences rādītāji oktobrī turpināja pasliktināties, ko galvenokārt nosaka pieprasījuma samazināšanās gan vietējā, gan eksporta tirgū. Eiropas Savienības rūpnieku konfidences rādītājs nedaudz pārsniedz Latvijas atzīmi, taču arī tam, tāpat kā Latvijai, kopš šā gada februāra ir tendence pasliktināties. Tajā pašā laikā kopējais Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta rādītājs kopš februāra samazinājies straujāk nekā ekonomikas sentiments Latvijā un šā gada oktobrī ir vienā līmenī ar Latviju.

Ražošanas izmaksu pieaugumi gada griezumā sāk samazināties, taču tas neatvieglo situāciju rūpniecības nozarē, jo izmaksu pieaugums saglabājas, izmaksas joprojām ir augstas un priekšā vēl ir ziemas aukstie mēneši, kad ražotņu apsildei atkal būs nepieciešami papildu izdevumi.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Rūpniecība un tirdzniecība Statistika

Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī piedzīvo kritumu

Finanšu ministrija

Pēc gada pirmajos divos ceturkšņos sasniegtā 5,6% un 2,9% pieauguma, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi kritumu, izaugsmes rādītājos arvien redzamāk atspoguļojoties kara, resursu cenu kāpuma un globālās izaugsmes palēnināšanās ietekmei. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ir samazinājies par 0,6%, bet ceturkšņa laikā ekonomika pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem sarukusi par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

Pakalpojumu nozarēs trešajā ceturksnī vēl saglabājies 1,7% pieaugums, kur vietējā biznesā balstītajās nozarēs joprojām turpinājās strauja izaugsme pēc pagājušā gada pandēmijas laika ierobežojumiem un saglabājās nelieli pieaugumi arī tranzīta biznesā, savukārt vairumtirdzniecību krasi negatīvi ietekmēja darījumu sarukums ar Krieviju pēc Ukrainā uzsāktā kara.

Tajā pašā laikā ražojošajās nozarēs, kuras jau vistiešāk skāris cenu kāpums un pēdējos mēnešos arī ārējā pieprasījuma vājināšanās, fiksēts 3,9% kritums salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni. Būvniecības nozare bija pirmā, kas Latvijā sāka izjust straujā cenu kāpuma negatīvo ietekmi, būtiski pieaugot būvniecības izmaksām un nozares ražošanas apjomi pastāvīgi samazinājušies jau no 2021. gada vidus. Detalizēti dati par nozaru apjomiem IKP ātrajā novērtējumā vēl nav pieejami, bet apsteidzošie rādītāji un informācija par valsts investīciju apjomiem rāda, ka arī šajā ceturksnī būvniecības nozarē bijis kritums.

Ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās Eiropā un ražošanas izmaksu pieaugums sācis ietekmēt arī apstrādes rūpniecību, kur pēc 7,4% un 5,8% apjomu pieauguma gada pirmajos divos ceturkšņos, jūlijā un augustā ražošanas apjomi jau ir samazinājušies, lejupslīdi piedzīvojot divām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – kokapstrādei un pārtikas produktu ražošanai. Kokapstrādes nozari līdzās zemākam pieprasījumam negatīvi ietekmē arī cenu kritums, bet pārtikas nozarē straujā cenu kāpuma dēļ patērētāji arvien vairāk sāk atteikties no augstākas cenu kategorijas precēm, liekot uzņēmumiem sašaurināt to ražošanas apjomus.

Apsteidzošie indikatori un prognozes par pasaules ekonomikas un Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu attīstību signalizē, ka arī nākamajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts visticamāk samazināsies. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji ir krītoši. Eiropas Savienībā ESI konfidences indekss oktobrī noslīdējis līdz negatīvākajam rādītājam kopš 2020. gada augusta. Latvijā patērētāju noskaņojums oktobrī ir nedaudz uzlabojies, ko ļoti ticams, ietekmējuši jaunie valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī iepriekšējā mēnesī veiktā apjomīgā pensiju indeksācija, un valsts atbalstam šajā ziemas sezonā būs būtiska loma ekonomiskās situācijas stabilizēšanā.

Līdzīga attīstība ir arī citās pasaules valstīs, tajā skaitā Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnerēs, kur ekonomikas izaugsme jau bremzējas. Lai gan šogad gada pirmajā pusē ekonomikas attīstība Eiropā bijusi labāka, nekā sākotnēji sagaidīts, izaugsmes palēnināšanās gada pēdējos mēnešos būs izteiktāka, lielāku ietekmi atstājot uz nākamā gada rādītājiem. Oktobra vidū Starptautiskais Valūtas fonds pazemināja nākamā gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi par 0,2 procentpunktiem līdz 2,7%. Eirozonas izaugsmes prognoze, salīdzinot ar jūlijā paredzēto, samazināta par 0,7 procentpunktiem līdz 0,5% un līdzīga izaugsme gaidāma arī desmit lielākajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Ekonomikas izaugsmi kavēs arī pasaules centrālo banku procentu likmju celšanas cikls, lai ierobežotu augošo inflāciju, kur Eiropas Centrālā banka vakar paaugstināja galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 2%, veicot jau trešo likmju paaugstinājumu kopš šā gada jūlija.

Vienlaikus ar trešā ceturkšņa IKP datiem CSP publicējusi arī datus par mazumtirdzniecības apgrozījumu šā gada septembrī, kas rāda, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi joprojām ir augoši, salīdzinot ar pagājušā gada septembri palielinoties par 1,8%. Pieaugumu septembrī nodrošināja vienlīdzīgs tirgoto apjomu pieaugums visās trīs lielajās preču grupās: pārtikas preču (+1,8%), nepārtikas preču (+1,8%) un autodegvielas (+1,5%) tirdzniecībā. Starp nepārtikas preču grupām par 19,2% pret pērnā gada septembri augusi informācijas un komunikācijas iekārtu tirdzniecība, 9,9% pieaugums būvmateriālu tirdzniecībā, bet par 7,3% vairāk tirgoti apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi. Savukārt mazumtirdzniecības apjomu samazinājumi stendos un tirgos (-7%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā (-2,4%).

Šā gada trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi palielinājušies par 0,9%, tostarp pārtikas preces tirgotas par 2,2% vairāk nekā 2021. gada trešajā ceturksnī, nepārtikas preces par 1% vairāk, bet degviela tirgota par 2% mazāk. Deviņos mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomu veido 4,8% pieaugumu, galvenokārt pateicoties straujajai 12,7% izaugsmei šā gada pirmajā ceturksnī.

Latvijas mazumtirgotāji turpina cīnīties ar straujo cenu kāpumu, īstenojot dažādus energoefektivitātes pasākumus, samazinot elektroenerģijas patēriņu un apkures izmaksas, bet produktu cenu pieaugumu cenšas padarīt mazāk manāmu ar dažādām mārketinga aktivitātēm, piemēram pārtikas produktu iepakojumu samazināšanu. “Rimi Latvia” šā gada 6. septembrī izziņoja atbalsta programmu fiksējot cenas 100 pieprasītākajām precēm līdz gada beigām, tādējādi atbalstot iedzīvotājus rudens un ziemas laikā.

Kategorijas
Finanšu un apdrošināšanas darbības Statistika

Nenoteiktība un straujais cenu kāpums bremzē ekonomiku

Ekonomikas ministrija

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu š.g. 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs (par 3,9%) un apjomu pieaugums pakalpojumu nozarēs (par 1,7%). Kopumā šogad 9 mēnešos IKP bija par 2,4% lielāks nekā pirms gada.

Ekonomikas sabremzēšanās bija gaidāma. Krievijas agresijas Ukrainā rezultātā ir pasliktinājusies ģeopolitiskā situācija un ekonomiskās attīstības perspektīvas. Būtiski ir pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas, pastiprinot inflācijas spiedienu laikā, kad dzīves dārdzība visā pasaulē strauji pieauga, atkopjoties no Covid-19 pandēmijas. Cīnoties ar strauji augošo inflāciju, Eiropas centrālā banka palielina procentu likmes, kas savukārt bremzē ekonomikas izaugsmi. Kara dēļ globālo ekonomiku ietekmē arī izejmateriālu piegāžu ķēžu traucējumi.

Augstā inflācija negatīvi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, kā rezultātā reālie ienākumi samazinās. Pēdējos mēnešos ir sabremzējies mazumtirdzniecības nozares apgrozījums. Izslēdzot cenu ietekmi, š.g. 3. ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi bija vien par 0,8% lielāki nekā pirms gada.

Straujais izmaksu pieaugums negatīvi ietekmē būvniecības nozari, kurai 3. ceturksnī bija vislielākā ietekme uz apjomu samazinājumu ražojošajās nozarēs. Atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies. Tendences būvniecībā būtiski ietekmē investīciju dinamiku, jo ieguldījumi ēkās un būvēs veido lielu īpatsvaru kopējās investīcijās.

Tāpat kopējos ekonomikas rādītājus ietekmē ārējās tirdzniecības tendences. Preču eksports turpina augt (šogad jūlijā-augustā faktiskajās cenās tas bija par 26,7% lielāks nekā pirms gada). Tajā pašā laikā eksporta vienības vērtības jeb eksportētās produkcijas cenas auga par 21-22%. Tas nozīmē, ka arī 3. ceturksnī turpināja augt eksporta apjomi salīdzināmās cenās, tomēr lēnāk nekā iepriekš. Savukārt importa apjomi aug straujāk nekā eksports, jo uzņēmēji veido krājumus gan saistībā ar būtiski traucētajām piegāžu ķēdēm, gan bažās par iespējamiem traucējumiem nākotnē jaunu sankciju dēļ. Šogad 1. pusgadā preču un pakalpojumu eksporta – importa negatīvais saldo pieauga līdz 6,6% no IKP.

Joprojām pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to, kā karš un ar to saistītās sankcijas ietekmēs turpmāko Latvijas ekonomikas attīstību. Nenoteiktība ietekmēs gan iedzīvotāju patēriņu, gan uzņēmumu investīcijas un ārējo tirdzniecību. Paredzams, ka ekonomikā grūtāka situācija būs šā gada nogalē un nākamā gada pirmajos mēnešos. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2022. gadā ekonomikas izaugsme paliks pozitīva un būs 2% robežās. Savukārt nākamajā gadā kopumā IKP pieauguma tempi būs lēni un pieaugums varētu būt zem viena procenta pie nosacījuma, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā nenotiek būtiska pasliktināšanās.

Kategorijas
Rūpniecība un tirdzniecība Statistika

Izaugsmi apstrādes rūpniecībā notur mazās nozares

Finanšu ministrija

Latvijas apstrādes rūpniecībā pēc sekmīgas 2022. gada pirmās puses, jūlijs sācies ar 0,6% izaugsmi salīdzināmās cenās, kas ir zemākā izaugsme pret pērnā gada attiecīgo periodu kopš 2020. gada oktobra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Savukārt Latvijas rūpniecība kopumā jūlijā samazinājusies par 2,9%, ko noteica straujais elektroenerģijas un gāzes apgādes kritums par 24,4% un ieguves rūpniecības samazināšanās par 3,1%.

Šā gada jūlijā apstrādes rūpniecībā negatīvus rādītājus uzrāda pārsvarā lielākās apakšnozares, tajā pašā laikā atsevišķām mazākajām nozarēm uzrādot augstus pieaugumus. Lielākā negatīvā ietekme uz apstrādes rūpniecību bijusi lielākajai apakšnozarei – kokrūpniecībai, kas šā gada jūlijā samazinājās par 8,3%. To ietekmē straujās cenu svārstības dažādiem koksnes produktiem. Arī nozīmīgajā pārtikas produktu ražošanā jūlijā bijis 2,4% samazinājums, kur mazākos ražotājus spēcīgi ietekmē dārgie energoresursi. Pirmo reizi kopš 2021. gada februāra par 3,6% samazinājusies arī gatavo metālizstrādājumu izlaide, savukārt būvmateriālu ražošana augusi vien par 0,6%. Turpretī starp mazākajām nozarēm lielāko pozitīvo pienesumu jūlijā nodrošinājusi tekstilizstrādājumu ražošana, ražošanas apjomiem  pieaugot par 31,7%. Par 36,4% augusi arī metālu ražošana, 12,4% pieaugums elektrisko iekārtu izlaidē, 19,5% izaugsme automobiļu un piekabju un puspiekabju ražošanā un 26,9% pieaugums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.

Energoresursu jeb elektroenerģijas un gāzes apgāde turpina samazināties gada griezumā jau kopš šā gada janvāra, un jūlijā ražošanas apjomi bijuši par 24,4% zemāki nekā pērn. Tajā skaitā saražotie elektroenerģijas apjomi bijuši par 33,3% zemāki nekā pērn, ko noteica koģenerācijas staciju aktivitātes samazināšanās, tajā pašā laikā pieaugot hidroelektrostaciju ražotajiem apjomiem. Jūlijā elektroenerģija importēta 2,8 reizes vairāk nekā eksportēta.

Ražotāju cenu, ko ietekmē galvenokārt energoresursu sadārdzināšanās, gada pieaugums apstrādes rūpniecībā iepriekšējos trīs mēnešus pēc kārtas pārsniedza 20% atzīmi, jūlijā pirmo reizi samazinoties līdz 18,7%, kas rūpniekiem gan nozīmīgu atslogu nedod. Ražošanas cenas samazinās kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā, ko ietekmē augstas bāzes efekts pērnā gada jūlijā, izmaksām pieaugot par vairāk nekā 50%. Straujākie pieaugumi pēdējos mēnešos fiksēti būvmateriālu (31,6%), papīra un tā izstrādājumu (30,6%) un gumijas un plastmasas (29,3%) ražošanas izmaksās.

Eiropas Komisijas apkopotā ekonomiskās konfidences indeksa vērtība kopš šā gada februāra vidēji Eiropas Savienībā kritusies straujāk nekā Latvijā, taču šā gada augustā Eiropas konfidence joprojām saglabājas augstāka nekā Latvijā. Līdzīga situācija gan Eiropā, gan Latvijā vērojama arī rūpniecības nozares noskaņojumā, kur Latvijas rūpnieki norāda uz pasūtījumu skaita samazināšanos un saražoto apjomu krājumu izsīkšanu, tajā pašā laikā nedaudz samazinās arī paredzamie ražošanas apjomi. Aptauju rezultātos kā rūpniecību bremzējoši faktori tiek norādīti arī darbaspēka trūkums un ražošanas iekārtu uzturēšana, finansiālās grūtības atstājot kā vismazāk ietekmējošo faktoru.

Turpmākos mēnešus paredzama ārējā pieprasījuma mazināšanās pēc Latvijas ražojumiem, uz ko norāda pasūtījumu skaita samazināšanās gan Eiropā, gan ASV. Pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem negatīvi ietekmēs arī iedzīvotāju pirktspējas kritums, sākoties apkures sezonai un būtiski pieaugot izdevumiem par mājokli. Tajā pašā laikā, iestājoties ziemai, iespējams jauns ražošanas cenu lēciens dārgo energoresursu dēļ, kas sadārdzinās arī galaproduktu cenas.