Konkurences padome
Konkurences padomes (KP) Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka, neskatoties uz pieaugošo sabiedrības izpratni par godīgu konkurenci un piemērotajiem konkurences tiesību pārkāpuma soda apmēriem, katrs desmitais uzņēmējs un pašvaldība atbalstītu iesaisti konkurences pārkāpumā, ja tādējādi uzņēmumi gūtu papildu peļņu vai tirgus priekšrocības, bet tā iemesla dēļ patērētājiem paaugstinātos cenas.
BŪTISKĀKĀS KONKURENCES VIDES PROBLĒMAS
Aptaujā piedalījās uzņēmēji, asociācijas, juridiskie biroji un pašvaldības. Aptaujātie kā galveno Latvijas konkurences vides attīstības kavēkli jau vairāku gadu garumā min konkurentu aizliegtas vienošanās jeb karteļus publiskajos iepirkumos. To norāda 83 % uzņēmēju un pašvaldību un 65 % asociāciju pārstāvju. Kā otra aktuālākā godīgas konkurences vides problēma tiek minēta publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, kuru izceļ vairāk nekā puse (55 %) aptaujāto uzņēmēju un asociāciju, un trešdaļa pašvaldību pārstāvju. Taujāti par nozarēm, kurām KP būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, aptaujātie visbiežāk minēja būvniecības un enerģētikas nozares.
UZLABOJUSIES IZPRATNE PAR KONKURENCES PĀRKĀPUMIEM
Aptaujas rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekš, 2018. gadā, veikto pētījumu ir uzlabojušies sabiedrības priekšstati par konkurences tiesību regulējumu. Vairāk nekā 80 % aptaujāto zina, ka valsts un pašvaldības iestādes nedrīkst diskriminēt uzņēmējus, radot nepamatotas konkurences priekšrocības, kā arī, ka ir aizliegtas uzņēmumu aizliegtas vienošanās par cenu un ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli tirgū.
Savukārt tikai 19 % uzņēmēju un 60 % juridisko biroju ir dzirdējuši par “Iecietības programmu” un iespējām ziņot KP par veikto pārkāpumu, saņemot atbrīvojumu no soda. Kā galvenos neziņošanas iemeslus respondenti min neuzticību valsts pārvaldei, bailes tikt identificētam kā ziņotājam un bailes no pārējiem kartelī iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.
Neraugoties uz respondentu pieaugošo izpratni par konkurences tiesību pārkāpumu veidiem un aizliegumiem attiecībā uz negodprātīgu komercpraksi, salīdzinājumā ar 2018. gadā veikto pētījumu ir palielinājies to uzņēmēju un pašvaldības pārstāvju loks, kuri atbalstītu iesaistīšanos konkurences pārkāpumā, ja tas uzņēmumam dotu papildu peļņu vai tirgus priekšrocības, bet vienlaikus patērētājiem paaugstinātos cenas. Apzināti kropļot konkurenci pretlikumīgas peļņas gūšanas dēļ šogad ir gatavi 11 % uzņēmēju iepriekšējo 10 % vietā un 10 % pašvaldības pārstāvju iepriekšējo 8 % vietā.
POZITĪVI VĒRTĒ LĒMUMU IETEKMI UZ TIRGU
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Konkurences padome jau 30 gadu garumā rūpējas par godīgas konkurences vides nodrošināšanu Latvijā. Aptaujas rezultāti iezīmē pozitīvu tendenci – pēdējos gados ir palielinājusies gan sabiedrības izpratne par to, kas ir konkurences tiesību pārkāpums un kādas darbības ir aizliegtas, gan pozitīvāk tiek vērtēts Konkurences padomes darbs kopumā. Vispozitīvāk Konkurences padomes darbu kopumā vērtēja pašvaldības un juridiskie biroji – vairāk nekā 60 %. Nedaudz ieturētāku vērtējumu par Konkurences padomes darbu sniedza aptaujātie uzņēmēji un asociācijas – teju 40 % un 50 % gadījumu sniegts pozitīvs vērtējums. Tas tikai apstiprina, ka nākamajā periodā ir vieta izaugsmei un Konkurences padomei ir jāstiprina izglītošanas aktivitātes šajās prioritārajās grupās.”
Divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka pieņemtie lēmumi ir kvalitatīvi, un trīs ceturtdaļas uzskata, ka iestādes lēmumi pozitīvi ietekmē tirgu, izceļot lēmumu juridisko pamatojumu skaidrību un pozitīvo ietekmi uz tirgu.
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 75 % aptaujāto uzņēmēju, pašvaldību un asociāciju pozitīvi vērtē saziņas iespējas ar Konkurences padomi, tās darbinieku atsaucību un kompetenci. Kopumā pozitīvi, bet rezervētāk nekā 2018. gadā sadarbība ar Konkurences padomi tiek vērtēta juridisko biroju grupā. Tostarp uzņēmēji un asociācijas izceļ informācijas pieprasījuma procesa vienkāršību, norādot, ka atbilžu sagatavošanas process uz pieprasījumiem ir viegls un ātrs.
Savukārt piemēroto sodu apmēru respondenti vērtē kā pietiekami samērīgu, lai preventīvi atturētu tirgus dalībniekus no konkurences tiesību pārkāpumu veikšanas. Tā domā 91 % pašvaldību, 74 % juridisko biroju, 50 % asociāciju pārstāvju, kā arī 58 % aptaujāto uzņēmēju.
JĀTURPINA IZGLĪTOŠANAS AKTIVITĀTES
Būtiski pieaudzis to pašvaldību, juridisko biroju un asociāciju pārstāvju īpatsvars, kas uzskata, ka KP īstenotās aktivitātes sabiedrības informēšanai ir pietiekamas. Tās ir 77 % pašvaldību, 52 % juridisko biroju un 48 % asociāciju. Salīdzinājumā ar iepriekšējās aptaujas datiem pozitīvs vērtējums pašvaldību grupā pieaudzis par 39 %, juridisko biroju grupā – par 16 % un asociāciju vidū – par 12 %.
Savukārt katrs ceturtais uzņēmējs pauž viedokli, ka izglītošanas aktivitātes ir pietiekamas. Padziļināta interese tika pausta par tādām tēmām kā aizliegtas vienošanās (par cenām, par tirgus sadali), par publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā un par lielu, dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu ļaunprātīgu rīcību.
Vairākums (72 % juridisko biroju, 63 % pašvaldību un 55 % asociāciju) no visiem pētījuma dalībniekiem uzskata, ka KP būtu lietderīgi organizēt seminārus un konferences par konkurences tiesību jautājumiem, piemēram, konkurences tiesībām Latvijā un ES, iepirkumu specifiku un publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā. Papildus interese tiek pausta par aizliegtu vienošanos tēmu, konkrētāk, par cenām un tirgus sadali.
_______________
Sabiedriskās domas aptauju KP veic reizi divos gados, lai noskaidrotu uzņēmēju, asociāciju un pašvaldību informētību par konkurences tiesībām, KP darbu, kā arī gūtu plašāku ieskatu par aptaujāto vēlmēm attiecībā uz turpmāko iestādes darbību. Aptaujas dati tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes stratēģiju un vērtējot iestādes darbības uzlabošanu un komunikāciju ar sabiedrību.
Aptauju KP uzdevumā veica pētījumu aģentūra Latvijas Fakti.