Pērn Ventspils novada Tārgales pagasta pašā centrā par vairāk kā 1,5 miljoniem eiro izbūvēta Livōd kalāmīe kōrand – Lībiešu zvejnieku sēta, sakārtojot arī apkārtnē esošo infrastruktūru un izveidojot komunikācijas. Kaut gan Sēta atklāta tikai pērnā gada nogalē, to, cik veikums bijis vajadzīgs un svarīgs, pierāda gan aizvien pieaugošā tūristu interese, gan daudzi sētā jau notikušie kultūras pasākumi, dažādie godi vai vienkārši atpūtas brīži.
Par veikumu gandarīts ir Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs MĀRCIS LAKSBERGS – šīs idejas un projekta īstenotājs. Viņš arī ciemiņus pāri skaisti sakoptam laukumam ar parku uz Lībiešu zvejnieku sētu ved ar lepnumu, reizē stāstot par visu acīm skatāmo.
Vēl pirms dažiem gadiem pagasta daudzdzīvokļu māju tuvumā ar laika zoba skartu diezgan nepievilcīgu izskatu atradusies sena lībiešu dzīvojamā māja “Bitnieki”. Ventspils novada pašvaldība īpašumu nopirka 2016. gada aprīlī, un tad arī sākta projekta īstenošana.
– Kāpēc izlēmāt šajā vietā ieguldīt līdzekļus un nevis nojaukt veco, bet veidot kaut ko pilnīgi jaunu?
– Pirmkārt, Tārgale jau vēsturiski ir piejūras lībiešu centrs. Lībieši allaž bijuši zemes un jūras apsaimniekotāji, kuru diemžēl, jo gads, jo paliek mazāk un tādēļ visiem spēkiem jāatbalsta vēl esošie un jāsaglabā tradīcijas. Šā iemesla dēļ arī radās iecere par lībiešu sētas izveidošanu, jo gan pagastā, gan novadā aizvien dzīvo daudz lībiešu pēcteču. Kaut gan, pētot vēsturi, man šķiet, ka visā Latvijā mums katrā ir kāds piliens lībiešu asiņu. Izveidoju Lībiešu sētas maketu, prezentēju to deputātiem, viņi atbalstīja ideju un viss sākās.
– Sākās ar projektu, iepirkumu?
– Jā. Es pats uzrakstīju projektu, to iesniedza Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) programmā. Mūs atbalstīja un kopējā summa, par kādu iecere īstenota, pārsniedza pusotru miljonu eiro. Nauda sadalījās šādi: EJZF finansēja 360 tūkstošu eiro, bet atlikušo summu – Ventspils novada pašvaldība. Visvairāk naudas vajadzēja tieši infrastruktūras un komunikāciju sakārtošanai, jo nebija nozīmes uzbūvēt māju, ja pie tās sarežģīti piekļūt. Reizē tika atrisināta arī problēma ar stāvlaukumu pie netālās skolas.
Vispirms mēs atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja prasībām izstrādājām un publicējām iepirkumu būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai Lībiešu zvejnieku sētas labiekārtošanai, kur konkursā uzvarēja SIA “BM-projekts”. Pēc tam izsludinājām iepirkumu sētas labiekārtošanai, kur konkursā uzvarēja SIA “Ostas celtnieks”.
–Teicāt, ka Lībiešu sēta nebija ikdienišķa guļbūve. Tātad problēmu arī netrūka?
–Protams, netrūka ne problēmu, ne sarežģījumu. Vairakkārt vajadzēja nākt kopā visām ieinteresētajām pusēm, lemt, meklēt atbilstošākos risinājumus. Lībiešu sēta patiešām nebija standarta būve. Taču kopā – būvuzraugs, celtnieki, projekta uzraugi strādājām un rezultāts ir iepriecinošs. Smējos, ka pats arī biju kļuvis par tādu kā būvuzraugu, jo faktiski nebija dienas, kad es neapmeklēju objektu, lai pārliecinātos, ka viss notiek pēc plāna.
– Kas atrodas Lībiešu sētā?
– Dzīvojamā – saimes māja ar kamīnu, kas būvēts no vecinātiem ķieģeļiem, saimes galds un soli, kūts, simboliska zivju kūpinātava un tīklu žāvētava, aka, pulcēšanās laukums ar lībiešu karogu mastā, ugunskura vieta un pat uzbērta kāpa. Bērni pavasarī izveidoja nelielu dārziņu, kur izauga gan dārzeņi, gan puķes. Ir doma par kūtiņas apdzīvošanu – varbūt organizēsim kādu plenēru, varbūt būs mākslinieki, kuri gribēs izveidot kūtiņas iemītniekus. Ar laiku šajā vietā plānoti lauku labumu tirdziņi.
Šoruden pīlādzis jau bija pilns ar ogām, bet gribam iestādīt arī apini. Tāpat gribam iekārtot bišu dori, jo mums skolā ir deju grupa “Dore”. Un mums ir lībiešu folkloras kopa “Kāndla” un bērnu un jauniešu folkloras kopa “Piški kāndla”. Lībieši jau bija zemes un jūras ļaudis. Piekrastē apsaimniekoja ūdeņus, tālāk iekšzemē pļavās gatavoja sienu, audzēja un kopa mājlopus.
– Minējāt, ka liela daļa projekta finansējuma izlietota infrastruktūras sakārtošanai.
– Lai Lībiešu sētai būtu drošāka piekļuve, vajadzēja izveidot gājēju celiņus, ierīkot apgaismojumu. Tāpat uzlabots brauktuvju segums un autostāvvietas, ievilktas pazemes komunikācijas, ir sadzīves atkritumu šķirošanas un savākšanas laukums, izvietoti soli un atkritumu konteineri.
– Patlaban Lībiešu sēta ir varena guļbūve. Kāda tā bija agrāk?
– Kā jau teicu, diezgan bēdīga paskata māja. Taču, ja arī mēs būtu gribējuši visu atjaunotot tieši vēsturiskā precizitātē, sabiedrība, domāju, mūs nesaprastu. Piemēram, jumts lībiešu mājām bija sakrauti dēļu atgriezumi, kam pāri kārtis un pa virsu vēl salikti koki, lai vējš jumtu neaizpūš. Šajā projektā izlēmām likt 1920. gada jumta prototipu.
– Tārgales pagasts ir diezgan bagāts ar lībiešu ciemiem.
– Mums ir 45 kilometrus gara jūras robeža, tostarp ar aizsargājamiem dabas objektiem un visā garumā līdz pat robežai ar Kolku, lībiešu ciemi. Kad braucu pa tiem, sarunās ar iedzīvotājiem diena paiet kā nebijusi. Mūsu pagastā ir arī populārais Miķeļtornis – visaugstākā bāka Baltijā, Ovišu dabas liegums ar vecāko bāku Latvijā. Savukārt Lībiešu zvejnieku sētā jau norisinājušies un nākotnē plānoti pat starptautiski folkloras pasākumi.
Atbildēt