Par aktualitātēm Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma jautājumos žurnālu “Iepirkumi” informē ANITA KRŪMIŅA, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore.
Šķiet, patlaban jau ir rimušas kaislības par tēmu: būs vai nebūs pieejams ES fondu finansējums pēc 2020. gada. Būs. Un aptuveni līdzīgā apmērā kā šajā plānošanas periodā, kuru datējam ar 2014. – 2020. gadu, un kura ietvaros pēdējos projektus pabeigs 2023. gadā. Vēl Eiropas gaiteņos turpinās diskusijas par “jaunās” ES fondu naudas nosacījumiem, bet dalībvalstis, arī Latvija, sāk savus mājasdarbus – nepieciešamo plānošanas ietvara dokumentu gatavošanu.
Vienlaikus ar šo procesu patlaban pilnā sparā turpinās esošā perioda ES fondu projektu ieviešana. Daudz rezultātu jau ir sasniegts, bet ne mazumu arī vēl jāsasniedz. Tātad, varētu definēt, ka ar esošā perioda projektiem esam pusceļā. To apstiprina arī rezultāti, kas apkopo ES fondu investīciju sniegumu, kā arī CFLA ieguldījumu.
Jau kopš pērnā gada, ES fondu projektu ieviešana turpinās īpaši intensīvi, un par to liecina ievērojamais ES fondu investīciju ieviešanas progresa kāpums – apstiprināti projekti par vairāk kā 3,75 miljardiem eiro, pabeigti 324 projekti, Latvijas attīstībā un izaugsmē veiksmīgi ieguldot 490,8 miljonu eiro lielu ES fondu finansējumu.
Investīciju plāns – līdz šim visaugstākajā apjomā
Latvija jau kopš 2018. gada ir ar uzviju kāpinājusi projektu ieviešanas tempus, lai sasniegtu snieguma ietvara finanšu mērķus, ko šajā plānošanas periodā kā nosacījumu 6% investīciju saņemšanai izvirzīja Eiropas Komisija. CFLA un finansējuma saņēmējiem efektīvi un mērķtiecīgi sadarbojoties, ir izpildīts Latvijas valdībā 2018. gadam noteiktais investīciju plāns līdz šim visaugstākajā apjomā. Jau 2019. gada sākumā iesniegto maksājuma pieprasījumu apjoms ļāva sasniegt snieguma ietvara rādītājus kopumā visos prioritārajos virzienos, un Eiropas Komisija jau ir apliecinājusi, ka Latvija varēs saņemt 6% rezervi no kopējās 4,4 miljardu eiro “ES fondu aploksnes”.
Komandas darbs ar visu ES fondu administrēšanā iesaistīto sadarbības partneru palīdzību vainagojies ar redzamiem rezultātiem Latvijas attīstībā: atjaunoti autoceļu posmi 400 km garumā, komersanti radījuši aptuveni 1000 jaunu darba vietu, atjaunotas teritorijas 103 ha platībā teritoriju revitalizācijas jomā, vairāk kā 140 tūkstoši iedzīvotāju visā Latvijā piedalījušies pašvaldību organizētajos veselības veicināšanas pasākumos, veikti ieguldījumi cilvēkkapitālā, renovētas celtnes, uzlabotas ūdenssaimniecības sistēmas, sniegts atbalsts darba meklētājiem, organizēti jauniešu izglītības pasākumi, uzbūvētas jaunas ražotnes, sakoptas dabas parku un liegumu teritorijas, apmācīti dažādu uzņēmumu darbinieki u.c. paveiktie darbi.
Pieaugošā darba apjoma intensitāte radījusi būtisku izaicinājumu arī CFLA personālsastāvam. Optimāla un darba apjomam atbilstoša cilvēkresursu plānošana ļāvusi CFLA nodrošināt normatīvajiem aktiem un labas pārvaldības principiem atbilstošu un savlaicīgu projektu iesniegumu atlasi, projektu ieviešanas uzraudzību, finanšu izlietojuma kontroli un ātrāku izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Pārmaiņas un atbalsts klientiem
CFLA turpina jau agrāk uzsāktās pārmaiņas: ir veicināta elektroniskās informācijas apmaiņa un pakalpojumu digitalizācija, pilnveidota iestādes funkciju sadale un organizatoriskā struktūra, iekšējā kontroles sistēma, kā arī turpinās darbs pie risinājumu meklēšanas administratīvā sloga samazināšanai finansējuma saņēmējiem, mazinot no finansējuma saņēmēja pieprasāmo dokumentu saturu un to apjomu, vienlaikus panākot arī CFLA darbības vienkāršošanu un darba efektivizēšanu. Klientu ērtībām un atbalstam CFLA attīsta konsultāciju un pirmspārbaužu pakalpojumus – iepirkumu dokumentācijas pārbaudes, ko pēc klientu lūguma CFLA veic arī pirms līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu, kas ļauj novērst iespējamos sarežģījumus tālākajā projekta virzībā.
Tāpat veikti ES fondu projektu e-vides jeb Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas (KPVIS) ISO pārsertifikācija, kuras laikā ISO audita veicēji atzīmējuši CFLA labi sabalansēto un saprotamo dokumentāciju, pamatīgo un pārdomāto risku pārvaldību, kā arī ISO ietvaros gūta pārliecība, ka KPVIS ir sakārtota un droša informācijas sistēma. Ja 2018. gada beigās finansējuma saņēmēju īpatsvars, kuri lieto e-vidi, bija 99%, tad patlaban jau pilnīgi visu ES fondu projektu vadība tiek nodrošināta e-vidē. Kopējais sistēmas lietotāju skaits turpina kāpt: 2018. gadā tas salīdzinājumā ar 2017. gadu kāpa par 1008 lietotājiem, sasniedzot 4 308 lietotājus, bet patlaban sistēmu lieto jau 4586 personas.
CFLA darbu atzinīgi novērtējuši arī klienti: 2018. gada klientu aptaujas dati liecina, ka kopējais klientu apmierinātības vērtējums ir 77,2%, bet uzņēmēju apmierinātības vērtējums – 80,1%.
Nākamā posma izaicinājumi
Šajā gadā un atlikušajā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu ciklā, lai uzturētu snieguma rādītāju pozitīvās attīstības tendenci, pastāvīga prioritāte ir un būs nodrošināt labas pārvaldības principiem atbilstošu, profesionālu, atbildīgu un mērķtiecīgu ES fondu projektu ieviešanu.
Kā sadarbības iestāde pastāvīgi ieviešam risinājumus projektu uzraudzības organizatorisko procesu uzlabojumiem un klientu apkalpošanas uzlabošanai, izmantojot dizaina domāšanas un LEAN metodes veicam regulāru procedūru un procesu pārskatīšanu, pārmaiņu vadību, lai ietaupītu resursus gan CFLA, gan klientam. Pastāvīgā attīstībā ir mūsu pakalpojumu digitālais bloks – ES fondu projektu e-vide, kuru noteikti turpināsim aizvien papildināt ar jauniem risinājumiem.
Vēl līdz šā gada nogalei ir jāveic svarīgs uzdevums – jāsagatavo iestādes darbības stratēģija, kas būs ceļa karte nākamajam darba cēlienam. Tās mērķis ir celt CFLA kvalitātes latiņu vēl augstāk.
Papildus jau patlaban strādājam pie ierosinājumiem un idejām, kādi optimizācijas pasākumi nākotnē būtu īstenojami ES fondu ieviešanas sistēmā kopumā, proti, līdzdarbojamies nākamā perioda projektu īstenošanas ietvara izveidē. Vienlaikus jauno ES fondu plānošanas periodu esam gatavi sagaidīt ar aprobētu un efektīvi funkcionējošu fondu ieviešanas uzraudzības sistēmu – kā sadarbības iestāde jau šobrīd esam pilnā gatavībā uzsākt jaunā perioda programmu ieviešanu, lai nākamā perioda ES fondu projektus varētu uzsākt bez “starpperiodu” pārrāvuma un, lai investīcijas Latvijas tautsaimniecībā varētu ieplūst mērķtiecīgi, savlaicīgi un pakāpeniski, kā arī lai maksimāli izvairītos no tirgus piesātinājuma, sadārdzinājuma, finanšu līdzekļu ierobežojuma un citiem riskiem, kuri ir aktuāli patlaban – intensīvā projektu īstenošanas fāzē.
Atbildēt