Piegādātāju nomaiņas iemesls vienmēr ir kvalitātes jautājums

Zinām, ka AS Latvijas balzams ražotie dzērieni top Latvijā. Taču retais aizdomājas, cik bezgala nozīmīgs ķēdes posms LB ražošanas procesā un peļņas veidošanā ir uzņēmuma iepirkumi.

Šo iepirkumu ģeogrāfija ir visai iespaidīga. Par uzņēmuma komplicēto un sazaroto dažādas produkcijas iegādes sistēmu stāsta LB loģistikas direktors INTARS GEIDĀNS.

Produkcijas veidi un to piegādātāji

Latvijas balzama iepirkumu tīkls aptver teju vai visu pasaules karti – nekas gan netiek iepirkts, piemēram, Āfrikā un Dienvidamerikā, toties citi reģioni ir ļoti plaši aptverti. Tālākie piegādātāji atrodas Amerikā un pat Jaunzēlandē.

No Latvijas piegādātājiem tiek iepirkta ļoti neliela daļa no kopējā izejvielu klāsta, jo šeit neražo gandrīz neko no specifiskās produkcijas, kas nepieciešama uzņēmumam Latvijas balzams. Atsevišķa tēma gan ir dabisko izejvielu klāsts, šie dabas produkti daļēji tiek iepirkti no vietējiem ražotājiem, tomēr šī iepirkuma apjoms ir salīdzinoši mazs, lai gan šie produkti ir interesanti un specifiski – varētu sacīt, ka tieši mūsu ziemeļnieciskās floras savdabība vairākiem dzērieniem piešķir to neatkārtojamo garšas, aromāta un citu izcilo īpašību buķeti: puplaksis, piparmētras, vērmeles, kalmes, baldriāna sakne, bērzu pumpuri, arī žāvētas mellenes no vietējās zemnieku saimniecības un citi produkti.

Daudzām balzama sastāvdaļām Latvijā ir viens piegādātājs, tā tas ir izveidojies teju vai vēsturiski, atrast tam līdzīgu būtu diezgan sarežģīti. Taču bieži vērojama situācija, ka vietējais ražotājs vietējā tirgus zemā pieprasījuma dēļ vairs īsti nespēj neko piedāvāt – tāpēc arī Latvijas balzams daudzas citas zālītes un produktus iepērk no Eiropas, kur tie tiek audzēti rūpnieciski un ir sertificēti. Lai Latvijas zemnieks izaudzētu un izžāvētu 100 kilogramus nepieciešamās produkcijas, kā arī sagatavotu visus nepieciešamos sertifikātus, šī produkcija sadārdzinātos tiktāl, ka galu galā cenas dēļ to vairs nebūtu iespējams iegādāties.

No rūpnieciski ražotām lietām Latvijā iepērkams tikai kartona iepakojums un etiķetes, ko ražo Rīgā un Jelgavā.

Spirts: Slovākija un Krievija

Galvenā izejviela – spirts – nāk no divām vietām. Pirmkārt, tā ir Krievija, kur koncernam pieder rūpnīca Tambovas reģionā; šis spirts, piemēram, tiek izmantots visā Stoli® programmā. Spirts, kas tiek izmantots citos LB produktos, savukārt nācis no Slovākijas. Tātad spirtam ir divi lielie piegādātāji.

Stikla tara: Eiropa, Baltkrievija, Krievija

Nākamā lielā grupa apjoma ziņā pēc spirta ir pudeļu piegādes. Pudeles pārsvarā nāk no Igaunijas, Polijas, Vācijas, Lietuvas, taču ir arī atsevišķas apjomā sīkākas piegādes no citām valstīm, piemēram, no Krievijas un Baltkrievijas.

Tik raksturīgās melnā balzama pudeles nāk no Vācijas (tilpums līdz litram, ieskaitot), taču īpašas suvenīra iepakojuma pudeles ar rokturīti ražo Latvijas Keramika, tomēr tie ir tikai pāris simti pudeļu gadā, bet visas pārējās balzama standarta pudeles atceļojušas no Vācijas. Tur atrodas uzņēmums, kuram, šķiet, grūti būtu atrast līdzinieku. Tas ir ģimenes uzņēmums jau otrajā, trešajā paaudzē – paši uzņēmuma rādītāji ir izdomājuši un uzstādījuši iekārtas, un ir praktiski vienīgie, kas ar tādu kvalitāti un precizitāti spēj apstrādāt mālu.

No Francijas nāk pudeles elitārajam degvīnam Stolichnaya Elit Vodka, savukārt citas specifiskas pudeles tiek iegādātas arī Itālijā.

Citi iepirkumi: no kartona līdz speciālajām smiltīm

Kartona materiāli, kā jau minēts, pamatā tiek iegādāti Latvijā un Igaunijā, bet neliela daļa – arī Polijā. Jāmin, ka no Polijas nāk arī ļoti daudz citu lietu. Etiķetes simtprocentīgi tiek iepirktas Latvijā. Pudeļu korķīši tiek iegādāti gan Polijā un Itālijā, gan arī neliela daļa – Ukrainā. Vīnmateriāls tiek iegādāts no Spānijas un Moldovas, savukārt no Nīderlandes un Vācijas nāk dažādi aromatizatori, spirtotās sulas – no Ukrainas, ekstrakti – no Latvijas, sulu koncentrāti – no Vācijas. Ķīnā tiek iepirkti dažādi reklāmas materiāli.

Vēl kāda īpaši specifiska lieta ir speciālās smiltis degvīna filtrācijai, kas tiek piegādātas no Krievijas, jo Latvijā tādu nav. Arī pašā Krievijā tās iegūst un apstrādā tikai dažās vietās. Arī kokogles nāk no Krievijas.

Piegādātāju grupu iedalījums

Visi piegādātāji nosacīti dalāmi trijās lielās grupās:

  • teritoriālie piegādātāji (tas ir LB iekšējais nosaukums) – visi tie piegādātāji, kas atrodas izdevīgā un/vai ērtāk sasniedzamā reģionā. Tas nozīmē, ka korķīšu piegādātājs kaut kur Āfrikā uzņēmumu neinteresētu, toties šīs kategorijas interešu lokā varētu ietilpt visa Eiropa.

Teritoriālie piegādātāji tiek testēti un pārbaudīti – tiem ir iespēja kļūt par:

  • alternatīvajiem piegādātājiem (vai arī saglabāt teritoriālā piegādātāja statusu, ja uzņēmumam nav intereses vai arī tas kaut kādu iemeslu dēļ īsti neder).

Alternatīvo piegādātāju vidū ir:

  • apstiprinātie piegādātāji – tie, ar kuriem tiešām tiek strādāts katru gadu. Gadu no gada variē/pārdalās materiālu piegāžu apjoms starp alternatīvajiem un apstiprinātajiem piegādātājiem – kāds tiek aizvietots ar citu, kādu no esošajiem nomaina cits un tamlīdzīgi.

Piegādātāju testēšana

Tātad sākotnēji tiek apzināti teju visi, kuri vispār spēj piegādāt materiālu. Tad nāk nākamais solis – no tiem, kuri nodrošina piegādes, tiek atlasīti tie, kuri spēj piegādāt cenas, kvalitātes vai īpašas tehnoloģijas ziņā optimālo variantu, un no tiem jau tiek izvēlēti partneri pastāvīgai sadarbībai.

Ja tiek atrasts kāds jauns piegādātājs, ar kuru ir vēlme sākt kādu nozīmīgu projektu, tad uzņēmuma pārstāvji dodas pie potenciālā jaunā partnera, auditē to, novērtē, vai tehnoloģiski tas ir spējīgs saražot tieši to, kas vajadzīgs LB – krāsas, izmantoto tehnoloģiju vai citu parametru ziņā. Ja eventuālais jaunais piegādātājs to spēj, tad tālāk tiek vērtēts, vai ir iespējams nodrošināt arī attiecīgo kvalitāti, un papildus, protams, tiek izvērtēta cenas atbilstība.

Piegādātāju atlase un kritēriji

Salīdzinot ar situāciju pirms gadiem pieciem, desmit, visi šābrīža piegādātāji ir aptuveni vienā kvalitātes līmenī: visi sliktie ir laika gaitā atkrituši, taču palikušie ir samērā līdzīgi. Šobrīd aktuāls ir jautājums, vai šis piegādātājs ir uzticams un vai tas, precīzi iekļaujoties noteiktajos termiņos, pilda to, ko apsolījis paveikt, kā arī – vai pasūtījums realizēts attiecīgajā kvalitātē. Jo no visu šo minēto nosacījumu realizācijas izriet tālākā situācija – gan atlikumi, ko turēs LB, gan gada plānotie iepirkumu apjomi no attiecīgā piegādātāja, gan tas, kāda būs pašizmaksa.

Kvalitātes un vajadzīgo apjomu nodrošināšana

Latvijas Balzamā ir noteikts kvalitātes standarts, viens no stingrākajiem Eiropā. Protams, pastāv vispārpieņemti nozares standarti, taču LB tiecas noteikt daudz augstākus standartus nekā to prasa nozare. Turklāt kvalitātes standarti vienlīdz attiecas uz atšķirīgām dzērienu grupām. Kvalitātes jautājums arī ir pirmais un galvenais nosacījums, kas tiek izvirzīts piegādātājam. Tad var sekot visas citas vienošanās. Attiecībā uz piegādes prasību nodrošināšanu jau ir citi instrumenti – vienošanās par konkrētu piegādes laiku utt. Tomēr var būt zināmas atkāpes, un no tā ir atkarīgs uzņēmumā esošo drošības rezervju apjoms – piemēram, kādā brīdī piegādes laiks un tātad drošības rezervju apmērs var kļūt tik neizdevīgs, ka tas var būt iemesls aiziešanai no konkrētā piegādātāja. Tomēr tik kardinālus risinājumus nākas pieņemt reti, jo šāds piegādātājs tik un tā ilgtermiņā nesaglabātos. Tā var nostrādāt tikai pusgadu, augstākais – gadu.

Piespiedu mehānismi pret piegādātāju

Uzņēmumam ir nācies izteikt pretenzijas piegādātājam, lai parādītu, ka LB nolūki ir nopietni, tomēr ne reizi situācija vēl nav saasinājusies tiktāl, ka risinājums būtu jāmeklē ar tiesas starpniecību. Ja rodas problēmsituācijas, tad skaidrs – nākamajā vai aiznākamajā gadā sadarbības nebūs.

Sadarbības pārtraukšana

LB savulaik ir nācies, piemēram, mainīt pudeļu, etiķešu piegādātāju. Arī dažiem citu izejvielu piegādātājiem bija jāpasaka: „Nāciet pēc diviem, trijiem gadiem!” Galvenais piegādātāju nomaiņas/ sadarbības pārtraukšanas iemesls vienmēr ir kvalitātes jautājums. Nākas saskarties arī ar situācijām, kad sākotnēji piegādātājs apmierina, taču laika gaitā viņa piegādātās produkcijas kvalitāte samazinās – tas notiek, kad, piemēram, pudeļu piegādātāji neinvestē atpakaļ naudu savās ražotnēs, lai saglabātu un uzlabotu kvalitāti. Taču laiks iet uz priekšu, tehnoloģijas attīstās, arī prasības aug, nepieciešama vēl lielāka precizitāte, bet piegādātājs vairs tam visam nespēj tikt līdzi, jo, piemēram, nav ieguldījis naudu inspekcijas mašīnās, personālā u. tml.

Formula 35‒65‒100

Piegādātāju nomaiņa ilgst divus, trīs gadus. Pirmajā gadā rit jaunā piegādātāja novērtēšana – uzņēmums dodas pie tā, vērtē, vai no tā ir iespējams kaut ko pirkt. Tad materiāli tiek testēti, pārbaudīta krāsu saderība, tehnoloģijas un vērtēti citi parametri ‒ kā tie saskan ar citām LB līnijām, produktiem utt. Tālāk tiek iegādāta testa partija – var izvērtēt, kā tā ir tikusi izstrādāta, tiek fiksētas arī iespējamās norādes un aizrādījumi, kas Latvijas balzamam ir ļoti specifiski – piemēram, iepakojamo materiālu transporta kastu stiprība un uzbūve utt. Kad viss ir tiktāl sakārtots un notestēts, produkciju var iepirkt lielākā apjomā, bet pirmajā pilnajā sadarbības gadā neviens jauns piegādātājs nevarēs iegūt vairāk par 35 % no pilnā apjoma. Vesels gads ir jānostrādā 35 % apjoma režīmā, lai nākamajā gadā piegādātājs gūtu 65 % apjoma. Trešajā gadā tas iegūst 100 %. Šis ir laiks, kurā gan vecais jeb iepriekšējais piegādātājs var savākties un kaut ko piedāvāt, kamēr LB paralēli strādā ar diviem piegādātājiem, līdz galēji gūst pārliecību par jauno piegādātāju. Tiem, kas vēlas strādāt ar LB, protams, ir jāpilda visas kvalitātes prasības.

Ilglaicīgie piegādātāji

Visi esošie stikla taras piegādātāji ir ilglaicīgi piegādātāji, jo stikla rūpniecība prasa ārkārtīgi lielus kapitālieguldījumus. Stikla apstrādes rūpnīcas uzcelšanai būtu nepieciešami gandrīz divdesmit miljoni eiro – ja tiek veikti tādi ieguldījumi, tad noteikti tiek nodrošināta arī kvalitāte, inspekcijas mašīnas un viss pārējais. Šobrīd jaunas rūpnīcas Eiropā netiek radītas, citas tiek slēgtas, tāpēc esošie ražotāji tiešām ir ilglaicīgi piegādātāji – gan Latvijas balzamam, gan nozarei kopumā.

Vietējie piegādātāji

Ar vietējo piegādātāju bieži ir vieglāk komunicēt. Būtiski, ka vietējam piegādātājam LB vairāk arī nāks pretī, vairāk palīdzēs. Nepieciešamības gadījumā uzņēmums ir pat gatavs, ja tā var izteikties, mācīt un audzināt: ja potenciālajā piegādātājā saredzamas pozitīvas sadarbības iespējas, tas it kā gatavs vienoties, taču šo to, iespējams, vēl nemāk, LB ir ar mieru tajā ieguldīt. Līdzīgu nosacījumu gadījumā vietējiem piegādātājiem vienmēr tiks dota priekšroka, jo uzņēmums tiecas vietējos atbalstīt. Diemžēl vismaz pagaidām neizdodas iepirkt tik daudz vietējo ražojumu – pat tādu lietu kā balzama pudeļu korķīšiem paredzēto koka augšdaļu vietējie ražotāji nespēj saražot pietiekamā apjomā un atbilstošā kvalitātē, kā to spēj ražotājs Vācijā.

Pašmāju piegādātāju mobilitāte

Var sacīt, ka izdevīga ģeogrāfija ne vienmēr ir garantija. Protams, to izvērtēt var, tikai aplūkojot identisku produktu piegādātājus. It kā loģiski šķistu, ka pašmāju piegādātāji iekšzemē vienmēr spēs garantēt ātrāku reakciju uz pasūtījumiem, taču ne vienmēr tā notiek. Vietējiem piegādātājiem var trūkt jaudas, procesi ir citi vai arī nav pierasts strādāt tādā režīmā.

Būtiski

Uzņēmumam iepirkumos precīzi jāizvērtē divas būtiskas lietas: pirmā – cik daudz pirkt un otra – kurā brīdī pirkt. Lai noteiktu, cik daudz pirkt, uzņēmumam ir sava iekšējā formula, ar kuras palīdzību tiek aprēķināts, kāda ir izdevīga partija. Tā ir atkarīga no divām lietām: no atlaižu likmes jeb naudas cenas, kurā uzreiz tiek ietvertas arī visas uzglabāšanas izmaksas un viss pārējais un otra – cenas izmaiņas vai solis pie dažādām iepirkumu partijām; vidējais atlikums pret cenas izdevīgumu, pret uzglabāšanas izmaksām – tas kalpo, lai noteiktu partijas apjomu.

Jautājumu par to, kurā brīdī izdevīgāk pirkt produkciju, uzņēmumam šobrīd palīdz atrisināt MRP (Manufacturing resource planning) ‒ ražošanas resursu plānošanas sistēma, kurā var redzēt ražošanas plānu un to, kas kurā brīdī ir jāpērk. Taču, tā kā klienti pasūtījumiem arvien vairāk samazina pasūtījuma izpildes laiku un pieprasa arvien ātrāku izpildi – vairs nevar paspēt nopirkt krājumus tieši konkrētam pasūtījumam. Tāpēc šobrīd regulāri izmantojamiem materiāliem LB tiek ieviests ROP (re-ordering point) – atkārtota pasūtījuma punkts, kas ir atkarīgs no konkrētā krājuma piegādes laika un noteiktās drošības rezervju līmeņa.

Elektroniskā iepirkumu platforma

Elektroniskās platformas Latvijas balzamam īsti nenoder, jo tā nav gluži parasta masveida produkcija, ko vienādi ražotu, piemēram, vēl desmit rūpnīcas Eiropā. Tad varētu izveidot atklātu konkursu, kur visi varētu iesūtīt cenas. Taču visas LB preces ir gana specifiskas – tikai pavisam nelielu daļu preču (piemēram, divu, triju veidu pudeles, korķīšus u. c.) ražo vairāki iespējamie piegādātāji. Viss pārējais ir tieši Latvijas balzamam paredzētais (customer specific). Tāpēc izveidot uz platformas bāzētu piedāvājumu nav reāli. Gada beigās vai gada sākumā vai citā iepirkumu periodā ir atklāts paziņojums, ka ir jauns tenderis – uz pusgadu vai gadu, noteikts arī apjoms. Tad visi iesūta piedāvājumus, LB izvēlas, nosūta visiem paziņojumus. Tas, ka elektroniskās platformas nenoder, nebūt nav šo platformu trūkums, bet gan LB izteiktā specifika.

Novatoriski risinājumi

Uzņēmuma speciālisti vienmēr paralēli strādā, lai rastu arvien jaunus risinājumus materiāla iepirkumu sabalansēšanai un vēl labākai organizācijai, jo loģistika ir bezgala būtisks ķēdes posms visā procesā, no kura galu galā tieši atkarīga uzņēmuma peļņa. Virziens, kurā tiek strādāts ar piegādātājiem, pirmkārt, ir pasūtījuma izpildes laika samazināšana. No nākamā gada janvāra uzņēmumā tiks ieviesta jauna uzskaites sistēma – uzņēmuma resursu vadības sistēma ERP, kurā būs sasaitīti gan klienti, gan piegādātāji. Vēl LB tiecas panākt, lai būtu iespēja iegādāties mazāku partiju, nemainoties cenai; lai, piemēram, būtu nevis pilna mašīnas krava tikai ar vienu produktu, bet lai viena mašīna piegādātu piecus dažādus produktus. Tas ļautu gan samazināt krājuma atlikumus, gan daudz ātrāk reaģēt uz klientu pasūtījumu izmaiņām.

TEKSTS: LĪVIJA BAUMANE


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *