Ziemassvētku paciņas

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, uzņēmumiem un pašvaldībām parādās kāds specifisks iepirkums – Ziemassvētku paciņas bērniem. Vēlos jautāt atbildīgajiem par šo iepirkumu: ko liksiet tajās iekšā? Vai zināt, ko paši paciņu saņēmēji – bērni – vēlētos tajās atrast? Un ko bērnu likumīgie aizbildņi – vecāki – uzskata par labu esam? Izrādās, Ziemassvētku laiku daudzi vecāki gaida ar dalītām jūtām: bērna prieks par saņemtajām dāvaniņām mijas ar vecāku nepatiku par saldumu kaudzēm, jo viņi ir nobažījušies par bērnu zobiem un arī par nevēlēšanos ēst ko citu, it īpaši, ja saņemtas vairākas paciņas, tostarp, vecāku darba vietās. Saldumus izmest būtu žēl, lai gan garšīgākos kārumus bērns izēdis un vairs nevēlas. Sāp sirds arī par bērnu uzmanību zaudējušām, salauztām rotaļlietām, jo kāds, labu vēlot, par to visu ir maksājis. Vai ir kāda iespēja to mainīt? Varbūt mēs vienkārši vēlamies par daudz, jo nav iespējams vienlaikus iepriecināt bērnu, nekaitēt viņa veselībai, neveicināt masu patēriņa tradīcijas, turklāt – ar ierobežotiem resursiem!

Ziemassvētku paciņu iepirkšana vairāk raksturīga lieliem uzņēmumiem un dažām pašvaldībām. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes arodbiedrība 2012. gadā, kā katru gadu, sagādāja dāvaniņas savu biedru – RTU darbinieku bērniem un mazbērniem vecumā līdz desmit gadiem, izdalot tās viņiem domātas Ziemassvētku izrādes laikā. Vienai paciņai atvēlētā summa bija Ls 2,20, tās sastāvā – konfektes. Arī Ķekavas pašvaldībā ir jauka ikgadēja tradīcija sveikt Ziemassvētkos novadā dzīvojošos pirmsskolas vecuma bērnus, vienai paciņai atvēlot Ls 3, un tajā arī ir konfektes. Gan RTU arodbiedrības, gan Ķekavas pašvaldības pārstāvji atzina: kaut ko citu, izņemot konfektes, ielikt ir sarežģīti, jo paciņu saņēmēju vecums ir ļoti atšķirīgs – no dzimšanas līdz septiņiem (vai desmit) gadiem, un, kas interesē vienu, neinteresē citu. Ziemassvētku paciņas bērnudārzos organizē to pedagogi un vecāki, gan iepērkot no viena piegādātāja, gan paši komplektējot. Uzņēmums SIA Tieto Latvija katru gadu organizē darbinieku bērniem tematisku Ziemassvētku pasākumu, kurā darbojas dažādi tēli, notiek koncerti, bērni var piedalīties radošajās darbnīcās, kā arī saņem paciņas. Pasākuma organizēšanai un paciņu sagādei iepērk ārpakalpojumu, piedāvājumu vērtēšanā svarīgs kritērijs ir pakalpojumu sniedzēja iepriekšējie projekti un paša SIA Tieto Latvija pieredze. Pērn uzņēmums paciņu saiņošanā iesaistīja brīvprātīgos – darbiniekus, un tas izrādījās labs kolektīva saliedēšanas pasākums.

Bet kas ir tas, ko vecāki vēlas redzēt Ziemassvētku paciņās, vai ir gatavi paši maksāt un – cik paši gatavi iesaistīties to sagatavošanā? Vai piegādātāji ir gatavi piegādāt to, ko vēlas bērni un viņu vecāki? Vai saņemtās Ziemassvētku paciņas atbilst vēlmēm?

Raksta sagatavošanai šoruden veicu aptauju savos sociālajos tīklos, izmantojot https://www.surveymonkey.com aptauju veidošanas rīku. Aptaujā piedalījās 61 vecāks, kam ir bērni vecumā no viena līdz 15 gadiem.

Lielākā daļa aptaujā piedalījušos vecāku atbalsta tradicionālo Ziemassvētku paciņu pastāvēšanu gan bērna izglītības iestādē, gan citur (sk. 1. attēlu), un gatavi arī paši tai tērēt 2–3 latus (sk. 2. attēlu), uzskatot, ka tā ir laba tradīcija. Ir pašvaldības, kur bērnudārzs drīkst tām izmantot no ēdināšanas ieekonomēto naudu. Jāatceras, ka gadījumos, kad bērnudārzs ieekonomē, tik un tā faktiskie paciņu finansētāji ir vecāki.

Pārsteidzoši, bet daudzi vecāki ir gatavi piedalīties arī paciņu organizēšanā (sk. 3. attēlu). Daļēji to var skaidrot ar to, ka arī aptaujas anketas aizpildīja atsaucīgākie, tomēr jādomā, ka ikvienā klasē vai bērnudārza grupiņā var atrast vismaz pāris vecāku, kuri gatavi organizēt iepirkšanu un iesaiņošanu. Tas ir ļoti svarīgi, skatot atbildes uz ceturto jautājumu – ko vecāki vēlas un ko nevēlas saviem bērniem, jo nereti tik personiskas izvēles pieejamā finansējuma robežās var noorganizēt tikai paši vecāki.

Vecāku vēlmes, kam jābūt un nav jābūt paciņās, ir visai atšķirīgas. Visticamāk, vecāki anketā ierakstīja savu negatīvo pieredzi, ko viņu bērni tajās saņēmuši, neuzskaitot visas iespējas, ko kāds varētu iedomāties nopirkt (sk. 4. attēlu).

4. attēls. Kas patīk un kas nepatīk bērniem un viņu vecākiem Ziemassvētku paciņās (61 respondents)?

Kā sabalansēt bērnu un vecāku vēlmes?
2012. gada rudenī biedrība Vecāki par izglītību aptaujāja bioloģisko produktu izplatītājus par Ziemassvētku paciņām. No 13 izplatītājiem atsaucās četri, iekļaujoties 2–3 latu robežās, diemžēl piedāvājums bija vienveidīgs un tikai vienā gadījumā ietvēra mantiņu (rotaļlietu vai kādu noderīgu, neēdamu priekšmetu). Savukārt, pieredze ar centralizēti iepirktajām paciņām no ne-bioloģiskajiem izplatītājiem liecina, ka tās mēdz būt ļoti bezpersoniskas un nereti satur daudz mazpazīstamu ražotāju saldumu ar garu E-vielu sastāvu, par kuriem labākajā gadījumā arī pats bērns neizrāda interesi. Salīdzinot ar esošo piedāvājumu, vecāku aptaujas rāda, ka saldumu daudzumam jābūt nelielam un arī ar ļoti veselīgiem gardumiem nevajadzētu aizrauties (lai neskumdinātu mazo saņēmēju, kas pierastā burkāna vai nepazīstamās sukādes vietā bija cerējis ieraudzīt konfekti). Tieši mantas – rotaļlietas un lietderīgas lietiņas – ir tās, ko mazie gaida.

Lai paciņas vairāk atbilstu vecāku vēlmēm, balstoties uz vecāku aptauju, iesaku Ziemassvētku paciņu sagatavošanai ņemt vērā vairākus kritērijus.

• Vecāku viedoklis par paciņām ir ļoti atšķirīgs, pat pretējs, tāpēc, organizējot Ziemassvētku paciņas mācību iestādē, vienmēr vajadzētu panākt vienošanos starp konkrētās bērnu grupas vecākiem. Vairums vecāku piekrīt, ka tā ir laba tradīcija, tomēr ir pietiekami liela daļa vecāku, kas bez tām iztiktu vai kam pietiktu ar kādu kopīgu koncerta vai izrādes apmeklējumu. Bet kā būtu ar ekskursiju uz šokolādes fabriku?! Ja neizdodas vienoties par izmaiņām paciņu saturā, jo ir vecāki, kas nevēlas nekādas papildu pūles, ir vērts, ka iniciatīvu un galvenos darbus piedāvā veikt tie, kas vēlas pārmaiņas, respektējot finansiālās iespējas.

• Arī tad, ja paciņas iepērk par ieekonomēto pusdienu naudu, svarīgi nodrošināt paciņās esošo produktu kvalitāti un iesaistīt vecākus vai pedagogus. Ja paši vecāki vai pedagogi iepērk vai sastāda iepirkuma specifikāciju produktiem un mantiņām, un sasaiņo visiem bērniem līdzīgas dāvaniņas, respektējot īpašās vajadzības, tad dāvaniņas būs daudz personiskākas un sasniegs patieso mērķi – apliecinās mīlestību. Ir vecāki, kas satraucas par pārāk lielu patēriņa sabiedrības tradīciju kultivēšanu un vēlmi atpirkties ar paciņām bez jebkādas oriģinalitātes, uzsverot, ka dāvanām bērniem tomēr ir jābūt personiskām, ar mīļumu sagatavotām. Ir vēlams šos vecākus uzaicināt sirsnīgu un jauku dāvanu sagatavošanā.

• Ļoti svarīgi apzināt bērnus ar alerģijām vai kāda pārtikas produkta nepanesamību, lai paciņā būtu viņiem patīkama, bērnuprāt, līdzvērtīga alternatīva.

• Pieeja, ka katrs vecāks iesniedz paciņu savam bērnam, nav pieņemama, jo bērni var sākt salīdzināt dāvanas un justies nevienlīdzīgi.

• Uzņēmumiem, kas organizē Ziemassvētku paciņas savu darbinieku bērniem, acīmredzot nederēs paciņu gatavošana savu vai bērnu vecāku spēkiem, līdz ar to būtu jārēķinās ar lielākām izmaksām, lai iekļautu gan bērnu kāroto MANTU, gan mazliet kvalitatīvu saldumu un veselīgu našķu. Veicot iepirkumu, ieteicams pārliecināties par piedāvāto produktu kvalitāti (sastāvu), nepaļaujoties uz aprakstu interesanta rotaļlieta vai šokolādes konfektes. Neviennozīmīgs ir jautājums par bērniem ar alerģijām vai pārtikas nepanesamību – no vienas puses, informācija par veselības stāvokli ir personiska un konfidenciāla, no otras puses – pastāv risks saņemt produktus, kurus bērns nedrīkst ēst.

• Lai arī kādu sagatavošanas veidu jūs izvēlētos, svarīgi atcerēties, ka Ziemassvētku paciņās nevajadzētu atrasties produktiem, ko normatīvie akti neiesaka skolas un pirmsskolas bērnu uzturā (skatīt pielikumu), kā arī cukura daudzumam saldumu sastāvā nevajadzētu ievērojami pārsniegt dienas normu.

Pielikums

Ministru kabineta noteikumi nr. 610, pieņemti 2002. gada 27. decembrī, „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm”

51. punkts. Izglītības iestādēs neizplata šādus pārtikas produktus:

• pārtikas piedevas – krāsvielas: E102 (tartrazīns), E104 (hinolīna dzeltenais), E110 (saulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais S), E120 (košenils, karmīnskābe, karmīni), E122 (azorubīns, karmoizīns), E124 (kumačs 4R, košenila sarkanais A), E129 (alūra sarkanais AC), E131 (patentzilais V), E132 (indigotīns, indigokarmīns), E133 (briljantzilais FCF), E142 (zaļais S), E151 (briljanta melnais BN, melnais PN), E155 (brūnais HT),
• pārtikas piedevas – saldinātāji: E950 (acesulfāms K), E951 (aspartāms), E952 (ciklāmskābe un ciklamāti), E954 (saharīns un tā sāļi),
• pārtikas piedevas – konservanti, ko lieto reglamentētā daudzumā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par pārtikas piedevu lietošanu,
• kofeīns,
• aminoskābes;

• pārtikas piedevas – krāsvielas: E102 (tartrazīns), E104 (hinolīna dzeltenais), E110 (saulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais F), E120 (košenils, karmīnskābe, karmīni), E122 (azorubīns, karmoizīns), E124 (kumačs 4R, košenila sarkanais A), E127 (eritrozīns), E129 (alūra sarkanais AC), E131 (patentzilais V), E132 (indigotīns, indigokarmīns), E133 (briljantzilais FCF), E142 (zaļais S), E151 (briljanta melnais BN, melnais PN), E155 (brūnais HT),
• pārtikas piedevas – saldinātāji: E950 (acesulfāms K), E951 (aspartāms), E952 (ciklāmskābe un ciklamāti), E954 (saharīns un tā sāļi);

• košļājamo gumiju, kurai pievienotas pārtikas piedevas – krāsvielas: E102 (tartrazīns), E104 (hinolīna dzeltenais), E110 (saulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais F), E120 (košenils, karmīnskābe, karmīni), E122 (azorubīns, karmoizīns), E124 (kumačs 4R, košenila sarkanais A), E127 (eritrozīns), E129 (alūra sarkanais AC), E131 (patentzilais V), E132 (indigotīns, indigokarmīns), E133 (briljantzilais FCF), E142 (zaļais S), E151 (briljanta melnais BN, melnais PN), E155 (brūnais HT);

• pārtikas produktus, kuri satur 1,25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta vai 0,5 g vai vairāk nātrija uz 100 g produkta, izņemot pārtikas produktus, kurus izmanto kā izejvielu ēdiena pagatavošanai izglītības iestādes ēdināšanas blokā.

Ministru kabineta noteikumi nr. 172, pieņemti 2012. gada 13. martā, par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem

1. pielikuma 6. punkts. Izglītojamo uzturā neiekļauj:

• konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki;
• ēdienam pievienotā cukura daudzums nepārsniedz 20 g dienā pirmsskolā un 40 g dienā skolā.

Teksts: Jana Simanovska