Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Nozares

Kāpēc vajadzīgi apdrošināšanas brokeri?

Šobrīd ir piemērots brīdis sarunai par apdrošināšanas iepirkumiem, jo Latvijā notikuši divi lieli negadījumi – ugunsgrēks valsts prezidenta pilī un plaisas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sienā. Abi parāda zināmas problēmas ar apdrošinājuma segumu un atlīdzību savlaicīgu saņemšanu atbilstošā apmērā. Par to, kā valstī veicas ar apdrošināšanas un brokeru pakalpojumu iepirkumiem, saruna ar Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītāju AGRI AUCI.

Kurš maksās par pils ugunsgrēka un mākslas muzeja plaisu radītajām sekām?

Šie abi ir valsts vai pašvaldību iepirkumi. Prezidenta pils gadījumā neiet gludi – par atlīdzībām nav zināms, kompensācija nav saņemta. Prezidenta pili ir apdrošinājis BAN (Baltijas apdrošināšanas nams), bet būvdarbu veicēju ‒ BTA. Tātad divi lielākie pašmāju apdrošinātāji, kuriem būtu jāfinansē Latvijas nacionālā objekta – Prezidenta pils ‒ atjaunošana. Šobrīd BTA ir izmaksājis nelielu atlīdzību ‒ 150 tūkstošus par negadījumā cietušajiem būvdarbiem. Kas notiks tālāk, laiks rādīs. Prezidenta pils apdrošināšanai ir sarežģīta riska pakāpe un, ja nebūtu negadījuma, visi teiktu: “Brīnišķīgi, samaksājām prēmijā tikai 3000 latu un dabūjām apdrošināšanas segumu!” Tagad, pēc ugunsgrēka, pamazām top redzamas visas apdrošināšanas līguma juridiskās nianses, visi apstākļi izgaismojas un prasa atbildes.

Kas attiecas uz Nacionālo mākslas muzeju, drīz redzēsim, kā šīs unikālās celtnes apdrošināšana ir tikusi iepirkta. Nacionālā muzeja rekonstrukcijas un būvniecības gaitā parādījās jauni ģeoloģiskie apstākļi, kuru dēļ būs jāpārveido projekts, ir radušās plaisas pirms 108 gadiem uzbūvētā ēkā. Tas radīs daudzu miljonu lielus zaudējumus, tāmju sadārdzinājumu un darbu grafiku kavējumu. Man ir aizdomas, ka daudzi apdrošināšanas defekti atklāsies, kad tiks vērtēta arhitektu, ģeodēziskās vides izvērtētāju, urbumu izpildītāju, būvdarbu vadītāju atbildība un tās segums. Parādīsies arī daudz tehnisko aspektu ‒ piemēram, vai ir notikusi sākotnējā plaisu apsekošana un izvērtēšana, kas, visticamāk, nenotika. Šis gadījums noteikti attīstīsies, jo notiks aizkavēšanās grafikā, būs jāievieš izmaiņas projektā un jāveido tāmes pārprojektēšanai. Tad redzēsim, ko no visa tā segs iepirktā un objekta īpašnieka akceptētā būvnieku apdrošināšana.

Cik sakārtota ir apdrošināšanas nozare Latvijā?

Tā pamazām sāk sakārtoties – pirmais solis, pie kā vairākus gadus strādāja Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk – LPABA), bija veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumu iepirkšanu. Brokeru pakalpojums ir jānodala no apdrošināšanas pakalpojuma, un tie abi jāiepērk atsevišķi. Apdrošināšanas pakalpojuma iepirkumā svarīgas ir trīs lietas: galvenais ‒ vai apdrošināmo risku saraksts nosedz to, kas var notikt ar objektu. Tātad vajadzīga risku analīze un apdrošināšanas prasību izstrāde. Ja vajadzīgie riski ir nosegti, tad var runāt par cenu jeb maksājamo prēmiju. Treškārt, jāvērtē, kāda ir konkrētā apdrošinātāja praktiskā pieredze ‒ kādas ir atlīdzību procedūras, laiks, ierobežojumi, izņēmumi. Ideāli būtu, ja apdrošinātājs vai brokeris būtu arī palīgs atjaunošanas darbā, iestājoties gadījumam. Latvijas praksē tā reti notiek, bieži vien Latvijā apdrošinātāji var būt arī apgrūtinājums atjaunošanas darbā.

Apdrošināšana ir pakalpojums, kura lietderība nekļūst redzama uzreiz, jo gadījumi notiek reti. Te ir jānodala veselības apdrošināšana, kur gadījumi ir ļoti bieži no cita veida apdrošināšanas, kur tie ir reti. Riska apdrošināšanas veidos parasti pircējs sajūt labumu, ja noticis negadījums. Ugunsgrēki notiek reti, savukārt veselības apdrošināšanā atlīdzības tiek saņemtas visu laiku. Tāpēc veselības apdrošināšanā lielāks kolektīvs var visai labi sajust atlīdzību maksāšanas praksi, kamēr īpašuma apdrošināšanā personisko pieredzi iegūt ir grūti.

Apdrošināšanas līgumi ir sarežģīti, jo tajos ir daudz dažādu nosacījumu, kuri visi ir svarīgi ‒ risku uzskaitījums, risku definīcijas, izņēmumi, apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, negadījuma pieteikšana, atlīdzību izmaksas kārtība u. tml. Apdrošinātāji mēdz savus standarta līgumus noformēt tā, lai ir daudz un dažādi izņēmumi un ierobežots risku saraksts.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Nozares

Apsardzes iepirkumu nosacījumi nepatīk piegādātājiem

Iepirkumos uzvar piedāvājumi ar nereāli zemām cenām, apsardzes posteņa darbinieki gatavi strādāt par ļoti mazu stundas tarifa likmi, cilvēki gatavi pilnīgi par velti veiktugunsdzēsības sistēmas apkopi, kas atrodas 15 kilometrus no pilsētas… Tās ir dažas nianses, ko pamanījuši uzņēmumi, piedaloties fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumos.

Apsardzes pakalpojumi ir iekļauti Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā. Tātad uz šo pakalpojumu iepirkumiem attiecas atvieglota kārtība, kas ļauj iepirkumu veicējiem pašiem noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņus un vērtēšanas kritērijus.Prakse liecina, ka pasūtītājiem patīkamu šo situāciju rada iespēja ik pa brītiņam izsludināt fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumu, cenšoties nepārsniegt 20 000 latu, lai varētu palikt B daļas pakalpojumos, kasļauj nepublicēt informāciju, pašam izvēlēties firmu un tikai nopublicēt rezultātus. Precīzāk – bīdīt draugu firmas. Latvijas Drošības biznesa asociācija ir sagatavojusi aprēķinus, kā veidojas apsardzes pakalpojumu cena, betbieži pasūtītājs nepārbauda stundu likmes vai notic maldīgiem argumentiem, ka apsardzes darbinieki mainās ik pa divām stundām naktī. Pasūtītājs notic, ka pusotra vai divu latu dēļ kāds naktī brauks uz darbu, gandrīz tikpat daudz iztērējot ceļam.
Žurnāls Iepirkumi piedāvā pasūtītāja un pakalpojumu sniedzēja viedokli par fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kā arī abu pušu ieteikumus.

VID pieredze ar apsardzes pakalpojumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2012.gadā veica divus ar apsardzi saistītus iepirkumus Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, publicējot paziņojumus par iepirkumu savā internetamājaslapā un nodrošinot brīvu un tiešu pieeju iepirkuma dokumentiem. VID pieredzi un iestādes vērtējumu šo pakalpojumu iekļaušanai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļākomentē VID Finanšu pārvaldes Iepirkumu daļas vadītāja INĀRA SOLOSTEJA.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apsardzes pakalpojumu iepirkumus par paredzamo līgumcenu Ls 20 000 (bez PVN) vai lielāku veic Publisko iepirkumu likuma (PIL) 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, publicējot paziņojumus par iepirkumu savā mājaslapā un nodrošinot brīvu un tiešu pieeju iepirkuma dokumentiem, piemēram, iepirkums FM VID 2012/241 Tehniskās apsardzes pakalpojumi (līgumcena Ls 40 200 bez PVN, piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti) un iepirkums FM VID 2012/258 Fiziskās apsardzes pakalpojumi (līgumcena Ls 290 000 bez PVN, piedāvājumus iesniedza divi pretendenti).
Apsardzes pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena (bez PVN) ir Ls 3 000 vai lielāka, bet mazāka par Ls 20 000, VID veic saskaņā ar PIL 8.1panta desmito daļu, publicējot paziņojumu par iepirkumu VID mājaslapā.

Tiek plānots līdz gada beigām apsardzes iepirkumus atgriezt pie A daļas iepirkumiem. Kā VID to vērtē?
Mēs to atbalstām! Tas nodrošinās lielāku iepirkumu procedūras atklātumu, paaugstinās piegādātāju konkurenci, nodrošinās vienlīdzīgāku un taisnīgāku attieksmi pret tiem, sekmēs valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvāku izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja riskus.