Kopš Latvija aktīvi pilda saistības NATO prasību īstenošanā, tostarp aizsardzības budžeta palielināšanā un militārā nodrošinājuma stiprināšanā, arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS) nokļuvuši “zem lupas” tieši iepirkumu konkursu dēļ. Ja vieniem šķiet, ka aizsardzības budžets ir pārlieku liels, citiem savukārt rodas jautājumi, kāpēc aizsardzības iepirkumos uzvar konkrēti uzņēmumi, bet pārtikas iepirkumos šķietami netiek dota iespēja vietējiem piegādātājiem. Ar autora atļauju žurnāls “Iepirkumi” pārpublicē Lato Lapsas portālam pietiek.com un “Latvijas Avīzei” tapušo materiālu par NBS iepirkumiem un uzvarētājiem tajos, kā arī vērsās pie Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāda ir notikumu virzība saistībā ar publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem.
Savickis: Mūsu konkurents ar apskaužamu regularitāti uzvar NBS iepirkumos
Administratīvās rajona tiesas atcelts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecības lēmums par kāda iepirkuma pārtraukšanu un NBS reakcija uz šo tiesas spriedumu uzskatāmi demonstrē to, cik būtībā beztiesisks ir mazais uzņēmējs, kuram ienācis prātā piedalīties valsts struktūru mazajos iepirkumos.
Mazie iepirkumi – bez konkursa
“Mūsu gadījums ne tikai liecina par problēmām Nodrošinājuma pavēlniecībā, bet arī aktualizē mazo iepirkumu regulējuma nepilnības. Pašreizējais regulējums, kuram atbilstoši iepirkuma komisijas lēmumus var apstrīdēt tikai tiesā un iesniegums tiesā neaptur lēmuma darbību, ir iemesls visaptverošai korupcijai mazajos iepirkumos,” stāsta SIA “Transbulk” valdes loceklis Helmuts Savickis.
Viņa uzņēmums pagājušā gada vasarā iesniedza piedāvājumu Nodrošinājuma pavēlniecības 1. Reģionālā nodrošinājuma centra izsludinātajā iepirkumā par kuģu stūres māju logu tīrītāju piegādi un uzstādīšanu, taču saskārās ar īpatnu militārās iepirkumu komisijas rīcību.
Pretendenti bija divi – viens no tiem “Transbulk”. H. Savicka pārstāvētā uzņēmuma piedāvājums un kvalifikācija atbilda iepirkuma nolikumam, taču bija dārgāks nekā konkurentam. Otra pretendenta – SIA “Sentios” – pieteikums bija lētāks, atbilda tehniskajai specifikācijai, taču uzņēmuma kvalifikācija neatbilda iepirkuma oficiālajā nolikumā prasītajam.
“Loģiski būtu, ja par uzvarētāju tiktu atzīts mūsu uzņēmums,” saka H. Savickis. Jo lielāks bijis pārsteigums, kad izrādījies, ka iepirkuma komisija nolēmusi iepirkumu pārtraukt, jo esot nepieciešamas izmaiņas nolikumā. Pamatojums – “iespējams, nolikumā iekļautas konkurenci ierobežojošas prasības”.
Visbiežāk uzvar viens un tas pats
Uzņēmuma “Transbulk” pārstāvjiem šķitis dīvaini – iepirkuma komisija tikai pēc pretendentu piedāvājumu atvēršanas un izvērtēšanas pēkšņi aptver, ka pašas sastādītajā nolikumā ir iekļāvusi konkurenci ierobežojošas prasības. Taču vēl interesantāka bijusi kopējā aina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā.
“Papētot IUB mājaslapas publikācijas, nācās secināt, ka mūsu konkurents ar apskaužamu regularitāti uzvar NBS iepirkumos. Protams, tas var liecināt par augstu profesionalitāti, bet nespēja uzrādīt nepieciešamo kvalifikāciju atbilstoši nolikumam par to neliecina,” teic H. Savickis.
Parasti mazajos iepirkumos viss arī beidzas ar iepirkuma komisijas lēmumu, lai kāds tas arī būtu. Šī iepirkumu forma neparedz pretendentiem tiesības lēmumu pārsūdzēt IUB, un iepirkuma komisijas šo ierobežojumu bieži vien izmanto arī negodprātīgi.
Pretendentiem, kurus neapmierina lēmums, atliek tikai vērsties tiesā. Taču pārsvarā šādos iepirkumos piedalās nelieli uzņēmumi, kuriem nav ne cilvēkresursu, ne līdzekļu, ne zināšanu pārsūdzībām tiesās, tā ka parasti pretendenti tiesā nevēršas.
Šāda pārsūdzība tiesā neko nedod arī tāpēc, ka tā neaptur attiecīgo iepirkumu un nekas netraucē iepirkuma komisijai turpināt aizsākto. Turklāt tad, kad tiesa attiecīgo iepirkuma komisijas lēmumu atceļ, izrādās, ka “vilciens aizgājis” – iepirkums beidzies, līgumi parakstīti.
Tā bijis arī šajā gadījumā – NBS struktūra izsludināja jaunu iepirkumu, kurā “konkurenci ierobežojošās” prasības vairs nebija minētas, un tajā bez problēmām uzvarēja NBS “iecienītais” pretendents.
Uzņēmums tiesā uzvar armiju
Par atšķirīgu no neskaitāmiem citiem līdzīgiem gadījumiem šo padarīja tas, ka “Transbulk” tomēr nolēma vērsties administratīvajā tiesā. Šā gada 28. jūnijā administratīvā rajona tiesa tiešām nosprieda, ka SIA “Transbulk” pieteikums apmierināms un Nodrošinājuma pavēlniecības iepirkuma komisijas 2017. gada 30. jūnija lēmums par attiecīgā iepirkuma pārtraukšanu ir atceļams ar tā pieņemšanas dienu.
Tiesas ieskatā, iepirkuma komisijas lēmumā formāli norādītais, ka nepieciešami grozījumi iepirkuma nolikumā, nav bijis patiesais iepirkuma pārtraukšanas pamatojums, jo komisija nemaz nebija konstatējusi noteikti nepieciešamus grozījumus nolikumā.
Tāpat tiesa atzina, ka Nodrošinājuma pavēlniecība jau iepirkuma nolikuma sastādīšanas laikā varēja viegli pārliecināties par tā pretendentu kvalifikācijas prasības pamatotību, tomēr tā šo prasību sāka apšaubīt tikai pēc piedāvājumu atvēršanas un tiešā kontekstā ar pretendentu piedāvāto cenu, bet nenorādot nekādus apsvērumus, kas liecinātu par prasības iespējamu kļūdainumu.
Rezultātā tiesas spriedums bija Nodrošinājuma pavēlniecības rīcībai asi kritisks: “Minēto apstākļu kopumā tiesa atzīst, ka iepirkuma pārtraukšanai nav patiesa objektīva pamatojuma, bet iepirkums pārtraukts nepamatoti un patvaļīgi. Tāpēc pārsūdzētais lēmums atceļams.”
Neapstāsies, lai nerastos visatļautība
Tomēr pagaidām nerodas iespaids, ka Nodrošinājuma pavēlniecība ir gatava ņemt vērā tai tiesas doto skaidro norādi. Spriedumu, pēc visa spriežot, ir paredzēts pārsūdzēt, savukārt uz jautājumu, ko NBS darīs, lai turpmāk nepieļautu šādas nepilnības iepirkumos, tiek sniegta izvairīga atbilde: “Šis jautājums tiks vērtēts pēc tiesas galīgā lēmuma spēkā stāšanās, pamatojoties uz tiesas izvērtējumu (objektīvi pārbaudītiem un argumentētiem pierādījumiem).”
Iespējams gan, ka Nodrošinājuma pavēlniecības noskaņa varētu mainīties pēc nākamā SIA “Transbulk” soļa – uzņēmums gatavojas pieprasīt tam saistībā ar iepirkuma nepamatoto atcelšanu radušos zaudējumus.
“Tūlītējas praktiskas jēgas nav, taču mēs uzskatām par savu pienākumu rīkoties. Nedrīkst klusēt par šādiem iepirkumiem, jo citādi NBS rodas nesodāmības un visatļautības sajūta,” uzņēmuma nostāju pamato H. Savickis.
AM rīkojusies saskaņā ar PIL
Ziņu aģentūra LETA jūlija nogalē vēstījusi, ka par pārkāpumiem aizsardzības un drošības jomas iepirkumos varēs piemērot sodu līdz pusmiljonam eiro, kā to paredz Ministru kabinetā atbalstītais Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma projekts (17.07.2018). Ziņojumā skaidrots, ka ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka par būtiskākiem pārkāpumiem minētajos iepirkumos varēs uzlikt naudas sodu līdz 500 000 eiro līdzšinējo 145 000 eiro vietā. Gala lēmumu par likumprojektu pieņems Saeimā. Žurnāls “Iepirkumi” sazinājās ar Aizsardzības ministriju, lai noskaidrotu, kāda ir ministrijas nostāja par Lato Lapsas materiālā minētā iepirkuma AM NBS NP 1.RNC 2017/026 „SKRUNDAS klases kuģa logu tīrītāju un skalošanas sistēmas komplekts” gaitu, kā arī kādi pasākumi veikti, lai šādas strīdīgas situācijas iepirkumos vairs neatkārtotos.
AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze skaidro, ka AM rīkojusies saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumu (PIL): “NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālais nodrošinājuma centrs 2017. gada 1. jūnijā PIL 9. panta kārtībā izsludināja iepirkumu “SKRUNDAS klases kuģa logu tīrītāju un skalošanas sistēmas komplekts”. Iepirkuma komisija ar 2017. gada 30. jūnija lēmumu, pamatojoties uz PIL 9. panta 15. daļu, nolēma pārtraukt iepirkumu, jo iepirkuma nolikumā nepieciešami labojumi. PIL nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt iepirkumu un neslēgt iepirkuma līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums, kas konkrētajā gadījumā pastāvēja. Jāuzsver, ka likumā nav tieši uzskaitīti gadījumi, kuros pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt iepirkuma procedūru, tomēr tiesa pēc ieinteresētās personas pieteikuma var to pārbaudīt.
Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālais nodrošinājuma centrs rakstveida paskaidrojumos un tiesas sēdē SIA “SB Transbulk” pieteikumu neatzina, norādot, ka iepirkuma pārtraukšanai ir objektīvs pamatojums, ņemot vērā pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumos minētos argumentus.
Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu atzīts, ka iepirkums pārtraukts nepamatoti un nolemts, ka pārsūdzētais lēmums atceļams. Tiesas spriedums nav stājies spēkā, jo saskaņā ar normatīvajos aktos un spriedumā minēto pārsūdzēšanas kārtību, tiesas spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Tas ir izpildāms tikai pēc sprieduma spēkā stāšanās.”
AM pārstāve uzsver, ka saskaņā ar PIL 9. panta 23. daļas regulējumu lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību un Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālais nodrošinājuma centrs izsludināja jaunu, atkārtotu iepirkumu par to pašu iepirkuma priekšmetu, precizējot iepirkuma nolikumu. Nodrošinājuma centrs tiesas sprieduma pārsūdzēšanas noteiktajos termiņos sagatavoja un iesniedza kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam (lieta tiesā saņemta 27.07.2018.) ar lūgumu tiesai pilnā apmērā atcelt Administratīvās rajona tiesas spriedumu.
A.Gnēze: “Arī šajā gadījumā iepirkuma komisijas pieņemtie lēmumi apliecina, ka minētais jautājums netika risināts formāli un komisija rīkojās atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu izbeigt iepirkumu “SKRUNDAS klases kuģa logu tīrītāju un skalošanas sistēmas komplekts”, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, kas atbilst PIL pamatprincipiem un nav patvaļīgs.”
Noraida pārmetumus par “iecienīto” pretendentu iepirkumos
A. Gnēze skaidro, ka AM iepirkumos allaž tiek piesaistīti kompetenti speciālisti, kas ļauj pieņemt objektīvus un likumā pamatotus lēmumus: “Nodrošinājuma pavēlniecības 1. reģionālā nodrošinājuma centra iepirkumi nav periodiski veicami un vienveidīgi. Iepirkuma komisijas sastāvā ir amatpersonas, kuru ikdienas tiešie darba pienākumi ir citi, bet darbs iepirkuma komisijā ir papildu pienākums. Iepirkuma komisijas locekļi nav speciālisti tik specifisku iepirkumu priekšmeta pārzināšanā kā Jūras spēku kuģu aprīkojumu iegāde, to remonts, apkope, modernizācija, tādēļ jautājumos, kas saistīti ar iepirkuma specifiku (iepirkuma priekšmeta tehniskie parametri, risinājumi u.c. jautājumi), komisijas sēdēs tiek pieaicināti Jūras spēku speciālisti. Iepirkuma procedūras ietvaros iepirkuma komisija pieņem lēmumus, ievērojot normatīvo aktu prasības (izvērtē pretendentu piedāvājumus atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām), nodrošinot pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.”
Jautājot par materiālā SIA „SB Transbulk” esošo norādi uz NBS “iecienīto” pretendentu un tā biežajām uzvarām iepirkumos, AM teic, ka Iepirkumu komisija bijusi konsekventa savā pieņemtajā lēmumā un atkārtoti izsludinātajā iepirkuma nolikumā komisija: 1) veica būtiskus grozījumus attiecībā pret iepirkuma pieteikuma formu un 2) saglabāja nolikuma 4.6. apakšpunkta prasību (prasība pretendentiem iesniegt Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu Uzņēmuma atbilstības apliecību), jo konstatēja, ka prasība ir pamatota un objektīva, bet precizēja to atbilstoši PIL prasībām. A. Gnēze: “Iepirkuma komisija bija spiesta pārtraukt iepirkuma procedūru, jo pretējā gadījumā nebūtu iespējams tiesiski vērtēt piedāvājumus pēc neskaidriem nolikuma noteikumiem, ko apstiprina tiesu prakse – Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Administratīvo lietu departamenta 12.12.2016. rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-435/2016.”
Viņa arī apliecina, ka AM praksē iepriekš nav bijis gadījumu, kad pēc komersanta prasības iesnieguma tiesā iepirkums bijis jāaptur. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji vērsušies tiesā, bet prasības nav atzītas par pamatotām. Arī IUB iesniegto sūdzību skaits aizsardzības resoram ir zem vidējā līmeņa, tādēļ AM nesaskata lielus riskus šādu situāciju regularitātei.
Iepirkumu komisijas veido katram iepirkumam
AM akcentē, ka iepirkumu komisijas tiek veidotas katram atsevišķam iepirkumam. Komisijas sastāvu parasti veido četras (minimālais skaits – komisijas priekšsēdētājs, sekretārs, jurists un pasūtītāja pārstāvis) līdz pat 12 personas. Iepirkuma komisijas locekļu skaita izvēli nosaka iepirkuma priekšmeta sarežģītība (piemēram, sakaru sistēmas) un pasūtītāju skaits (piemēram, vai ir viens pasūtītājs, vai vairākas AM padotības iestādes un NBS juridiskās personas).
A .Gnēze uzskaita komisijas dalībnieku kompetences un specifiku: “Parasti komisijā ietilpst pieci līdz seši locekļi. Komisijas sastāvā vienmēr ir:
- komisijas priekšsēdētājs – ar vismaz divu gadu praktiska darba pieredzi iepirkumu jomā, augstāko izglītību (joma nav noteikta);
- jurists (ar augstāko juridisko izglītību);
- komisijas sekretārs (ar augstāko izglītību, praksē iegūtas zināšanas un prasmes iepirkumu jomā);
- citi komisijas locekļi – vai nu pasūtītāja pārstāvji, kas orientējas iepirkuma priekšmetā vai Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirku centra (VAMOIC) speciālisti ar vismaz divu gadu pieredzi iepirkumos;
- iepirkumu atbildīgā amatpersona – pasūtītāja pārstāvis, kas ir vai nu speciālists iepirkuma priekšmeta jomā vai būs atbildīgs par līguma izpildes kontroli.”
Viņa norāda, ka gadījumos, kad specifiskiem iepirkumu priekšmetiem aizsardzības sistēmā nav speciālistu, tiek piesaistīti ārējie eksperti, kas ir vai nu attiecīgās jomas asociāciju pārstāvji, vai universitāšu pasniedzēji u.c. Tāpat vērtēšanas kritērijus komisija izstrādā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi līdzīgos iepirkumos, pētot iepirkumu praksi citās iestādēs, kā arī ņemot vērā gan nozaru asociāciju ieteikumus jomās, kur tādi ir publiskoti, gan pasūtītājam svarīgas kvalitātes prasības un citus aspektus, kas var būt specifiski noteiktiem iepirkuma priekšmetiem.
Slavē un peļ par pārtikas iepirkumiem
Pēdējo mēnešu laikā AM iepirkumu sistēma saņēmusi kritiku arī no vietējiem zemniekiem par pārtikas iepirkumiem. Kā ziņojusi aģentūra LETA, biedrība “Zemnieku saeima” saņēmusi dārzeņu audzētāju sašutuma pilnus zvanus par iepirkumu konkursu “Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām”, kurā tie nevar piedalīties saistībā ar prasībām piegādāt arī tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē (ingvers, šampinjoni u.c.). Zemnieki sūdzas, ka nespēja piegādāt Latvijā neesošas kultūras liedz tiem piedalīties iepirkumā, jo tiek prasīts visu preču kopums, nevis atsevišķas kategorijas. Tanī pat laikā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi paziņojumu, kurā pauž gandarījumu par sadarbību ar AM, kas šobrīd ir vienīgā no valsts un pašvaldību institūcijām, kura 2016. gadā atsaukusies LOSP un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājumam publiskajos iepirkumos pēc iespējas vairāk iepirkt Latvijas ražotāju lauksaimniecības produkciju.
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis paziņojumā norāda: ”Ir svarīgi, ka mums ir iedibināts un pamazām attīstās labs konsultāciju mehānisms, kura ietvaros kopā ar vietējiem ražotājiem un pārstrādātājiem varam visos vajadzīgajos līmeņos meklēt un arī atrast Latvijas produktam labāko ceļu uz NBS vai Latvijā dienošo sabiedroto galdu, cita starpā panākot to, ka piedāvātā produkta cenas īpatsvars iepirkumu vērtējumā var nebūt lielāks kā 40%. Tas protams nekādā gadījumā pilnībā neizslēdz visuresošo cilvēcisku kļūdu rašanās iespēju, taču tieši tādēļ jau mums ir iespēja vienam otru laicīgi savstarpēji informēt par konstatētajām nepilnībām, lai tās varam koriģēt abpusēji pieņemamā veidā. Mēs ļoti ceram, ka šādas iespējas izmantos arī Zemnieku Saeima vai atsevišķas tās pārstāvētās saimniecības.”
Pārtikas iepirkumus pielāgo vietējā tirgus piedāvājumam
Augusta sākumā AM minēto iepirkumu pārtraukusi, dodot uzdevumu VAMOIC pārskatīt iepirkuma stratēģiju, lai palielinātu pretendentu loku un nodrošinātu, ka arī vietējie ražotāji var pieteikties konkursā, norādīja ministrijā. Kā žurnālam “Iepirkumi” skaidro AM Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze, šobrīd Iepirkuma konkursu “Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām” veido trīs daļas atbilstoši pasūtītājiem – NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 1. un 3. reģionālais nodrošinājuma centrs, kā arī NBS Nodrošinājuma pavēlniecība. Katra iepirkuma daļa ir sadalīta 12 pozīcijās, no kurām tikai viena “Svaigi dārzeņi, sakņaugi, tomāti un gurķi, sēnes” līdzās Latvijas tradicionālo kultūru piegādēm paredz piegādes dārzeņiem, kurus vietējie ražotāji varētu arī neaudzēt. Izsludinātais iepirkuma konkursa nolikums nekādā veidā neliedz vietējiem zemniekiem piedalīties iepirkumā, kā arī neierobežo iespējas piedāvāt produkciju, jo nolikumā nav izvirzītas prasības, ka ingveram un sēnēm būtu jābūt ražotām Latvijā.
Viņa norāda, ka izstrādājot iepirkuma nolikumu un produktu dalījumu tika ņemtas vērā lauksaimnieku organizāciju izstrādātās vadlīnijas un iepriekšējā pieredze pārtikas produktu iegādes jomā, kad atbilstoši 2016. gadā notikušajām konsultācijām ar lauksaimnieku organizācijām 2017. gadā tika izsludināti atklāti konkursi “Pārtikas produktu iegāde Zemessardzes vajadzībām”, kurā bija 84 daļas un paralēli arī “Pārtikas produktu iegāde NBS Mācību vadības pavēlniecības vajadzībām”, kurā bija 68 daļas. A.Gnēze: “Šajos iepirkumos visi nepieciešamie pārtikas produkti atkarībā no pasūtītāja tika sadalīti vairāk nekā 20 produktu grupās, arī sakņaugi un dārzeņi bija sadalīti vairākās grupās, atsevišķā grupā iekļaujot Latvijā audzētos un ilgstoši uzglabājamos dārzeņus – kartupeļus, bietes, burkānus, galviņkāpostus un sīpolus. Neraugoties uz to, ka 2016. gadā notika plašas diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām un tika ņemti vērā šo organizāciju ieteikumi, tika ļoti sīki izdalītas atsevišķas pārtikas produktu grupas, taču piedāvājumi no tiešajiem ražotājiem tika saņemti tikai par pienu, maizi un gaļu, taču dārzeņu sadaļā neviena atsevišķa zemnieku saimniecība kā pretendents nepieteicās, bet zemnieku kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi” nesaņēma līguma slēgšanas tiesības nodokļu parādu dēļ. Jāuzsver, ka arī šajā konkursā zemnieki neuzdeva komisijai nevienu jautājumu par konkursa nolikumu.”
Tāpat AM pārstāve skaidro, ka šajos iepirkumos tiek ņemta vērā pasūtītāja specifika: “Pirmkārt, jāņem vērā lielie piegādes apjomi, piemēram, lai nodrošinātu Ādažu bāzes vajadzības, ik mēnesi nepieciešamas 8.3 tonnas kartupeļu, 20.8 tonnas burkānu, kas ievērojami samazina iespējamo zemnieku saimniecību skaitu, kas to var nodrošināt, nekooperējoties ar kādu citu ražotāju. Otrkārt, piegāžu biežums (jo pasūtītājs neveido uzkrājumus noliktavā, bet ir ikdienas piegādes), piegādes objekti ir ierobežotas pieejamības teritorijas, tādējādi, noslēdzot ļoti lielu skaitu līgumu par katru atsevišķu dārzeni, būs jānodrošina ļoti liela skaita transporta iebraukšana militārās bāzēs, turklāt īsā laika periodā, jo piegāde jānodrošina noteiktā laika periodā (no rītiem, 2-3h ietvaros).”
Kā zināms, PIL paredz iespēju komersantiem apvienoties, lai nodrošinātu dalību konkursos. Izskatot arī citu publisko personu pieredzi un praksi pārtikas iegādē, secināms, ka zemnieku saimniecības nepiesakās kā pretendenti arī tādos iepirkumos, kur nepieciešamie piegādes apjomi ir mazāki. “No minētā konkursa šobrīd ir izslēgta pozīcija par piena produktu piegādi, lai pārstrādātu produktu dalījumu un nodrošinātu plašāku iespējamo pretendentu skaitu. Ņemot vērā izskanējušos viedokļus, kurus var uzskatīt par tirgus dalībnieku – zemnieku vēlmi iesniegt piedāvājumus un nodrošināt piegādes, ja iepirkuma priekšmets būs sadalīts atsevišķos sakņaugu veidos, iepirkuma komisija vērtēs dalījumu preču kategorijās, to saskaņojot ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi un pārrunājot abu pušu intereses un iespējas, lai panāktu iespējami izdevīgu risinājumu gan piegādātājiem, gan pasūtītājam,” – tā A.Gnēze.
Atbildēt