Iepirkumos uzvar piedāvājumi ar nereāli zemām cenām, apsardzes posteņa darbinieki gatavi strādāt par ļoti mazu stundas tarifa likmi, cilvēki gatavi pilnīgi par velti veiktugunsdzēsības sistēmas apkopi, kas atrodas 15 kilometrus no pilsētas… Tās ir dažas nianses, ko pamanījuši uzņēmumi, piedaloties fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumos.
Apsardzes pakalpojumi ir iekļauti Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļā. Tātad uz šo pakalpojumu iepirkumiem attiecas atvieglota kārtība, kas ļauj iepirkumu veicējiem pašiem noteikt piedāvājumu iesniegšanas termiņus un vērtēšanas kritērijus.Prakse liecina, ka pasūtītājiem patīkamu šo situāciju rada iespēja ik pa brītiņam izsludināt fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumu, cenšoties nepārsniegt 20 000 latu, lai varētu palikt B daļas pakalpojumos, kasļauj nepublicēt informāciju, pašam izvēlēties firmu un tikai nopublicēt rezultātus. Precīzāk – bīdīt draugu firmas. Latvijas Drošības biznesa asociācija ir sagatavojusi aprēķinus, kā veidojas apsardzes pakalpojumu cena, betbieži pasūtītājs nepārbauda stundu likmes vai notic maldīgiem argumentiem, ka apsardzes darbinieki mainās ik pa divām stundām naktī. Pasūtītājs notic, ka pusotra vai divu latu dēļ kāds naktī brauks uz darbu, gandrīz tikpat daudz iztērējot ceļam.
Žurnāls Iepirkumi piedāvā pasūtītāja un pakalpojumu sniedzēja viedokli par fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kā arī abu pušu ieteikumus.
VID pieredze ar apsardzes pakalpojumiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2012.gadā veica divus ar apsardzi saistītus iepirkumus Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, publicējot paziņojumus par iepirkumu savā internetamājaslapā un nodrošinot brīvu un tiešu pieeju iepirkuma dokumentiem. VID pieredzi un iestādes vērtējumu šo pakalpojumu iekļaušanai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma B daļākomentē VID Finanšu pārvaldes Iepirkumu daļas vadītāja INĀRA SOLOSTEJA.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) apsardzes pakalpojumu iepirkumus par paredzamo līgumcenu Ls 20 000 (bez PVN) vai lielāku veic Publisko iepirkumu likuma (PIL) 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, publicējot paziņojumus par iepirkumu savā mājaslapā un nodrošinot brīvu un tiešu pieeju iepirkuma dokumentiem, piemēram, iepirkums FM VID 2012/241 Tehniskās apsardzes pakalpojumi (līgumcena Ls 40 200 bez PVN, piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti) un iepirkums FM VID 2012/258 Fiziskās apsardzes pakalpojumi (līgumcena Ls 290 000 bez PVN, piedāvājumus iesniedza divi pretendenti).
Apsardzes pakalpojumu iepirkumus, kuru paredzamā līgumcena (bez PVN) ir Ls 3 000 vai lielāka, bet mazāka par Ls 20 000, VID veic saskaņā ar PIL 8.1panta desmito daļu, publicējot paziņojumu par iepirkumu VID mājaslapā.
Tiek plānots līdz gada beigām apsardzes iepirkumus atgriezt pie A daļas iepirkumiem. Kā VID to vērtē?
Mēs to atbalstām! Tas nodrošinās lielāku iepirkumu procedūras atklātumu, paaugstinās piegādātāju konkurenci, nodrošinās vienlīdzīgāku un taisnīgāku attieksmi pret tiem, sekmēs valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvāku izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja riskus.
Kā valsts ieņēmumu dienests rīkojas situācijās, kad apsardzes pakalpojumu iepirkumiem paredzama līgumcena, kas ir vienāda ar Ls 20 000 (bez PVN) vai lielāka?
VID jau tagad apsardzes pakalpojumu iepirkumos nosaka stingrākus pretendentu izslēgšanas noteikumus nekā to nosaka PIL – uz PIL 2.pielikuma B daļā ietverto pakalpojumu iepirkumiem nav obligāti attiecināmi PIL 39.panta pirmajā daļā ietvertie pretendentu izslēgšanas noteikumi, taču VID tos piemēro pilnā apmērā;VID veic arīatklātākas apsardzes pakalpojumu iepirkumu procedūras nekā to nosaka PIL – PIL 2.pielikuma B daļā ietverto pakalpojumu iepirkumos nav obligāti jārīko piedāvājumu atvēršanas sanāksmes, bet VID paredz atklātas piedāvājumu atvēršanas sanāksmes.
Apsardzes pakalpojumu iepirkumi PIL 8.1panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā, kuru paredzamā līgumcena (bez PVN) ir Ls 3 000 vai lielāka, bet mazāka par Ls 20 000,pēdējos trijos gados nav bijuši, bet, ja būtu, tad paziņojumi par to uzsākšanu tiktu publicēti VID interneta mājaslapā.
Ņemot vērā to, ka VID struktūrvienības atrodas visā Latvijas Republikas teritorijā, VID apsardzes pakalpojumu nodrošināšanas iepirkumu parasti veic 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā, kurā iepirkuma priekšmets sadalīts daļās (piemēram, apsardzes pakalpojumu nodrošināšana Rīgā, apsardzes pakalpojumu nodrošināšana Kurzemē utt.), respektīvi, pat, ja daļas līgumcena ir mazāka par Ls 20 000, prasības iepirkumam kopumā tiek piemērotas 8.panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.
VID, veicot iepirkumus par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu, piemēro Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – IUB) mājaslapā publicētos Latvijas Drošības biznesa asociācijas priekšlikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumu pilnveidošanai un minimālos stundas tarifa likmes aprēķinus postenim.
Kā Valsts ieņēmumu dienests izvērtē pakalpojuma veicēju kvalifikāciju?
VID savas prasības nosaka apsardzes pakalpojumu iepirkumu dokumentācijā un pretendenti tās apliecina, iesniedzot nepieciešamos dokumentus. VID iepirkuma dokumentācijā pieprasa pretendentam tikai tādu informāciju un dokumentus, kas nepieciešami kvalifikācijas un piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājuma izvēlei saskaņā ar noteikto piedāvājuma izvēles kritēriju.
Piemēram, fiziskās apsardzes pakalpojumu iepirkumos par apsardzi valsts noslēpuma objektiem ir šādas divas galvenās kvalifikācijas prasības pretendenta darbiniekiem (apsardzes veicējiem):
- fizisko apsardzi veiks pretendenta darbinieki, kuriem ir Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos nr.21 Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi minētā spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kas izsniegta kā pretendenta darbiniekam;
- fiziskās apsardzes pakalpojumus nodrošinās apsardzes darbinieki, kuriem ir spēkā esošs Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Apsardzes darbības kvalifikācijas komisijas izsniegts apsardzes sertifikāts saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumiem nr.930 Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi un Apsardzes darbības likumu.
Prasības pretendentam (juridiskai personai) attiecībā uz pretendentaatbilstību profesionālās darbības veikšanai:
- pretendents ir reģistrēts atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām;
- piedāvājuma iesniegšanas dienā pretendenta rīcībā ir un visā iepirkuma līguma izpildes laikā būs spēkā Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja Nacionālās drošības iestādes izsniegts trešās kategorijas industriālās drošības sertifikāts;
- piedāvājuma iesniegšanas dienā pretendenta rīcībā ir un visā iepirkuma līguma izpildes laikā būs spēkā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas izsniegta otrās kategorijas speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai;
- pretendenta profesionālā darbība ir apdrošināta.
Kāda ir VID pieredze, kādas bijušas situācijas, veicot apsardzes pakalpojuma iepirkumus?
Ir iesniegti piedāvājumi, kuros apsardzes darbiniekiem ir tikai spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, bet tā nav izsniegta kā pretendenta darbiniekam vai ir spēkā esoša speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kas izsniegta kā pretendenta darbiniekam, bet fiziskās apsardzes darbiniekiem nav spēkā esošs apsardzes sertifikāts.
VID ieteikumi un priekšlikumi apsardzes pakalpojumu iepirkumu uzlabošanai.
Fiziskās apsardzes iepirkumu pasūtītājiem iepirkuma dokumentos nepieciešams iekļaut prasības par to, ka piedāvājumu iesniegšanas brīdī pretendentiem ir jābūt spēkā esošām speciālām atļaujām (licencēm), pieejai valsts noslēpumam un spēkā esošiem apsardzes sertifikātiem.
Ja iepirkuma dokumentos iekļauj tikai prasības iesniegt apliecinājumus par to, ka līguma piešķiršanas gadījumā pretendents iesniegs nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) un apsardzes sertifikātus, pastāv risks, ka nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) un apsardzes sertifikātus pretendentam atteiks izsniegt vai arī to izsniegšanai būs nepieciešams ilgs laika periods, kura laikā pretendents nevarēs sākt fiziskās apsardzes pakalpojumus, lai gan iepirkumā būs atzīts par uzvarētāju.
G4S: Neesam konkurētspējīgi, jo apsargiem maksājam vairāk…
G4S ir lielākā starptautiskā drošības pakalpojumu kompānija pasaulē, arī Latvijā esam pieraduši piešīs apsardzes kompānijas, kas nodrošina darbu vairāk nekā 1300 cilvēkiem. Par prestižā apsardzes uzņēmumaattieksmi pret fiziskās apsardzes iepirkumiem saruna ar AS G4S Latvia valdes priekšsēdētāju EDGARU ZĀLĪTI.
Cik bieži kompānija G4S piedalās valsts un pašvaldību iepirkumos?
Mēs sekojam izsludinātajiem iepirkumiem, bet, jāteic godīgi, ka nav jēgas tajos piedalīties. Iemesls – mēs neesam konkurētspējīgi.
Ko jūs ar to domājat?
Ja tas ir tehniskās apsardzes iepirkums, kas balstīts uz tehnoloģiju biznesu, tad reizēm izvērtējam, vai tajos piedalīties, bet ne fiziskās apsardzes iepirkumos. Fiziskās apsardzes iepirkumus varētu kvalificēt kā pakalpojumus ar lielu darbaspēka izmaksas intensitāti, kuros aptuveni 70 procenti no iepirkuma cenas ir darba alga ar darbaspēka nodokļiem. Lai šim pakalpojumam panāktu zemāku cenu, notiek ne gluži tā, kā likumdevējs ir gribējis – liecina mani novērojumi.
Jūs domājat, ka daļa apsardzes firmu nemaksā nodokļus par darbiniekiem?
Nevar to pārmest, jo visiem dokumenti ir kārtībā, un ar Valsts ieņēmumu dienestu domstarpību nav. Kā zināms, darba devēja un darba ņēmēja attiecības nosaka Darba likums. Bet mūsu valstī ir visādi atvasinājumi, kas nosaka dažādas attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju naudas izteiksmē. Piemēram, ir mikrouzņēmumi, kur darbaspēkam ir citādāks nodoklis, ir arī iespējas slēgt uzņēmuma līgumus. Šie citi varianti paredz, ka uzņēmējs var samaksāt par darba ņēmēju mazākus nodokļus. Bet pats darba ņēmējs var būt arī pašnodarbinātais.
Ja likums nosaka, ka mazāk par minimālo algu cilvēkam nedrīkst maksāt, tad simtiem uzņēmumu apgalvo, ka ar to viņiem pietiek – visi saņem minimālo algu, peļņas uzņēmumam nav. Tāpēc tiem uzņēmumiem, kas nedomā, ka visiem darbiniekiem pienāktos minimālā alga, šķiet bezjēdzīgi piedalīties konkursos, kurā startē apsardzes firmas ar zemu darbaspēkaapmaksu.
Ir dzirdēts par apsardzes firmu manipulācijām ar stundas likmi. Ko tas nozīmē?
Stundas minimālā likme ir 1,92 lati. Tādu drīkst piedāvāt. Iepirkumu uzraudzības birojs droši vien var pateikt, cik daudz apsardzes firmu uzvar konkursos ar stundas likmi 1,92 lati, bet es varbūt gribu piedāvāt 2,40 latus, jo augstāk vērtēju savus darbiniekus. Skatoties, kādus argumentus par darbaspēka izmaksām min mūsu konkurenti iepirkumos, mēs uzzinām, ka objektos strādās invalīdi, izdienas pensionāri un dažādas citas kategorijas, kam ir citi nosacījumi par nodokļu nomaksu. Tātad stundas likmi var sakombinēt vēl mazāku.
Vai jums ir kāds konkrēts piemērs?
Pirms dažiem gadiem viens absurds gadījums bija Latvijas Radio. Valsts iestāde, kurai katastrofāli trūkst līdzekļu, izsludināja fiziskās apsardzes iepirkumu. Bija kādi pieci vai septiņi pretendenti, taču nevienam no šiem pretendentiem nebija minimālā stundas likme, bet vēl zemāka. Katrs pretendents pamatoja, kā nonācis pie sava izcenojuma,piemēram,Ls 1,70 par stundu. Skaidrojums: „Mums strādās izdienas pensionāri, naktī viņi mainīsies ik pa stundai…” Teorētiski tas ir iespējams, jo Darba likums paredz, ka tad, ja naktī strādā mazāk par divām stundām, netiek piemērots nakts tarifs. Un ko dara valsts iestāde, kas izdzird šādu stāstu? Saka: „Jā, viss kārtībā!” Papīros tiešām viss ir kārtībā, jo neviens pēc tam nekontrolēs, vai naktīs cilvēki mainās ik pa stundai. Tā tas notiek! Tagad atkal dzirdu par apsardzes iepirkumu Latvijas Radio un atkal brīnumi – uzvarētājam ir 1,79 latu stundas likme.
Esmu pats gājis uz Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu un Konkurences padomi, un jautājis ierēdņiem, vai viņus neuztrauc tas, ka apsardzes pakalpojumu iepirkumos cena ir tik maza, ka saskaņā ar likumu tik maz nemaz cilvēkam nevar maksāt. Atbildes, ko esmu saņēmis, ir tādas, ka Iepirkumu likums to visu pieļauj, turklāt liek izvēlēties pakalpojumu ar zemāko cenu.
Kā jūs ieteiktu sakārtot jautājumu ar stundu likmēm? Vai tam ir kāds risinājums?
Pasūtītājs varētu pats noteikt un iekļaut iepirkuma dokumentācijā, cik lielai ir jābūt stundas likmei tiem cilvēkiem, kuri viņa iestādē nodrošinātu apsardzes pakalpojumu. Ja pasūtītājs vēlētos, lai pie viņa strādā apsargi, kuriem stundas likme ir 3,50, tad viņš izvirzītu šādu nosacījumu. Vai kāda uzņēmuma vadītājs, pieņemot darbā, piemēram, grāmatvedi, pieņem pašu lētāko grāmatvedi, vai tomēr grāmatvedi ar noteiktu kompetenci?!Nu, tad izsludinām pieteikšanos uz premjerministra posteni par zemāko algu! Tas ir absurds, ka jāizvēlas visvājākie apsargi, ja jau reiz kritērijs fiziskās apsardzes pakalpojumam ir zemākā cena – tātad ar to tiek mudināts maksāt mazu algu cilvēkiem. Iepirkums ir par pakalpojumu, bet visi labi zina, ka pakalpojums sastāv lielākoties no cilvēku darba algas.
Savulaik esmu jautājis Konkurences padomes vadībai: „Vai par to apsargu, kas tur lejā sēž, tiek nodokļi maksāti?” Man toreiz atbildēja, ka viņus tas neinteresē, jo viņi veikuši iepirkumu saskaņā ar likumu un uzvarējusi firma ar lētāko cenu. Viss ir godīgi, bet domāju, ka tas būtu ierēdņu pienākums pārliecināties, ka ar konkrēto cilvēku un viņa nodokļiem viss ir kārtībā.
Bet kā varētu pasūtītājs, sagatavojot iepirkuma dokumentāciju, izvirzīt kādus noteikumus, lai par cilvēkiem maksā nodokļus?
Pieņemsim, ka tiek maksāta minimālā alga, no kuras noteikta summa jāsamaksā nodokļos. Vajadzētu būt tā, ka pasūtījumā ir iekļauts nosacījums konkursa uzvarētājam, kurš, piemēram, paredz, ka apsardzes pakalpojumus veiks 10 cilvēki par minimālo algu, nomaksāt konkrētunodokļu summu katru mēnesi. Ja šāda nodokļu kopsumma par darbiniekiem ik mēnesi netiek nomaksāta, tad līgums tiek lauzts.
Kā pasūtītājs izvērtē fiziskās apsardzes pakalpojumos iesaistīto cilvēku kvalifikāciju?
Jābūt apsardzes darbinieka sertifikātam, bet apsardzes cilvēki var būt dažādi, to var nosaukt arī par apsardzes dežurantu. Ja tas ir dežurants, tad sertifikātam nav jābūt. Tā atkal ir šaurā vieta…
Kas ir tehniskās apsardzes iepirkumi?
Tas ir tehniskais aprīkojums ar signalizāciju, un kompānija reaģē uz konkrētu signālu. Pamatā mēs piedalāmies tikai šāda veida iepirkumos. Šajos konkursos nav tik liela darbaspēka daļa, šeit ir iespēja būt labākajiem un uzvarēt.
Es personīgi neredzu jēgu piedalīties iepirkumos, jo vispirms jāsaražo blāķis bezjēdzīgu papīru, kas prasa daudz laika, turklāt mums nav nekādas degsmes to darīt, jo ir skaidri zināms, kā šādi iepirkumi beidzas.
Vai esat apstrīdējuši iepirkumus?
Jā, protams, esam apstrīdējuši – esam strīdējušies par cenām.
Droši vien tad, kad esat izpētījuši un ieraudzījuši ko dīvainu?
Tur jau pat nevajag iedziļināties! Jums vajadzētu jautāt otrādi – vai kādreiz ir šķitis, ka iepirkums ir pareizs, cena atbilstoša? Nē, tādu gadījumu, kad mums cenas liktos normālas, nekad nav bijis. Ne reizes!
Vai jums ir kāds priekšlikums, iespējams kādas citas valsts pieredze, ko varētu izmantot?
Jā, piemēram, Izraēla ir panākusi, ka, slēdzot līgumu un saņemot pakalpojumu no nozarēm, kurās ir liela darbaspēka intensitāte, pakalpojuma saņēmējs ir atbildīgs, ka viņa pakalpojuma sniedzējs –uzņēmums – ievēro nodokļu likumus attiecībā pret cilvēku, kurš izpilda pakalpojumu. Proti, jā kādā valsts uzņēmumā pie durvīm sēdētu apsargs, kas tiek nodarbināts nelegāli, tad jābūt iespējai sodīt šo valsts iestādi, kura ir noslēgusi līgumu ar pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina cilvēkus nelegāli. Līdz ar to valsts iestādes darbinieks nekad neslēgtu līgumu ar ārpakalpojuma veicēju, par kuru viņam būtu kaut mazākās aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā.
Valstij taču jārūpējas par to, lai savāktu nodokļus un tērētu tos sociālajām vajadzībām, ceļiem, veselībai, izglītībai un visam pārējam. Bet valstij nav vēlmes radīt sistēmu, lai nodokļu nomaksa būtu neizbēgama. Ar pilnīgu pārliecību var teikt, ka Latvijā pelēkā ekonomika nav samazinājusies, izņemot to, ka tiek izķertas lielas shēmas, bet intensīvadarbaspēka nozarēs pēdējo piecu gadu laikānekas nav mainījies.
Kā var atrisināt šo jautājumu par iepirkumiem ar lielu darbaspēka intensitāti, tostarp celtniecībā, ceļu būvē?
Piemēram, noteikt, ka konkrētās nozarēs ar lielu darbaspēka intensitāti nedrīkst būt pašnodarbinātie vai nedrīkst izmantot mikrouzņēmumus. Tas būtu solītis uz priekšu. Vēl mūsu valstī ir ļoti daudz cilvēku, kuriem maksā autoratlīdzības – arī to vajadzētu sakārtot, jo tas viss kopā veido mūsu valsts ekonomiku.
Teksts: Eleonora Priede
Atbildēt