Šobrīd ir piemērots brīdis sarunai par apdrošināšanas iepirkumiem, jo Latvijā notikuši divi lieli negadījumi – ugunsgrēks valsts prezidenta pilī un plaisas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sienā. Abi parāda zināmas problēmas ar apdrošinājuma segumu un atlīdzību savlaicīgu saņemšanu atbilstošā apmērā. Par to, kā valstī veicas ar apdrošināšanas un brokeru pakalpojumu iepirkumiem, saruna ar Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītāju AGRI AUCI.
Kurš maksās par pils ugunsgrēka un mākslas muzeja plaisu radītajām sekām?
Šie abi ir valsts vai pašvaldību iepirkumi. Prezidenta pils gadījumā neiet gludi – par atlīdzībām nav zināms, kompensācija nav saņemta. Prezidenta pili ir apdrošinājis BAN (Baltijas apdrošināšanas nams), bet būvdarbu veicēju ‒ BTA. Tātad divi lielākie pašmāju apdrošinātāji, kuriem būtu jāfinansē Latvijas nacionālā objekta – Prezidenta pils ‒ atjaunošana. Šobrīd BTA ir izmaksājis nelielu atlīdzību ‒ 150 tūkstošus par negadījumā cietušajiem būvdarbiem. Kas notiks tālāk, laiks rādīs. Prezidenta pils apdrošināšanai ir sarežģīta riska pakāpe un, ja nebūtu negadījuma, visi teiktu: “Brīnišķīgi, samaksājām prēmijā tikai 3000 latu un dabūjām apdrošināšanas segumu!” Tagad, pēc ugunsgrēka, pamazām top redzamas visas apdrošināšanas līguma juridiskās nianses, visi apstākļi izgaismojas un prasa atbildes.
Kas attiecas uz Nacionālo mākslas muzeju, drīz redzēsim, kā šīs unikālās celtnes apdrošināšana ir tikusi iepirkta. Nacionālā muzeja rekonstrukcijas un būvniecības gaitā parādījās jauni ģeoloģiskie apstākļi, kuru dēļ būs jāpārveido projekts, ir radušās plaisas pirms 108 gadiem uzbūvētā ēkā. Tas radīs daudzu miljonu lielus zaudējumus, tāmju sadārdzinājumu un darbu grafiku kavējumu. Man ir aizdomas, ka daudzi apdrošināšanas defekti atklāsies, kad tiks vērtēta arhitektu, ģeodēziskās vides izvērtētāju, urbumu izpildītāju, būvdarbu vadītāju atbildība un tās segums. Parādīsies arī daudz tehnisko aspektu ‒ piemēram, vai ir notikusi sākotnējā plaisu apsekošana un izvērtēšana, kas, visticamāk, nenotika. Šis gadījums noteikti attīstīsies, jo notiks aizkavēšanās grafikā, būs jāievieš izmaiņas projektā un jāveido tāmes pārprojektēšanai. Tad redzēsim, ko no visa tā segs iepirktā un objekta īpašnieka akceptētā būvnieku apdrošināšana.
Cik sakārtota ir apdrošināšanas nozare Latvijā?
Tā pamazām sāk sakārtoties – pirmais solis, pie kā vairākus gadus strādāja Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācija (turpmāk – LPABA), bija veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, kas attiecas uz apdrošināšanas pakalpojumu iepirkšanu. Brokeru pakalpojums ir jānodala no apdrošināšanas pakalpojuma, un tie abi jāiepērk atsevišķi. Apdrošināšanas pakalpojuma iepirkumā svarīgas ir trīs lietas: galvenais ‒ vai apdrošināmo risku saraksts nosedz to, kas var notikt ar objektu. Tātad vajadzīga risku analīze un apdrošināšanas prasību izstrāde. Ja vajadzīgie riski ir nosegti, tad var runāt par cenu jeb maksājamo prēmiju. Treškārt, jāvērtē, kāda ir konkrētā apdrošinātāja praktiskā pieredze ‒ kādas ir atlīdzību procedūras, laiks, ierobežojumi, izņēmumi. Ideāli būtu, ja apdrošinātājs vai brokeris būtu arī palīgs atjaunošanas darbā, iestājoties gadījumam. Latvijas praksē tā reti notiek, bieži vien Latvijā apdrošinātāji var būt arī apgrūtinājums atjaunošanas darbā.
Apdrošināšana ir pakalpojums, kura lietderība nekļūst redzama uzreiz, jo gadījumi notiek reti. Te ir jānodala veselības apdrošināšana, kur gadījumi ir ļoti bieži no cita veida apdrošināšanas, kur tie ir reti. Riska apdrošināšanas veidos parasti pircējs sajūt labumu, ja noticis negadījums. Ugunsgrēki notiek reti, savukārt veselības apdrošināšanā atlīdzības tiek saņemtas visu laiku. Tāpēc veselības apdrošināšanā lielāks kolektīvs var visai labi sajust atlīdzību maksāšanas praksi, kamēr īpašuma apdrošināšanā personisko pieredzi iegūt ir grūti.
Apdrošināšanas līgumi ir sarežģīti, jo tajos ir daudz dažādu nosacījumu, kuri visi ir svarīgi ‒ risku uzskaitījums, risku definīcijas, izņēmumi, apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, negadījuma pieteikšana, atlīdzību izmaksas kārtība u. tml. Apdrošinātāji mēdz savus standarta līgumus noformēt tā, lai ir daudz un dažādi izņēmumi un ierobežots risku saraksts.
Nevajag vainot pie tā apdrošinātājus, jo viņu piedāvājumi atbilst tam, kas tiek pieprasīts. Ir jāmāk paprasīt vajadzīgo apdrošinājumu. Iepirkumos liels darbs jāiegulda sākotnējā pieprasījuma noformēšanā, objektu un risku aprakstu sagatavošanā. Mēs, LPABA, uzskatām, ka vairumā valsts iestāžu un pašvaldību nav pietiekami kompetentu cilvēku, kas spēj sastādīt apdrošināšanas iepirkumu nolikumus. Principā tieši brokeri ir tie, kas apdrošināšanas iepirkumu konkursus paceļ augstākā līmenī, jo viņu izstrādātās tehniskās specifikācijas ir kvalitatīvākas un apdrošināšanas kompānijām daudz saprotamākas.
Pilns apdrošināšanas brokera darba cikls ir identificēt riskus, kopā ar pasūtītāju izvēlēties apdrošināmos riskus, sagatavot objektu un risku aprakstus, salīdzināt piedāvājumus, izvērtēt piedāvātos risku segumus, rekomendēt optimālos piedāvājumus. Atkarībā no iepirkuma veida brokeris arī var vadīt pārrunas par optimālu seguma noformulējumu un noteikumu piemērošanu pasūtītāja vajadzībām. Lai savu darbu varētu praktizēt, brokerim ir vajadzīga triju gadu pieredze un profesionālas asociācijas sertifikāts par zināšanām un pieredzi.
Vai IUB mājaslapā ir jūsu vadītās asociācijas veidotās vadlīnijas, kas palīdzētu šo iepirkumu veidotājiem?
Mēs pašlaik strādājam pie šīm vadlīnijām, saskaņojam tās ar otru apdrošināšanas brokeru asociāciju, ar IUB. Mūsu mērķis ir pabeigt šo darbu šoruden. Esam gan nedaudz aizkavējušies, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nesen iniciēja apjomīgu izmaiņu kopumu apdrošināšanas likumos ‒ tiks mainīts apdrošināšanas starpnieku likums, likums par apdrošināšanu un varbūt vēl kādi saistītie likumi – un mums arī ar tiem šobrīd ir jāstrādā.
Kam būtu jāpievērš uzmanība, iepērkot brokera pakalpojumus?
Vispirms jādefinē, kā konkrētajā iepirkumā brokeris sniegs pakalpojumu – vai viņš darbosies kā konsultants, vai kā pilnvērtīgs brokeris. Svarīgi ir pareizi izvēlēties brokeru iepirkuma metodi ‒ te jāvērtē brokeru iepirkuma summa. Apdrošināšanas brokeru iepirkumu gadījumā jāvērtē tā kopīgā atlīdzība, kuru brokeris saņems ‒ neatkarīgi no tā, vai viņš šo atlīdzību saņems tieši no pasūtītāja vai kā komisijas atlīdzību no apdrošināšanas sabiedrības.
Tātad, izvēloties brokeru iepirkumu metodi, jāvērtē nevis prēmijas apjoms, bet gan kopīgais apdrošināšanas atlīdzību apjoms, ko saņems brokeris no apdrošināšanas līgumiem, kuru iepirkšanai un apkalpošanai brokeris tiek izvēlēts.
Jūs teicāt, ka svarīgi ir nodalīt apdrošināšanas brokeru iepirkumus no apdrošināšanas iepirkumiem. Kāpēc tas ir svarīgi?
Agrāk bieži notika tā, ka kāds no iepircēja darbiniekiem apzināti izvēlējās sev pietuvinātu brokeri bez jebkāda iepirkuma, to pamatojot ar tādu pseidoargumentu, ka pasūtītājs nemaksā brokerim neko un tātad brokera iepirkums nav jāveic. Savukārt brokeris pēc tam pats sev nokārtoja atlīdzības saņemšanu kā komisijas atlīdzību no apdrošinātājiem. Tieši par šo ilgi ķīviņi Kultūras ministrijā bija starp ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi, kura vēlējās ieviest kārtību un likumību brokeru iepirkumos un gribēja panākt, lai brokeri tiek iepirkti atsevišķā iepirkumā, slēdzot atsevišķu brokera līgumu, bet ministrijas tā laika atbildīgie ierēdņi un valsts sekretāre vēlējās turpināt iesākto līniju un patvaļīgi izvēlēties brokerus bez pienācīgas iepirkuma procedūras veikšanas. Toreiz viņu argumenti bija apmēram tādi, ka brokeru līguma summa ir nulle, un tāpēc var brīvi nozīmēt sev tīkamu brokeri. Kādas pēc tam būtu naudas plūsmas no apdrošināšanas sabiedrības brokerim, neviens to tā arī neuzzinātu, lai gan pēc būtības apdrošināšanas komisijas, ko saņem brokeris, ir daļa no ministrijas maksātām prēmijām.
Kultūras ministrei bija labas un plašas zināšanas un profesionāla pieredze apdrošināšanas nozarē un vēlēšanās panākt labāku un valsts interesēm atbilstošāku apdrošināšanas iepirkšanas praksi. Šīs domstarpības toreiz katalizēja izmaiņu rašanos iepirkumu likumā un pēc gada jau iepirkumu likums visai precīzi sekoja Žanetas Jaunzemes-Grendes ierosinājumiem par apdrošināšanas iepirkumu kārtību ministrijā.
Mēs uzskatām, ka visos valsts un pašvaldības iepirkumos jābūt klāt neatkarīgam brokerim. Daudzās Skandināvijas valstīs obligātu brokeru esamību iepirkumos paredz normatīvā sistēma, un tam ir pamatojums, jo tiek vērtēta sarežģīta līgumu sistēmas atbilstība pret riskiem un, ja vērtētāji nav profesionāļi, tad kā viņi prot vērtēt?
Kā izvēlēties īsto brokeri?
Apdrošināšanas brokeris ir neatkarīgs, profesionāls konsultants jebkāda veida apdrošināšanas jautājumos. Viņš pārstāv klienta intereses, sākot no idejas par apdrošināšanas nepieciešamību līdz pat noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības beigām. Brokeru tāpat kā arhitektu pakalpojumu iepirkumos cena nevar būt galvenais kritērijs, jo brokeru pakalpojumus izmanto, lai pēc tam nopirktu daudzkārt lielāku pakalpojumu. Tāpēc, izvēloties brokeri, jāanalizē viņa pieredze, jānoskaidro, vai ir vajadzīgie sertifikāti un licences, kāda ir reputācija, un tikai tad seko cena. Ja pērk brokeru pakalpojumu klasiskā veidā, kur brokeris saņem komisijas atlīdzību, tad brokeru pakalpojuma cenai nav nozīmes ‒ jo parasti tā ir ļoti līdzīga. Ir vairākas Skandināvijas un Ziemeļeiropas valstis, kur valda apdrošinātāju oligopols. Šajās valstīs apdrošinātāji dažādi mēģina kavēt brokeru darbību, jo brokeri veicina konkurenci un mazina apdrošinātāju varu pār savu klientu.
Viena no skandināvu oligopolu izdomātām metodēm brokeru tirgus bremzēšanai bija ieviest aizliegumu brokeriem saņemt komisijas atlīdzības no apdrošinātājiem cerībā, ka ar dažādām manipulācijām izdosies padarīt patērētājam brokeru pakalpojumu dārgāku un nepievilcīgāku. Visā pārejā pasaulē apdrošināšanas brokeru pamata atlīdzības metode ir apdrošinātāju komisijas atlīdzības par noslēgtiem apdrošināšanas līgumiem. Dažkārt klienti var vienoties ar savu brokeri, ka brokeris saņems fiksētu atlīdzību un veiks noteiktu darba apjomu. Brokeru komisijas atlīdzība tirgus praksē parasti ir 10 līdz 20 procenti no darījuma summas atkarībā no apdrošināšanas veida.
Kāds ir LPABA viedoklis par dalību iepirkumos?
Lielākā problēma ir nekvalitatīvi apdrošināšanas iepirkumi. Nepietiekami tiek analizēti riski, trūkst kvalitatīvas piedāvājumu salīdzināšanas, kas nav juristu darbs ‒ tas jādara apdrošināšanas profesionāļiem. Juristi parasti neseko tām praksēm, kas attiecas uz apdrošinātājiem par atlīdzību izmaksām un īpašumu atjaunošanas problēmām pēc negadījumiem, bet visbiežāk iepirkumu nolikumus sastāda tieši viņi.
Vācijas pieredze rāda, ka valstī notiek informācijas aprite starp apdrošinātājiem un brokeriem. Kā tas ir Latvijā?
Informācijas aprite starp brokeriem un apdrošinātajiem ir apdrošināšanas stūrakmens. Brokeri sniedz apdrošinātajiem riska informāciju, bet apdrošinātāji brokeriem ‒ savus piedāvājumus. Savukārt riska informācijas aprite starp riska izvērtētajiem Latvijā notiek slikti. Vienīgā jēdzīgā riska informācijas aprite notiek Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā par OCTA riskiem. Tur saplūst informācija par ceļu negadījumiem, par vainīgajiem, CSDD dati, zaudējumu aprēķini, tiek aprēķināti bonus-malus koeficienti utt. Citās jomās tā diemžēl nenotiek.
Kā jūs raugāties uz to, ka Latvijas apdrošinātāju lietošanai tiktu izveidots melnais saraksts, kā tas ir bankām? Šajā sarakstā tiktu apzināti sliktie klienti, kas staigā no viena apdrošinātāja pie otra un apdrošinātājs nevar uzzināt, ka klients nav rentabls.
Šis jautājums var novest pie tādas aizliegtas darbības kā cenu saskaņošanas, ko nepieļautu Konkurences padome. Bet tomēr vajadzētu rast iespēju, kā saņemt objektīvu informāciju par risku, par iepriekšējo gadījumu statistiku. Kā pēc tam riskam piemērot cenu, tas jau ir katra apdrošinātāja individuāls jautājums, bet riska informācijai vajadzētu būt objektīvai un ticamai.
Latvijā ir triju veidu sliktie klienti: pirmie ir tie, kuru darbības ir pelēkajā vai melnajā zonā ‒ dažādi šaubīgi apdrošināšanas gadījumi. Visi iegūtu, ja viņus varētu vieglāk identificēt. Mūsu asociācija šādu statistiku neapkopo. Otrie ir sistemātiskus zaudējumus nesošie klienti, piemēram, klienti, kuri bieži dauza savas mašīnas pēc visiem noteikumiem un godīgi pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību. Ja pārvadājumu uzņēmums atlasa darbiniekus ‒ tālbraucējus šoferus ‒ tādus, kas citām firmām palikuši pāri, tad kāda var būt viņu darba kvalitāte!? Avārija pēc avārijas! Trešie ir tie, kas paņem apdrošināšanu, bet par to nesamaksā.
Vai piekrītat, ka brokeru kompānijām, kuras neievēro likumus, ir jāliedz iespēja piedalīties valsts iepirkumos?
Jā, piekrītu. Bet visam ir jābūt samērīgam – ja pārkāpums ir neliels, piemēram, par datu glabāšanas režīmu, tad arī sodam jābūt adekvātam.
Vai atbalstāt ideju, ka par apdrošināšanas brokeru pakalpojumiem maksā klients, nevis apdrošinātājs, kā tas šobrīd ir Igaunijā? Kā šāda likuma pieņemšana ietekmētu brokeru darbību?
Mēs uz to raugāmies ļoti negatīvi. Tā ir prakse, kas radusies Skandināvijā, oligopoliskās valstīs ar augstām apdrošināšanas cenām. Apdrošināšanas sabiedrības vēlas aizsargāties pret tirgus izmaiņām, vēlas aizsargāt savu tirgus daļu un noturēt augstas apdrošināšanas cenas. Tāpēc tās, nerēķinoties ar sabiedrības interesēm, visiem spēkiem kavē konkurenci. Savukārt brokeri ir tie, kas veicina konkurenci apdrošinātāju starpā, jo viņi pazemina cenu slieksni, mazina šķēršļus klientam pāriet no viena apdrošinātāja pie otra. Ne velti Skandināvija cenšas ierobežot brokeru darbību.
Sistēmu, kur klienti maksā par apdrošināšanas brokeru pakalpojumiem, uz priekšu virza skandināvu apdrošinātāji. Visā pārējā pasaulē strādā brokeru komisiju atlīdzību princips.
Apdrošinātāju cenu diktātu pirms kāda laika labi varēja redzēt Zviedrijā, kur apdrošinātāji bija izveidojuši tādu cenu sistēmu, ka visi lielākie valsts uzņēmumi paši veidoja savas iekšējās apdrošināšanas kompānijas (sauktas par captive) un apdrošināja pašas sevi – tāda bija tirgus realitāte, par kuru zviedri negrib runāt.
IT tehnoloģiju laikmetā cilvēki polises turpinās arvien vairāk iegādāties internetā. Tas situāciju uzlabos vai pasliktinās?
Jau šobrīd ir iespējas noslēgt līgumu pa tiešo vai attālināti. Ko klients vēlas? Ja viņš vēlas nopirkt drošāku dzīvi, tad internets viņa situāciju tikai pasliktinās. Internetā klients paliek viens pret tiem nosacījumiem, kas ir uzrakstīti, nav iespējas aprunāties un izvēlēties sev vispiemērotāko apdrošināšanas veidu. Ja tas ir OCTA līgums, kur nosacījumi visiem vienādi, tad to var slēgt internetā, bet, piemēram, veselības apdrošināšanu ceļošanas laikā es neuzticētu svešai kompānijai, nezinot, vai man apmaksās medicīnas izdevumus. No tā var būt atkarīga mana veselība vai pat dzīvība ārzemēs. Mana dzīvība var būt tieši atkarīga no tā, vai esmu internetā nopircis tādu polisi, kur apdrošinātājs divu stundu laikā apstiprinās glābšanas helikoptera apmaksu un helikopters varēs izlidot. Var jau interneta lapā ieķeksēt lētāko variantu, bet, ja patiešām notiks nelaime, es varu būt pamatīgs zaudētājs. Reiz kāds paziņa internetā nopirka polisi un devās slēpot. Negadījums notika, kad viņš brauca lejā pa kalnu ar sniega dēli, nevis ar slēpēm, un tad atklājās, ka atlīdzība nepienākas, jo, kā izrādījās, bija jāpērk apdrošināšanas polise nevis pret negadījumiem slēpojot, bet, braucot ar sniega dēli. Par tādas polises eksistenci viņš, protams, pirms tam netika pienācīgi informēts.
Tātad brokera pakalpojumi noder arī privātajiem klientiem?
Brokera pakalpojumi ir vajadzīgi gan privātajām, gan juridiskajām personām. Visbiežāk tie vajadzīgi, slēdzot apdrošināšanas līgumu un brīdī, kad ir noticis negadījums. Klientam šāds negadījums notiek dažas reizes mūžā, bet brokeris ar to saskaras regulāri, tāpēc viņš var konsultēt, kā rīkoties un kā pareizi noformēt dokumentus. Piemēram, transporta pakalpojumu firma ‒ ja satiksmes negadījums notiek ārpus Latvijas, uzņēmuma vadītājam pašam ir grūti tikt klāt notikuma vietai bez nopietnām izmaksām, tāpēc ir vajadzīgs starptautiskais atbalsta tīkls, ko var nodrošināt apdrošināšanas sabiedrība vai brokeris, vai abi kopā. Kad jāslēdz līgums, apdrošinātājs ar brokeri ir sadarbības partneri, jo abas puses grib redzēt līgumu jau noslēgtu, bet, kad iestājas negadījums, apdrošinātājs un brokeris katrs ir savā lietas pusē, jo brokeris vēlas, lai viņa klients saņem taisnīgu atlīdzību, bet apdrošinātājs grib ierobežot savus izdevumus. Kas aizstāvēs klienta intereses, ja līgums būs noslēgts internetā?
Izvēloties brokeri, jāskatās, cik liela ir viņa pieredze atlīdzību noformēšanas gadījumos. Var līgumu kaut vai no galvas iemācīties, bet, ja nezināt dažādas praktiskas detaļas, piemēram, to, ka drupu aizvākšana ir 10 % no mājas atjaunošanas izdevumiem, un tas nebūs iekļauts līgumā, tad zaudēsit šo summu.
Kas būtu jāuzlabo līdzšinējā apdrošināšanas brokeru darbībā?
Vajadzētu paaugstināt brokeru profesionālo līmeni. Šī sfēra pamazām attīstās kopā ar apdrošināšanas tirgu, bet jāatceras, ka šobrīd mēs Latvijā dzīvojam ļoti zemu apdrošināšanas prēmiju laikā. Piemēram, var atrast OCTA polises pat par 10 latiem gadā un vēl lētākas! Latvijai raksturīgi, ka vairāk tiek kompensēta cietušā manta, nevis veselība. Igaunijā OCTA apdrošināšanas prēmiju cenas ir divas, trīs reizes lielākas, Skandināvijā – 10 reizes lielākas. Lielbritānijā OCTA jauniem cilvēkiem mēdz būt dārgāka nekā pati mašīna – 1000 vai 2000 mārciņas gadā. Apdrošinātāji nevēlas ciest zaudējumus, tāpēc pie mums zemais prēmiju līmenis bieži noved pie tā, ka viņi optimizē savas izmaksas un sāk apgriezt apdrošināšanas segumu. Un tas tālāk noved pie vairāk atteiktām atlīdzībām, un pie tā, ka mazinās cilvēku uzticība apdrošināšanai. Tas ir problēmu loks, ko mēs redzam kā riska faktoru apdrošinātāju darbam. Ja brokeris tiek izvēlēts pēc lētākās cenas principa, viņš arī ierobežo savus izdevumus – ja viņš var apdrošināt, nedodot pilnu informāciju, nevērtējot riskus, tad viņš to arī diemžēl dara. Mēs, LPABA, vēlamies panākt, lai FKTK un citu valsts iestāžu darbs vairāk tiktu virzīts patērētāju, nevis apdrošinātāju interešu aizsardzībai. Tas veicinātu pakalpojuma adekvātu saņemšanu, jo, kā jau teicu, tad klientam nav reālas iespējas vērtēt sava noslēgtā apdrošināšanas līguma kvalitāti ‒ viņam ir jāpaļaujas uz ārējiem kvalitātes un uzticamības garantiem. Šajā ziņā gribētos redzēt, ka FKTK veic reālu darbu lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību un to, ka klienti saņem objektīvu un uzticamu informāciju par apdrošināšanu.
Fakti no CV
AGRIS AUCE
- Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas vadītājs
- Kodolfizikas doktors (Upsalas Universitāte, Zviedrija)
- SIA A Turbo C 4U dibinātājs un valdes loceklis
UZZIŅAI
Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijā ir seši biedri, bet pēc biznesa apjoma tie aizņem aptuveni pusi no tirgus.
Atbildēt