Publisko iepirkumu temats ir viens no tiem, kas skar ne tikai valsts un starpvalstu ekonomiskos, sociālos un vides jautājumus dažādos aspektos, bet arī juridiski jūtīgus smalkumus, kuri izriet no ieinteresēto personu statusa, izpratnes par tiesiskumu un viņu savstarpējām attiecībām. Tāpēc mūsdienu pasaulē publisko iepirkumu jautājumus cenšas noturēt sabiedrības interešu lokā, jo pastiprināta tās uzmanība var būtiski samazināt korupcijas riskus. Tiek veikti pētījumi, aktuālie jautājumi tiek apspriesti konferencēs, par tiem diskutē forumos, par tiem rosina domāt studentus. To dara ar mērķi identificēt radušās problēmas un rast tām vislabākos risinājumus. Savu pienesumu dod arī paveiktais pētnieciskajā žurnālistikā.
Pētnieki un viņu grupas Apvienotajā Karalistē1, Dānijā2, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā, Austrālijā, Japānā, kā arī citās valstīs, veic dažādu ar publiskajiem iepirkumiem saistītu datu analīzi un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem dod ieteikumus savu valstu uzņēmējiem, kā arī rekomendācijas savu un citu valstu publisko iepirkumu sistēmu un to regulējošo tiesību aktu uzlabošanai.
Ar publiskajiem iepirkumiem saistītus pētījumus regulāri finansē viena no spēcīgākajām starptautiskajām organizācijām ‒ OECD (The Organisation for Economic Co-operation and Development)3. Piemēram, 2007. gadā tika publicēts plašs pētījums par publisko iepirkumu sistēmām dažādās pasaules valstīs4, bet ik gadu tiek publicēti datu apkopojumi un OECD dalībvalstu publiskos iepirkumus raksturojošie relatīvie rādītāji, kā arī citi raksti. Iepriekš atvērtajā publisko iepirkumu pasaulē galvenā aktualitāte bija korupcija un interešu konflikti, bet pēdējos gados vēl pievienojušās inovāciju, vides, starptautiskās tirdzniecības un citas tēmas.
Potenciālos piegādātājus interesē arvien jaunu tirgu apgūšana, tāpēc daudzos starptautiska mēroga uzņēmumos tiek veidota attiecīga mārketinga stratēģija. Liela nozīme ir arī Pasaules Tirdzniecības Organizācijai (PTO) un dalībvalstu noslēgtiem starpvalstu nolīgumiem, piemēram, GPA (Government Procurement Agreement)5, kas nosaka aizliegumu izslēgt attiecīgo valstu uzņēmumus no dalības publiskās iepirkuma procedūrās un līguma slēgšanas tiesību iegūšanas. Paziņojuma formās, uz kurām tiek publicēti iepirkumu sludinājumi Oficiālajā Vēstnesī (OV), pasūtītājam attiecīgajā rindā ir jānorāda, vai uz to attiecas GPA.
Pēdējā laikā Eiropas Savienībā (ES) pastiprinās interese par Āzijas6 un Āfrikas valstu publisko iepirkumu sistēmām. Ir izveidota interneta vietne The Procurement Law Academic Network, kuras mērķis ir atbalstīt publisko iepirkumu apmācības un pētniecību augstākajās mācību iestādēs, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām iestādēm, organizācijām, juristiem, pasniedzējiem, studentiem7, meklēt sadarbības partnerus projektiem, piedalīties konferencēs, publicēt rakstus. Šajā vietnē darbojas pētnieki ne tikai no ES valstīm, bet arī no Krievijas, Ķīnas, Malaizijas, Čīles u. c.
Publisko iepirkumu pētījumi tiek veikti uzņēmumu, nozaru, valstu, starpvalstu un globālā līmenī. Mārketinga pētījumi tiek veikti ar mērķi atklāt jaunus produktu noieta ceļus, palielināt apgrozījumu. To mērķgrupa ir uzņēmēji, kuri varētu būt potenciālie piegādātāji valsts, pašvaldību un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šādi pētījumi var atklāt arī valstu publisko iepirkumu sistēmu vājās vietas, tos saskaņā ar komersantu pasūtījumiem veic pašu uzņēmumu algoti darbinieki vai arī profesionāli speciālisti, tāpēc plašākai auditorijai tie nav pieejami.
Augstākajās mācību iestādēs, institūtos veic pētījumus, izstrādā projektus, kuros gūtie rezultāti tiek apspriesti zinātniskās konferencēs, atkarībā no pētījuma objekta, tie ir vērsti uz sabiedrības interesēm. To kvalitāti lielā mērā nosaka pētnieku motivācija, finansējuma plūsmas virzības mērķi, bet pieejamību ‒ interesentu vajadzības un aktivitāte.
Visplašāko informāciju par aktualitātēm var iegūt, pašiem piedaloties starptautiski nozīmīgos pasākumos, daloties ar sava darba rezultātiem. Informācijas apmaiņa, jaunu ideju ģenerēšana atvērtiem prātiem dod iespēju izdarīt jaunus secinājumus un atklājumus, un sadarbībā ar likumdevēju pārstāvjiem tos var lietderīgi izmantot, labākos risinājumus realizējot praksē. Tomēr jārēķinās, ka arī konferenču rīkošana, apmācības un konsultācijas var būt saistītas ar merkantilām interesēm, jāsaprot, ka daļa informācijas var būt ar tendencioziem mērķiem. Vienā gadījumā prāts var tiekties uz patiesību, uz jauna atklājumiem, bet citā – uz kādas noteiktas interešu grupas lobēšanu u. tml. To var noteikt gan finansējuma avoti, gan personu sociālās lomas un motivācija. Viss ir lieliski, ja to saprotam un attiecīgi uztveram jauniegūto informāciju, tomēr ne vienmēr tā ir. Gadījumā, ja pētījumu veic kā rezultāta pasūtījumu, tam vairs nav jaunatklāsmes pārsteiguma, virzības uz izaugsmi jeb progresa.
Šobrīd plaša informācija par publiskajiem iepirkumiem ir pieejama internetā. Bez maksas publiski pieejami galvenokārt mācību materiāli, vadlīnijas, ziņojumi, dažkārt tie ir vienkārši likumā ietverto prasību apraksti8. Pētījumu rezultātus publicē recenzējamos zinātnisko rakstu krājumos, un tie ir pieejami grāmatnīcās, bibliotēkās vai arī internetā, nereti par attiecīgu samaksu. Tas izskaidrojams ar to, ka arī pētnieku vidē ir iespējams plaģiātisms (cita autora darba uzdošana par savu vai ideju zagšana)9, savukārt tiesību akti nav plaģiātisma objekts, tāpēc to atspoguļojums dažādos griezumos nav uzskatāms par darbu ar augstu pievienoto vērtību, un tas nav sargājams no autortiesību pārkāpējiem.
Zinātnisko rakstu krājumos Publisko iepirkumu temats var tikt skatīts ekonomikas, vides, vadības zinību, socioloģijas, tiesību un varbūt arī filozofiskos, psiholoģiskos un citos aspektos. Risku vadība, uzņēmējdarbības attīstība, vides aizsardzība, gudra vadība, ņemot vērā sociāli ekonomiskās likumsakarības, un visas sabiedrības tiesību aizstāvība ir jebkuras sabiedrības un tautsaimniecības nozares attīstības dzinējspēks.
Visā pasaulē regulāri tiek organizētas starptautiskas konferences par publisko iepirkumu tematiem. Piemēram, 2013. gada 20.–21. novembrī šāda konference notika Kopenhāgenā10, bet šogad publisko iepirkumu konferences ir rīkotas arī Romā11, Berlīnē12, Florencē13 un citās pilsētās. Lielu daļu publisko iepirkumu pētnieku pulcē Publisko iepirkumu konferences Dublinā. Piemēram, IPPC5, kas norisinājās 2012. gadā14, darbi tika prezentēti 14 sadaļās:
| N.p.k. | Nosaukums |
| 1. | Public Procurement under Uncertainty and Complex Environments15 |
| 2. | Technology, Innovation, E-Market, E-Procurement and E-Government |
| 3. | Law, Treaties and Legislative Frameworks |
| 4. | Contract Management |
| 5. | Sustainable and Green Procurement |
| 6. | Accountability, Responsibility, Transparency and Corruption |
| 7. | Reforms and Transformation of Governance |
| 8. | Public Policy, Public Value and Social Outcomes |
| 9. | Markets and Economic Development |
| 10. | Health Sector Procurement |
| 11. | Tendering, Competition and Auctions |
| 12. | The Roles, Leadership and Professionalization of Public Procurement Specialists |
| 13. | Defence Procurement |
| 14. | International Trade |
Avots: http://www.ippa.org/pub_conferencepapers.html
Divpadsmitajā sadaļā – Publisko iepirkumu speciālistu līdera spēju un profesionalitātes nozīme – viens no sešiem rakstiem ir par publisko iepirkumu speciālistu talantu vadības stratēģijām pasaules mēroga organizācijās (Talent management strategies for public procurement professionals in global organisationsxvi). Tajā autore Denīze Beilija-Klarka (Denise Bailey Clark) prezentē pētījuma rezultātus par 60 pasaules valstīm. Cits raksts šajā sadaļā ir par līderu ētisko orientāciju, vēl viens – par profesionalitāti un kompetenci būvniecības jomā utt.
Ikvienai valstij, kurā publisko iepirkumu temats ir atvērts diskusijām, ir jābūt gatavai, ka kritikai tiks pakļauti ne tikai izpildītāji. Publisko iepirkumu sistēma tieši vai netieši ietekmē ļoti lielu sabiedrības daļu. Kategorisks kritikas noliegums liecina par sliktu tendenci, tas norāda uz vēlmi monopolizēt viedokli, kas nevienā normālā sabiedrībā nevar būt pieņemami.
———————————————–
1 http://www.nottingham.ac.uk/pprg/index.aspx ?
2 http://www.cbs.dk/ ?
3 http://www.oecd.org/general/searchresults/?q=procurement&cx=012432601748511391518:xzeadub0b0a&cof=FORID:11&ie= UTF-8 ?
4 Integrity in Public Procurement Good Practice from A to Z, http://www.oecd.org/development/effectiveness/38588964.pdf ?
5 http://www.wto.org/english/tratop_e/gproc_e/gp_gpa_e.htm ?
6 http://www.planpublicprocurement.org/main/index.php?option=com_article_list&Itemid=70 ?
7 http://blogs.sun.ac.za/apprru/category/student-research-projects/ ?
8 http://books.google.lv/books?id=8RiPtgAACAAJ&hl=lv&source=gbs_book_similarbooks ?
9 http://www.tezaurs.lv/sv/?w=pla%C4%A3i%C4%81tisms ?
10 http://www.nohr-con.com/en/courses/public_procurement/the_nordic_public_procurement_forum_2013/ ?
11 http://export.gov/greece/tradeevents/eg_gr_063196.asp ?
12 http://wegweiser.de/en/15th-public-procurement-conference-2013 ?
13 http://chaire-eppp.org/annual-conference-2013 ?
14 IPPC konference (International Public Procurement Conference) Dublinā tiek organizēta reizi divos gados un nākamā plānota 2014. gadā, no 14. līdz 16. augustam ?
15 http://www.ippa.org/IPPC5/Proceedings/Part12/PAPER12-3.pdf ?
Atbildēt