Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Atkritumu apsaimniekošana un vide Ceļu, tiltu būve Izejvielas un ražojumi

Aprites ekonomikas veicināšanai jāizmanto otrreizējās izejvielas

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas un Satiksmes ministrijām iesniegumu ar ierosinājumiem par aprites ekonomikas veicināšanu Covid-19 krīzes ekonomisko seku mazināšanai.

Ņemot vēra, ka valdība, ieviešot Covid-19 ietekmes uz ekonomiju ierobežojošus pasākumus, lēmusi piešķirt 75 mij. eiro ceļu būvniecībai un remontam, LRAA aicina šajos projektos iespēju robežās izmantot otrreizējās izejvielas. Tas veicinātu aprites ekonomikas iedzīvināšanu un nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbības sektoram, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē. Tāpat tas sekmētu Latvijas spēju izpildīt Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tīna Lūse, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja: “Aprites ekonomikas veicināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai varam runāt par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un ilgtspējīgu valsts attīstību kopumā. Mūsu galvenais uzdevums ir veicināt, lai resursi ekonomikā tiek noturēti pēc iespējas ilgāku laiku, līdz ar ko ir jāveicina otrreizēja pārstrāde, samazinot izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu. Tāpēc mēs esam rosinājuši, kā veicināt aprites ekonomikas pasākumus ceļu būvē un remontā. Tā, piemēram, ceļu segumā izmantot pārstrādātos būvgružus, bet ceļmalu labiekārtošanā zaļo atkritumu kompostu. Arī asfalta seguma izbūvē būtu jādod priekšroka modificētam bitumenam, kura ražošanā varētu izmantot izejmateriālu no pārstrādātām riepām. Par šo tehnoloģiju esam jau runājuši pietiekami ilgi, būtu pēdējais laiks pāriet pie praktiskiem soļiem un, cita starpā, arī valstij dot ieguldījumu tehnoloģijas attīstīšanā.”

Tāpat, veicinot atkritumu savākšanu, iespējams nodrošināt resursu otrreizējai pārstrādei. Tāpēc būtu ieteicams veidot īpašu programmu pašvaldībām ar valsts finansējumu vai aizdevumu, kuras ietvaros pašvaldībai būtu iespēja novirzīt papildu līdzekļus piesārņoto vietu sakopšanai un nelegālo riepu izgāztuvju likvidēšanai savā teritorijā. “Uzskatu, ka būtu jānodrošina iespēja pašvaldībām aizņemties līdzekļus, kuru mērķis būtu caur publiskajiem iepirkumiem nodrošināt sporta un rekreācijas infrastruktūras izbūves projektu īstenošanu. Turklāt kā vienam no galvenajiem nosacījumiem iepirkumos jābūt otrreizējās izejvielas izmantošanai. Tādā veidā mēs ne vien veicināsim aprites ekonomiku, bet arī uzņēmumi būs spiesti pārorientēt savu ražošanu uz otrreizēju izejvielu izmantošanu,” skaidro Tīna Lūse.

Ja runājam par iepirkumiem, tad pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, kuras rīko iepirkumus autoparka vai riepu iegādei, būtu priekšroka jādod uzņēmumiem, kuri ir noslēguši līgumus ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem par videi kaitīgu preču apsaimniekošanu. Tāpat no iepirkumiem, būtu jāizslēdz noteikums, ka piegādātājam jābūt Eiropas Riepu un gumijas ražotāju asociācijas biedram, jo tādā veidā tiek izslēgti vietējie piegādātāji, kuri spēj nodrošināt analogas kvalitātes produktus.

Informāciju sagatavoja Jana Kralliša, LRAA sabiedrisko attiecību konsultante.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība

Kokapstrādes uzņēmums “Timberex Group” plāno ieguldīt 1,3 miljonus jaunās iekārtās

Kokapstrādes uzņēmuma “Timberex Group” plāno ieguldīt 1,3 miljonus eiro jaunās kokapstrādes iekārtās, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā skaidrots, ka iepirkuma priekšmets ir jaunu kokapstrādes iekārtu komplekts.

Iepirkums ir sadalīts četrās lotēs. Tostarp pirmā lote attiecas uz galveno zāģēšanas līniju, otrā – uz loģistikas aprīkojumu, trešā lote paredz iegādāties galvenās kokapstrādes iekārtas, bet ceturtā – apaļkoku šķirošanas līnijas. Piedāvājumiem jāaptver visas piedāvātās partijas.

Investīciju projektu plānots īstenot Tumē, Tumes pagastā, Tukuma novadā līdz 2022.gada 31.decembrim, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajā atbalsta mērķī “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”.

Pretendenti piedāvājumus kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā var iesniegt līdz 2020.gada 23.martam.

Jau ziņots, ka “Timberex Group” apgrozījums 2018.gadā bija 20,451 miljons eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka par 33,8% – līdz 81 091 eiro.

Kompānija ir reģistrēta 2008.gadā, un tās pamatkapitāls 1,888 miljoni eiro. Kompānija pieder SIA “Timberex Group” (40%), Andrim Baumanim (29,99%), Jānim Baumanim (10%) un Artim Baumanim (10%), kā arī Rihardam Baumanim (10%).

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Pārtika un dzērieni Rūpniecība un tirdzniecība Tehnoloģijas un iekārtas

Līvānu novada uzņēmums “Saltums 2” plāno ieguldīt 250 000 eiro saldētavā

Līvānu novada saldējumu ražotāja “Saltums 2” plāno ieguldīt 250 000 eiro saldētavas izbūvē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzēts, ka saldētavai ir jābūt ar priekštelpu, un tās būvniecībā iekļauts montāžas materiāls, detaļas un darbs, materiāli un darbs kameru uzstādīšanai, kā arī durvis un grīda.

Investīciju projektu plānots īstenot, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumā “Ieguldījumi lauku saimniecībās”. Saldētava jāpiegādā uz Celtniecības ielu, Līvānos līdz šā gada 31.augustam.

Pretendenti iepirkumu konkursā pieteikumus var iesniegt līdz šā gada 24.martam.

LETA jau vēstīja, ka “Saltums 2” 2018.gadā strādāja ar 2,617 miljonu apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 3,8 reizes – līdz 446 436 eiro.

“Saltums 2” ir reģistrēts 1994.gadā un vienādās daļās pieder Andim Teivānam un Jānim Trokšam. Kompānijas pamatkapitāls ir 42 686 eiro. Kompānija produkciju tirgo ar zīmolu “Zemnieku saldējums” un citiem.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Rūpniecība un tirdzniecība

Kokskaidu granulu ražotājs “Graanul invest” plāno ieguldīt 700 000 attīstībā

Kokskaidu granulu ražotājs SIA “Graanul invest” plāno ieguldīt 700 000 eiro malšanas tehnoloģiskā procesa pilnveidošanā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka investīciju projekts paredz pilnveidot malšanas procesu, uzstādot jaunas tehnoloģijas, ar mērķi panākt enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas procesā, kā arī audzēt jaudas, pateicoties smalko frakciju sijāšanai.

Investīciju projektu plānots īstenot “Ezeriņos”, Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā līdz 2021.gada 12.septembrim, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajā atbalsta mērķī “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”.

Pretendentiem iepirkumu konkursā piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 8.martam.

Jau ziņots, ka Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupā “Graanul Invest” Latvijā ietilpst uzņēmumi “Graanul Invest”, “Graanul Pellets”, “Latgran” un “Graanul Pellets Energy”.

Igaunijas mežrūpniecības un enerģijas grupā “Graanul Invest” ir Eiropā lielākais kokskaidu granulu ražotājs, un darbojas bioenerģijas un atjaunojamās enerģijas ražošanā, mežsaimniecībā un biomateriālu attīstīšanā. Grupas māteskompānijas ir Raulam Kirjanenam piederošā “Biofuel” ar 50,6% daļu un Andersam Andersonam piederošā “Neoinvesteeringud” ar 39,4% daļu.

“Graanul Invest” grupas peļņa 2018.gadā sasniedza 51,2 miljonus eiro, kas ir 2,9 reizes vairāk nekā 2017.gadā, bet grupas ieņēmumi pieauga par 8,1% un 2018.gadā bija 300,6 miljoni eiro.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Rūpniecība un tirdzniecība

“Stiga RM” ruļļu kalti piegādās kompānija “Fezer Industria Mecanica”

Bērza saplākšņa ražotājam “Stiga RM” ruļļu kalti piegādās Brazīlijas kompānija “Fezer Industria Mecanica”, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

“Fezer Industria Mecanica” ir uzvarētāja starp diviem pretendentiem kompānijas izsludinātajā iepirkumu konkursā par ruļļu kaltes piegādi, uzstādīšanu un pieslēgšanu saskaņā ar tehnisko specifikāciju un tā līgumcena ir 1,3 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,573 miljoni eiro, ieskaitot PVN.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ruļļu kaltei ir jābūt apsildāmai ar tvaiku tās produkcijas kapacitātei jābūt ne mazākai par trīs kubikmetriem.

Ruļļu kalti plānots iegādāties un uzstādīt līdz 2022.gada 30.novembrim, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” trešajā kārtā.

LETA jau vēstīja, ka “Stiga RM” bija izsludinājusi iepirkumu konkursu, kurā par 1,925 miljoniem eiro plānoja iegādāties ruļļu kalti. Pretendentiem piedāvājumi iepirkumu konkursā bija jāiesniedz līdz 20.februārim.

Tāpat ziņots, ka “Stiga RM” 2019.gada sākumā bija izsludinājusi iepirkumu konkursu par jaunas ražošanas ēkas būvniecību Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Meistaru ielā 1, kur atrodas kādreizējā “Kurzemes finieris” rūpnīca. Tajā divu pretendentu vidū uzvarēja “BauArt”, kuras piedāvātā līgumcena bija 1,474 miljoni bez PVN.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka 2018.gadā “Stiga RM” strādāja ar 24,178 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 1,905 miljonus eiro.

“Stiga RM” reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,921 miljons eiro, liecina “Firmas.lv” informācija. Kompānija pieder Andrim Ramoliņam. Tās galvenais pamatdarbības virziens ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana, apaļkoku pārdošana, mežu apsaimniekošana un mežizstrāde, kā arī kokmateriālu transportēšana.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine