Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Zaļais iepirkums

VARAM: aktualizētas zaļā publiskā iepirkuma prasības deviņās preču pakalpojumu grupās

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība””. Grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, VARAM sagatavojusi noteikumu projektu, kurā iekļautas aktuālākās Eiropas Komisijas ZPI vadlīnijas vairākām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi gan veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos, gan vienkāršojot ZPI piemērošanas prasības.

Kopumā tiek veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir ZPI obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un IKT infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un? pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst šādi publiskie pakalpojumi – būvniecība, ceļu būve, mēbeles, transports, kā arī ir izstrādāti jauni ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai.

Jaunie ZPI kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija un/vai nolietotas riepas. Tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu (riepu, gumijas, platsmasas, metāla, u.c.) noietu.

Pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz bioloģiskās pārtikas iegādi. Tas nozīmē, ka, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35 procentiem no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022.gada 1.janvāra vismaz 50 procenti) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, savukārt iegādājoties graudaugu pārstrādes produktus (piem., auzu pārslas, kviešu milti, griķi) vismaz 20 procentiem no graudaugu pārstrādes produktu masas vai vērtības jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tāpat noteikumu grozījumos tiek noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktu piegādi- nosakot, ka pārtikas produktu piegāde tiks veikta noteiktā pasūtītāja paredzēta attālumā no pārtikas produktu audzēšanas/ražošanas vietas līdz pasūtītāja norādītajai vietai/piegādes adresei ne vairāk kā 250 km ietvaros. Tādējādi tiks mazinātas transportēšanas laikā radītās emisijas, kā arī veicināts kvalitatīvu vietējas izcelsmes produktu noiets.

Aktualizētajos ZPI kritērijos mēbelēm tiek noteikts, ka pretendentam jānorāda REACH* jeb īpaši bīstamu vielu klātbūtne, ja koncentrācija izstrādājumā un jebkurā tā detaļā/sastāvdaļā pārsniedz 0,1% (masas). Lai nodrošinātu mēbeļu kvalitāti un atbilstību izmantošanai, Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības, ka mēbeļu izstrādājumam jāatbilst attiecīgu Eiropas (EN) standartu jaunākajās versijās izklāstītajām prasībām, kas var attiekties uz izstrādājuma ilgizturību, izmēriem, drošumu un stiprību. Tāpat tiek paaugstinātas ZPI prasības attiecībā uz mēbeļu garantijas laiku, piešķirot vismaz trīs gadu garantiju, termiņu sākot no izstrādājuma piegādes vai pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanas dienas. Garantija attiecas uz remontu vai nomaiņu un ietver pakalpojumu līgumu ar izstrādājuma aizvešanas un atvešanas vai uz vietas veikta remonta iespēju.

Laika posmā kopš MK noteikumu stāšanās spēkā (01.07.2017.), ZPI īpatsvars audzis gan finansiālā izteiksmē, gan pēc veikto iepirkumu skaita. 2019.gadā ZPI finanšu apjoms Publiskā iepirkuma likuma ietvaros sasniedzis 515 miljonus EUR, jeb 17,3% un ZPI skaits sasniedzis 1494, jeb 13,2% no kopējā iepirkumu skaita.

* REACH kandidātu saraksts: īpaši bīstamu kandidātu saraksta vielu saraksts licencēšanai, kas publicēts saskaņ❠ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) regulas 59.panta 10.punktu: https://echa.europa.eu/lv/candidate-list-table

Informāciju sagatavoja Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Komercpakalpojumi Pārtika un dzērieni Uzņēmējdarbība

Maizes ceptuve “Lāči” plāno ieguldīt 177 000 eiro iekārtās un tehnoloģiskajā aprīkojumā

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA “Lāči” plāno ieguldīt 177 000 eiro iekārtās un tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
“Lāču” vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis aģentūrai LETA teica, ka līdz ar tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi “Lāči” cenšas atvieglot darbu, piemēram, lai milti nav jāpārvieto ar rokām, bet šis process būtu automatizēts.
Tāpat, pēc “Lāču” vadītāja teiktā, daļa iekārtu ir savu laiku nokalpojušas, tāpēc jāatjauno. Investīciju projekta īstenošanas rezultātā uzlabosies arī “Lāčos” strādājošo darba apstākļi.
Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā teikts, ka tostarp kompānija plāno piegādāt un uzstādīt miltu beztaras glabāšanas sistēmu ar svēršanas sistēmu par 50 000 eiro. Tāpat iecerēts piegādāt un uzstādīt arī maizes griešanas iekārtu par 45 000 eiro, maizes cepšanas iekārtu par 36 000 eiro, maizes iepakošanas iekārtu par 26 000 eiro, saldēšanas – dzesēšanas-raudzēšanas iekārtu par 20 000 eiro.
Piedāvājumus iepirkumu konkursos pretendentiem jāiesniedz līdz šā gada 24.jūlija, plkst. 16 uzņēmuma ražotnē. Investīciju projektus plānots īstenot līdz 2022.gada 3.martam, piesaistot finansējumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) apakšpasākumā “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”. Projekta nosaukums ir “Ražošanas efektivitātes paaugstināšana SIA “Lāči” ceptuvē”.
Jau ziņots, ka “Lāči” 2018.gadā strādāja ar 8,314 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 23,9% – līdz 164 254 eiro. Kompānijas 2019.gada rezultāti vēl nav publiskoti.
Kompānija “Lāči” reģistrēta 1995.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 961 860 eiro. “Lāči” pilnībā pieder Normundam Skauģim.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Valsts pārvalde un pašvaldības

Sākts kriminālprocess par iespējamu krāpšanos policijas formastērpu iepirkumos, iesaistīti arī dienesta priekšnieka vietnieki

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis kriminālprocesu par iespējamu krāpšanos Valsts policijas (VP) izsludinātajos formastērpu iepirkumos, un šajā lietā iesaistīti VP priekšnieka vietnieki – Normunds Krapsis un Renāte Fila-Roķe.
IDB aģentūrai LETA apstiprināja, ka IDB ir sācis kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu divos VP izsludinātajos iepirkumos, kas saistīti ar VP formastērpu un reprezentācijas un parādes formas tērpu iegādi.
Šajā kriminālprocesā tiek izvērtēta VP amatpersonu iespējama bezdarbība, kā arī iesaistīto uzņēmēju veiktās iespējamās krāpnieciskās darbības, un IDB ir veicis kriminālprocesuālās darbības VP, kā arī vairākos citos uzņēmumos.
Kriminālprocesā par iespējamu krāpšanu VP izsludinātajos iepirkumos ir vairākas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tai skaitā ir aizturētas divas privātpersonas – uzņēmumu pārstāvji.
Patlaban izmeklēšana turpinās par iespējamu krāpšanu un iespējamu bezdarbību.
“IDB izmeklētie un atklātie valsts amatpersonu veiktas kukuļņemšanas gadījumi, dienesta pilnvaru pārkāpumi, kā arī citi veiktie noziedzīgie nodarījumi pēdējo gadu laikā satricina sabiedrību regulāri, un esmu gandarīts, ka IDB izveidotās komandas kompetences un pieredze šādus valsts amatpersonu veiktos noziedzīgos nodarījumus ļauj operatīvi un efektīvi atklāt. Tomēr jāuzsver, ka, atklājot visus noziedzīgos nodarījumus, būtiskākās ir kriminālprocesa izmeklēšanas intereses, tādēļ pašlaik plašāku informāciju par šo sākto kriminālprocesu nevaram sniegt,” norāda IDB priekšnieks Valters Mūrnieks.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA apstiprināja, ka IDB veicis procesuālās darbības VP telpās.
Ar pašu amatpersonu piekrišanu VP apstiprina, ka procesuālās darbības veiktas arī pie VP priekšnieka vietniekiem – Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieces Filas-Roķes un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Krapša.
Abas amatpersonas saistītas ar VP organizētajiem iepirkumiem par jaunā parauga dienesta formastērpu iegādi policijas amatpersonām un iepirkumu par reprezentācijas un parādes formastērpa tehniskās specifikācijas un paraugu izstrādi.
VP rīcībā nav informācijas, ka personām būtu piemērots jebkāds drošības līdzeklis, un tās turpina dienestu.
Lai objektīvi noskaidrotu apstākļus, vai iepirkumu par jaunā parauga dienesta formastērpu iegādēm procesā nav pieļauti pārkāpumi, VP Iekšējā kontroles birojā ir sākta dienesta pārbaude.
Gan VP, gan pašas amatpersonas sadarbojas ar IDB, sniedzot visu nepieciešamo informāciju.
Krapsis aģentūrai LETA apstiprināja, ka IDB viņam piemērojis personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu, taču viņš kategoriski noraida IDB inkriminētās aizdomas.
“Protams man patlaban ir grūti atspēkot IDB paustās aizdomas, jo man vienkārši nav zināms, kādas precīzi it kā nelikumības es būtu veicis. Nenoliegšu, ka IDB paustās aizdomas met ēnu uz VP dienestu, manu un manas ģimenes reputāciju neatkarīgi no tā, vai šim kriminālprocesam tuvā vai tālā nākotnē vispār būs kāda tālāka virzība. Jebkurā gadījumā varu skaidri apgalvot, ka mana sirdsapziņa ir tīra un nekāda personīga savtība iepirkumos nav bijusi. Esmu ieguldījis lielu enerģiju, lai policistiem tiktu sagādāti jauni un kvalitatīvi formastērpi,” uzsvēra Krapsis. Viņš arī apliecināja, ka no amata nav atstādināts, arī IDB viņu nav nopratinājis un nekādus drošības līdzekļus nav piemērojis. “Ņemot vērā, ka esmu publiska persona, es par savu cieņu un godu iestāšos līdz galam,” piebilda amatpersona.
Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies noskaidrot, kāds statuss IDB izmeklētajā lietā piemērots Filai-Roķei.

Uzņēmumā “SRC Brasa” aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban nevar atbildēt, vai uzņēmumā ir pabijuši tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un vai veiktas kādas procesuālas darbības. Tāpat uzņēmumā norādīja, ka patlaban nevar sniegt nekādus komentārus.
LETA jau jūnija sākumā ziņoja, ka VP saņēmusi jaunā dizaina formastērpus un patlaban pakāpeniski tie tiek izsniegti policistiem.
Sākotnēji modes mākslinieka Bruno Birmaņa izstrādāto formastērpu komplektu apņēmās izgatavot divi pretendenti, taču beigās viens atteicās. Turklāt iepirkuma organizēšanā tika saņemta sūdzība, kuras izskatīšana aizņēma laiku, tāpēc tikai pērn oktobrī iepirkuma komisija par iepirkuma uzvarētāju atzina uzņēmumu “SRC Brasa”.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka plānotā līguma summa ir līdz 2,4 miljoniem eiro.
Fila-Roķe pērn Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skaidroja, ka pirmie jaunā dizaina formas saņems patruļpolicisti un ceļu policisti.
Pāreja uz jaunā dizaina formām notiks vairāku gadu laikā.
Jaunais formastērps sastāv no daudziem elementiem – termoveļas, polo krekla, virsjakas, biksēm, lietus un ziemas jakas, laiviņcepures vai cepure ar nagu, adītas cepures, šalles, cimdiem un citiem elementiem.

Kategorijas
Apstrādes rūpniecība Atkritumu apsaimniekošana un vide Ceļu, tiltu būve Izejvielas un ražojumi

Aprites ekonomikas veicināšanai jāizmanto otrreizējās izejvielas

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA) iesniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas un Satiksmes ministrijām iesniegumu ar ierosinājumiem par aprites ekonomikas veicināšanu Covid-19 krīzes ekonomisko seku mazināšanai.

Ņemot vēra, ka valdība, ieviešot Covid-19 ietekmes uz ekonomiju ierobežojošus pasākumus, lēmusi piešķirt 75 mij. eiro ceļu būvniecībai un remontam, LRAA aicina šajos projektos iespēju robežās izmantot otrreizējās izejvielas. Tas veicinātu aprites ekonomikas iedzīvināšanu un nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbības sektoram, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē. Tāpat tas sekmētu Latvijas spēju izpildīt Eiropas Savienības prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Tīna Lūse, Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja: “Aprites ekonomikas veicināšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai varam runāt par ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un ilgtspējīgu valsts attīstību kopumā. Mūsu galvenais uzdevums ir veicināt, lai resursi ekonomikā tiek noturēti pēc iespējas ilgāku laiku, līdz ar ko ir jāveicina otrreizēja pārstrāde, samazinot izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu. Tāpēc mēs esam rosinājuši, kā veicināt aprites ekonomikas pasākumus ceļu būvē un remontā. Tā, piemēram, ceļu segumā izmantot pārstrādātos būvgružus, bet ceļmalu labiekārtošanā zaļo atkritumu kompostu. Arī asfalta seguma izbūvē būtu jādod priekšroka modificētam bitumenam, kura ražošanā varētu izmantot izejmateriālu no pārstrādātām riepām. Par šo tehnoloģiju esam jau runājuši pietiekami ilgi, būtu pēdējais laiks pāriet pie praktiskiem soļiem un, cita starpā, arī valstij dot ieguldījumu tehnoloģijas attīstīšanā.”

Tāpat, veicinot atkritumu savākšanu, iespējams nodrošināt resursu otrreizējai pārstrādei. Tāpēc būtu ieteicams veidot īpašu programmu pašvaldībām ar valsts finansējumu vai aizdevumu, kuras ietvaros pašvaldībai būtu iespēja novirzīt papildu līdzekļus piesārņoto vietu sakopšanai un nelegālo riepu izgāztuvju likvidēšanai savā teritorijā. “Uzskatu, ka būtu jānodrošina iespēja pašvaldībām aizņemties līdzekļus, kuru mērķis būtu caur publiskajiem iepirkumiem nodrošināt sporta un rekreācijas infrastruktūras izbūves projektu īstenošanu. Turklāt kā vienam no galvenajiem nosacījumiem iepirkumos jābūt otrreizējās izejvielas izmantošanai. Tādā veidā mēs ne vien veicināsim aprites ekonomiku, bet arī uzņēmumi būs spiesti pārorientēt savu ražošanu uz otrreizēju izejvielu izmantošanu,” skaidro Tīna Lūse.

Ja runājam par iepirkumiem, tad pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, kuras rīko iepirkumus autoparka vai riepu iegādei, būtu priekšroka jādod uzņēmumiem, kuri ir noslēguši līgumus ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem par videi kaitīgu preču apsaimniekošanu. Tāpat no iepirkumiem, būtu jāizslēdz noteikums, ka piegādātājam jābūt Eiropas Riepu un gumijas ražotāju asociācijas biedram, jo tādā veidā tiek izslēgti vietējie piegādātāji, kuri spēj nodrošināt analogas kvalitātes produktus.

Informāciju sagatavoja Jana Kralliša, LRAA sabiedrisko attiecību konsultante.

Kategorijas
Izejvielas un ražojumi Ķīmiskie produkti Medicīna, farmācija, veselība Rūpniecība un tirdzniecība Veselības aizsardzība

Aizsardzības ministrija ar vietējiem ražotājiem noslēgusi līgumus par 182 460 litru dezinfekcijas līdzekļu piegādi

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) ar vietējiem ražotājiem noslēdzis līgumus par kopumā 182 460 litru dezinfekcijas līdzekļu piegādi valsts iestādēm.

Ar Mārupē reģistrēto AS “Madara Cosmetics” noslēgts 13 500 eiro līgums par 5000 litru dezinfekcijas līdzekļa rokām piegādi. Savukārt ar Dobelē reģistrēto AS “Spodrība” noslēgts 608 214 eiro līgums par 37 460 litru dezinfekcijas līdzekļa virsmām un 140 000 litru dezinfekcijas līdzekļa rokām piegādi.

2018.gadā “Spodrība” strādāja ar 3,107 miljonu eiro apgrozījumu un guva 98 706 eiro peļņu.

“Spodrības” pirmsākumi meklējami 1921.gadā Rīgā, savukārt 1960.gadā fabrikas ražotnes tika pārvietotas uz Dobeli. Kompānija “Spodrība” reģistrēta 1995.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 625 686,6 eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Islandes pilsonis Fridriks Ingi Fridriksons.

“Madara Cosmetics” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 11,545 miljoni eiro, kas ir par 21,1% vairāk nekā 2018.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 4,2% un bija 1,58 miljoni eiro.

Kompānijas lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners, Lote Tisenkopfa-Iltnere, Somijas “Transmeri Group Ab”, Zane Tamane un Liene Drāzniece.

Jau ziņots, ka VAMOIC iepriekš noslēdzis līgumus vienreizlietojamo higiēnas masku un respiratoru piegādi, kā arī par respiratoru piegādi. Tāpat noslēgts līgums par vienreizlietojamo medicīnas masku piegādi. Līgumi noslēgti ar Latvijā un Singapūrā reģistrētiem uzņēmumiem.

Valdība iepriekš nolēma, ka VAMOIC turpmāk veiks Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām. Savukārt Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Kategorijas
Ieguves rūpniecība Izejvielas un ražojumi Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

CSP: Apaļkoku vidējā iepirkumu cena otrajā pusgadā būtiski samazinājās

Apaļkoku vidējā iepirkumu cena pagājušā gada otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu būtiski samazinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tostarp lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18-24 centimetru (cm) diametrā, bet mazākais – apses zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā.

2019.gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar pirmo pusgadu, no skujkoku zāģbaļķiem lielākais cenu kritums bija priedes un egles apaļkokiem līdz 14 cm diametrā – vidēji par 19% jeb 11 eiro kubikmetrā, kā arī priedes apaļkokiem 14-18 cm diametrā – vidēji par 18% jeb 13 eiro kubikmetrā.

Savukārt mazāks cenu samazinājums bija priedes zāģbaļķiem 18-26 cm diametrā un egles zāģbaļķiem virs 26 cm diametrā – vidēji par 14% jeb 11-12 eiro kubikmetrā, kā arī priedes apaļkokiem virs 26 cm diametrā – par 13% jeb 10 eiro kubikmetrā. Vismazāk cenas samazinājās egles zāģbaļķiem 14-18 cm un 18-26 cm diametrā – vidēji par deviņiem eiro kubikmetrā.

“Pēc 2019.gada pirmā pusgada, kad Eiropas kokmateriālu tirgū bija netipiski augstas cenas un, neskatoties uz to, ka siltās un mitrās ziemas ietekmē bija daudz grūtāka un dārgāka mežizstrāde, 2019.gada otrajā pusgadā ir notikusi apaļkoku iepirkumu cenu lejupslīde. Cenu kritums skaidrojams ar to, ka produkcijas piegādātāji bija spiesti konkurēt ar kaitēkļu bojātas koksnes pieplūdi un lētākām izejvielām Zviedrijā, Vācijā un Čehijā, kas radīja arī pārprodukciju vairāku preču segmentos,” skaidroja statistikas pārvaldē.

Pērn otrajā pusgadā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu no lapu koku apaļkokiem lielākais cenu kritums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā – par 30% jeb 11 eiro kubikmetrā.

Mazāks cenu samazinājums bija B kategorijas bērza finierklučiem (vidēji par 12% jeb deviņiem eiro kubikmetrā), melnalkšņa zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā (vidēji par 10% jeb pieciem eiro kubikmetrā), taras klučiem (vidēji par 10% jeb četriem eiro kubikmetrā), A kategorijas finierklučiem (par 6% jeb vidēji sešiem eiro kubikmetrā), apses zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā (par 4% jeb diviem eiro kubikmetrā) un apses zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā (par 3% jeb vienu eiro kubikmetrā).

Iepirkumu cenas nedaudz palielinājušās bērza zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā – vidēji par 1% jeb 0,4 eiro kubikmetrā, kā arī bērza zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā – par 3% jeb diviem eiro kubikmetrā.

Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka Latvijā kopš 2009.gada pirmā pusgada no skujkokiem visvairāk cenas pieaugušas egles zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā – vidēji par 91% jeb 23 eiro kubikmetrā, kā arī priedes zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā – par 81% jeb 22 eiro kubikmetrā.

Pārējiem priedes zāģbaļķiem iepirkumu cenas palielinājušās robežās no 60% līdz 66%, savukārt egles zāģbaļķiem iepirkumu cenas – no 61% līdz 69%. No skujkoku apaļkokiem cenas vismazāk palielinājušās priedes zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā – vidēji par 60% jeb 24 eiro kubikmetrā.

Šajā periodā lapu koku iepirkumu cenas visvairāk augušas A kategorijas finierklučiem – divas reizes jeb par 49 eiro kubikmetrā, savukārt B kategorijas finierklučiem – par 68% jeb 27 eiro kubikmetrā.

Iepirkumu cenas pieaugušas arī bērza apaļkokiem diametrā virs 24 cm – par 77% jeb vidēji 29 eiro kubikmetrā, kā arī lapu koku taras klučiem – par vidēji 74% jeb 16 eiro kubikmetrā.

Apses zāģbaļķiem iepirkumu cenas ir palielinājušās robežās no 66% līdz 67%.

Vismazākais cenu pieaugums bijis melnalkšņa zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā – vidēji par 15% jeb sešiem eiro kubikmetrā.

Savukārt vidējās iepirkumu cenas samazinājies tikai melnalkšņa zāģbaļķiem 18-24 cm diametrā – par 22% jeb vidēji septiņiem eiro kubikmetrā.

https://infogram.com/kokmaterialu-videjas-iepirkumu-cenas-2015g2pusgads-1gqnmxj5o9jrplw?live

Kategorijas
Iepirkumi, ES fondi Izejvielas un ražojumi

Mājsaimniecības izstrādājumu ražotāja “Brabantia Latvia” plāno ieguldīt 700 000 eiro attīstībā

Mājsaimniecības izstrādājumu ražotāja “Brabantia Latvia” plāno ieguldīt 700 000 eiro automatizētā gludināmo dēļu kāju ražošanas līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Ražošanas līniju plānots uzstādīt Darba ielā 7, Pastendē, Ģibuļu pagastā, Talsu novadā līdz 2022.gada 31.decembrim, piesaistot finansējumu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskajā atbalsta mērķī “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”.

Pretendenti piedāvājumus iepirkumu konkursā var iesniegt līdz 2020.gada 17.martam.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka 2018.gadā “Brabantia Latvia” strādāja ar 16,391 miljonu eiro apgrozījumu un 451 145 eiro peļņu.

Kompānija ir reģistrēta 2007.gadā un tās pamatkapitāls ir 1,414 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Nīderlandes uzņēmums “Brabantia International B.V.”. Uzņēmuma pamatdarbība ir mājsaimniecības izstrādājumu ražošana.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Netīrās dejas – taktiskās metodes, kā noslēgt izdevīgāko darījumu

Ikdienā, konsultējot uzņēmējus par biznesa efektivitātes jautājumiem, arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka pārrunu partneri izmanto negodīgus paņēmienus, lai panāktu no otras puses sev izdevīgākus darījuma nosacījumus.

Dempings, personīga ieinteresēšana, iežēlināšana, blefošana vai draudēšana ‒ šādās situācijās nereti nonāk pārrunu veicēji, risinot iepirkšanas/pārdošanas pārrunas par nozīmīgākiem darījumiem, kur darījuma summa rakstāma ar sešciparu skaitli.

Rodas jautājumi: „Vai šāda pārrunu partneru rīcība ir normāla?” ‒ „Kāpēc cilvēki šādi rīkojas pārrunās?” ‒ „Vai arī man būtu jāpārvalda minētās metodes?” ‒ „Vai tas ir ētiski?”

Tas, kā katra no pusēm rīkojas pārrunās, ir atkarīgs no konkrētā darījuma partnera, bet viens ir skaidrs – profesionālam darījumu partnerim ir jāprot pamanīt un atpazīt otras puses netīrās dejas, risinot pārrunas. Tikai tad būs iespējams atrast piemērotu veidu, kā atbildēt un noturēt savas intereses pārrunās.

Kādas netīrās dejas mēdz dejot?

Nekad nepiekrīti pirmajam priekšlikumam! – Pamatprincips, par kura lietderību ir pārliecinājušies biznesā pieredzējuši uzņēmēji. Sākotnējais priekšlikums ir starta punkts turpmākai sarunai, un pārrunu veicēji parasti apzinās, ka vienošanos iespējams panākt kaut kur pa vidu, starp abu pušu sākotnējiem priekšlikumiem. Ātra piekrišana otras puses pirmajam priekšlikumam var būt nomācoša abām pusēm. Tev liksies, ka varēji panākt labākus noteikumus, bet otrai pusei var veidoties sajūta, ka viņu piedāvājums bijis pārāk dāsns.

Uz saņemto priekšlikumu vienmēr reaģē negatīvi! – Metodes būtība ir izvest no psiholoģiskā līdzsvara pārrunu partneri, aizvainojot personīgi, vai arī apšaubot izteiktā priekšlikuma saprātīgumu un jēgu. Ir pārrunu veicēji, kuri ik reizi, kad otra puse izsaka savus priekšlikumus par cenu vai sadarbības noteikumiem, izsaka kritiskus komentārus, piemēram: “Tas taču nav nopietni!” ‒ “Tas ir smieklīgi!” ‒ “Es nepārklausījos? Jūs tiešām uzdrīkstieties piedāvāt ko tādu?!” Šādā veidā, izsitot otru pusi no līdzsvara, ir iespējams panākt vēl lielāku piekāpšanos un labākus sadarbības nosacījumus sev.

Kategorijas
Aizsardzība un drošība Apstrādes rūpniecība Biroja un skaitļošanas tehnika Būvniecība un nekustamais īpašums Ceļojumu aģentūru pakalpojumi Ceļu, tiltu būve Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde Finanšu un apdrošināšanas darbības Ieguves rūpniecība Iepirkumi, ES fondi Iepirkumu ABC Iespieddarbi un izdevējdarbība Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Izejvielas un ražojumi Izglītība un zinātne Ķīmiskie produkti Komercpakalpojumi Komunālie pakalpojumi Korupcija Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība Likumdošana, normatīvie akti Māksla, kultūra un atpūta Mēbeles, mājsaimniecības ierīces, tīrīšanas produkti Medicīna, farmācija, veselība Medniecība, mežsaimniecība Nekustamais īpašums Nozares Pārtika un dzērieni Pārvaldes, aizsardzības un sociālā nodrošinājuma pakalpojumi Pasta un telekomunikāciju pakalpojumi Pašvaldības Pētniecība un izstrāde Remonta un apkopes pakalpojumi Rūpniecība un tirdzniecība Statistika Tehnoloģijas un iekārtas Tieslietas Transports Uzņēmējdarbība Valsts pārvalde un pašvaldības Veselības aizsardzība Vide un asenizācija Viesnīcu, restorānu un mazumtirdzniecības pakalpojumi Zvejniecība

Iepirkumi.lv ‒ pircēju un pārdevēju tikšanās vieta nr. 1

Iepirkumi.lv patlaban ir populārākais iepirkumu portāls Latvijā, kurā tiekas pircēji un pārdevēji jeb pasūtītāji un piegādātāji. Portāla ideju izauklējis un attīstījis KASPARS ROZENKOPFS, tagad ap to saaudzis un sazarojies arī viņa pārējais bizness, kas arī galvenokārt saistīts ar iepirkumiem. Piedāvājam sarunu ar uzņēmēju par šo aktuālo tēmu.

Kā radās šī virtuālā kontaktu un iepirkumu birža?

2007. gadā, kad biju pārdošanas vadītājs kādā farmācijas kompānijā, tur tika izveidota nodaļa, kas sāka strādāt ar valsts iepirkumiem. Kamēr bija treknie gadi, tikmēr uzņēmēji vairāk raudzījās uz privāto kompāniju iepirkumiem, bet krīze piespieda paskatīties, ko īsti valstij vajag. Sākoties krīzei, uzņēmējiem bija svarīgi noturēties un nezaudēt savus pārdošanas apjomus.

Valsts ir arī drošākais sadarbības partneris…

Tieši tā, jo privātais uzņēmējs reizēm var pievilt, bet valsts iestādes un uzņēmumi ir stabilākais produktu un pakalpojumu pircējs. Var gadīties, ka kavēsies maksājuma grafiks, bet līguma nosacījumi tik un tā tiks ievēroti. Tolaik man radās doma piedāvāt uzņēmējiem informāciju par valsts iepirkumiem. Pirmā izpēte bija rudenī, būvniecības izstādes laikā, kad gāju pie uzņēmējiem un vaicāju, vai viņus interesētu šāda informācija. Lielai daļai tas šķita vērtīgi. Iesākumā e-pastā tika nosūtītas saites uz izsludinātajiem iepirkumiem. Tas gan nav salīdzināms ar to līmeni, kādā tas pie mums notiek tagad, kā tiek apstrādāta un sakārtota informācija. Toreiz gan uzņēmēji par šo pakalpojumu maksāja trīs reizes vairāk nekā tagad, kas būtu patiesā pakalpojuma izmaksu vērtība.

Ko iepirkumi.lv piedāvā tiem uzņēmējiem, kuri izvēlas jūsu pakalpojumus?

Mēs to dēvējam par rīta laikrakstu, ko uzņēmējs saņem savā e-pastā un ko viņš, dzerot kafiju, piecās minūtēs var izvērtēt. Tiklīdz kāds no iepirkumiem piesaista viņa uzmanību, viņš jau detalizētāk pēta šo informāciju mūsu datu bāzē. Proti, katru rītu savā e-pastā uzņēmējs par 39 santīmiem saņem viņu interesējošus iepirkumu paziņojumus. Tajos var uzzināt, kas un kādu iepirkumu izsludina, par kādu summu. Tāpat e-pastā tiek nosūtītas arī izmaiņas, papildinājumi un iepirkumu rezultāti. Tātad cilvēkam, kurš ir noslēdzis līgumu ar iepirkumi.lv, nav jātērē laiks, pašam apmeklējot katru dienu simtiem mājaslapu, jo viss vajadzīgais pēc viņu interesējošiem parametriem jau ir atlasīts. E-pastā saņemtajā informācijā ir saite uz mūsu datu bāzi, kurā ir detalizēta iepirkuma informācija, dokumentācija un saite uz vietni, kurā ir izsludināts konkurss. Šobrīd iepirkumi.lv neapšaubāmi ir lielākais iepirkumu informācijas avots Latvijā.

Pēc kādiem kritērijiem varat atlasīt uzņēmējam informāciju par izsludinātajiem iepirkumiem?

Klientam tiek izveidots profils pēc vairākiem kritērijiem. Informācija tiek atlasīta, izvēloties uzņēmēju interesējošas darbības nozares, CPV (Common Procurement Vocabulary – kopējā iepirkuma vārdnīca) kodus ‒ Eiropas Savienībā ir 9455 šādi pakalpojumu un preču kodi. Kā papildu kritērijus varam pievienot atslēgas vārdus, izsludinātājus. Ja kādu interesē konkrēti izsludinātāji, tad viņš saņem informāciju tikai par viņu iepirkumiem. Tāpat viena firma var noslēgt vienu līgumu, bet tai var būt, piemēram, trīs lietotāji, katram no kuriem ir atšķirīgs profils. Piemēram, ja kāda daudznozaru celtniecības kompānija interesējas par bruģa klāšanu, rakšanas darbiem un logu montēšanu, tad katrs darbinieks saņems savai specifikai atbilstošu informāciju.

Kā šī informācija ik dienas sagrupējas jūsu datorā atbilstoši katra klienta vēlmēm?

Mums ir rūķīši, kas sēž sarkanās biksēs un baltos kreklos… (Smejas.) Tās ir datorsistēmas, kas piecas reizes dienā iziet cauri vairāk nekā 2000 mājaslapām. Daļa no sistēmām meklē vietnes, kurās ir klientu interesējošie iepirkumi, citas apstrādā atrasto. Protams, neiztikt bez cilvēkiem, kas šo informāciju padara skaistāku un cilvēciskāku. Tas ir tāpat, kā ja mēs iebrauktu mežā ar universālo kombainu, kas lielā ātrumā salasa visas ēdamās ogas un sēnes, un pēc tam visu noderīgo sašķiro glītās kaudzītēs, atsevišķi saliekot mellenes, brūklenes, bekas un gailenes, kā arī saliek atsevišķās kaudzītēs čiekurus un skujas. Tādu principu piedāvājam tiem klientiem, kurus interesē tikai viens salasītais produkts. Taču var gadīties, ka citus interesē trīs grupas: dzērvenes, avenes un čiekuri. Un vēl eži, kas tur iemaldījušies…

Kādi ir uzņēmēja ieguvumi, izvēloties šo pakalpojumu?

Jebkuram uzņēmumam ir tikai divas iespējas, kā palielināt peļņu – palielināt apgrozījumu vai samazināt izmaksas. Mēs nodrošinām abas. Esam saskārušies ar situāciju, ka iepirkumi.lv abonementu nopērk pēc nokavēta iepirkuma – uzņēmējs par viņu interesējošu iepirkumu, ko ir ļoti gaidījis, uzzinājis tikai tad, kad tas jau beidzies. Tātad mūsu sistēma ir ērtumam un sirdsmieram, ka nepaies garām neviens noderīgs iepirkums. Mēs ar 99,5 % atbildību varam teikt, ka viss tiks pamanīts un atrasts.

Otra lieta, kas noteikti jāuzsver, ir milzīgā laika un resursu ekonomija uzņēmējiem. Ja kompānijas cilvēks dienā velta 30 minūtes, meklējot mājaslapās informāciju par iepirkumiem, tad viņš var paspēt aplūkot aptuveni septiņas tīmekļa vietnes, gadā kopumā patērējot 15,6 dienas. Ja pieņemam, ka darbiniekam, kura pienākums ir meklēt informāciju par iepirkumiem, neto alga ir 300 latu, tad uzņēmums šai meklēšanai gadā ir iztērējis 403,79 latus. Bet mūsu piedāvājumā jāvelta tikai 2‒5 minūtes dienā, turklāt viss ir nolikts priekšā un servēts uz šķīvīša. Iznāk, ka par 142 latiem gadā tiek noalgotas specializētas informācijas sistēmas plus cilvēku komanda, kas iesaistīta informācijas atlasē. Cenā ietilpst arī iepirkumi, kas tiek izsludināti Lietuvā un Igaunijā.

Ar ko esat labāki par citiem, kuri arī internetā piedāvā līdzīgu pakalpojumu?

Ar vislielāko iepirkumu skaitu gan komercstruktūru gan publisko iepirkumu jomā, kā arī detalizētu iepirkumu atlasi pēc tik plašiem parametriem. Informācija atjaunojas piecas reizes dienā. Līdzīgu pakalpojumu kā iepirkumi.lv pirms dažiem gadiem piedāvāja 13 dažādas firmas, lielākoties tie bija censoņi, kuriem likās, ka tā var viegli un ātri nopelnīt. Viņi ienāca tirgū ar nesamērīgi zemu cenu, sabojājot tirgu kvalitatīva pakalpojuma sniedzējiem, bet pēc tam saprata, ka tas nav tik vienkārši un drīz vien pameta šo nodarbi. Neapšaubāmi, šī pakalpojuma reālās izmaksas ir lielākas, nekā patlaban, bet ir ļoti grūti paaugstināt cenu, jo daudziem šķiet, ka tas neko nemaksā. Ja kāds tagad gribētu no jauna izveidot mūsu līmeņa datorizētas sistēmas plus noalgot cilvēku komandu, tad viņam nāktos ieguldīt aptuveni 100 000 latu. Par ko maksā uzņēmējs? Par to, lai šī informācija būtu pilnīga un kvalitatīva. Iepirkumi.lv ir visvairāk privāto komersantu, atšķirībā no citiem, kas piedāvā līdzīgu pakalpojumu. Ērtums, ātrums, pārskatāmība – par to katrs var pārliecināties, izmēģinot šo pakalpojumu bez maksas vienu nedēļu. Mums ir arī spēcīgs klientu serviss, kas ir gatavs jebkurā laikā palīdzēt.

Vai esat konkurenti arī Iepirkumu uzraudzības birojam?

Nē. Iepirkumu uzraudzības biroja mērķis ir valsts pārvaldes funkciju īstenošana iepirkuma procedūru uzraudzībā. Tas ir viens no avotiem, taču mēs piegādājam daudz vairāk un pilnīgāku informāciju klientiem, jo tā tiek savākta, kā jau minēju, no vairāk nekā 2000 avotiem Latvijā. Mūsu klienti ir priecīgi, iegūstot informāciju arī no mazākiem avotiem, jo tur ir mazāka konkurence un tādos iepirkumos ir vieglāk uzvarēt. Publiskā sektora iepirkumos gadā apgrozās aptuveni divi miljardi latu, bet komercstruktūru iepirkumos ‒ aptuveni 4‒5 miljardi latu. Piegādājot uzņēmējiem informāciju, mēs dodam iespēju katram nopelnīt.

Vēl viens jūsu pakalpojums ir iepirkumu vadība un konsultācijas. Droši vien jums apnika daudzie tālruņa zvani ar dažādiem jautājumiem…

Mēs vienmēr priecājamies, ja spējam savam klientam kā palīdzēt. Ik dienas saskārāmies ar klientu jautājumiem, kas saistīti ar jurisdikciju, iepirkuma organizēšanu vai piedalīšanos tajā. Sapratām, ka šādas konsultācijas ir ļoti nepieciešamas un izveidojām nodaļu, kas nodarbojas ar iepirkumu vadību un konsultācijām. Šobrīd SIA Imperum ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā gan valsts, pašvaldību un komercstruktūru datu bāzes par iepirkumiem, gan iepirkumu vadību un konsultācijas.

Varam konsultēt pasūtītājus un piegādātājus, kā sagatavot iepirkumu dokumentāciju vai pat nodrošināt iepirkuma procesu pilnā apjomā. Tas attiecas ne tikai uz publisko, bet arī uz privāto sektoru, jo arvien vairāk uzņēmumu sāk sludināt savus iepirkumus.

Vai tad izdevīgāk nav katram pašam algot iepirkumu speciālistu?

Mums ir iepirkumu ekspertu datu bāzes un atkarībā no iepirkuma specifikas varam piesaistīt kompetentu ekspertu. Uzņēmuma jurists nevar būt speciālists visos jautājumos. Viņš spēj pareizi sagatavot nolikumu, bet tehniskās specifikācijas sagatavošanai viņam ir nepieciešama kompetenta eksperta palīdzība. Daudz dzirdēts par kļūdainām iepirkumu specifikācijām, par to, ka dokumentācija tiek pārkopēta viens pret vienu no cita iepirkuma.

Arī žurnāls Iepirkumi ir jūsu produkts. Kāds bija tā izdošanas mērķis?

Ar laiku sapratām, ka uzņēmējiem ir daudz neskaidru, neatbildētu jautājumu un vajadzīga vieta, kur rast atbildes uz tiem. Bieži ne visas iepirkumu jautājumu detaļas ir skaidras arī iepirkumu veidotājiem, pasūtītājiem, tāpēc ar savu ideju par žurnāla izveidi devāmies uz Iepirkumu uzraudzības biroju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Valsts kanceleju un citām valsts institūcijām, kas, no savas puses, bija ieinteresētas, lai būtu šāds skaidrojošs izdevums, un viņi atbalsta mūs ar informāciju. Mūsu mērķis ir šādā veidā palīdzēt visiem tiem, kas saistīti ar iepirkumiem. Žurnāls Iepirkumi iznāk jau gadu, un gan pasūtītāji, gan piegādātāji, gan valsts institūcijas to vērtē ļoti pozitīvi.

Tuvojoties gadu mijas svētkiem, ir vērts valsts un privāto struktūru pārstāvjiem atgādināt, ka bez maksas var izsludināt savu iepirkumu jūsu portālā, meklējot dāvanas, kalendārus vai arī citas ikdienas preces.

Jā, daudzi pat neiedomājas, ka to visu var izsludināt iepirkumi.lv! Parasti uzņēmumā kāds nodarbojas ar preču, pakalpojumu meklēšanu un iegādi. Sīkumus, piemēram, kancelejas preces, bieži iepērk biroja vadītājs vai sekretāre, citos uzņēmumos ir sagādnieki vai pat uzņēmumu vadītāji, kas nodarbojas ar nopietnāku, lielāku iepirkumu veikšanu. Viņi tērē savu laiku, meklē, bet viņi var vienkārši mūsu portālā aizpildīt anketu, norādot savu preci, izvēlētos kritērijus, apjomus un saņemt piedāvājumus no iespējamiem piegādātājiem. Tā ir iespēja izvēlēties, ar ko sadarboties, un nopirkt labāko, atrast jaunu sadarbības partneri. Vidēji iepirkumā tiek ieekonomēti 10‒30 % finanšu.

Šeit paši preces vai pakalpojuma nodrošinātāji piesakās un tas uzņēmējam vai privātpersonai neko nemaksā. Piemēram, uzņēmumam automašīnām nepieciešama apdrošināšana. Atliek vien ievietot šo informāciju, un apdrošinātāji uz e-pastu atsūtīs piedāvājumus, no kuriem uzņēmums varēs izvēlēties finanšu un seguma ziņā izdevīgāko.

Kā jūs pats savā biznesā un personīgajā dzīvē izmantojat portāla iepirkumi.lv iespējas?

Portālā esam izsludinājuši transportlīdzekļu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, pirkuši mēbeles. Birojam visa datortehnika tiek iepirkta šādā veidā, arī jebkuri vajadzīgie poligrāfijas materiāli – tikko izsludinājām iepirkumu un iepirkām veidlapas. Vasarā mums bija kolektīvs pasākums, kurā braucām ar plostu, izsludinājām un nopirkām glābšanas vestes.

Jūs piedāvājat arī iespēju ielūkoties Krievijas iepirkumu vietnē. Kā tas notiek?

Mēs pārstāvam Eiropas Savienībā Krievijas iepirkumu monitorēšanas sistēmu Seldon, kas ir lielākais iepirkumus apkopojošais avots par Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Kazahstānas valsts un komercstruktūru iepirkumiem. Seldon ir 5000 reižu lielāka nekā mūsu iepirkumi.lv. Tajā var gan meklēt informāciju par iepirkumiem, gan arī meklēt sadarbības partnerus, pārbaudīt viņa reputāciju.

Kādi ir nākotnes plāni?

Uzņēmēji parasti nestāsta par saviem plāniem, kamēr tie nav realizējušies. Galvenais ir būt labākajiem tajā, ko darām… Nemitīgi pilnveidojam pašreizējo sistēmu, papildinot ar jaunām funkcijām, padarām to pēc iespējas ērtāku, ieklausoties klientu vēlmēs. Tieši, pateicoties klientiem, esam izauguši tik spēcīgi un moži. Konkurence ir veselīga, jo tā liek mums visu laiku domāt, kā uzlabot savus pakalpojumus, lai būtu soli priekšā pārējiem. Mūsu mērķis ir arī turpmāk būt iepirkumu portālam numur viens!

Teksts: Iveta Daine