Žurnāls Iepirkumi

Ar ko nodarbojas Vidzemes un Latgales reģiona graudkopības un rapšu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, zina vairāk nekā 450 graudu audzētājas saimniecības šajā Latvijas daļā un zina arī labības tirgus dalībnieki. Taču, lai ieguvēji būtu gan kooperatīvs kopumā, gan tā biedri, gan patērētāji, ir nepieciešama augstas kvalitātes un mūsdienu modernajām tehnoloģiskajām prasībām atbilstoša infrastruktūra. Tāda patlaban tiek nodrošināta VAKS centrā Valmierā, Gulbenes novada Beļavas kompleksā, Varakļānos un attīstības plānos vēl paredzēta arī citviet. Lai šo visu panāktu, VAKS praktizē ar Publisko iepirkumu likumu noteiktās iepirkuma procedūras. Ko tās nozīmē graudu nozarē, kas ir pozitīvais vai ar kādām problēmām nākas saskarties, žurnālam “Iepirkumi” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

– Vienkāršoti varētu teikt tā: lai izvēlētos visas mums nepieciešamās lietas par vispieņemamāko cenu un visaugstākajā kvalitātē, izsludinām iepirkumus. Tā kā vairākumā gadījumu jaunā būvniecība vai rekonstrukcijas mums notiek, izmantojot Eiropas Savienības finansētās atbalsta programmas, tad šie iepirkumi ir pat obligāti.

– Varam runāt par daudzmiljonu projektiem?

– Gan miljoniem naudas izteiksmē, gan graudu tonnās, gan izdevīgumu. Lauku uzņēmējdarbībai šo projektu atbalsta intensitāte ir līdz 40 procentiem, un tas ir ļoti izdevīgi, lai mums būtu vieglāk konkurēt diezgan nežēlīgajā globālajā tirgū. Tā kā pamatā tieši lielie projekti mums paredzēti būvniecībai, kas ir diezgan sarežģīta un specifiska, arī iepirkuma konkursus cenšamies izsludināt iespējami savlaicīgāk, dažreiz viena projekta ietvaros pat vairākus. Piemēram, graudu kaltēm, torņiem, kam nepieciešamas īpašas tehnoloģijas. Pirmajā reizē tad parasti iepazīstamies ar pretendentiem, noskaidrojam, ko viņi spēj piedāvāt, visu precizējam un veicam atkārtotu iepirkumu. Līdz ar to mēs varam objektīvi izvērtēt piedāvājumu pēc būtības, protams, obligāti ņemot vērā cenu. Attiecībā uz to, pircējam pašam arī ir ļoti nopietni jāizpēta un jābūt lietas kursā par tirgus situāciju, jānoskaidro, vai gadījumā pretendents pakalpojumu nav neadekvāti sadārdzinājis, kā tas it kā notiek Eiropas projektu īstenošanas praksē. Lai no tādām problēmām izvairītos, tāpat lai daudz ko nopirktu arī paši par sava budžeta līdzekļiem, regulāri sekojam līdzi preču kvalitātei un cenām tirgū. Pēdējos gados jaunbūvju projektu īstenošanā katru gadu ieguldīts ap pusotra miljona eiro no ES ELFLA programmas, taču, ja ir vajadzība, bet fondi tajā brīdī nav pieejami, izaugsmi neapturam – investējam no kooperatīva līdzekļiem vai banku aizdevuma.

Konceptuāli atbalsta grozījumus likumos energoefektivitātes un biodegvielas veicināšanai

Šā gada 5. oktobrī Ministru kabineta komitejas sēdē konceptuāli atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā.

Grozījumi Publisko iepirkumu likumā nosaka pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvākas preces un pakalpojumus. Tādējādi pēc likuma stāšanās spēkā publisko preču un pakalpojumu līgumu ietvaros valsts tiešās pārvaldes iestādes varēs iegādāties tikai preces un pakalpojumus, kam ir augstāks energoefektivitātes līmenis. Minētajos grozījumos ir iekļautas Eiropas Savienības noteiktās ekodizaina vai energomarķējuma prasības, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldes iestādēm rādīt parauglomu tādu preču un pakalpojumu izmantošanā, kas samazina enerģijas patēriņu.

Savukārt sagatavotie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā paredz, ka pārvadātājs, rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu iepirkumu, var iegādāties tādu autotransportu, kas izmanto augstas koncentrācijas biodegvielas sajaukumu ar fosilo degvielu, tīru biodegvielu vai elektroenerģiju, ja tāda autotransporta iegāde ir ekonomiski lietderīga un tehniski iespējama. Šī norma neuzliek par obligātu pienākumu iepirkt tikai šādu autotransportu, bet dod iespēju autopārvadātājiem rīkot šādus iepirkumus ar mērķi sniegt ieguldījumu atjaunojamo energoresursu veicināšanā transporta jomā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini liecina, ka ilgtermiņā šāda autotransporta iegāde un ekspluatācija ir ekonomiski lietderīga, ņemot vērā degvielas izmaksas un CO₂ emisiju faktoru.

Sagatavotie grozījumi likumos vēl jāapstiprina Ministru kabineta sēdē un Saeimā.

Šis rudens publiskajos iepirkumos bijis ne tik rosīgs kā vasaras mēneši – septembrī un oktobrī noslēgušies 2348 publiskie iepirkumi par kopējo summu 352,77 milj. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) datubāzē. Oktobrī izsludināti arī deviņi iepirkumi valsts autoceļu būvdarbiem par teju 100 milj. eiro.

Kokvedējiem vispārīgās vienošanās par 30 milj. eiro

Beidzies AS “Latvijas valsts meži” izsludinātais iepirkums kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai 2015. un 2016. gadā. Atklātajā konkursā kopumā iesniegti 44 piedāvājumi, iepirkuma prasības vairākkārt apstrīdētas Iepirkumu uzraudzības birojā. Vairākas reizes mainīts iepirkuma nolikums, līdz 20. oktobrī paziņots gala lēmums – slēdzot vispārīgu vienošanos, tiesības pārvadāt kokmateriālus iegūst 42 uzņēmumi. Iepirkuma kopējā summa – 30 milj. eiro.

Konkursā izvēlēti piedāvājumi ar zemāko cenu.

Vidējais šo pakalpojumu apjoms 2015. gadā ir 4,8 miljoni m3, skaidro “Latvijas valsts meži”. Arī turpmākajos gados plānots līdzīgs nepieciešamo pakalpojumu apjoms. Lai valsts mežu apsaimniekotājs tiktu nepārtraukti nodrošināts ar nepieciešamajiem kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumiem, konkursa noteikumi paredz iepirkuma līgumus slēgt vispārīgās vienošanās ietvaros.
Tas nozīmē, lai pretendētu uz iepirkuma līgumu par konkrētu kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu, visi vispārīgās vienošanās dalībnieki tiks rakstveidā uzaicināti iesniegt piedāvājumus, uzaicinājuma vēstulē precīzi norādot pakalpojumu sniegšanas kārtību, vietu, apjomu un termiņu. Vispārīgās vienošanās dalībnieki, kuri varēs nodrošināt pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pasūtītāja uzaicinājuma vēstulē norādītajam, iesniegs savu piedāvājumu, kas sastāv no apliecinājuma par gatavību slēgt līgumu, norādot kokvedēju sastāvus un personālu, kas rīkosies ar attiecīgo tehniku, un finanšu piedāvājumu. Šos piedāvājumos vērtējot, tiks ņemts vērā zemākās cenas princips.

Atgādināsim, ka pērn “Latvijas valsts meži” izsludināja līdzīgu iepirkumu kokmateriālu pārvadāšanai, paredzot slēgt viena un triju gadu līgumus kopumā par 90 milj. eiro. Taču pēc tam, kad IUB aizliedza slēgt trīs gadu līgumus, “Latvijas valsts meži” šā gada maijā izsludināja jaunu iepirkumu – vairs neparedzot slēgt līgumus, bet gan vispārīgās vienošanās.

Mazā biznesa diena šā gada 20. novembrī apvienoja 5045 uzņēmumus interneta vietnē www.mazabiznesadiena.lv, kas parādīja sabiedrībai to veikumu. Tuvojoties gadu mijai, šiem uzņēmumiem atvērta platforma biznesam “OPEN”, kur uzņēmumiem parādīt savu piedāvājumu arī biznesa videi.

Šogad interneta vietne www.mazabiznesadiena.lv pulcēja jau gandrīz desmito daļu no visiem strādājošajiem mikro un mazajiem uzņēmumiem valstī – 5045 uzņēmumus, kuri apgroza gadā līdz 284 574 EUR un nodarbina vidēji trīs darbiniekus. Latvijas Biznesa savienība, organizējot iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu!”, aicina iedzīvotājus Latvijā un sociālo tīklu lietotājus visā pasaulē iepazīties ar mazā biznesa piedāvājumu.

Mazā biznesa dienā uzņēmējus ar video uzrunu sveica Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un klātienē – Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Latvijā pilnvarotā lietvede Šarona Hadsone- Dīna. Semināru “Mazā biznesa diena Rīgā un visā Latvijā” Rīgas domē klātienē un neklātienē vēroja 2157 cilvēki, interneta vietnēs “LETA Video” un “Delfi” kļūstot par pēdējā laikā visvairāk skatītajiem pasākumiem. Mazā biznesa dienai veltīti pasākumi notika dažādās pašvaldībās visu mēnesi no Priekules līdz Bauskai.

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle informē: “18. novembrī Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, kuras biedre ir Latvijas Biznesa savienība, un Eiropas Biznesa konfederācija, kuras biedre ir Latvijas Darba devēju konfederācija, nāca klajā ar kopīgu paziņojumu “Eiropas Savienībai jāatjauno un jānostiprina ES amatniecības un MVU rīcībpolitika”, kurā aicināts pārskatīt Mazā biznesa aktu. Pirms normatīvo aktu pieņemšanas jāanalizē to ietekme uz mazo biznesu. Šobrīd regulējums Latvijā tiek pieņemts, ignorējot mazā un vidējā biznesa pastāvēšanas faktu.”

Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs uzsver: “Mazajam biznesam būt! Mazā biznesa loma tautsaimniecībā, nodarbinātībā un uzņēmumu apgrozījumā pieaug. Ir absurdi, ka valstī, kurā ir 99,7% mazo un vidējo uzņēmumu, uzņēmēji uzzina par normatīvo aktu jaunradi no masu medijiem mēnesi pirms Ziemassvētkiem.”

Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas un Eiropas Biznesa konfederācijas kopējais paziņojums “Eiropas Savienībai jāatjauno un jānostiprina ES amatniecības un MVU rīcībpolitika” iesniegts Eiropas MVU asamblejā Luksemburgā 18. novembrī. Paziņojums uzsver, ka jāpārskata un jārediģē Mazā biznesa akts, lai izveidotu MVU stratēģiju Eiropas Savienībā. Paziņojumā teikts, ka MVU gūs atbalstu, pārskatot rīcībpolitikas ietvaru šādās jomās: labāka pieeja finansējumam; labāka pieeja tirgiem; atbalsts uzņēmējdarbībai; nevajadzīga birokrātijas sloga samazināšana; izgaismots prasmju trūkums. Organizācijas atbalsta Eiropas Komisijas rīcībpolitiku – integrēt MVU jautājumus ES rīcībpolitikā. Rosināts Eiropas Komisijai ņemt vērā tās viedās regulēšanas principu “Vispirms domā par mazāko” un veidot ietekmes novērtējuma testu pirms ikviena ES regulējuma pieņemšanas.

Iniciatīvu “Atbalsti mazo biznesu!” stiprina AS “SEB banka”, bet atbalstītāji ir “Lursoft IT”, ASV vēstniecība Latvijā, VAS “Latvijas Pasts”, Rīgas dome, SIA “Veselības centrs 4”, SIA “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”, “Latvijas Avīze”, “Delfi”, “Otkritij Gorod”.

Statistika:
Saskaņā ar “Lursoft” datiem mikro un mazie uzņēmumi veido 49% no visiem valstī reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu kopējais skaits pēdējo gadu laikā audzis gandrīz tikpat strauji kā Latvijā kopumā reģistrēto uzņēmumu skaits. Zināms, ka mikro un mazie uzņēmēji nodarbina 67% no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem un šajos uzņēmumos nodarbināto skaits kopš 2012. gada audzis par 4%, kamēr kopējais Latvijā reģistrētajos uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par nepilniem 5%.

LURSOFT

Pirmie izdevumi valsts galveno autoceļu uzlabošanas projektos jau apstiprināti; “Latvijas valsts ceļi” šoruden izsludinājuši iepirkumus teju 100 miljonu eiro apmērā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) sniegtā informācija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra SM pārraudzītā specifiskā atbalsta mērķa – valsts galveno autoceļu segu pārbūve un nestspējas palielināšana – īstenošanai apstiprinājusi projektu izdevumus 24,49 miljonu eiro apmērā, no tiem 20,81 miljons eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Līdz ar to SM ir pirmā ministrija, kuras pārraudzītajos jaunā plānošanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Savienības (ES) fondu projektos veiktās izmaksas ir atzītas par attiecināmām, un var tikt sagatavots pieprasījums Eiropas Komisijai, lai šos līdzekļus 20,81 miljona eiro apmērā varētu atskaitīt valsts budžetā. Jāatgādina, ka jau 2014. gada jūlijā VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) parakstīja līgumu ar būvdarbu veicēju, lai jau pagājušā gada būvsezonā varētu sākt valsts galveno autoceļu uzlabošanu un jaunā plānošanas perioda ES fondu līdzfinansējuma apguvi. Šis bija pirmais Latvijas parakstītais iepirkuma līgums 2014. – 2020. gada plānošanas periodam. Jāatgādina, ka pavisam SM pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem šajā plānošanas periodā būs pieejams finansējums 1,319 miljardi eiro jeb 29,9% no pieejamā ES atbalsta. Tieši Satiksmes ministrijas pārziņā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir 14 specifiskie atbalsta mērķi un pasākumi. Jau izstrādāti nosacījumi elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstībai, valsts galveno autoceļu segu pārbūvei un platjoslas tālākai izvēršanai (20,47% no kopējā SM pieejamā ES finansējuma). Vēl septiņu specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumi ir saskaņošanas procesā, tajā skaitā tramvaju, ostu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, reģionālo ceļu segas pārbūvei, kā arī Rīgas maģistrālo pārvadu rekonstrukcijai un izbūvei, kas veido 45,43% no pieejamā ES finansējuma, un četru mērķu īstenošanas nosacījumi tiks virzīti apstiprināšanai tuvāko mēnešu laikā.

Lai sāktu laikus

Tikmēr VAS “Latvijas valsts ceļi” šoruden ir izsludinājusi jaunus iepirkumus par būvdarbiem uz valsts autoceļiem gandrīz 100 miljonu eiro apmērā, vēsta BNS, atsaucoties uz uzņēmuma komunikācijas daļu. Oktobrī izsludināti deviņi būvdarbu iepirkumi, un starp tiem ir iepirkums par būvdarbiem uz autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža par vairāk nekā 21 miljonu eiro, P120 Talsi–Stende–Kuldīga – par vairāk nekā 15 miljoniem eiro, kā arī iepirkumi par A10 Rīga–Ventspils segas pārbūvi un P32 Augšlīgatne–Skrīveri pārbūvi. Autoceļa A10 Rīga–Ventspils posmā no 57,76. kilometra līdz 68,60. kilometram plānots veikt segas pārbūvi, un prognozētā līgumcena ir 11 miljoni eiro, tostarp projektā paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Trešdien, 28. oktobrī, Liepājā viesnīcas “Līva” telpās aizritēja pirmais “Iepirkumu ekspertu kluba” ārpus Rīgas rīkotais seminārs “Aktuālās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā 2015. gadā”.

Seminārs bija pulcējis gandrīz četrdesmit interesentu no Liepājas un arī citām Kurzemes pilsētām un novadiem – Ventspils, Skrundas, Brocēniem, Grobiņas, Nīcas un citiem novadiem.
Semināra dalībnieki visvairāk pārstāvēja valsts un pašvaldību iestādes, tomēr interesi bija izrādījuši arī uzņēmumi – SIA “Aizputes ceļinieks”, “Kurzemes gaļsaimnieks”, “Liepājas enerģija”, SIA “Liepājas teātris” un citi uzņēmumi.

Semināru vadīja Arita Ūdre, kurai ir vairāk nekā deviņu gadu darba pieredze Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), patlaban viņa ir IUB Administratīvo sodu departamenta direktore, jau vairākus gadus aktīvi piedalās normatīvo aktu gatavošanā publisko iepirkumu jomā un vada mācības pasūtītājiem un piegādātājiem par dažādiem publisko iepirkumu jautājumiem.

Runājot par Liepājas semināru, Arita Ūdre saka: “Skatos, ka interese ir un atsaucība ir diezgan laba. Cilvēki ir priecīgi, jo ne vienmēr ir iespēja aizbraukt uz semināru ārpus reģiona robežām, tāpat ne jau visi spēj izlasīt likumu un, pat ja izlasa, spēj saprast.”

Ūdre atzina, ka interese par iepirkumu semināriem – gan komerciālajiem, gan IUB rīkotajiem – ir liela visur un tos burtiski izķer.

SIA “Liepājas teātris” personāla direktore, reizē arī uzņēmuma iepirkumu organizētāja Zane Ellere: “Labs, vērtīgs seminārs. Izmaiņu Iepirkumu likumā ir daudz, un tās ir būtiskas, tāpēc vērtīgi dzirdēt speciālista skaidrojumu.”

Liepājas teātra pārstāve atzina, ka vēlētos vairāk šādu semināru: “Lai brauc pie mums biežāk un sāk ar pašiem pamatiem, piemēram, kā sagatavot iepirkuma izsludināšanai nepieciešamo dokumentāciju.”

Arī SIA “Aizputes ceļinieks” projektu nodaļas vadītāja Ilva Plamše atzina, ka seminārs bijis vērtīgs un jau uzreiz pēc tā uzņēmums izmantojis seminārā dzirdēto informāciju, kā un kurā brīdī pārbaudāmi nodokļu parādi iepirkumos. “Galvenais, ka nav tālu jābrauc, ka seminārs notiek tepat uz vietas,” atzina I. Plamše.

Projektu nodaļas vadītāja semināra rīkotājus rosināja padomāt, vai turpmāk nebūtu vērts aicināt uz semināru atsevišķi tos, kuri rīko iepirkumus, un tos, kam tiek rīkoti iepirkumi.
Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītāja vietnieks Aivars Milniņš portālam sacīja: “Protams, ērtāk un ekonomiskāk, ja šāds seminārs notiek Liepājā, nevis Rīgā. Lai gan mūsu iestāde ar lielajiem iepirkumiem nenodarbojas, ir nianses, kas arī mums jāzina, un seminārā vieglāk tās noskaidrot.”

Lai arī ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju noskaņojums* izteikti vērsts par labu mājokļa iegādei, nevis īrei, katram piektajam respondentam (22%), kurš pārskatāmā nākotnē vēlas iegādāties savu īpašumu, viens no šķēršļiem ir nepietiekama pirmā iemaksa. Šajā ziņā sevi ir attaisnojusi Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma ģimenēm ar bērniem, pēc kuras ir ievērojams pieprasījums (katrs trešais mājoklis “Swedbank” tiek iegādāts ar ALTUM atbalstu), tāpēc būtu nepieciešams domāt par šīs programmas paplašināšanu.

“Neskatoties uz to, ka pagaidām vēl kopējais mājokļu kredītu tirgus turpina samazināties, ir redzamas pozitīvas tendences. Piemēram, šī gada trešajā ceturksnī no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms tirgū ir pieaudzis par 29% salīdzinājumā ar šī gada otro ceturksni. Es atzinīgi novērtēju sadarbību ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, kas nenoliedzami ir veicinājusi sava mājokļa pieejamību ģimenēm ar bērniem un ne tikai Rīgā, bet arī reģionos,” stāsta Ainars Balcers, “Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs.

Aizņemties šobrīd izdevīgāk nekā pirms 10 gadiem

Ja salīdzina situāciju, kāda mājokļu finansēšanas tirgū bija pirms desmit gadiem (2005. gadā), redzams, ka mājokļu pieejamība ir palielinājusies, pateicoties joprojām zemākām īpašumu cenām un pakāpeniski pieaugošajam ikmēneša atalgojumam. Pirms desmit gadiem divu istabu dzīvokli sērijveida namā Purvciemā bija iespējams iegādāties par 48 000 eiro, šogad – par 40 000 eiro. Bankas kopējā procentu likme pirms desmit gadiem un tagad ir ļoti līdzīgās robežās. Lai arī mājokļu pieejamība palielinās, kāpumu ir piedzīvojušas arī īres cenas. Lai mūsu pieminētajā mājoklī mitinātos, to īrējot, pirms desmit gadiem nācās šķirties vidēji no 250 eiro, šogad – no 300 eiro. Tātad, salīdzinot ar situāciju tirgū pirms desmit gadiem, šobrīd visi apstākļi norāda uz mājokļa iegādi kā racionālu rīcību.

Vai par nacionālu uzņēmumu var uzskatīt tādu, kam ir simtprocentīgi vietējais pamatkapitāls, kas maksā nodokļus Latvijā un dod darbu Latvijas iedzīvotājiem? Varbūt tādu, kas domā plašāk, ne tikai par savu peļņu un biznesa mērķu realizēšanu, tur godā tautas vērtības, ciena savu valsti un iesaistās valstiski svarīgos procesos? Vai arī tādu, kura piedāvātā produkcija rada māju sajūtu, vienalga kur mēs atrastos?

Gatavojoties valsts dzimšanas dienai, “Lursoft” izveidoja apkopojumu, kā Latvijā klājas t. s. nacionālajiem uzņēmumiem (tiem Latvijā reģistrētajiem, nelikvidētajiem uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls simtprocentīgi pieder Latvijai piederīgai privātai vai fiziskai personai). Vispirms kliedēsim mītu – Latvijā viss ir nopirkts un pieder ārzemniekiem. Tā nav.

No 220 899 Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem (“Lursoft” dati 1.10.2015.) 191 871 uzņēmumam (jeb 86,86%) ir 100% Latvijas piederības pamatkapitāls. Salīdzinot ar to pašu pagājušā gada periodu, šo uzņēmumu skaits pieaudzis par 1846, taču nedaudz sarucis to procentuālais īpatsvars uz kopējā skaitliskā fona.

Zemās grīdas tramvaju iepirkumā uzsver konkurences ierobežošanu

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma “Rīgas satiksme” (“RS”) izsludinātajā iepirkumā par 20 zemās grīdas tramvaju pirkumu Polijas kompānijas “Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz Spółka Akcyjna” un “Stadler Polska sp.z.o.o.” pārstāvji Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sēdē uzsvēra konkurences ierobežošanu.

Savukārt “Rīgas satiksme” kompāniju sniegtos argumentus noraidīja.

“Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz Spółka Akcyjna” pārstāvji norādīja, ka iepirkumā minētā prasība tramvaju dzinējspēkam jeb motorratiņiem būt grozāmiem un ar tiešu pievadu uz katru riteni, lai tie grieztos neatkarīgi viens no otra, nav pamatota. Tāpat arī prasība, ka var piedalīties tikai tādi pretendenti, kas vismaz pirms diviem gadiem nodevuši ekspluatācijā tramvajus, kuri ir ekvivalenti pašreizējai Rīgas sistēmai.

“Mūsuprāt, prasības ir vērstas uz konkurences ierobežojumu, tam šobrīd atbilst tikai viens vienīgs kandidāts. Ja runājam konkrēti par atlases prasību, kur minēs, ka jābūt saražotam noteiktam skaitam tramvaju, kas iepriekš ekspluatēti vismaz pirms diviem gadiem, tad tas nav tiesisks, jo mērķim jābūt pārbaudīt kandidātu spējas noteiktā termiņā saražojot vajadzīgo,” pauda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka šādas prasības neapliecina kandidātu spējas izpildīt pasūtījumu, bet apliecina to, ka pirms diviem gadiem ir ražoti tramvaji.

Tāpat uzņēmums vērsa uzmanību uz to, ka kandidātu prasību apraksts nav īstā vieta, kur definēt preces kvalitāti.

“Rīgas satiksme” uz to norādīja, ka viņu kā pasūtītāju vienīgais mērķis ir noskaidrot, vai kandidāts ir iepriekš piegādājis konkrētus tramvajus konkrētajam sliežu ceļu platumam un vai tie darbojas. “RS” noraidīja pārmetumus par konkurences kropļošanu.

Arī “Stadler Polska sp.z.o.o.” nosauca tos pašus argumentus un vēl minēja, ka ir iespējams piedāvāt citus risinājumus, kas nemaina esošo Rīgas infrastruktūru.

Šā gada oktobra “Iepirkumu” numurā publicējām interviju “Kāpēc valstij neinteresē nodokļu nemaksātāji?” ar SIA “SOL Latvia” direktoru Ritvaru Brisku. Viņa vadītais uzņēmums pamazām atsakās no dalības publiskajos iepirkumos negodīgas konkurences dēļ. Uzņēmējs intervijā kritizē sasaistes neesamību starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts darba inspekciju (VDI), stāsta, kā uzņēmēji apiet jauno Publisko iepirkumu likuma nosacījumu par 80% no vidējās profesijas stundas likmes nozarē, un atklāj citas iepirkumu nozares aktualitātes. Uzņēmēja izteiktos pārmetumus vērtē VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste EVITA TEICE-MAMAJA.

VID nodokļu maksātāji nodokļu kontroles pasākumiem tiek atlasīti saskaņā ar nodokļu maksātāju riska analīzes rezultātiem, t. i., ar augstāko nodokļu nemaksāšanas risku.

VID, veicot darba devēju pārbaudes, pārliecinās, vai ar darba ņēmējiem ir noslēgti rakstveida darba līgumi, vai tiek uzskaitītas visas nostrādātās stundas, kā arī, ņemot vērā nozares specifiku, izvērtē, vai ar nodarbināto skaitu un nostrādātajām stundām ir iespējams nodrošināt uzņēmuma saimniecisko darbību. Pārbaudē tiek izmantota grāmatvedības uzskaites dokumentos, t. sk. darba laika uzskaites tabelēs un citos dokumentos, piemēram, reģistrācijas žurnālos, tāmēs un citos dokumentos sniegtā informācija.

VID 2015. gada deviņos mēnešos veica 2897 darba devēju pārbaudes, kas pārbaudīti gandrīz katrā tematiskajā pārbaudē jeb 76%. Šīs pārbaudes bija rezultatīvas 63% gadījumu. Visbiežāk konstatēti pārkāpumi darba laika uzskaitē, nav tikuši pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību vai tās iesniegtas novēloti, kā arī 26 pārbaudēs konstatēts, ka ar 33 darba ņēmējiem nav noslēgti darba līgumi.

Tematisko pārbaužu ietvaros tiek veikts arī preventīvais darbs, lai laikus novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pateicoties tam, darba devēju tematisko pārbaužu laikā pēc VID aicinājuma 2015. gada deviņos mēnešos 1292 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus un iemaksai valsts budžetā papildus ir aprēķinājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli 379,4 tūkst. eiro apmērā.